Roberts Muzis dzimis 1944. gadā Rīgā, 1962. gadā absolvējis J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, bet 1967. gadā – Latvijas Mākslas akadēmiju. Par saviem skolotājiem glezniecībā uzskata Konrādu Ubānu, Induli Zariņu.
Kopš 1974. gada pievērsies akadēmiskajam darbam. Mākslinieks šobrīd ir profesors Latvijas Universitātē, strādājis vairākās Latvijas augstskolās, visilgāk Latvijas Mākslas akadēmijā.
Strādājis visos glezniecības žanros, arī kā grāmatu ilustrators, tomēr plašāk pazīstams kā portretists un minimālistiskas ainavas meistars. Izstādēs piedalās kopš 1974. gada.
Mākslas darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas novadu muzeju kolekcijās. Darbi atrodas arī Rīgas pilī Valsts prezidenta kancelejas pārziņā, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Konsistorijas īpašumā, Rīgas Domes īpašumā, Latvijas Universitātes īpašumā, tāpat daudzās privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.
Izstādei „Latvija. Ainava. Portrets” mākslinieks par tituldarbu izvēlējies tumsnējo, zemes toņos gleznoto ainavu „Rudens”, par kuru 2015. gadā saņēmis zelta medaļu un diplomu kā pirmais „Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” laureāts. Mākslinieka ainavām raksturīgs pirmā iespaida svaigums, precīzi sajūtama noskaņa, motīva skaidrība un vienkāršība. R. Muzis bieži glezno plenērā, pēc tam darbnīcā strādā ar motīviem, krāsās un noskaņās tos interpretējot.
Izstādē iepazīstam arī Robertu Muzi kā portretistu. Portreta žanru viņš izkopis jau kopš 20. gs. 70.-tajiem gadiem, portretējot kā savus ģimenes locekļus, tā Latvijas vēsturē nozīmīgas personības, valstsvīrus, kultūras darbiniekus. Bez izstādē redzamās portretu kolekcijas, kur viņš iejūtīgi portretējis kokrūpnieku un mecenātu Augustu Dombrovski, pedagogu, sabiedrisku darbinieku un valodnieku Ati Kronvaldu, Dainu tēvu Krišjāni Baronu, Valkas skolotāju semināra dibinātāju, pedagogu Jāni Cimzi, Roberts Muzis gleznojis arī pirmos četrus Latvijas valsts prezidentus – Jāni Čaksti, Gustavu Zemgalu, Albertu Kviesi un Kārli Ulmani.
„Kā vairums mākslinieku, arī Roberts Muzis atzīst, ka glezniecības būtība ir krāsa. Turklāt viņš saka, ka pati glezniecība ir absolūts bezizmēra jēdziens, bet tās uzdevums ir paust to, ko var izpaust tikai ar krāsu. Vienkārši motīvi, gandrīz bez detaļām, minimāli izteiksmes līdzekļi. Nekādi gleznieciskie triki, smukumi un uzslāņojumi. Tīra telpa – gaiss.”, tā viņa 2014. gadā izdotā kataloga ievadā raksta mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.
Izstādē eksponēti darbi no sekojošām kolekcijām: