Cits

PRETENDENTU PIETEIKŠANA BOŅUKS 2022

17.12.2022 - 16:02
Sākusies ikgadējā zināmākā un gaidītākā latgaliskās kultūras notikuma – Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” – pretendentu pieteikšana par padarīto 2022. gadā. Pretendentu pieteikšana iespējama līdz 11. janvārim. Māla statuetes par paveikto šogad saņems latgaliskās kultūras aktivitātes, notikumi, procesi un personības. “Boņuks” vēl arvien ir vienīgā balva, kura īpaši izceļ un godina sasniegumus un padarīto latgaliskās kultūras dzīvē. Balvas pasniegšanas ceremonija notiks 4. martā klātienē Latgales vēstniecībā GORS un tiešraidē LTV1.
 
Latgaliešu kultūras gada balva tiek rīkota ar nolūku apkopot labākos pagājušā gada veikumus un pasākumus, godināt aktīvākos Latgales kultūras pārstāvjus, popularizētājus, veicinot turpmāku jaunrades un kultūras daudzveidības attīstību. Pretendentus balvai arī šoreiz var iesniegt kategorijās “Valoda. Literatūra. Publicistika”, “Aktivitātes. Notikumi. Personības” un “Audio. Video”, no kurām balvas žūrija, izvērtējot pretendentus divās kārtās, izvirzīs 30 nominantus un no tiem balvas saņēmējus – aktivitātes, personības, notikumus, darbus, bez kuriem visvairāk nebūtu iedomājama latgaliskā kultūra 2022. gadā. Viena balva nemainīgi tiks piešķirta par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā. Aizpildītas pieteikuma anketas balvai “Boņuks 2022” tiešsaistes pieteikuma, elektroniskā veidā vai pa pastu Latgales vēstniecība GORS gaidīs līdz 2023. gada 11. janvārim. Iesniegtos pieteikumus izvērtēs latgalisko kultūrvidi vai attiecīgo balvas nozari pārzinoša žūrija. Balvas pretendenta pieteikuma anketu internetā var atrast: bonuks.lv un latgalesgors.lv.
 
Ik gadu Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” pasniegšanas ceremonija ir ne tikai atskatīšanās uz pērnajā gadā padarīto, bet arī latgaliešu kultūrā aktīvo ļaužu, interesentu un atbalstītāju satikšanās un iedvesmošanās pasākums. Balvas “Boņuks 2022” pasniegšanas ceremonija paredzēta 2023. gada 4. martā Latgales vēstniecībā GORS, kā arī tā būs vērojama tiešraidē LTV1. “Boņuks 2022” ceremonijas vadīšana šoreiz būs uzticēta aktierim Jānim Kronim.
 
Šī gada sākumā Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2021” saņēma desmit aktīvākie, spilgtākie un plašāko rezonansi guvušie latgaliskās kultūras notikumi, personības, projekti 2021. gadā. Balvas saņēma Annele Slišāne par krājumu “Tuoraga stuosti”, Balvu novada pašvaldība par novada zīmi latgaliski, folkloras kopa “Vīteri” par video stāstu “Teika par Rēzeknes Rozi”, radošā komanda Ilze Sperga, Kristaps Rasims un Edīte Husare par grāmatu un mūzikas albumu bērniem “Vuškeņa iz pļovys”, grupa “Latgalīšu Reps” par albumu “Cyta dzela” un videoklipiem, Kristaps Rasims un Inga Misāne-Grasberga par krājuma “Dzeiveiba” radio lasījumiem, literāte un redaktore Ilze Sperga, izdevniecības “Valodu māja” pārstāvji par dzejoļu krājumu “Vysta smierts”, Juris Viļums un Arnis Slobožaņins par navigācijas aplikāciju “Waze” latgaliski un Andris Slišāns par pirmo izlaušanās istabu latgaliski “Pīci panti”. Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts diriģents Jānis Gruduls.
 
Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības GORS komanda, sadarbojoties ar biedrību “Partitūra”.
 
“Boņuks 2022” norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar A/S “Latvijas valsts meži” un Latgales reģiona attīstības aģentūras atbalstu, Rēzeknes pilsētas dome, kā arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
 
 

GORS īsteno projektu profesionālās mākslas pieejamībai

14.12.2022 - 14:49
Kopš 2022. gada septembra, lai veicinātu profesionālās mākslas pieejamību dažādos Latvijas reģionos, Latgales vēstniecībā GORS, sadarbībā ar Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA),  tiek īstenots no Eiropas Savienības (ES) fonda līdzekļiem finansēts projekts “Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana Latgales vēstniecībā GORS 2022.-2023. gadā”.
 
SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” iesniegtā projekta mērķis ir veicināt un atbalstīt Latgales vēstniecības GORS darbību, kas vērsta uz profesionālās mākslas pasākumu pieejamību Rēzeknē un Latgales reģionā, tādējādi mazinot Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, saglabātu darbavietas, paātrinātu organizācijas pielāgošanos jaunajiem apstākļiem un veicinātu plašāku kultūras pakalpojumu pieejamību. 2022. gadā projekta gaitā jau tika veiktas darbības, kas nodrošināja Latgales vēstniecības GORS māksliniecisko pasākumu programmas īstenošanu – Andrea Salustri izrāde “Materia”, Ivetas Apkalnas, Gundara Āboliņa un JIRMV bērnu kora uzvedums “Ķiršu koks”, Gruzijas Karaliskā nacionālā baleta izrāde “Gruzijas uguns”, GORS dzimšanas dienas koncerts “Gaismas lāse”, grupas “Ayom” koncerts, Andreja Osokina un Ģirta Krūmiņa koncertizrāde “Sudraba laikmets mūzikā un dzejā”, koncertcikls “Atmosfēras” VASARA, RUDENS un ZIEMA, Imanta Kalniņa jubilejas koncerts, Valmieras drāmas teātra viesizrāde ”Osedžas zeme”, gleznotājas Signes Vanadziņas darbu izstāde “Pelni ir pelēkais zelts”, Vinetas Sareikas un Sinfonietta Rīga koncerts,  6./7. Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi”, Arta Butes izstāde “ARTIsCOOL”, Anatolija Šandurova izstāde “Postindustrializācija”,  “Quorum ballet” izrāde “Romeo un Džuljeta”, Čulpanas Hamatovas un Andreja Osokina poētiskā izrāde “Satikšanās”, LNOB operas viesizrāde visai ģimenei “Amāls un nakts viesi”, Liepājas teātra izrādes “Šekspīrs” un “Vilki”, mākslinieces Karinē Paronjancas gleznu izstāde “Māksla ar Bio zīmi”, Arsena Petrosjana Kvartets ar koncertu “Dvēseles ceļojums”, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar koncertprogrammu “LNSO, Mālers un Sinaiskis”. Kā arī 2022.gada decembrī projekta ietvaros tika iegādāta jauna profesionāla digitālā skaņu pults, komutācijas karte un tīkla komutācijas iekārta, kas paredzēta koncertu, teātra izrāžu un citu profesionālās mākslas pasākumu apskaņošanai. Skaņas pults iegāde ir laba investīcija projekta ilgtspējas nodrošināšanai un GORA kvalitātes zīmes stiprināšanai.
 
Arī turpmāk projekta gaitā tiks atbalstīta SIA “Austrumlatvijas koncertzāle”, nodrošinot mākslinieciskā pasākumu plāna programmu 2023. gadam. Projekta kopējās izmaksas – 549 999,99 EUR, no kurām 467 499,99 EUR ir plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsts. Līdz šim līdzīga finansējuma sadales programmu ir administrējis Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF).
 
Kultūras ministrijas izstrādātās ES fondu programmas mērķis ir atbalstīt kultūras nozares ilgtspēju, izaugsmi, jaunradi un ekonomisko aktivitāti, dodot stimulu nozarei atgūties pēc krīzes un stiprināt visa sektora spēju labāk reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem. Atbalsts profesionālās mākslas pieejamības veicināšanai, izmantojot REACT-EU sniegto finansējumu, paredzēts Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 13.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi kultūras jomā" otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā "Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijā".
 

Laimas namiņš

28.11.2022 - 14:49

Vienpadsmito gadu pēc kārtas, durvis ver Laimas labdarības namiņš, aicinot arī šogad sagādāt prieku 1500 bērniem no 7 novadiem un 2 pilsētām, sarūpējot bērnu gaidītās Ziemassvētku dāvanas. Šogad namiņš iemājojies arī pie mums, Latgales vēstniecībā GORS.

“Desmit pastāvēšanas gadu laikā Laimas labdarības namiņš palīdzējis piepildīt 10 720 bērnu ticību Ziemasvētku brīnumam. Labdarības iniciatīvai ieejot otrajā desmitgadē, ir milzīgs gandarījums, ka tā saglabā aktualitāti pāri laikam: iemīļots klātienes namiņš akcijas iesākumā un virtuāls – pandēmijas posmā, pielāgojies tā brīža apstākļiem. Šogad tas spēris soli uz priekšu ar līdz šim nepieredzētu notikumu – pirmoreiz durvis vērs Laimas labdarības namiņa vēstniecības, kas vēstīs par šo sirsnīgo projektu trīs dažādās vietās visā Latvijā: Liepājā, Cēsīs un Rēzeknē. Esam patiecīgi ikvienam – gan dāvinātājiem, kuri šo gadu laikā atsaukušies Laimas labadarības namiņa iniciatīvai, gan sociālajiem darbiniekiem, kuri palīdzējuši, apzinot un uzrunājot dažādu sociālo statusu ģimenes, gan mūsu komandai, kas strādājusi pie projekta realizācijas,” stāsta “Orkla Latvija” valdes priekššēdētājs Toms Didrihsons.

Šogad Laimas labdarības namiņš ļaus piepildīt ne tikai Latvijas, bet arī daļas, šeit dzīvojošo, Ukrainas bērnu sapņus.

Laimas labdarības namiņš darbosies no 14. novembra līdz 18. decembrim, un ikviens atbalstītājs aicināts apmeklēt projekta mājas lapu www.laimasnamins.lv, kā arī Laimas labdarības namiņa vēstniecības klātienē: Liepājā (Liepājas teātrī), Cēsīs (Vidzemes  koncertzālē “Cēsis”) un Rēzeknē (Latgales vēstniecībā “Gors”) – gan virtuāli, gan klātienē būs iespēja iepazīties ar bērnu gatavotajām kartītēm un vēlmēm, izvēlēties, kuru no tām piepildīt. Kad kartīte izvēlēta un dāvana sarūpēta, aicinām aizpildīt pieteikuma formu projekta mājas lapā un ikviens dāvanu varēs nodot tuvākajā “DPD” paku skapī vai lielākas dāvanas nosūtīt ar “DPD” kurjeru bez maksas.

Latvijas kultūras kanona konkurss

10.11.2022 - 12:36

Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) aicina 10.–12. klašu un profesionālās izglītības skolu vecāko kursu audzēkņus pieteikties Latvijas kultūras kanona konkursam „[Jaunība un] pretstāve kultūras kanonā un laikmetīgajā mākslā”.

Konkursa mērķis ir padziļināt jauniešu izpratni par Latvijas kultūras kanonā iekļautajām kultūras norisēm un notikumiem, attīstīt prasmes diskutēt par kultūras un mākslas nozīmi sociāli, politiski, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu jautājumu risināšanā, kā arī stiprināt jauniešu priekšstatus par iespējām mākslas valodā apliecināt noteiktas vērtības un virzīt sabiedrības attīstībai nozīmīgas pārmaiņas.

Lai pieteiktos konkursam, līdz 17. novembrim ir jānokomplektē komanda trīs skolēnu un viena skolotāja sastāvā un jāaizpilda tiešsaistes pieteikuma forma ŠEIT.

2022. gads ir Eiropas Jaunatnes gads, kas piešķir konkursa tematikai un norisei papildu nozīmi, aicinot akcentēt jauniešu kā īpašas sabiedrības grupas lomu sabiedrības vērtību pārskatīšanā, humānismā un ilgtspējā balstītu pārmaiņu veicināšanā. Konkurss rosinās jauniešus skatīt kanona vērtības kontekstā ar sociālo aktīvismu laikmetīgajā mākslā un apzināties iespējas apliecināt savas personiskās vērtības, idejas un pārliecības, tostarp protestu – mākslas valodā.

Konkurss norisināsies trīs kārtās: pirmā kārta Latvijas reģionos (Cēsis, Kuldīga, Rēzekne, Jelgava, Rīga) notiks no 2022. gada 28. novembra līdz 2023. gada 2. decembrim. Pirmajā kārtā trīs skolēnu komanda skolotāja vadībā izpēta Kultūras kanonā iekļautās kultūras vērtības un organizē diskusiju skolas mērogā, lai apspriestu, interpretētu un noteiktu sev tuvākās kultūras kanona vērtības, identificētu tās vērtības kanonā, kurās visspilgtāk izpaužas laikmetīgu pārmaiņu, protesta, pretstāves un/vai inovāciju idejas. Diskusijas ievaros skolēni vērtēs kāda mūsdienu mākslinieka darbību, kurā izteikti izpaužas laikmetīgu pārmaiņu, protesta, pretstāves un/vai inovāciju simbolisms. Konkursa pirmās kārtas noslēgumā skolu komandas, izmantojot daudzveidīgus vizuālās komunikācijas līdzekļus, žūrijai prezentēs šo diskusiju rezultātus.

Otrajā kārtā, kas norisināsies 2023. gada 13. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, konkursa rīkotāji kopā ar kultūras un radošā sektora, tostarp laikmetīgās mākslas nozares profesionāļiem, kā arī sociāli aktīvas mākslas formu pētniekiem un mākslas norišu producentiem piedāvās pieredžu stāstus par mākslinieku lomu sociālu, politisku, drošības, ekonomisku, ekoloģisku u. c. problēmu risināšanā, kā arī sociālā aktīvisma izpausmes formām mākslas darbā. Radošais seminārs paredzēts, lai uzlabotu fināla uzdevuma izpildei nepieciešamās prasmes un kompetenci. Skolotāji saņems sertifikātus par dalību seminārā.

Konkursa trešā kārta (fināls) notiks 2023. gada 10. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, un tajā skolēnu komandas demonstrēs savus jaunrades darbus, kur mākslas valodā apliecināta komandas pretstāve kādai personiski nozīmīgai problēmai. Šajā kārtā skolēnu komandas piedalās arī erudīcijas spēlē par Kultūras kanona vērtībām.

KONKURSA NOLIKUMS (PDF)

Ar konkursa norises gaitu var iepazīties Latvijas kultūras kanona mājaslapā www.kulturaskanons.lv, Facebook lapā un Latvijas Kultūras akadēmijas mājaslapā www.lka.edu.lv.

Konkursa norises plānotas klātienē, taču epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā var tikt pārceltas uz attālināto formātu.

Jau vienpadsmito gadu LKA sniedz vidusskolas vecuma jauniešiem iespēju līdzdarboties kultūras mantojuma popularizēšanā un komunikācijā, organizējot Latvijas kultūras kanona konkursu. Ik gadu konkursa tēma tiek mainīta, piedāvājot skolēniem dažādus ar kultūras aktualitātēm, kultūras mantojumu, tradīcijām un Latvijas kultūras kanonu saistītus uzdevumus. Šī gada konkursa uzdevumi izstrādāti kā atbalsts „Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas” jaunā satura ieviešanai.

Konkursu organizē LKA kopā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Valsts izglītības satura centru, projektu „Skola 2030”, Latvijas Nacionālo bibliotēku, kultūrizglītības programmu „Latvijas skolas soma”, Latvijas Nacionālo kultūras centru un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Plašāka informācija:
Kristīne Freiberga
Projekta vadītāja
E-pasts: kristine.freiberga [at] lka.edu.lv
Tālr.: 29939915

Aija Lūse
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: aija.luse [at] lka.edu.lv
Tālr.: 29107218

Satversmes svētki Rēzeknē

27.10.2022 - 08:52

Godinot Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanās simtgadi, kas tiks atzīmēta šā gada 7. novembrī, žurnāla “Jurista Vārds” redakcija ar sadarbības partneriem – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Daugavpils Universitāti – 9. novembrī rīko Satversmes svētkus Latgalē. To ietvaros plānota gan lekcija un viktorīna par Satversmi, gan arī izglītojošās filmas “Atver Satversmi” fragmentu skatīšanās.

1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi, kas stājās spēkā tā paša gada 7. novembrī, kad arī uz pirmo sēdi sanāca 1. Saeima. Tādēļ 2022. gads aizrit Satversmes simtgades jubilejas zīmē un tiek rīkoti dažādi pasākumi ar kopīgu vadmotīvu “Atver Satversmi!” (plašāk skat. www.satversme100.lv). Šo pasākumu auditorija ir pēc iespējas plaša – no skolēna un zinātnieka līdz jebkuram interesentam, un tāda tā iecerēta arī Satversmes svētkos Latgalē.

Lielākā daļa šo pasākumu koncentrējas galvaspilsētā Rīgā, tādēļ, turpinot iepriekš aizsākto sadarbību ar Latgales augstskolām, kurās tiek piedāvāts apgūt arī tiesību zinātņu programmu, žurnāla “Jurista Vārds” redakcija šā gada 9. novembrī plkst. 16.00 Rēzeknē, Latgales vēstniecības GORS Mazajā zālē “Zīdaste” rīko Satversmes simtgades godināšanas svētkus. Līdzīgs pasākums iecerēts arī Daugavpilī.

Gan Rēzeknē, gan Daugavpilī pasākuma laikā notiks lekcija un diskusija “Kas ir Satversme, un kāpēc tā mums ir nepieciešama”, kuru vadīs Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents, jaunievēlētais Augstākās tiesas tiesnesis un līdzšinējais Valsts prezidenta padomnieks Dr. iur. Jānis Pleps. Savukārt “Jurista Vārda” redakcija pasākuma dalībniekiem ir sagatavojusi viktorīnu (ar balvām). Pasākumā tiks demonstrēti arī fragmenti no filmas “Atver Satversmi”, kas tapusi pēc “Jurista Vārda” iniciatīvas – oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” un Satversmes tiesas sadarbībā. Filmā, kas visiem interesentiem ir pieejama arī “Jurista Vārda” Youtube kontā, 120 Latvijas juristi, tostarp no Latgales, skaidro un lasa Satversmi pantu pa pantam.

“Jurista Vārda” redakcija

GORS darbalaika izmaiņas

19.10.2022 - 11:24

No 24. oktobra Latgales vēstniecība GORS apmeklētājiem būs atvērta no otrdienas līdz svētdienai. Pirmdienās koncertzāles telpas būs slēgtas.

Informācijas centra-kases darbalaiks: latgalesgors.lv/lv/sazinai
Kafejnīcas ZĪDS darbalaiks: latgalesgors.lv/lv/kafejnicazids

Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties, rakstot uz koncertzale [at] rezekne.lv, GORS Facebook lapu vai Instagram kontu, vai zvanot uz 64633303.

Projekts profesionālās mākslas pieejamībai

29.09.2022 - 14:08

Pēc maijā saņemtā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) uzaicinājuma sagatavot pieteikumu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu saņemšanai, lai veicinātu profesionālās mākslas pieejamību dažādos Latvijas reģionos, Latgales vēstniecība GORS ir izstrādājusi projektu “Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana Latgales vēstniecībā GORS 2022.-2023. gadā” un septembrī ir noslēgts līgums par tā īstenošanu.

SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” iesniegtā projekta mērķis ir veicināt un atbalstīt Latgales vēstniecības GORS darbību, kas vērsta uz profesionālās mākslas pasākumu pieejamību Rēzeknē un Latgales reģionā, tādējādi mazinot Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, saglabātu darbavietas, paātrinātu organizācijas pielāgošanos jaunajiem apstākļiem un veicinātu plašāku kultūras pakalpojumu pieejamību. Projekta gaitā tiks veiktas darbības, kas nodrošinās Latgales vēstniecības GORS 2022. un 2023. gada mākslinieciskā pasākumu plāna īstenošanu – koncerti, izrādes, kamermūzikas un džeza koncerti, starpžanru pasākumi, izstādes, kino, festivāli.

Projekta gaitā tiks atbalstīta SIA “Austrumlatvijas koncertzāle”, nodrošinot mākslinieciskā pasākumu plāna programmas 2022. un 2023. gadam. Projekta kopējās izmaksas – 549 999,99 EUR, no kurām 467 499,99 EUR ir plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsts. Līdz šim līdzīga finansējuma sadales programmu ir administrējis Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF).

Kultūras ministrijas izstrādātās ES fondu programmas mērķis ir atbalstīt kultūras nozares ilgtspēju, izaugsmi, jaunradi un ekonomisko aktivitāti, dodot stimulu nozarei atgūties pēc krīzes un stiprināt visa sektora spēju labāk reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem. Atbalsts profesionālās mākslas pieejamības veicināšanai, izmantojot REACT-EU sniegto finansējumu, paredzēts Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 13.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi kultūras jomā" otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā "Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijā".

Kultūras notikumi oktobrī

28.09.2022 - 15:02

Oktobrī Latgales vēstniecība GORS svin jau 6./7. Starptautisko ērģeļmūzikas festivālu “ORGANismi”, klausītājus Rēzeknē pulcējot no 6.-8. oktobrim, taču tikšanās ar apmeklētājiem rudenīgākajā gada mēnesī notiks arī izstādēs, koncertos, operā visai ģimenei un baleta izrādē.

Arta Butes izstāde “ARTIsCOOL”
No 16. augusta līdz 3. oktobrim GORS Mākslas galerijā
Izstādē “Art Is Coll” dominē divas tēmas - daba un klusā daba. Darbos daudz varam redzēt dažādu ainavu vērojumu variācijas. Savukārt kluso dabu uzstādījums ir balstīts uz klasisku "nature morte” interpretāciju. “Mode ir mainīga, bieži samākslota, kamēr klasika ir konstants lielums ar savu pievienoto vērtību”, uzskata pats mākslinieks.

Anatolija Šandurova izstāde “Postindustrializācija”
No 6. oktobra līdz 28. novembrim GORS Mākslas galerijā
Mākslas darbu sērijas ar kopīgu nosaukumu “Postindustrializācija” rašanos  ir rosinājuši dziļi personiski pārdzīvojumi, kurus izsaukušas autora apceres par postpadomju realitāti. Par sociālistisko lauku kopsaimniecību savulaik rosīgo darbību liecinošās arhitektūras paliekas arvien ir klātesoša objektīva īstenība nomaļos lauku apvidos.

Evijas Dāboliņas tērpu un gleznu izstāde “Ierakstīts”
No 6. Līdz 23. oktobrim GORS telpās
Festivāla “ORGANismi” laikā tiks atklāta Evijas Dāboliņas tērpu un gleznu izstāde “Ierakstīts”. Izstādē tiks eksponēti dažādos laikos un dažādiem mūziķiem tapuši tērpi. 

SATIKT ČAKU. Lūsēns / Muktupāvels / Strazdiņš
Sestdiena, 1. oktobris 18.00, Lielā zāle 15,00 – 25,00 €
Tie, kuriem tuva Čaka dzeja, pazīst šo dīvaino sajūtu, kad šķiet, ka notikumi, ko Dzejnieks attēlojis, būtu paša izdzīvoti, bet poētiski apdzejotās vietas līdz sīkumiem tuvas un pazīstamas - gan ielas ar to smaržām un gaismām, gan pilsētas nomale ar pļaviņām, kurās ganās kazas un svilpo strazdi, gan miglā lēni asarojošs logs… 

MULTIKOSMOSS. Izrāde bērniem
Svētdiena, 2. Oktobris 12.00, Lielā zāle 7,00 – 20,00 €
Latgales vēstniecība GORS kļūs par kosmosa laukumu starpplanētu kuģa startam bezgalīgajā Visumā.  Galvenais uzdevums vienotai skatītāju ekipāžai, gan zēniem, gan meitenēm, kā arī viņu vecākiem, būt par glābiņu Saules sistēmai no Melnā cauruma, kas draud tai ar pilnīgu izzušanu.



ORGANismi 2022 I PĒCTECĪBA. Mona Rozdestvenskyte (Vācija), ērģeles
Ceturtdiena, 6. oktobris 18.00, Mazā zāle 10,00 – 12,00 €
"ORGANismi 2022" atklāšanas koncertā uzstāsies ērģelniece Mona Rozdestvenskyte. Ērģeļniece dzimusi Maskavā 1994. gadā, taču šobrīd dzīvo Vācijā. Detmoldas Mūzikas universitātē viņa absolvējusi Baznīcas mūzikas studijas (bakalaura un maģistra grāds), kā arī ērģeļsolistes maģistra studijas. Lai papildinātu izglītību, viņa turpināja mācīties ērģeļu meistarklasē Leicigas Mūzikas un teātra universitātē. Koncerta iesākumā klausītāji varēs novērtēt arī Rēzeknes ērģelnieku Pētera un Nellijas Sarkaņu dinastijas turpinātāja, Nacionālās Mākslu vidusskolas audzēkņa Oskara Kalniņa ērģeļspēli un improvizācijas.

ORGANismi 2022 I PAAUDZES. Ķepas, ūsas un minkāns. Koncertizrāde
Piektdiena, 7. oktobris 18.00, Lielā zāle 15,00 €
Koncerizrāde stāstīs par divu būtņu – cilvēka un kaķa – draudzību. Rakstnieces Margitas Gūtmanes sirsnīgajos, labestīga humora piepildītos stāstos un komponistes Ilonas Rupaines mūzikā, kaķis Minkāns, līdzīgi cilvēkbērnam, sapņos, raudās, dosies lasīt mellenes, ķers rudens lapas, apmaldīsies miglā un piedzīvos daudz citu brīnišķīgu notikumu. Minkāna piedzīvojumus izstāstīs J.Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas bērnu koris, Rēzeknes kamerorķetris, ērģelniece Iveta Apkalna, aktieri un leļļu animatori Rūdolfs Apse un Elīna Bojarkina.

ORGANismi 2022 I MANTOJUMS. Iveta Apkalna, LNSO un VAK “Latvija”
Sestdiena, 8. oktobris 18.00, Lielā zāle 12,00 – 17,00 €
Diriģenta Gunta Kuzmas lasījumā koncertā skanēs franču romantiskās mūzikas pārstāvja Aleksandra Gilmāna Pirmā ērģeļsimfonija un amerikāņa Ārona Koplenda Scherzo Fantastique no Simfonijas ērģelēm un orķestrim, savukārt diriģents Māris Sirmais Latvijas klausītājus pirmo reizi iepazīstinās ar 2019. gadā Elbas filharmonijā izskanējušo  Pētera Vaska jaundarbu jauktam korim un ērģelēm “Veni Domine” un komponista minimālista Filipa Glāsa 7. “Tolteku” simfoniju.

Zigmara Liepiņa 70 gadu jubilejas koncerts
Svētdiena, 9. oktobris 18.00, Lielā zāle 19,00 – 49,00 €
Komponista Zigmara Liepiņa 70 gadu jubilejā sveiks populārākie Latvijas solisti un mūziķi. Lielkoncertos skanēs komponista radītie superhiti no teātra izrādēm, mūzikliem, operām un kino - "Lāčplēsis", "Parīzes Dievmātes katedrāle", "Adata", "Vajadzīga soliste!", "Pasaciņa", "Ness un Nesija", "Iedomu spoguļi", "Trīs draugi", "Žanna d'Arka" u.c.

SATIKŠANĀS. Čulpana Hamatova un Andrejs Osokins
Piektdiena, 14. oktobris 18.00, Lielā zāle 20,00 – 23,00 €
Jaunā Rīgas teātra aktrises Čulpanas Hamatovas un pianista Andreja Osokina radītajā poētiskajā izrādē skanēs Johana Sebastiana Baha, Friderika Šopēna, Bēla Bartoka, Volfganga Dārziņa, Pētera Vaska, Arvo Perta, Valentīna Silvestrova klaviermūzika, Andreja Osokina improvizācijas un Borisa Pasternaka, Osipa Mandelštama, Marinas Cvetajevas, Bulata Okudžavas, Aleksandra Galiča un Aspazijas dzeja.



ŠVEIKS. TOREIZ UN TAGAD. Dziesmu spēle
Sestdiena, 15. oktobris 19.00, Liela zāle 12,00 – 25,00 €
Šveiks Latvijā ir iemīļots gan grāmatas, gan teātru iestudējumu dēļ. Izrādes bieži bagātīgi aizdarītas ar melodiskām dziesmām – ironiskām, priecīgām, skumjām, humora pilnām. Šveika dziesmas dzīvo vēl ilgi pēc tam, kad izrāde savas skatuves gaitas beigusi – “Mīļā, ķeizars mani karā sauc”, “Ardievu, meitenes”, “Karalauka pasts” un vēl, un vēl...

ROMEO UN DŽULJETA. “Quorum ballet” izrāde. 27. Starptautiskais Baltijas baleta festivāls
Piektdiena, 21. oktobris 19.00, Lielā zāle 12,00 – 20,00 €
“Romeo un Džuljetu” cilvēki visā pasaulē atpazīst kā skaistāko no visiem mīlas stāstiem. Daniela Kardoso horeogrāfija līdz ar Sergeja Prokofjeva mūziku skatītājiem uzdod jautājumu, kas dzīvē ir visdārgākais un par ko bieži vien aizmirstam... mīlestība.

RAXTU RAXTI. Jubilejas koncerts
Sestdiena, 22. oktobris 18.00, Lielā zāle 15,00 – 30,00 € 
Muzikālā apvienība "Raxtu Raxti" šogad svin 10 gadu jubileju un aicina uz saviem jubilejas koncertiem un jaunā albuma “Vidū Saule” prezentācijas pasākumiem visā Latvijā. Koncertos skanēs "Raxtu Raxtu" zināmākās kompozīcijas, kuras klausītāji iemīļojuši kopš grupas darbības pirmsākumiem, kā arī pavisam jauni skaņdarbi no grupas jaunā albuma "Vidū Saule".

BET BET 30 gadu jubilejas koncerts
Ceturtdiena, 27. oktobris 19.00, Lielā zāle 12,00 – 30,00 € 
Grupa “bet bet” savu 30 gadu jubileju sāka atzīmēt jau 2021. gadā, taču, pulcēšanās ierobežojumu dēļ, to neizdevās realizēt pilnvērtīgi, tāpēc 2022. gadā grupa nolēmusi turpināt jubilejas turneju un nosvinēt to skaļi un jaudīgi! Par godu jubilejai grupa ir sagatavojusi savu labāko un jaunāko skaņdarbu programmu.



AMĀLS UN NAKTS VIESI. LNOB operas viesizrāde visai ģimenei
Svētdiena, 30. oktobris 16.00, Lielā zāle 12,00 – 16,00 € 
Gan bērnus, gan vecākus uzrunā stāsts par bērnu Amālu, kas ir klibs no dzimšanas, bet, satiekot Austrumu gudros, kas dodas ar veltēm pie Jēzus bērniņa, tiek izārstēts un sāk staigāt. Amāla lomu izpilda zēni no Rīgas Doma kora skolas. Viņi ir spilgti, interesanti, ar labām balsīm un aktieriskām dotībām,” saka jauniestudējuma muzikālais vadītājs Andris Veismanis.

GORS Vēstnieku karšu un ISIC/ITIC karšu īpašniekiem tiek piemērota 10% atlaide GORS organizēto pasākumu biļešu iegādei.  Goda ģimenes (3+ ģimenes) karšu īpašniekiem tiek piemērota 15% atlaide GORS Kino seansu apmeklējumiem, kā arī 6./7. Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla ORGANismi koncertiem no 6.-8. oktobrim un 30. oktobra operas viesizrādei visai ģimenei "Amāls un nakts viesi". Vairāk informācijas par aktualitātēm un iespējamajām notikumu izmaiņām www.latgalesgors.lv vai GORS sociālo tīklu lapās Facebook un Instagram. 

Izstaigā GORS stāstu

20.09.2022 - 19:24

GORS aicina ikvienu izstaigāt GORS stāstu ekskursijās, ļaujot ieskatīties apmeklētāju skatieniem neatklātās vietās un uzzināt iepriekš nedzirdētus faktus!

Ekskursijas laikā ir iespēja aplūkot galvenās mājas telpas, tai skaitā, Mazo un Lielo zāli, orķestra mēģinājumu un horeogrāfijas zāli, kā arī ielūkoties aizskatuvē, mākslinieku telpās, uzkāpt uz Jumta terases.

Ekskursija gida pavadībā maksā 2,00 € vienai personai. Ja grupā ir mazāk par desmit cilvēkiem – 20,00 €. Skolēniem, studentiem, senioriem, pirmās un otrās grupas invalīdiem maksa par ekskursiju ir 1,50 € no katra. 

Īpaši klašu grupām piedāvājam ekskursiju gida pavadībā ar izlaušanās elementiem, kur ierasto ekskursiju caurvīs dažādi uzdevumi. To atminēšana liks saglabāt intrigu par pareizo atbilžu balvu līdz pat pēdējām ekskursijas minūtēm! Šīs ekskursijas ieteicamā mērķauditorija ir 6. - 12. klašu skolēni un maksa ir 2 € no personas. 

Viesošanos lūdzam pieteikt vismaz vienu dienu iepriekš pa tālruni +371 64633303. Ekskursijas uz svētdienu jāpiesaka vēlākais piektdien.

ORGANismi 2022

20.09.2022 - 10:10

Jau sākot no ceturtdienas, 6. oktobra, līdz sestdienai, 8. oktobrim, Latgales vēstniecība GORS kļūs par 6./7. Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla “ORGANismi” mājvietu, aicinot klausītājus piedzīvot šī gada festivāla tēmu “Pēctecība, mantojums, paaudzes” trīs koncertos, sarunās un izstādē. 8. oktobrī, festivāla noslēguma vakarā uz Lielās zāles skatuves izskanēs Ivetas Apkalnas, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Valsts Akadēmiskā kora “LATVIJA” koncerts, kur Latvijas pirmatskaņojumu piedzīvos Pētera Vaska “Veni Domine”.

Oktobris Latgales vēstniecībā GORS tradicionāli ir nu jau 6./7. Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla “ORGANismi” norises mēnesis, šogad klausītājus Rēzeknē pulcējot no 6. līdz 8. oktobrim. Festivāla mākslinieciskā vadītāja un iedvesmotāja, ērģelniece Iveta Apkalna gatavošanos šī gada festivālam dēvē par pazudušā festivāla meklējumiem, tā kā 2021. gada oktobrī plānotais festivāls “ORGANismi” neizskanēja, jo tieši dienu pirms tā atklāšanas, Latvijā tika atcelti visi publiskie kultūras pasākumi. “Šī šķietami savdabīgā festivāla numerācija - 6./7. “ORGANismi” - noteikti būs mums labvēlīga, tā kā saskaitāmo summa ir maģiskais skaitlis 13, kas man vienmēr bijis laimīgs!”

Festivālā saglabāts tā iepriekš iecerētais tematiskais strāvojums -  “Pēctecība, mantojums, paaudzes”, aicinot  aizdomāties par to, cik vērtīgu mantojumu esam saņēmuši no mūsu priekštečiem, vai protam to novērtēt, akcentējot muzikālo mantojumu kā organismu, kas nav nākamajām paaudzēm nododams lielums nemainīgā formā un saturā. 

Iveta Apkalna atzīst: “Pēctecība, mantojums, paaudzes ir tas, ko mēs saņemam no mūsu priekštečiem, nododam tiem, kas ir un būs pēc mums; tas, ko mēs vienmēr ņemam līdzi savā prātā, sirdī un reizēm arī ceļasomā nošu formātā, nododam to tālāk, tomēr katrai notij mēs piešķiram jaunu dvēseli un garu. Komponistu un mūziķu paaudžu pēctecība un mantojums ir iedvesmojis mūs un, es ceru, iedvesmos arī festivāla klausītājus”.

Arī Ivetas biogrāfijā nolasās festivāla pēctecības vēstījums. Viņas dzimtā ir vairākas mūziķu paaudzes. Iveta, kas ir mantojusi savu vecāku un vecvecāku muzikalitāti, turpināja savas mammas pianistes izglītības ceļu, taču vēlāk pievērsās sava vectēva un vecvectēva – ērģelnieka profesijai. Šodien Iveta Apkalna ir pasaulē atzīta ērgeļniece, kura cita starpā ir arī Elbas filharmonijas titulētā ērģelniece, kura rod laiku un enerģiju sadarboties ar savas dzimtās pilsētas, Rēzeknes koncertzāli – Latgales vēstniecību GORS. 

Festivāla atklāšanas diena, ceturtdiena, 6. oktobris, būs veltīta jaunās ērģelnieku paaudzes daiļradei, kad ar koncertu plkst. 18.00 festivālu “ORGANismi” uzsāks Vācijā dzīvojošā ērģelniece Mona Rozdestvenskyte. Viņa ir vairāku starptautisku ērģeļmūzikas konkursu laureāte, kopš 2021. gada arī Brēmenes Sv. Johana prāvestu baznīcas mūzikas direktore un ērģelniece. Koncerta iesākumā klausītāji varēs novērtēt arī Rēzeknes ērģelnieku Pētera un Nellijas Sarkaņu dinastijas turpinātāja, Nacionālās Mākslu vidusskolas audzēkņa Oskara Kalniņa ērģeļspēli un improvizācijas.

Piektdien, 7. oktobrī, plkst. 18.00 koncertizrāde “Ķepas, ūsas un Minkāns” iezīmēs festivāla tēmas sadaļu “Paaudzes”, kur rakstnieces Margitas Gūtmanes sirsnīgajos, labestīga humora piepildītajos stāstos un komponistes Ilonas Rupaines mūzikā, kaķis Minkāns, līdzīgi cilvēkbērnam, sapņos, raudās, dosies lasīt mellenes, ķers rudens lapas, apmaldīsies miglā un piedzīvos daudz citu brīnišķīgu notikumu. Ģimeniskās koncertizrādes stāstu izstāstīs J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas bērnu koris, Rēzeknes kamerorķestris, ērģelniece Iveta Apkalna, aktieri un leļļu animatori Rūdolfs Apse un Elīna Bojarkina. Izrādes režisors – Edgars Niklasons, māksliniece Evita Bēta, diriģenti Anda Lipska un Jānis Stafeckis. 

Festivāla noslēdzošo dienu, 8. oktobri, plkst. 17.00 aizsāks saruna “Mūziķis un viņa skatuves tērps”, kad ar latviešu dizaineri un tērpu mākslinieci Eviju Dāboliņu par mūziķa, īpaši ērģelnieka skatuves tērpa veidošanas, nēsāšanas niansēm un īpatnībām sarunāsies mūzikas žurnālists Orests Silabriedis.

Pēc sarunas plkst.18.00 sekos Ivetas Apkalnas, Latvijas Nacionālā  simfoniskā orķestra un Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” koncerts GORS Lielajā zālē. Diriģenta Gunta Kuzmas lasījumā koncertā skanēs franču romantiskās mūzikas pārstāvja Aleksandra Gilmāna un amerikāņa Ārona Koplenda ērģeļsimfonijas. Savukārt diriģenta Māra Sirmā vadībā izskanēs Filipa Glāsa 7.simofnija, kā arī komponista Pētera Vaska “Veni Domine” Latvijas pirmatskaņojums.

Festivāla laikā tiks atklāta Evijas Dāboliņas tērpu un gleznu izstāde “Ierakstīts”. Izstādē tiks eksponēti dažādos laikos un dažādiem mūziķiem tapuši tērpi. Izstāde Latgales vēstniecības GORS telpās būs aplūkojama no 6. līdz 23. oktobrim. Latviešu dizainere un tērpu māksliniece Evija Dāboliņa katram skatuves tērpam atrod savu īpašo un neatkārtojamo māksliniecisko risinājumu. Retrospektīvā izstādē aplūkojami XXVI Vispārējo Latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku virsdiriģentu un deju lieluzveduma “Māras zeme” tērpi, rokoperas “Lāčplēsis” 30. jubilejas izrādes tērpi, ērģelnieces Ivetas Apkalnas, mūziķu grupas “Raxtu raxti”, Latgales vēstniecības GORS vadītājas Diānas Zirniņas un horeogrāfa Jāņa Purviņa skatuves tērpi, tērpi no JVLMA Operstudijas “Figaro” iestudējumiem “Dzirnavniece” un “Arlekīns”, un tērpu un dejas uzveduma “Krustdūriens”. 2022. gadā Evija Dāboliņa pievērsās glezniecībai, izstādē aplūkojams gleznu cikls “Akmens atmiņa”.

Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi” Rēzeknē pirmo reizi izskanēja 2015. gada oktobrī, parādot ērģeļu kā koncertinstrumenta dažādību un iespējas. Festivālu, sadarbojoties ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu, rīko Latgales vēstniecības GORS komanda. Festivāla dzimšanas iemesls ir digitālo ērģeļu “Johannus Eclessia” iegāde 2014. gadā, ļaujot Latgales vēstniecībai GORS kļūt par pirmo koncertzāli Latvijā, kurā līdz ar jauno instrumentu bija iespējams atskaņot vēl plašāku muzikālo repertuāru, īstenot jaunas sadarbības formas un skanējumus. Spēlējoties ar vārdiem organ (grieķu val. ērģeles) un organismi, festivāla rīkotāji atklāj vēl nenojaustās ērģeļu un citu mākslu, gadsimtu, stilu saspēles iespējas.

Šo gadu laikā veidotas programmas sadarbībā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, pianistu Juri Žvikovu. Festivālā viesojušies ārvalstu ērģelnieki – Ansgars Valenhorsts, Nadži Hakims un Marijas-Bernadete Djuforse, Lāslo Fassangs un Barbara Denerleina, Valentīns Feodorofs, arfiste Jūlija Kristīne Lukana. 2020.gada ORGANismu  koncerts “Apkalna, Pauls un LNSO” saņēma “Kilograms kultūras 2020” balvu kategorijā “Mūzika”. Tāpat katru festivāla reizi tapis jauns uzvedums, piedaloties jaunajiem J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas talantiem – Raiņa gada iedvesmots bija skatāms teatrāls uzvedums “Saule. Bērni. Rainis”, tapa Renāra Kaupera mūzikas iedvesmots uzvedums “Viens prāts ar otru”, klātesot pašam autoram, Shipsea (Jāņa Šipkēvica), Ivetas Apkalnas un JIRMV meiteņu kora “Krelles” saspēlē tapa koncertstāsts “Origin”. Šopavasar GORĀ bija izrādīts pērnā gada festivālam gatavotais koncertuzvedums “Ķiršu koks pēc itāļu rakstnieces Andželas Noreti grāmatas “Mans vectēvs bija ķiršu koks” motīviem, sadarbojoties ar aktieris Gundaru Āboliņu un režisori Inesi Mičuli. 

Biļetes uz festivāla koncertiem sarūpējamas Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” kasēs un internetā. Biļešu cena no 10,00 līdz 17,00 €, GORS Kultūras vēstnieku programmas dalībniekiem 10% atlaide.