Cits

Kultūras notikumi maijā

01.05.2016 - 16:09
„Shipsea“. Jāņa Šipkēvica kamerkoncerts balsij, klavierēm un neredzamam korim
Svētdiena, 1. maijs 20.00 Mazā zāle 15,00 €
Koncertā skanēs dziesmas ar Federiko Garsijas Lorkas, Raiņa, Agneses Krivades un tautas vārdiem, Ludviga van Bēthovena, Filipa Glāsa klaviermūzika, kā arī paša Jāņa Šipkēvica jaundarbi.
 
Izglītojoša programma visai ģimenei “Baleta pasaulē”
Otrdiena, 3. maijs 16.00 Lielā zāle 4,00–5,00 €
Iestudējums, kurā Latvijas Nacionālā baleta solisti izglītojošā un atraktīvā treniņstundā iepazīstinās gan lielus, gan mazus baleta cienītājus ar graciozo un gaistošo baleta mākslu. Stundas vadītāja Elza Leimane, piedalās baleta mākslinieki Alise Prudāne, Jolanta Lubēja, Ieva Rācene, Annija Kopštāle, Arturs Sokolovs. Pasākums pārcelts no 26. februāra.
 
Grupas “ElektroFolk” svētku lielkoncerts
Trešdiena, 4. maijs 19.00, Lielā zāle 9,00–16,00 €
4. maijā pirmo reizi Latgales vēstniecībā GORS koncertēs grupa “ElektroFolk”, kura šogad prezentējusi otro albumu “Raiba govs”. Pērn saņēmusi gan balvu “Zelta mikrofons”, Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks”, veiksmīgi startējuši “Supernova” dziesmu konkursos nu gatavi pirmajam lielkoncertam Rēzeknē.
 
LNSO un Mālera Sestā
Sestdiena, 7. maijs 18.00 Lielā zāle 5,00–15,00 €
Gustava Mālera Sesto simfoniju mēdz saukt par “Traģisko”. Daudzos Mālera darbos netrūkst kontrastu, tomēr Sestā simfonija liekas sevišķi mainīga, un arī tās izskaņai ir pataupīts pārsteigums. Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģē Andris Poga, koncerta solists Rihards Mačanovskis.
 
Piektdiena, 13. maijs 16.00 1. stāva Mākslas galerija, bezmaksas
13. maijā notiks tikšanās ar mākslinieci Anitu Melderi, kuras akvareļu kolekcija "Es esmu" būs apskatāma no 1. maija līdz 19. jūnijam. Mākslinieces akvareļu darbu izstāde “Es esmu” veidota kā retrospekcija, kas aptver vienu, tomēr nozīmīgu, Latvijā plaši pazīstamās mākslinieces identitātes un daiļrades daļu. Autobiogrāfiskajos motīvos un pārdzīvojumos balstītie darbi atklāj gleznotājas iekšējo pasauli, apziņu par sevi un piedzīvoto.
 
Piektdiena, 13. maijs 19.00 Lielā zāle 5,00–12,00 €
Koncertā piedalās kamerorķestris „Sinfonietta Rīga” (diriģents Normunds Šnē) un vijolniece Vineta Sareika. Programmā Antonio Vivaldi „Gadalaiki", Jūnasa Valfridsona „Biķernieku mežs" un Ludviga van Bēthovens „Pirmā simfonija Domažorā op. 21.".
 
Otrdiena, 17. maijs 18.00 Mazā zāle 7,00–8,00 €
Muzikāls stāsts par Žana Grīvas aprakstītajiem Diegabikša ceļojumiem, kurus mūzikā ietērpis Rihards Zaļupe. Klausītājiem būs iespēja kopā ar Diegabiksi dzirdēt, kā dzied varžu koris, kā rēc dusmīgais Lauvu karalis un kā lido skaistais Brīnumputns. Izrādē piedalās stāstnieks, aktieris Toms Liepājnieks, bet Diegabikša kvinteta sastāvā muzicē Ilze Urbāne (flauta), Guntis Kuzma (klarnete), Diāna Ozoliņa (čells), Artūrs Šults (mežrags), Edgars Saksons (sitaminstrumenti).
 
Trešdiena, 18. maijs 18.00, Lielā zāle 18,00–32,00 €
Krievijas tautas mākslinieks Jevgēnijs Petrosjans ir vadošais skatuves humora mākslas meistars piedāvās savu jauno jubilejas solo programmu "Joks pēc joka”,  kuras laikā skatītaji dzirdēs un redzēs mākslinieka plaši zināmos visspilgtākos monologus, feļetonus, pantiņus, kā arī pavisam jaunus darbus. Tuvojoties pasākumam, biļešu cenas var pieaugt.
 
Piektdiena, 20. maijs 19.00, Lielā zāle 8,00–15,00 €
2016. gadā komponists Imants Kalniņš svin savu 75 gadu jubileju. Par godu tai grupa „Turaidas Roze" aicina Imanta Kalniņa talanta cienītājus uz neaizmirstamu koncertu.
 
Deju studijas „Dynamic Hit“ mūsdienu deju koncerts „Emotions“
Sestdiena, 21. maijs 17.00, Lielā zāle 3,00–5,00 €
Rēzeknes deju studijas “Dynamic Hit” tradicionālais pavasara mūsdienu deju koncerts, kuram šoreiz dots nosaukums “Emotions”. Katru sekundi mēs esam mijiedarbībā un attiecībās ar kādu. Dažreiz virsroku gūst veselais saprāts, citreiz cilvēki ļaujas emocijām. Vairāk nekā 100 dejotāju izpildīs jaunākās horeogrāfijas hip-hop, šova, džeza un laikmetīgās dejas žanros.
 
Sestdiena, 28. maijs 18.00, Lielā zāle 7,00–15,00 €
Latgales vēstniecībā GORS ar īpaši šai reizei gatavotu koncertprogrammu svinēs savu trešo dzimšanas dienu. Svētku vakaru skaistāku darīs „Latvian Voices”, „Xylem TRIO” un Rēzeknes kamerorķestra uzstāšanās, kā arī notiks Riharda Zaļupes īpaši koncertam radīta jaundarba pirmatskaņojums.

Aicinām izteikt savu viedokli!

16.04.2016 - 17:16

Latgales vēstniecības GORS apmeklētāj, aicinām izteikt savu viedokli un vēlmes!

Tuvojoties koncertzāles dzimšanas dienai, vēlamies noskaidrot, cik daudz esam kopā sasnieguši. Aizpildi aptaujas anketu un paud savu viedokli par Latgales vēstniecības GORS darbību un piedāvāto kultūras norišu klāstu!

Dejas uzveduma ĀRĀ viesizrāde

14.04.2016 - 18:14

Atzīmējot Starptautisko Dejas dienu, Latgales vēstniecība GORS 28. aprīlī aicina uz plašu ievērību guvušās, horeogrāfes Olgas Žitluhinas veidotās dejas izrādes “Ārā” viesizrādi Rēzeknē.

Visā pasaulē 29. aprīlī jau vairāk nekā 30 gadu tiek svinēta Starptautiskā Dejas diena. To 1982. gadā ieviesa UNESCO Starptautiskā Dejas padome, lai dejas mākslai pievērstu plašāku sabiedrības uzmanību. Lai pievērstu rēzekniešu un pilsētas viesu uzmanību laikmetīgās dejas mākslai, 28. aprīlī 19.00 Latgales vēstniecībā GORS notiks dejas izrādes “Ārā” viesizrāde. Izrāde būs īpašs notikums ne vien dejotājiem, kuri Rēzeknē viesosies pirmo reizi, bet vēl neparastāks tas būs skatītājiem, jo ne vien dejotāji, bet arī skatītāji atradīsies uz GORS Lielās zāles skatuves.

Horeogrāfes Olgas Žitluhinas pilna vakara laikmetīgās dejas izrāde „Ārā” tapusi, iedvesmojoties no Henrika Ibsena lugas „Brands” tēmām. Izrāde gan neseko lugas sižetam, bet par vienu no būtiskiem jautājumiem gan izrādē, gan tās radīšanas procesā kļuvis hrestomātiskais Branda moto "Tiks piedots – ja tu neiespēji, bet mūžam ne – ja negribēji", pētot mūsdienu cilvēka spēju iziet ārpus ierastās komforta zonas augstāku mērķu vārdā.

Kopš pirmizrādes 2013. gada nogalē tikušas nodejotas 30 “Ārā” izrādes un nu dejas izrāde piedzīvojusi atjaunojumu. Izrāde guvusi vislabākās skatītāju un kritiķu atsauksmes, kā arī saņēmusi „Autora balvu 2014” un „Spēlmaņu nakts 2014” balvas nominācijās “Gada sasniegums laikmetīgākā dejā” un “Gada scenogrāfs” (Gints Gabrāns). 

Izrādi veidojuši: horeogrāfe Olga Žitluhina, dejas dramaturģe Inta Balode, mūzika un dzīvais izpildījums: Juris Kaukulis un Kaspars Tobis („Dzelzs vilks”), scenogrāfs Gints Gabrāns, tērpu māksliniece Šeila. Dejo: kompānijas “Ārā” dejotāji - Agate Bankava, Ivars Broničs, Taisija Frolova, Eva Kronberga, Rūdolfs Gediņš, Anne - Birte Norda, Sandra Lapiņa, Anastasija Lonšakova, Jānis Putniņš, Rūta Pūce, Modris Opelts un izrādes veidotāji, dejotāji - Ģirts Bisenieks, Karīna Lapšina, Alise Putniņa, Anete Tambaka, Mārtiņš Sprūds.

Biļetes uz izrādi sarūpējamas Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” biļešu kasēs. Biļetes cena 10,00 €, studentiem, skolēniem un pensionāriem, uzrādot apliecību, 7,00 €. Vietu skaits šoreiz ļoti ierobežots.

Laikmetīgās dejas izrāde "ĀRĀ"

Kultūras notikumi aprīlī

30.03.2016 - 15:58
Aprīlī izcilā pianista Reiņa Zariņa eksperiments Pētera Vaska „Gadalaiku” iedvesmotas koncertizrādes pirmizrādē, ugunīgs spāņu flamenko, atraktīvi Maskavas kamermūziķi, blūza skaņu piepildīta Lielā zāle un citi notikumi gaidāmi Latgales vēstniecībā GORS aprīlī. 
 
Līdz 7. aprīlim Latgales vēstniecības GORS 1. stāva Mākslas galerijā
Gleznotāja Roberta Muža personālizstādē „Latvija. Ainava. Portrets” eksponēta plaša ainavu retrospekcija, kā arī Latvijas vēsturē nozīmīgu personību portretu izlase. Ar šo izstādi tika atklāta Latgales vēstniecības GORS mākslas galerija, kas turpmāk koncertzāles apmeklētājiem piedāvās Latvijas kultūrtelpā nozīmīgu un interesantu dažādos žanros strādājošu mākslinieku darbu kolekcijas.
 
Piektdiena, 1. aprīlis 19.00, Lielā zāle 5,00–10,00 €
Koncerta pirmajā daļā muzicēs pūšamo instrumentu orķestris „Rēzekne” diriģentu Sergeja Sergejeva un Jāņa Pavlovska vadībā, bet koncerta otrajā daļā – orķestra bigbenda grupa ar māksliniecisko vadītāju Lauri Amantovu. Pirmo reizi kopā ar Rēzeknes bigbendu uzstāsies viena no spilgtākajām jaunajām Latvijas džeza dziedātājām Kristīne Prauliņa. Koncertu kuplinās jaunais talants Māris Jefremovs un Latvijā labi zināmā džeza dziedātāja – košā Diāna Pīrāgs.
 
Svētdiena, 3. aprīlis 18.30, Lielā zāle 6,00 €
3. aprīlī jau no plkst. 9 rītā Latgales vēstniecībā GORS notiks sporta deju sacensības – Latvijas valsts reitinga sacensības Latīņamerikas un standartdeju programmā  „Rēzeknes Domes Kauss 2015”, Latvijas Kausa izcīņas posms.
 
Otrdiena, 5. aprīlis 18.00 Maza zāle 10,00–12,00 €
Otro reizi Latgales vēstniecībā GORS viesosies Maskavas kameransamblis ar lielisku mūziķu sastāvu „Classics-Art Ensemble”, sniedzot vieglu svētku programmu „Muzikanti nojoko” (Музыканты не шутят), kuras pamatā ir daudzi joku numuri ar košu un krāsainu mūziku. Programmas noslēgumā zināmas džeza melodijas, bet netrūks arī muzikālu pārsteigumu. Koncertā uzstāsies ansambļa pilnais sastāvs.
 
Piektdiena, 8. aprīlis 16.00 1. stāva Mākslas galerijā
Caur saviem darbiem Pāvels Ostapcevs izstāsta četrus stāstus par darbu tapšanu Krāslavas un Riebiņu plenēros, ceļojumā kopā ar kolēģiem Tatros, kā arī ved skatītāju līdzi vientuļos klejojumos dabā, kur gleznoti klusi dabas stūrīši un iejūtīgas Latgales ainavas dažādos gadalaikos. Izstāde skatāma līdz 30. aprīlim.
 
Svētdiena, 10. aprīlis 14.00 Lielā zāle 7,00–15,00 €
Pasākums visai ģimenei – Aleksandra Puškina „Pasaka par caru Saltanu". Pasakas lasījumu pavada smilšu animācija un dzīvā mūzika. Darja Kotjuh – smilšu animācija (Sanktpēterburga), pasaku lasa Iļja Baranovs (Maskava), muzikāli pasaku rotās stīgu kvarteta „Nuar” muzikanti un grupa „Kvintenza”.
 
Piektdiena, 15. aprīlī 19.00 Lielā zāle 12,00–22,00 €
Spānijas flamenko kompānijas „Flamenco Agency” izrāde „Karmena” (Carmena by Bizet). Izrāde Manolo Marina (Manolo Marin) horeogrāfijā ar Bizē mūziku ir pārliecinošs, īsts Andalūzijas flamenko. Pēc debijas Vācijas nacionālajā operā Berlīnē izrāde ir rādīta arī citos pasaules līmeņa teātros.
 
Sestdiena, 16. aprīlis 19.00 Lielā zāle 8,00–15,00 €
Leģendārā latviešu rokgrupa “Opus Pro”, atzīmējot savas darbības un pastāvēšanas 30 gadu jubileju savā “zelta sastāvā” dosies jubilejas tūrē „Rozā lietus”. Koncertā piedalīsies gan grupas pašreizējais pamatsastāvs (Artūrs Zemnieks, Jānis Retenais, Jānis Valters, Juris Veremejs) un solists Alex, gan viesmūziķi.
 
Piektdiena, 22. aprīlis 19.00, Lielā zāle 10,00–17,00 €
Blūza mūzikas skaņu cienītājus priecēs blūza un roka zvaigzne Gvins Eštons (Lielbritānija/ Austrālija), izpildītājs Rollo Markījs (Lielbritānija), kas ir viens no autentiskākajiem blūza mutes ermoņiku spēles meistariem, kā arī blūzbends „The Road Band” (Lietuva).
 
Sestdiena, 23. aprīlis 19.00 Lielā zāle 10,00–20,00 €
Elektronikas projekts „Deep Forest” radās 90. gadu sākumā. Muzikālo sniegumu koncertā nodrošinās komponists un multiinstrumentālists, „Deep Forest” līdzdibinātājs Ēriks Mukē, balss partijas dziedās senegāliešu mūziķis un solists Alūns Vadē, un to visu papildinās īpaši šai koncertsērijai sagatavotas videoinstalācijas.
 
Svētdiena, 24. aprīlis 18.00 Lielā zāle 5,00–15,00 €
Pirmizrāde! „Gadalaiki” ir muzikāla izrāde, balstīta uz Pētera Vaska klavierdarbu ciklu “Gadalaiki”. Izrādes centrā ir stāsts par Dejotāja dzīvi. Stāstu papildinās dzejas ilustrācijas un video projekcijas. Izrādi īsteno pianists Reinis Zariņš un dejotājs Kirils Burlovs.
 
Otrdiena, 26. aprīlis 18.00 Lielā zāle 5,00–8,00 €
Astrīdas Lindgrēnes pasaulslavenā stāsta Leļļu teātra versija. Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta ir izrāde visai ģimenei – mazajiem skatītājiem tas ir brīnumains stāsts par lidojošu, labsirdīgu vīriņu, bet vecāki varēs pasmieties par karikatūrisko ģimenīti. Lomās Miķelis Žideļūns, Edgars Kaufelds, Dace Vītola, Artūrs Putniņš, Dana Lāce un citi.
 
Ceturtdiena, 28. aprīlis 19.00, Lielā zāle 7,00–10,00 €
Laikmetīgās dejas izrāde, kas veidota pēc „Branda” motīviem, pēta mūsdienu cilvēka spēju iziet ārpus ierastās komforta zonas augstāku mērķu vārdā. Mākslinieku komandā – horeogrāfe Olga Žitluhina, dejas dramaturģe Inta Balode, grupas Dzelzs vilks mūziķi Juris Kaukulis un Kaspars Tobis, scenogrāfs Gints Gabrāns, kostīmu māksliniece Šeila un Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas horeogrāfijas studenti.
 
Sestdiena, 30. aprīlis 18.00, Lielā zāle 7,00–15,00 €
Ierakstu kompānija „Mikrofona ieraksti" šogad savā 20 gadu jubilejā rīko jauno talantu konkursu „SuperMikrofons 2016”. Konkursu vadīs populārais dziedātājs un konferansjē Lauris Reiniks. Žūrijā darbosies profesionāļi savā jomā: Olga Rajecka, Guntars Račs, Elita Mīlgrāve, Aija Andrejeva u.c., taču fināla lēmums būs koncerta apmeklētāju rokās, jo katrs varēs nobalsot par savu vakara favorītu.

Darba laiks Lieldienās

22.03.2016 - 17:06
Cienījamie apmeklētāji, rēzeknieši un pilsētas viesi! Informējam, ka Latgales vēstniecības GORS Informācijas centra–kases darba laiks Lieldienu laikā ir mainīts:
 
25. marts SLĒGTS
26. marts 12.00–16.00
27. marts 17.00–21.00
28. marts SLĒGTS
 
Pārējās marta beigu dienās darba laiks kā ierasts – darba dienās no 12.00–18.00 un brīvdienās no 12.00–16.00.
 
SAULAINAS LIELDIENAS!
 

Zināmi BOŅUKS 2015 saņēmēji

28.02.2016 - 19:33

28. februārī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, svinīgā ceremonijā, klātesot Latvijas Republikas Kultūras ministrei Dacei Melbārdei, tika paziņoti Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2015“ saņēmēji – īpašākie notikumi, aktivitātes un ļaudis latgaliešu kultūrā 2015. gadā.

Literatūras kategorijās balvu par labāko sniegumu literatūrā saņēma Anita Mileika (par dzejas krājumu „mūžīgā nepārtikusī stirna“), bet par 2015. gada labāko izdevumu/grāmatu atzīts pasaules literatūras klasikas,, Luisa Kerola „Alise Brīnumzemē“ tulkuojums latgaliski „Alise Breinumu zemē.

2015. gads bijis ražīgs latgaliešu mūzikā, jo īpaši daudz un kvalitatīvu izdevumu sarūpēts tautas mūzikas laukā. Kā gada debitanti balvu saņēma grupa „Tautumeitas“, kas ar dziesmas “Aņņeite” video versiju laurus plūca arī kategorijā “Labākais mūzikas video”. Trešo gadu Boņuka balva tiek pasniegta nominācijā “Labākais sniegums akadēmiskajā mūzikā”, kurā šī gada uzvarētājs ir Andrejs Selickis ar Latvijas Radio kora jubilejas koncertā pirmatskaņoto dziesmu „Šyupeļdzīsme Jēzum“. Balvu par labāko 2015. gada sniegumu šlāgermūzikā saņēma Ansis Ataols Bērziņš par albumu „Pasaver“, bet etnoroka grupas “Laimas Muzykanti” sniegums tika atzīts kā labākais tautas mūzikā. Balvu nominācijā “Labākais sniegums alternatīvajā mūzikā” par savu debijas albumu „Ašņa dasys“ saņēma poētiskā roka apvienība „Kapļi“, bet par labākajiem latgaliešu pop/rock mūzikā arī šogad atzīta grupa “Dabasu Durovys”. Latgaliešu kultūras gada balvā nominācijā “Radio hits” tiek noskaidrota arī Latvijas radio stacijās spēlētākā latgaliešu dziesma (spēlēta vismaz 3 radio stacijās) un pēc LaIPA datiem 2015. gadā visvairāk radio stacijās skanējusi tieši grupas “Dabasu Durovys“ dziesma „Pādys“.  

Visplašākā balvas sadaļa jau tradicionāli ir par sabiedrisko aktivitāti un sasniegumiem jeb “Sabiedrība un kultūra”. Pie gada amatnieka/saimnieka goda tika Artis Logins, kurš jau daudzu gadu garumā popularizē latgaliešu literatūras un mūzikas izdevumus, ir latgaliskākā Daugavpils veikala „O! Marta“ un latgaliešu internetveikala taiseitslatgola.lv saimnieks. Kā gada sniegums vizuālajā mākslā atzīta tēlnieka Gļeba Panteļejeva darbu izstāde „Latgales rapsodija“, bet kā gada sniegums skatuves mākslā godināts festivālā „ORGANismi“ tapušais uzvedums „Saule. Bērni. Rainis“. Kategorijā “Gada sniegums audiovizuālajā mākslā” balvu saņēma biedrības „Bruoli un Muosys“ projekts „Latgaliešu valodas apmācību video“, bet balvas par latgaliešu valodas popularizēšanu atzinība tika Kārsavas novada domei ar projekta „saREDZI latgalīšu volūdu“ 2. daļu, kurā turpināts novadā izvietot latgaliskas ielu norādes. Pērn iedibinātās nominācijas „Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē“ laurus plūca apgāda „Mansards“ izdevums „Ludzas igauņu pasakas“, kura pieskaras arī īpašai Latgales kultūrvēstures daļai – igauņu apdzīvoto teritoriju mantojumam. Pērnais gads latgaliešu kultūrā nesis vēl vienu jaunu vietu, kurā notikt arī latgaliskiem pasākumiem – atjaunoto Lūznavas muižu, kura saņēma balvu nominācijā „Gada notikums“. Jau ziņots, ka šogad par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā Boņuku saņēma prāvests, kultūrvēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Budže, bet kā 2015. gada cilvēks kultūrā sumināta pasaulē atzītā un Latgalē mīļā ērģelniece Iveta Apkalna.

Ceremoniju bija iespējams piedzīvot ne vien klātienē, Latgales vēstniecībā GORS, bet arī tiešraidē, ko nodrošināja lietotne LMT Straume, kurā ikvienam interesentam būs pieejams arī ceremonijas video ieraksts. http://straume.lmt.lv/lv/kultura/kultura/bonuks/1844

Latgales vēstniecība GORS, Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2015” organizētāji, aicina ikvienu interesentu jau tagad sākt sekot līdzi latgaliešu kultūras notikumiem 2016. gadā, lai pieteiktu balvai un godinātu devītajā Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2016” ceremonijā 2017. gada 26. februārī.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. “Boņuks 2015” norisi atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rēzeknes pilsētas dome, Rēzeknes novada dome, Daugavpils novada dome, Dagdas, Līvānu, Ludzas, Balvu, Baltinavas, Ciblas, Kārsavas, Preiļu, Viļakas un Rugāju novadu pašvaldības, Nacionālais kino centrs, biedrība „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība“ un Latvijas Mobilais telefons.

Mūža ieguldījums latgaliešu kultūrā

24.02.2016 - 18:49

Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks 2015” par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūrā šogad tiks pasniegta katoļu prāvestam, kultūrvēsturniekam un sabiedriskajam darbiniekam Albertam Budžem.

Svētdien, 28. februārī, Latgales vēstniecībā GORS notiks Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2015” svinīgā ceremonija, kurā tiks godināts 2015. gada veikums latgaliešu kultūrā 19 nominācijas literatūras, mūzikas un sabiedrības un kultūras kategorijās. Nominācijas “Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā” godu šogad saņems Alberts Budže – aktīvs sabiedriskais un kultūras darbinieks, izcils pagātnes pētnieks un novada vēstures apzinātājs.

Alberts Budže dzimis 1930. gada 26. janvārī Rīgā. Viņa vecāki Donāts un Tekla nākuši  no Līvānu puses un uz Rīgu pārcēlušies pēc pirmā pasaules kara. Viņš dzimis un izaudzis reliģiozā ģimenē. Mācījies G. Merķeļa 20. pamatskolā un Rīgas 1. vidusskolā. Pēc vidusskolas beigšanas 1949. gadā sācis strādāt Rīgas grāmatu antikvariātā, bet 1952. gadā, kad tikko atvēra Garīgo semināru, uzsācis tajā mācības. 1957. gada 30. maijā bīskaps Pēteris Strods iesvētījis viņu par priesteri. Kalpojis Rīgas Sv. Antona baznīcā, Majoru, Slokas, Ķemeru, Preiļu un Riebiņu katoļu draudzēs. Kopš 1991. gada kalpo Tilžas un Rugāju draudzēs, priesteru prombūtnē viņš ir apkalpojis arī Krišjāņu, Šķilbēnu un Baltinavas draudzes.

Albertu Budži aizrauj novada kultūrvēstures un pasaules notikumu sakarību meklēšana, viņš ir pētījis dominikāņu, jezuītu un citu garīgo ordeņu darbību Latgalē, Latgales vietvārdu saistību ar citu valstu vietvārdiem, savācis materiālus un uzrakstījis aprakstus par ievērojamiem un aizmirstiem priesteriem, sadarbojoties ar Balvu puses kultūras iestādēm, gatavojis aktuālus pārskatus un piedalījies ar tiem novadpētniecības konferencēs. Prāvests Alberts Budže par kultūrpētniecisko un sabiedrisko darbību apbalvots ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Atzinības rakstu (2000).

Latgaliešu literāts un novadpētnieks Antons Slišāns (Ontons Slišāns) par prāvestu grāmatā “Čipierksneits jeb apcirsto sakņu pieaudzēšana” savulaik teicis: „Paļdis Dīvam, ka myusim ir taids Alberts Budže, kurs nasavteigi, ar Dīva vuordu iz lyupom, spiej sevi veļteit myusu latgaliskajai kristeigajai kulturviesturei! Alberts Budže vysod ir ceļā. Juo dzeive ir namiteigs ceļaveira guojums iz prīkšu, caur namiteigu paguotnis izpieti i ciļvieceigūs sakņu kūpšonu, caur pīminis atjaunuošonu, caur pīminis uzturiešonu, caur pīminis radeišonu!”

Saņemot vēsti par izteikto atzinību, prāvests ierastajā pieticībā tik nosaka: “Nikuo taida jau es naasu darejs! Naasu ni deputats, ni ministrys, ni veiskups. Vysus šūs godus tik asu darejs sovu dorbu. Vyss ir dareits Dīva gūdam! Ļūti interesanti ir pieteit sovu paguotni.”

Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija notiks šī gada 28. februārī 16.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Ceremonijas pirmajā daļā tiks izrādīts uzvedums „Saule. Bērni. Rainis”, kurš radīts pirmajā ērģeļmūzikas festivālā „ORGANismi”, bet pasākuma otrajā daļā tiks godināti notikumi, cilvēki, aktivitātes, kas latgaliešu kultūrā bijuši nozīmīgi 2015. gadā, cermonijas vadītājs – aktieris un mūziķis Kristaps Rasims. Uz ceremoniju mīļi gaidīti nominanti, vērtēšanas komisija, mediju pārstāvji un ikviens latgaliešu kultūras interesents.

Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2015” norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rēzeknes pilsētas dome, Rēzeknes novada, Daugavpils novada, Balvu, Kārsavas, Ciblas, Dagdas, Ludzas, Līvānu, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novadu pašvaldības, Nacionālais Kino centrs un biedrība „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība“.

„Boņuks 2015“ ceremoniju tiešraidē varēs vērot arī mobilā satura lietotnes „LMT Straume“ tiešraidē http://straume.lmt.lv/lv/kultura/kultura/bonuks/1844. 

Kultūras notikumi martā

19.02.2016 - 19:09
Martā Latgales vēstniecība GORS turpinās iespēju noskatīties jaunākās Latvijā tapušās filmas šoreiz ar kara drāmas "Pelnu sanatorija" seansu, svinēs jubilejas kopā ar "Melo-M", deju kopu "Dziga" un Jāni Peteru, pirmo reizi ciemos gaidīs Ģertrūdes ielas teātri, priecāsies dzirdēt par draugiem kļuvušos Latvijas Radio kori, piedzīvojot Mocarta pēdēja darba "Rekviēms" atskaņojumu, kā arī ieskandinās pavasari ar novadnieku, dziedošās Igauņu ģimenes, koncertu.
 
Kara drāma “Pelnu sanatorija”
Piektdiena, 4. marts 18.00 Mazā zāle 3,50 €
Filmas darbība norisinās 1917. gadā Kurzemē. Kara pēdējās dienās atvaļināts vācu kara ārsts Ulrihs tiek nosūtīts uz nomaļu sanatoriju, kur ārstējas kontuzēti un mentāli traumēti kareivji. Ulriham atklājas dīvaina, sapņaina pasaule, kurā valda miers un aizmirstība. Režisors Dāvis Sīmanis. Lomās: Ulrich Matthes, Agnese Cīrule, Dmitrijs Jaldovs, Leonīds Lencs, Pēteris Liepiņš, Toms Liepājnieks, Marīna Janaus.
 
Grupas „Melo-M” jubilejas tūre
Sestdiena, 5. marts 19.00 Lielā zāle 10,00–18,00 €
Koncertā skanēs publikas iecienītākie skaņdarbi no visām „Melo-M” koncertprogrammām, pieskaroties gan latviešu, gan pasaules popmūzikas un roka dziesmu versijām trīs čellu izpildījumā, līdztekus klausītājus priecēs arī „Melo-M” interpretācijas par pasaules tautu mūzikas zināmākajām tēmām, opermūzikas skaņdarbi, televīzijas seriālu un pārraižu mūzikas tēmas.
 
Leģendārās grupas „Samocveti” koncerts
Otrdiena, 8. marts 18.00 Lielā zāle 12,00–22,00 €
Leģendārās grupas, vokāli-instrumentālā ansambļa „Samocveti” («Самоцветы») koncerts, kurā izskanēs gan populārākās grupas dziesmas, gan citi plaši zināmi skaņdarbi. Šobrīd „Samocveti” sastāvā darbojas Jeļena Presņakova, Aleksandrs Ņefedo, Oļegs Sļepcovs un Georgijs Vlaseņko.
 
Ģertrūdes ielas teātra viesizrāde „Leģionāri“
Trešdiena, 9. marts 18.00 Mazā zāle 5,00–7,00 €
Dzīva diskusija divu jaunu cilvēku starpā atklāj gruzdošo zemslāni – aizvainojumu par pāri darījumu un pieviltu uzticēšanos. Taču jautājums paliek atklāts – kurš ir pievīlis kuru, un – kāpēc? Viena no 2011./2012 gada sezonas labākajām izrādēm (balva „Gada latviešu autora darba iestudējums“, nominācijas „Gada režisors“ un „Gada aktieris“). Lomās Karls Alms un Kārlis Krūmiņš, režisors Valters Sīlis.
 
Jāņa Petera teātra dziesmu gadatirgus „Spraud man puķi...“
Piektdiena, 11. marts 19.00, Lielā zāle 15,00–22,00 €
Koncertuzvedumā „Spraud man puķi...”, kurš veidots no gandrīz 25 teātra izrāžu dziesmām, satiksies visdažādāko izrāžu varoņi, kuru ādā caur dziesmām iejutīsies Andris Ērglis, Liene Šomase, Normunds Rutulis, Anmary, Dainis Skutelis un Antra Stafecka. Uz skatuves būs arī bekvokāla meitenes un instrumentālā grupa Jāņa Strazda vadībā.
 
Deju kopas “Dziga” jubilejas koncerts “Dzigas godu solis”
Sestdiena, 12. marts 18.00 Lielā zāle 5,00–10,00 €
25 gadu laikā, tautas dejas un mūzikas varā, “Dzigā” izaudzināti gandrīz 250 dejotāji un 25 gadus kopta dzīvā muzicēšana kapelā. Jubilejas koncertā piedalīsies abi deju kopas “Dziga” sastāvi, kapelas “Dziga” mūziķi apvienosies lielajā “kāzu orķestrī”, kā arī piedalīsies “Dzigas” bijušo dejotāju izveidotie kolektīvi, kas arī dejo “Dzigas” dejas (Ilmāra Dreļa horeogrāfijā).
 
„Novije russkije babki“ jaunā humorprogramma „H.U.M.O.R.S.“
Svētdiena, 13. marts 17.00, Lielā zāle 12,00–19,00 € (Izpārdots!)
Vairākkārt viesojušās Latvijā un regulāri redzētas televīzijas ekrānos, abas komiskās vecmāmiņas Klaudija Ivanovna Cvetoček (Igors Kasilovs) un Matrjona Ivanovna Nigmatuļina (Sergejs Čvanovs) 13. martā jau otro reizi viesosies Rēzeknē, lai atkal jokotu, dziedātu un uzjautrinātu skatītājus.
 
Muzikāls detektīvs bērniem „Lielais noslēpums“
Ceturtdiena, 17. marts 18.00, Mazā zāle 5,00–7,00 €
Muzikālais detektīvs ir pilns negaidītu notikumu un noslēpumu. Kūtspakaļas ielā regulāri pazūd saldumi. Tagad bez savas skaistās tortes paliek arī gailis. Šo noziegumu sāk izmeklēt detektīvs Ņauris. Tiek meklēts zaglis, liecinieki, bet izmeklēšanai nav nekādu rezultātu līdz brīdim, kamēr... Lomās: Gailis – Jānis Reinis vai Edgars Varaņickis, Ņauris – Armands Ekštets, Vista – Helēna Vasiļevska vai Sibilla Biteniece, Zaķis – Enriko Avots vai Estere Pumpure.
 
Mocarta „Rekviēms”. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Latvijas Radio koris
Ceturtdiena, 24. marts 18.00, Lielā zāle 7,00–15,00 €
Volfgangs Amadejs Mocarts „Rekviēma” atskaņojums Latvijas Radio kora un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā. Solisti: Jolanta Strikaite-Lapiņa (soprāns), Ieva Parša (mecosoprāns), Jānis Kurševs (tenors) un Rihards Millers (bass).
 
Dziedošās Igauņu ģimenes koncerts “Vysi zīdi pļaveņā”
Svētdiena, 27. marts Lielā zāle 5,00–10,00 €
Lieldienu koncertā “Vysi zīdi pļaveņā” ģimene ieskandinās jaunā albumu “Vysi zīdi pļaveņā” dziesmas. Albumā iekļautas 17 latgaliešu tautasdziesmu apdares un latviešu ziņģes. Koncertā piedalīsies Gaigalavas pamatskolas bērnu folkloras kopa "Purineņš".

BOŅUKS 2015 nominanti

11.02.2016 - 12:09
Šogad jau astoto reizi februāra beigās tiks pasniegtas Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks”, tādēļ, tuvojoties „Boņuks 2015” ceremonijai, kuras norise būs šī gada 28. februārī Latgales vēstniecībā GORS, noskaidroti balvas pretendenti 17 nominācijās sabiedrības un kultūras, mūzikas un literatūras sadaļās. „Boņuks” ir vienīgā balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus latgaliešu kultūras dzīvē.
 
Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. Šogad tika saņemts līdz šim rekordskaits – 215 pieteikuma anketas, no kurām kopējais balvas pretendentu skaits sasniedza 115 cilvēkus, notikumus un aktivitātes. No saņemtajiem pieteikumiem tika izvērtēti pretendenti, kas atbilda balvas nolikumam. Šobrīd tiek paziņoti balvas pretendenti 17 no visām 19 balvas nominācijām. Balvas pretendenti nominācijā „Radio hits” un „Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā” tiks paziņoti, tuvojoties pasākumam. Otro gadu tiks pasniegtas balvas nominācijā „Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē (jebkurā valodā)”, kura, iedvesmojoties no Ingas Ābeles romāna „Klūgu mūks” panākumiem, tika izveidota pērngad.
Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2015” nominanti ir (nominācijās sakārtoti alfabēta secībā):
 
Sabiedrība un kultūra:
 
Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā
Prāvests, kultūrvēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Budže
 
Gada cilvēks kultūrā
Andris Eriņš (dziesmu autors un dziesminieks)
Andris Slišāns (Nemateriālās kultūras mantojuma centra „Upīte” direktors)
Ilga Šuplinska (literatūrzinātniece)
Iveta Apkalna (ērģelniece, Izcilības balvas kultūrā saņēmēja)
Kristaps Rasims (aktieris un mūziķis)
 
Gada notikums
Interneta radio kanāla „Pieci latgalieši" izveide
Latgales deju svētki „Večerinka Viškūs”
Lūznavas muižas atklāšana – jauna vieta arī latgaliskām aktivitātēm
Rēzeknes latgaliešu kultūras biedrības aktivitātes – jaundibinātā Nikodema Rancāna balva un konkurss „Muna sāta, muna škola”
Starptautiskais folkloras festivāls „Baltica 2015”. Latgaliskie pasākumi Rēzeknē, Rēzeknes novadā un Rīgā
 
Par latgaliešu valodas popularizēšanu
Kārsavas novada pašvaldības projekts „saRedzi latgalīšu volūdu” 2. posms
Latgaliešu valodas apmācību video (biedrība „Bruoli un Muosys”)
Latgalisko gudrību un asprātību lapa sociālajā tīklā Facebook „Latgaļu humors i dzeivis gudreibys"
Latviešu valodas izlokšņu audio paraugu izdevums  „Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa"
Rēzeknes vīru koris "Graidi" ar Latvijas valsts himnu latgaliski
SIA „Lietišķā Latgale” ar raidījumiem „Breivdīnuos iz Latgolu”, „Pi myusim Latgolā” un sižetiem Latvijas Radio
 
Gada amatnieks/saimnieks
Preiļu tirdzniecības centra „Ūga” saimnieki Ingūna un Aigars Zīmeļi
SIA „Sātys” saimnieks Juris Vucāns
Veikala „O! Marta” un internetveikala taiseitslatgola.lv saimnieks, „Latgolys Studentu centra” latgaliešu grāmatu galda koordinators Artis Logins
Veikala „Zaļais” saimniece Iveta Aleksāne
Zemnieku saimniecības „Juri” saimnieki Lidija un Juris Lubāni
Zemnieku saimniecības „Zvejnieki” saimnieki Jānis un Anna Macāni
 
Gada sniegums vizuālajā mākslā
Fotogrāfs Igors Pličs ar fotoizstādi „Daugav’ abas malas”
Gļebs Panteļejevs ar izstādi „Latgales rapsodija”
Lietišķās mākslas izstāde „Mantinieki. Ziemeļlatgale”
Vincents Flikigers ar zīmējumu izstādi „Latgale laiku ritā”
 
Gada sniegums skatuves mākslā
Daugavpils teātra izrāde „Latgaliešu rulete”
Festivāla „ORGANismi” uzvedums „Saule. Bērni. Rainis”
Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica 2015” koncerts „Četri vārdi””
 
Gada sniegums audiovizuālajā mākslā
Dokumentālā filma „Maršruts 6486”
Dokumentālā filma par dziedātāju Aiju Rimšu „Īsamirdzi zvaigznem leidza"
DVD „Satiec savu meistaru. Latgale”
Latgaliešu valodas apmācību video
Raidījumu cikls „Sajūti Latgali”
 
Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē
Aldis Bukšs, detektīvromāna „Parādu piedzinēji“ autors
Grāmata „Ludzas igauņu pasakas”, tulkotājs Guntars Godiņš
Latgalīšu kulturys gazeta LaKuGa.lv
Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs Garamantas.lv
Luisa Kerola grāmatas „Alise Brīnumzemē” tulkojums latgaliski Latvijā un Īrijā
 
Mūzika:
 
Labākais sniegums pop/rock mūzikā
Artūrs Slišāns ar remiksiem dziesmām „Kur tu skrīsi Vanadzini", „Jaunis puiši, siermi zyrgi", „Puor Gauju"
„Dabasu Durovys“ ar dziesmu „Pādys" un koncertdarbību
Kārlis Kazāks ar dziesmu „Kuo vairuok man vāg!"
„Sovvaļnīks“ ar dziesmu „Ceļš" un koncertdarbību
Vokālā studija „Skonai” ar dziesmām „Kod Tevis nav" un „Muna zemeite"
 
Labākais sniegums tautas mūzikā
Etnogrāfiskais ansamblis „Vabaļis" ar garīgo dziesmu albumu „Lobais reits"
Etnoroka grupa „Laimas Muzykanti” ar albumu „Rodi” un koncertdarbību
Folkloras kopa „Upīte" ar albumu "Vusi ļauds breinovuos"
„Rūžupis veiri” ar albumu „Rūžupis veiri”
„Tautumeitas” ar spilgtu debiju, koncertdarbību un dziesmām „Aņņeite” i „Aiz azara”
 
Labākais sniegums alternatīvajā mūzikā
Grupa „Gondreiž 10nīkā” ar koncertdarbību
Poētiskā roka apvienība „Kapļi” ar albumu „Ašņa dasys”
Projekts „Jezups i Muosys” ar koncertdarbību
 
Labākais sniegums akadēmiskajā mūzikā
Andrejs Selickis „Šyupeļdzīsme Jēzum”
Ansgars Valenhorsts – ērģeļu improvizācijas par latgaliešu tautasdziesmu tēmu
Festivāls “Latgales Ērģeļu dienas”
 
Labākais mūzikas video
„Kaneva Cold” ar videoklipu dziesmai „Solts”
„Tautumeitas” ar videoklipu dziesmai „Aņņeite”
Vokālā studija „Skonai” ar videoklipu dziesmai „Kod Tevis nav”
 
Gada debija mūzikā
Grupa „Kaneva Cold”
Grupa „Kā gribat”
Grupa „Tautumeitas”
Grupa „Unknown Artist”
Projekts „Jezups i muosys”
 
Labākais sniegums šlāgermūzikā
„Dvinskas muzikanti” ar albumu „Dzymtuo puse”
Grupa „Galaktika” ar Latvijas koncerttūri
Duets „Inga un Normunds” ar albumu „Munai Latgolai” un jubilejas koncertu
Ansis Ataols Bērziņš ar albumu „Pasaver”
„Ginc&Es” ar dziesmām „Puor Gauju" un „Muorys zemei"
 
Radio hits
Austrumkalns – “Rūtoj bite, rūtoj saule”
Dabasu Durovys – “Pādys”
Folkloras kopa “Upīte” – “Kur tu skrīsi vanadzini” (Artūra Slišāna remix)
Ginc&Es – “Puor Gauju”
 
Literatūra:
 
Labākais sniegums literatūrā
Anita Ločmele (Danskovīte) ar lugu izlasi „Komedejas „Ontans i Anne””
Anita Mileika ar dzejas krājumu „mūžīgā nepārtikusī stirna”
Ilze Keiša ar grāmatu „Muns laiks”
Ineta Atpile-Jugane ar dzejoļu krājumu bērniem „Otkon giunu sapynus”
Ligija Purinaša ar dzeju
 
Labākais izdevums/grāmata
„Alise Breinumu zemē” Luisa Kerola grāmatas tulkojums latgaliešu valodā
Anitas Ločmeles (Danskovītes) lugu izlase „Komedejas „Ontans i Anne””
Anitas Mileikas dzejas krājums „mūžīgā nepārtikusī stirna”
Dzejas un foto albums „Latgales sirdspuksti"
Latviešu valodas izlokšņu audio paraugu izdevums „Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa”
 
Balvas „Boņuks 2015” vērtēšanas komisijā darbojās pērnā gada balvas ieguvēji un pieaicinātie attiecīgās sfēras pārzinātāji: mūziķis un latgalisko projektu vadītājs, Latgaliešu kultūras gada balvas dibinātājs Guntis Rasims, režisors Viesturs Kairišs, latgaliešu tradicionālās kultūras eksperte Ruta Cibule, mūziķis un uzņēmējs Jānis Kuzminskis, režisore Māra Zaļaiskalns, biedrības „Kroma kolna broliste” vadītājs Aleksandrs Lubāns, komponiste Ilona Rupaine, mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks, literatūrzinātniece Ilga Šuplinska, mūziķe un pedagoģe Guntra Kuzmina, literāte Ilze Sperga, dzejniece un žurnāliste Anna Rancāne, mūziķis un uzņēmējs Juris Vucāns, mūziķis Arnis Slobožaņins, komponists Rihards Dubra, mūziķis Ainārs Majors, mūziķis Alvis Bernāns, mūziķis Kārlis Kazāks, mūziķis Artūrs Uškāns, žurnālists Tenis Bikovskis, literāts un mūziķis, Latgaliešu kultūras gada balvas dibinātājs Oskars Orlovs, valodnieks Juris Cibulis un Latgales vēstniecības GORS vadītāja Diāna Zirniņa.
 
Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija notiks šī gada 28. februārī 16.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Ceremonijas pirmajā daļā tiks izrādīts uzvedums „Saule. Bērni. Rainis”, kurš radīts pirmajā ērģeļmūzikas festivālā „ORGANismi”, bet pasākuma otrajā daļā tiks godināti notikumi, cilvēki, aktivitātes, kas latgaliešu kultūrā bijuši nozīmīgi 2015. gadā. Uz ceremoniju mīļi gaidīti nominanti, vērtēšanas komisija, mediju pārstāvji un ikviens latgaliešu kultūras interesents.
 
Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2015” norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rēzeknes pilsētas dome, Rēzeknes novada, Daugavpils novada, Balvu, Kārsavas, Ciblas, Dagdas, Ludzas, Līvānu, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novadu pašvaldības, Nacionālais Kino centrs.
 

Gaidām komandā!

10.02.2016 - 12:44

Latgales vēstniecība GORS (SIA "Austrumlatvijas koncertzāle") aicina pievienoties savai komandai Informācijas centra speciālistu–lietvedi (uz noteiktu laiku).

Galvenie pienākumi:

  • Organizēt dokumentu apriti uzņēmumā.
  • Izstrādāt un noformēt pārvaldes dokumentus, ievērojot normatīvo aktu prasības.
  • Protokolēt uzņēmuma sēdes, sapulces un citas lietišķās tikšanās.
  • Veikt kases un biļešu tirdzniecības operācijas, nodrošinot precīzu naudas plūsmas uzskaiti.
  • Veikt nepieciešamos ierakstus kases žurnālos un citos ar kases darbu saistītajos dokumentos.
  • Informēt apmeklētājus par Latgales vēstniecības GORS notiekošajiem pasākumiem.
  • Veidot pozitīvu saskarsmi ar klientiem.

Prasības kandidātiem:

  • Teicamas valsts valodas, labas angļu un krievu valodas zināšanas.
  • Pieredze lietveža darbā.
  • Pieredze darbā ar kase sistēmām tiks uzskatīta par priekšrocību.
  • Prasme strādāt ar MS Office programmām.
  • Teicama komunikācijas prasme, augsta atbildības sajūta, analītiska domāšana.
  • Spēja strādāt patstāvīgi un komandā.
  • Radošums un spēja plānot.
  • Spēja uzņemties atbildību.

Piedāvājam:

  • Pilnas slodzes darbs uz noteiktu laiku.
  • Profesionālās izaugsmes iespējas.
  • Interesantu un dinamisku darbu uzņēmumā.
  • Draudzīgu un profesionālu darba vidi.

Pieteikumus (CV un motivācijas vēstule) aicinām iesniegt līdz šā gada 15. februārim, ieskaitot, nogādājot (pa pastu vai klātienē) Pils ielā 4, Rēzeknē, LV 4601 vai arī iesūtot elektroniski: koncertzale [at] rezekne.lv . Līdz šā gada 18. februārim, ieskaitot, sazināsimies tikai ar tiem pretendentiem, kuri tiks aicināti uz otrās kārtas atlasi.