Latgales vēstniecība GORS. Vieta, kur vienkopus rada un vēsta Latgales stāstu. Te satek kultūras mantojums, jaunrade, valoda, nozīmīgākās pasaules tendences, te dzimst un dzīvo nebijušas, aizraujošas idejas – īsts, radošs, skaists GORS. Te satiekas kultūra, māksla, notikumi, jaunie un vecie, savējie un aicinātie, dejas, dziesmas, uzlecošas zvaigznes, senas vērtības. Kultūras centrs, koncertzāles, kino, dzīves vieta māksliniekiem, izstāžu vieta mākslai, restorāns dzīves baudīšanai, vieta eksperimentiem ar visām maņām. Vieta, kur dun un dūc. Latgales atmodas vieta. Ar Atklāšanas koncertu 29. un 30. maijā GORS savas durvis vaļā vēris ikvienam kultūras cienītājam.

Te tapusi pirmā pasaules līmeņa koncertzāle Latvijā

„Austrumlatvijas koncertzāles atklāšana, manuprāt, ir viens no izcilākajiem notikumiem atjaunotās Latvijas vēsturē. Šī ir pirmā pasaules standartiem atbilstošā speciāli būvētā akustiskā koncertzāle ar divām zālēm un lieliskiem „Steinway&Sons” koncertflīģeļiem Latvijā. Beidzot Latvijā ir vieta, kur klasikā mūzika skan tā, kā tai ir jāskan!” pirms Latgales vēstniecības GORS Atklāšanas koncerta 30. maijā teica izcilais latviešu pianists Vestards Šimkus, īpaši slavējot koncertzāles izcilo akustiku. Vestards Šimkus ir GORA koncertflīģeļu „krusttēvs” – šo instrumentu skanējums pilnībā bija baudāms Atklāšanas koncertā 29. un 30. maijā, kad pianists kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri atskaņoja Sergeja Rahmaņinova skaņdarbu.

Savu instrumentu koncertzālei noskatījusi arī Rēzeknē dzimusī un augusī, pasaules slavu iemantojusī ērģelniece Iveta Apkalna, kura Atklāšanas koncertā kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri atskaņoja Aleksandra Gilmāna skaņdarbu. Īsi pirms koncerta Iveta Apkalna neslēpa savu sajūsmu par koncertzāles atklāšanu: „Man sapņos nebūtu rādījies, ka manas dzīves laikā manā dzimtajā pilsētā notiks kas tāds! Man nebija izdevības redzēt koncertzāles būvniecības procesu, tāpēc ierodoties uz pirmajiem mēģinājumiem biju šokā. Šī vieta ne ar ko neatpaliek, es teiktu, pat apsteidz Eiropas labākās koncertzāles. Ja manā bērnībā šo vietu teju uzskatīja par Rēzeknes galu, tad tagad tā ir kļuvusi par Rēzeknes sākumu, un es novēlu to saglabāt!” Iveta Apkalna atklāja, ka viņa koncertzālei ir noskatījusi digitālās ērģeles – gan viņa, gan GORA radošā komanda cer atrast investoru, kas šīs ērģeles iegādātos. „Ērģeles paplašinātu koncertzāles repertuāra iespējas, man ir dažādas idejas par ērģelnieku konkursiem, semināriem, festivāliem, koncertu sēriju bērniem. Ja koncertzālē būtu šis instruments, tas popularizētu ērģeļu spēli, mudinātu bērnus iemīlēt un apgūt šo instrumentu,” uzskata Iveta Apkalna.

Atklāšanas koncerta noslēgumā skanēja Antonīna Dvoržaka „Te Deum” soprānam, baritonam, korim un orķestrim – akustiskā skanējuma buķeti veidoja solisti Guntra Kuzmina (soprāns), Krišjānis Norvelis (bass), Liepājas Simfoniskais orķestris ar Atvaru Lakstīgalu pie diriģenta pults, kā arī Rēzeknes, Cēsu un Liepājas apvienotais koris. Par akustikas kvalitāti abos Atklāšanas koncertos pārliecinājās tās galvenais uzraugs - zviedru kompānijas „Akustikon” speciālists Jans Inge Gustavsons, kā arī koncertzāles arhitekts Uldis Balodis. „Esmu ļoti priecīgs un lepns, ka esmu iesaistīts šajā projektā, un domāju, ka rezultāts ir ļoti veiksmīgs. Protams, ir nianses, ko vēl var uzlabot, pielāgot katram atsevišķam koncertam, bet kopumā šodien ir labi padarīta darba sajūta. Esmu priecīgs par to, ka Latvijā esmu sastapis tik labus un gudrus cilvēkus,” tā Jans Inge Gustavsons.

Te dzīvo garā stipri latgalieši

Arhitekts Uldis Balodis teic tikai labus vārdus par kolēģiem, ar kuriem kopā strādāts visa projekta gaitā: „Varu teikt godīgi – šeit esmu sastapis tika daudz krietnu cilvēku, cik savā mūžā neesmu saticis. Projektā iesaistītie cilvēki ir izdarījuši visu iespējamo, lai koncertzāle būtu. Ir cilvēki, kuri zaudēja amatus un darbavietas, bet viņi izdarīja visu, lai process virzītos uz priekšu. Par to esmu saviļņots, un jums šie cilvēki ir jāatceras.”

Tieši Latgalē sastaptie cilvēki ir magnēts, kas mudinājis izcilo režisoru Uģi Brikmani teju katrā mēģinājumā būt klāt – viņš kopā ar komponisti un koncertzāles Mākslinieciskās nodaļas vadītāju Ilonu Rupaini, mūzikas žurnālistu Orestu Silabriedi, diriģenti Andu Lipsiki, mūziķi Eināru Lipski, horeogrāfiem Ilmāru un Ingu Dreļiem, literātu Oskaru Orlovu, scenogrāfu Aigaru Ozoliņu, tērpu mākslinieci Ināru Apeli un citiem māksliniekiem radīja dziesmu spēli „Ķēniņmeita. Latgales pasaka”. „Uzvedumā ir iesaistīti daudzi potenciāli jaunie mākslinieki, un viņi brīnišķīgi izspēlē šo Latgales rituālu, piešķiļ koncertzālei īsto garu. Manās rokās tika ielikts augstvērtīgs instruments – tas potenciāls, ko Anda [Lipska] un Ilmārs [Dreļs] ieguldījuši bērnos. Un šeit arī ir tā sakritība – koncertzāle, Jāņa Ivanova mūzikas skolas tradīcija, Latgales kultūras identitāte, milzīga tuvība dabai un cilvēku nesamākslotība. Es darīju visu iespējamo, lai šo skaistumu - cilvēku sirds mīlestību kopā ar amata prasmi – šai uzvedumā atklātu un parādītu,” teic Uģis Brikmanis.

Te ciemos gaida kultūras vēstniekus

Uģis Brikmanis velta tikai un vienīgi pozitīvus vārdus par jauno kultūras māju, kas uzziedējusi pašā Latgales sirdī: „Šis patiešām ir unikāls notikums, un es esmu par to priecīgs. Beidzot Latvijā ir piedzimusi nopietna kultūras celtne. Tas ir notikums ne tikai Rēzeknei un Latgalei, bet visai Latvijai, tas ir notikums, kas būtiski veicinās radošo darbību un vērtību maiņu. Es kā režisors varētu vēlēties vēl plašākas skatuves aprīkojuma iespējas, bet tas ceļš ir bezgalīgs, laika gaitā izdarāms. Ar izcilo akustiku, augsti kvalificēto apkalpošanu, azartisko un uzņēmīgo komandu šī vieta var kļūt par kultūras cienītāju meku – svētceļojumu, kurp doties, baudīt un priecāties.”

Koncertzāles vadītāja Diāna Zirniņa atklāšanas svētkos neslēpa gandarījumu par paveikto darbu un apņēmību arī turpmāk turēt augsto kvalitātes latiņu: „Esam lepni, ka tieši Latgalē neatkarības divdesmit piecos gados uzcelta pirmā koncertzāle. Šais dienās, kad mums ir atklāšanas svētki, un arī turpmāk mēs ikvienu aicināsim kļūt par Latgales kultūras vēstnieku.” Mūzikas žurnālists Orests Silabriedis, kurš tandēmā ar Diānu Zirniņu bija Latgales kultūras vēstnieki Atklāšanas koncertos 29. un 30. maijā, uzsvēra: „Jaunas koncertzāles tapšana Rēzeknē ir dziļi simbolisks mirklis, jo pirms simts gadiem tieši Latgalē dzima ideja par neatkarīgas Latvijas valsts veidošanu.”