Abus meistarus saistījusi sadarbība, kas nu jau ir leģendāra - ar Ziedoņa tekstiem Kalniņš sacerējis oratoriju "Dzejnieks un nāra", operu "Spēlēju, dancoju", abu sadarbība dokumentēta arī filmā "Pūt, vējiņi". Mūzikas zinātniece Ingrīda Zemzare grāmatā "Jauno mūzika pēc divdesmit gadiem" raksta: " (..) Imants Kalniņš iet rokrokā ar Imantu Ziedoni - kā filosofs publicists, kā virzienrādītājs, kas vējagriežu nebaidās, kam nebūtiskas bažas - ko par mani domās, ja es raudāšu, kas nekautrējas savas dvēseles kailuma un mīlestības spēka."
Uzvedumā "Imants un Ziedonis" bija iespēja noklausītues fragmentus no oratorijas "Dzejnieks un nāra", vispārzināmus hitus "Mīlestība divreiz neatnāk", "Visskaistākām ogām pasaulē", "Buramdziesmiņa" ("Kamēr vien akmens augs") un virkni mazāk zināmu vai pavisam aizmirstu dziesmu, piemēram, slaveno tekstu "Mūžu mūžos būs dziesma", tik ne Valtera Kaminska bravūrīgajā, bet Kalniņa liriskajā izklāstā.
Imanta Kalniņa dziesmas speciāli šim uzvedumam aranžēja dziedātājs un komponists Andris Sējāns, ģitārists Kaspars Zemītis un Valmieras Drāmas teātra Mūzikas daļas vadītājs Emīls Zilberts. Kopā ar Latvijas Radio kori un kora solistiem Gundegu Krūmiņu, Ivetu Romancāni un Jānis Strazdiņu uzvedumā piedalījās rūdīts "ziedonists" Renārs Kaupers. Instrumentālajā grupā spēlēja flautists Aldis Klučnieks, vijolnieks Indulis Cintiņš, ģitārists Kaspars Zemītis, kontrabasists Jānis Stafeckis, sitējs Ivo Krūskops un pianists Aldis Liepiņš.
Dziesmas mījās ar Imanta Ziedoņa balss ierakstiem - dažādos laikos dokumentētiem dzejas lasījumiem un esejiskām pārdomām jeb jēdzienu spēles, kas ierakstīta Latvijas Radio pirms desmit gadiem, godinot dzejnieku 70. dzimšanas dienā. Uzveduma idejas autora Sigvarda Kļavas izvēlētie Ziedoņa pārdomu jēdzieni ir bērni (draudzīgums, kas jāpēta), pilsēta (šis lielais cietums), province (aizdžungļojusies teritorija iepretim Rīgai kā ģeniālai vai idiotiskai galvai ar mazām, tizlām rociņām un kājiņām), pavasaris (prasts, nepatīkams gadalaiks), laiks (kustības skaitlis), ceļš (ir jāiet, kamēr gudrība sāk nākt caur pēdām), vēstules (jābūt ļoti kulturālam cilvēkam, kai rakstītu vēstules), draugi (esmu pārāk egocentrisks, lai komentētu šo jēdzienu) un, protams, taureņi - šīs Ziedoņa apbrīnotās netveramās, efemerās būtnes.
