Izstādes

Saziņai un jautājumiem:
 
gors.izstades [at] rezekne.lv vai +371 64633303
 
Guna Kalnača,
Latgales vēstniecības GORS Mākslas izstāžu kuratore 
 
Ilona Rupaine,
Latgales vēstniecības GORS Mākslinieciskās nodaļas vadītāja
 

Aktuālās izstādes:

No 6. līdz 23. oktobrim GORS 2. stāva foajē būs apskatāma latviešu dizaineres un tērpu makslinieces Evijas Dāboliņas tērpu un gleznu izstāde “Ierakstīts”. Izstāde tiks atklāta 6./7. Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla ORGANismi laikā, turklāt 8. oktobrī plkst. 17.00 būs iespējams apmeklēt mūzikas žurnālista Oresta Silabrieža un Evijas Dāboliņas sarunu "Mūziķis un viņa skatuves tērps". Izstādes koncepcijas autors – scenogrāfs Aigars Ozoliņš.

Latviešu dizainere un tērpu māksliniece Evija Dāboliņa katram skatuves tērpam atrod savu īpašo un neatkārtojamo māksliniecisko risinājumu. Retrospektīvā izstādē aplūkojami XXVI Vispārējo Latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku virsdiriģentu un deju lieluzveduma “Māras zeme” tērpi, rokoperas “Lāčplēsis” 30. jubilejas izrādes tērpi, ērģelnieces Ivetas Apkalnas, mūziķu grupas “Raxtu raxti”, Latgales vēstniecības GORS vadītājas Diānas Zirniņas un horeogrāfa Jāņa Purviņa skatuves tērpi, tērpi no JVLMA Operstudijas “Figaro” iestudējumiem “Dzirnavniece” un “Arlekīns”, un tērpu un dejas uzveduma “Krustdūriens”. 2022. gadā Evija Dāboliņa pievērsās glezniecībai, izstādē aplūkojams gleznu cikls “Akmens atmiņa”. 

Evija Dāboliņa ir profesionāla tērpu māksliniece, stiliste. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju 1998. gadā. Papildinājusi zinības Latvijas Kultūras akadēmijas Tradicionālās kultūras un latviešu folkloras katedrā un Londonas St. Martin’s koledžā.

Ar tematiskām kolekcijām - horeogrāfiskiem inscenējumiem piedalījusies un ieguvusi galvenās balvas modes skatēs Latvijā un Lietuvā. Ilgus gadus veidojusi tērpus un stilu vērienīgiem TV šoviem, populāriem televīzijas raidījumiem (“Prāta banka”, “Savādi”, “Ak, kungs” u.c.) ziņu raidījumiem TV3, korporatīvajām ceremonijām, muzikālām izrādēm, modes skatēm, neskaitāmām reklāmām un izglītojošām filmām, deju lielkoncertiem un deju izrādēm, populārās un postfolkloras mūziķu kopu koncertprogrammām un dalībai Eirovīzijas dziesmu konkursam, profesionālo koru un orķestru koncertiem, iestudējumiem - Astora Pjacollas operai-tango “Marija no Buenosairesas”, M. Māterlinka muzikālajai feerijai “Zilo putnu meklējot”; Ž. Ofenbaha operetei “Orfejs pazemē”, F. Buzoni operas viencēlienam “Arlekīns”, Dž. Paizjello “Dzirnavniece”, I. Kalniņa muzikālajam uzvedumam “Imants un Ziedonis” (Latvijas Radio koris, R. Kaupers), tērpi izrādēm “Cilvēks Karamazovs” (Latvijas Nacionālais teātris), deju lieluzvedumiem “Lec, saulīte!”, “Gredzenus mijot”, “Vēstījums rakstos”, “Brīdis pirms”.

Evija ir veidojusi tērpus liela mēroga kultūras norisēm kā “Lielā Mūzikas balva” 2014. gadā, “Mūzikas Gada balva” 2014. gadā , Latvijas Republikas deviņdesmitgades sarīkojums, Rīgas svētku lieluzvedums “Lielpilsētas sapņi” 2013. gadā, Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku koncerti 2008. un 2013. gadā, Pasaules koru olimpiāde 2014. gadā, XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki “Līdz varavīksnei tikt” 2015. gadā, “Nāciju Grand Prix Rīga 2017” un 3. Eiropas Koru olimpiādes Atklāšanas ceremonija - skatuves noformējuma tērpi.

Evija Dāboliņa veidoja dizainu 2018. gadā Hamburgas Elbas Filharmonijas izdotajam Ivetas Apkalnas kompaktdiskam “Light and dark”, bija 2018. gada XXVI Vispārējie Latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku koncertu solistu tērpu, dejotāju tērpu, pavadošo mūziķu, solistu, koncerta vadītāju, virsdiriģentu, Goda virsdiriģentu skatuves tērpu, virsdiriģentu un virsvadītāju Goda rozešu, Lielās balvas un laureātu balvu koncepcijas autore, rokoperas “Lāčplēsis” atjaunotās versijas tērpu autore.

Evija rūpējas par ērģelnieces Ivetas Apkalnas un pianista Reiņa Zariņa, Valsts Akadēmiskā kora “LATVIJA” koncerttērpiem. 2021. gadā viņa veidoja koncerta solistu un vadītāju tērpus Svētku dziesmu vakaram, “BrāliBrāli”, kas norisinājās Mežaparka Lielajā estrādē.

Mākslinieces klientu lokā ir arī grupa “Auļi”, “Raxtu raxti”, raidījumu vadītāja radio, ētera personība Baiba Sipeniece-Gavare un citi.

No 6. oktobra līdz 28. novembrim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā eksponēta mākslinieka Anatolija Šandurova darbu izstāde “Postindustrializācija”. Izstādes atklāšana un tikšanās ar mākslinieku notiks 8. oktobrī plkst. 16.00 Mākslas galerijā. Ieeja gan izstādē, gan tās atklāšanā ir bez maksas.

Mākslas darbu sērijas ar kopīgu nosaukumu “Postindustrializācija” rašanos  ir rosinājuši dziļi personiski pārdzīvojumi, kurus izsaukušas autora apceres par postpadomju realitāti. Par sociālistisko lauku kopsaimniecību savulaik rosīgo darbību liecinošās arhitektūras paliekas arvien ir klātesoša objektīva īstenība nomaļos lauku apvidos. Skatītājam, kurš nepazīst šo nesenās vēstures nogriezni, šajā vidē ir grūti adaptēties un sajusties kā saprotošam līdzdalībniekam, kuram bijusi sava loma šajā apjomīgajā cilvēkdarbībā ar patiesi tektonisku ietekmi uz neskartai dabai atkarotajām teritorijām. Autora pārvietošanās pa teritorijām, kas savulaik bijušas pakļautas kolektīvās saimniekošanas likumiem, bet nu ir atgriezušās savā dabiskajā stāvoklī, liek aizdomāties par civilizācijas bezspēcību un dabisko norišu rosināto izmaiņu fizisko ātrumu.

Anatolijs Šandurovs (1972) ir beidzis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, vēlāk absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Mākslinieks kopš 2016. gada ir asociētais profesors LMA Grafikas katedrā, kopš 2017. gada Daugavpils Saules skolas pasniedzējs. Anatolijs Šandurovs piedalījies daudzās grupu un personālizstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs. Viņa darbi ir apskatāmi tādās publiskajās kolekcijās kā Vindzoras pils Karaliskā mākslas kolekcijā (Lielbritānija) un A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeja kolekcijā Maskavā (Krievijā). Kopš 2005. gada Anatolijs ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, ir biedrības "ARTS COUNCIL LATVIA" dibinātājs, biedrība nodarbojas ar Latvijas mākslas popularizēšanu pasaulē.