Cits

Baleta viesizrāde ROMEO un DŽULJETA

4. decembrī Rēzeknē, Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē, viesosies Latvijas Nacionālais balets, šoreiz priecējot rēzekniešus un pilsētas viesus ar Sergeja Prokofjeva baletu “Romeo un Džuljeta”.
 
Pirmo reizi Latvijas Nacionālais balets Rēzeknē bija skatāms 2014. gada decembrī ar skaisto Ziemassvētku stāstu “Riekstkodis”, 2015. gada maijā ar baleta klasiku "Gulbju ezers", bet šī gada februārī mazākie apmeklētāji varēja iepazīt baletu izzinošā paraugstundā “Baleta pasaulē”.
 
Decembrī piedzīvojamais Sergeja Prokofjeva balets „Romeo un Džuljeta”, kas tapis pēc Viljama Šekspīra ģeniālās traģēdijas motīviem, neapšaubāmi ir viens no populārākajiem sava žanra paraugiem 20. gadsimtā. Horvātu horeogrāfe Valentīna Turku savā iestudējumā piedāvā pārdroša, jutekliska un brutāla laikmeta vīziju, kur dzīvības un nāves jautājumi bieži tiek risināti iracionālā veidā un kaislību piesātinātā atmosfērā. Iestudējuma vizuālajā noformējumā izmantotie renesanses glezniecības un arhitektūras elementi pastiprina arī mūsdienu cilvēkam tik būtiskās ilgas pēc mūžīgās mīlestības. 
 
Izrādes ilgums 2 stundas, izrāde 2 cēlienos.
 
Biļetes uz “Romeo un Džuljeta” nopērkamas Latgales vēstniecības GORS kasē, latgalesgors.lv un “Biļešu Paradīze” kasēs visā Latvijā. Biļešu cenas no 4,00 līdz 17,00 €.
 

Kā Lupatiņi Rēzeknē ciemosies

5. jūnijā 12.00 uz Latgales vēstniecības GORS Mazo zāli mīļi aicināti ciemos paši mazākie pasākumu apmeklētāji, lai kopā ar vecākiem izdzīvotu jauko Lupatiņu un viņu draugu piedzīvojumus.
 
Četri mazie Lupatiņi – Zeķīte, Cimdiņš, Spilventiņš un Lakatiņš – ir audumu bērniņi no audumu mājas. Lupatiņi lieliski prot spēlēties, bet daudz kas cits viņiem vēl jāiemācās. Viņi grib uzzināt, kurš mīt vannasistabā, kāda mājiņa būtu vispiemērotākā mājdzīvniekam, kur dzīvo ziema, vai var izārstēties, ēdot konfektītes, un mēģina saprast ar ko būtu interesanti precēties un kā no rīt piecelties. Lupatiņiem vienmēr blakus ir gudrais Kaķis, kurš allaž var palīdzēt!
 
5. jūnijā skatāmajā programmā „Lupatiņi un draugi“ iekļautas piecas jaunākās studijas “Atom Art” veidotās “Lupatiņu” sērijas: “Kā Lupatiņi būvēja māju“, „Kā Lupatiņi veseļojās“, „Kā Lupatiņi kārtoja“, „Kā Lupatiņi slēpās“ (2015) un „Kā Lupatiņi precējās“ (2014). Lupatiņu cikla animācijas īsfilmu scenārija autore ir Inese Zandere, mākslinieks Reinis Pētersons, bet režisors Edmunds Jansons. Programmā iekļautas arī divas studijas „Animācijas Brigāde“ filmiņas: „Zīļuks“ (2011) un „Sārtulis“ (2014) (režisore Dace Rīdūze). 
 
Jaunākajās filmiņās Lupatiņi pēta dažādas dzīvei noderīgas lietas – kāda mājiņa būtu vispiemērotākā mājdzīvniekam, kur dzīvo ziema, vai var izārstēties, ēdot konfektītes, ar ko būtu interesanti precēties, - un noskaidro, kurš no viņiem prot vislabāk noslēpties.
 
„Lupatiņu“ animācijas īsfilmas izrādītas vairāk nekā 70 starptautiskos bērnu filmu festivālos visā pasaulē un saņēmušas godalgas prestižos animācijas filmu festivālos ASV un Ķīnā, kā arī pašmāju "Lielo Kristapu" par labāko animācijas filmu mākslinieku 2012. gadā. „Lupatiņu“ radošajā komandā darbojas dzejniece Inese Zandere, režisors Edmunds Jansons, mākslinieks Reinis Pētersons, komponists Jēkabs Nīmanis, aktieris Kaspars Znotiņš u.c. 2015. gada decembrī izdotais DVD ar jaunākajām “Lupatiņu” sērijām, Jēkaba Nīmaņa bērnu dziesmu albums “LuPantiņi”, kā arī Ineses Zanderes stāstu grāmata “Lupatiņu rīts” pieejami: www.lupatini.lv.
 
Abas studijas „Animācijas Brigāde“ filmiņas veidotas pēc Margaritas Stārastes stāstu motīviem un tikušas iekļautas arī Berlīnes kinofestivāla programmā. Filmiņa „Zīļuks“ vēsta par to, kā no ozolzīles un koka zariņiem veidots vīriņš vārdā Zīļuks mācās dzīvot mežā, kā iedraudzējas ar meža iemītniekiem un tiek pie sava mājokļa. Filmiņa “Sārtulis” vēsta par sarkano krāsu zīmuli, kurš no mākslinieces galda nokļūst nepabeigtas bilžu grāmatas savādajā pasaulē, un tur to pārsteidz tikšanās ar neparastiem tēliem, dažādas ķibeles un likstas. Lai bilžu grāmata tiktu pabeigta, ir nepieciešams ikkatras zīmuļkrāsas pieskāriens, un jaunie draugi palīdz Sārtulim atgriezties mājās.
 
Latvijā ražoto filmu programma tiek demonstrēta Nacionālā kino centra filmu izplatīšanas projekta "Latvijas filmu maratons" ietvaros. Animācijas filmu programmas "Lupatiņi un draugi" demonstrēšana norisinās ar sulu, nektāru un sulas dzērienu zīmola "Gutta" atbalstu.
 
Ieejas maksa uz multfilmu programmu “Lupatiņi un draugi” ir 3,00 eiro. Bērniem līdz 7 gadu vecumam (neieskaitot), neaizņemot atsevišķu sēdvietu, ieeja ir bez maksas.
 

LUPATINI treileris

Kultūras notikumi jūnijā

Jūnijā pamazām noslēdzas aktīvā koncertsezona pirms īsās vasaras pauzes, bet tāpat netrūkst gan skaistu piedzīvojumu bērniem ar jaukajiem "Lupatiņiem", spēcīgā vokāla īpašnieces Jeļenas Vaengas pirmo koncertu Rēzeknē un arī pašu mājas jubilāres, komponistes Ilonas Rupaines kormūzikas koncertu "Saule brida rudzu lauku". 
 
Piektdiena, 3. jūnijs 18.00, Lielā zāle 4,00–5,00 €
Svinīgs koncerts Krievu kultūras dienu ietvaros, kurā uzstāsies Krievijas valsts tautas instrumentu orķestris „Meteļica” (Sanktpēterburga), kā arī Rēzeknes kolektīvi – "Bereģini", "Harmonija", "Ručejok", "Zdravinka", "Intriga".
 
Sestdiena, 4. jūnijs 12.00, Lielā zāle. Ieeja bez maksas
Pasākums ar krāšņu programmu pulcēs 12 amatiermākslas kolektīvus no lielākajām Latvijas pilsētām, Rīgas, Liepājas, Daugavpils, Ventspils, Rēzeknes u.c., kā arī daudziem novadiem, kas ar 17 dažādiem priekšnesumiem (melodeklamācijām, dejām, teatrāliem uzvedumiem, pantomīmām, komēdijām u.c.)  priecēs skatītājus.
 
Svētdiena, 5. jūnijs 12.00, Mazā zāle 3,00 €
Jaunākajās bērnu animācijas filmiņās (rež. Edmunds Jansons) Lupatiņi pēta dažādas dzīvei noderīgas lietas – kāda mājiņa būtu vispiemērotākā mājdzīvniekam, kur dzīvo ziema, vai var izārstēties, ēdot konfektītes, ar ko būtu interesanti precēties, - un noskaidro, kurš no viņiem prot vislabāk noslēpties. Programmā iekļautas arī divas studijas „Animācijas Brigāde“ filmiņas: „Zīļuks“ (2011) un „Sārtulis“ (2014) (režisore Dace Rīdūze).
 
Trešdiena, 8. jūnijs 18.00, Mazā zāle 7,00 €
Komponistes Ilonas Rupaines dzīves jubilejas reizē viņas radītās kora dziesmas un aranžējumus atskaņos draugi, kolēģi un audzēkņi – J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas jauktais koris, kamerkoris “Austrenis” un instrumentālā grupa Eināra Lipska vadībā. Diriģenti Anda Lipska un Ēriks Čudars.
 
Piektdiena, 10. jūnijs 18.00 Lielā zāle 38,00–55,00 €
Pēterburgas dziedātāju Jeļenu Vaengu šobrīd bieži dēvē par „jauno Pugačovu”. Un tas nav veltīgi! Viņas koncertos ir pārpildītas skatītāju zāles, Jeļena piedalās pašās populārākajās Krievijas televīzijas programmās. Koncerta viesis, ar kuru Vaengu saista īpaša skatuves draudzība – lieliskais Intars Busulis!
 
Svētdiena, 19. jūnijs 18.00, Lielā zāle 4,00–8,00 €
Projekta mērķis – atrast un parādīt, ka Rēzeknē dzīvo skaisti, talantīgi un aktīvi bērni. Fināla šova laikā žūrijas uzdevums ir nominēt visus dalībniekus un kronēt ''Rēzeknes Princesi un Princi 2016''.
 
RMDV audzēkņu diplomdarbu izstāde
20.–30. jūn., 1. stāva Mākslas galerija, bezmaksas
Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas audzēkņu diplomdarbu izstāde, kas atspoguļo jauniešu meklētāju garu un eksperimentus ar mākslinieciskās izpausmes formām.

GORS trešās dzimšanas dienas koncerts

Maijs ir Latgales vēstniecības GORS atklāšanas mēnesis, tādēļ 28. maijā pirmā jaunuzceltā reģionālā koncertzāle Latvijā aicina uz savas trešās dzimšanas dienas koncertu “Lobs vokors GORĀ!”.
 
Latgales vēstniecības GORS dzimšanas dienas koncertā uz vienas skatuves kopā būs vokālā grupa „Latvian Voices”, brāļu Raimonda un Oskara Petrausku un Riharda Zaļupes projekts „Xylem TRIO” un, protams, arī pašu mājas prieks – Rēzeknes kamerorķestris diriģenta Jāņa Stafecka vadībā. Tieši ar Rēzeknes kamerorķestri 2013. gada 19. maijā aizsākās Latgales vēstniecības GORS darbība, orķestrim kā pirmajiem ieskandinot Lielās zāles skatuvi. Koncerta programma būs dažāda, bet ar īpaši latgalisku krāsu, par ko parūpēsies gan „Latvian Voices”, gan arī Rēzeknes kamerorķestris, pirmatskaņojot Riharda Zaļupes jaundarbu „Latgales ainavas”.
 
Par koncerta nosaukuma izvēli un saturu GORS Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja Ilona Rupaine saka: „Koncertā un tā nosaukumā vēlējāmies parādīt to, kāda ikdienā ir Latgales vēstniecība GORS – pirmais sveiciens pie mums allaž ir sirsnīgi latgalisks, ikvienu viesi sagaidot kā savējo, taču šo trīs gadu pastāvēšanas laiks bijis pilns jaunu izaicinājumu, pārbaudītu vērtību un gan pašu, gan Latvijas un pasaules līmeņa mākslinieku uzstāšanos. Tas viss būs arī dzimšanas dienas koncertā – savējie un pasaulē atzītie, zināmās vērtības un pirmatskaņojums.”
 
Rēzeknē esošā daudzfunkcionālā koncertzālē 2013. gadā pirmā sekmīgi aizsāka Latvijas reģionālo koncertzāļu tīkla īstenošanu, kuram 2014. gadā pievienojās Vidzemes koncertzāle „Cēsis“ un 2015. gada nogalē arī Liepājas „Lielais dzintars“. Trīs gadu pastāvēšanas laikā Latgales vēstniecība GORS ir pierādījusi, ka tā ir spēcīgs magnēts kultūras notikumu baudīšanai, daudzfunkcionāla un iespējām pilna ēka pasākumu rīkošanai un kvalitatīvs semināru un konferenču servisa piedāvātājs, kas piesaista gan pilsētas un reģiona, gan visas valsts un ārvalstu interesentus.
 
Latgales vēstniecības GORS dzimšanas dienas koncerts „Lobs vokors GORĀ!“ notiks 28. maijā 18.00 GORS Lielajā zālē. Biļetes Latgales vēstniecības GORS un „Biļešu Paradīze“ kasēs, internetā latgalesgors.lv. Biļešu cenas no 7,00 līdz 15,00 €.
 

Kultūras notikumi maijā

„Shipsea“. Jāņa Šipkēvica kamerkoncerts balsij, klavierēm un neredzamam korim
Svētdiena, 1. maijs 20.00 Mazā zāle 15,00 €
Koncertā skanēs dziesmas ar Federiko Garsijas Lorkas, Raiņa, Agneses Krivades un tautas vārdiem, Ludviga van Bēthovena, Filipa Glāsa klaviermūzika, kā arī paša Jāņa Šipkēvica jaundarbi.
 
Izglītojoša programma visai ģimenei “Baleta pasaulē”
Otrdiena, 3. maijs 16.00 Lielā zāle 4,00–5,00 €
Iestudējums, kurā Latvijas Nacionālā baleta solisti izglītojošā un atraktīvā treniņstundā iepazīstinās gan lielus, gan mazus baleta cienītājus ar graciozo un gaistošo baleta mākslu. Stundas vadītāja Elza Leimane, piedalās baleta mākslinieki Alise Prudāne, Jolanta Lubēja, Ieva Rācene, Annija Kopštāle, Arturs Sokolovs. Pasākums pārcelts no 26. februāra.
 
Grupas “ElektroFolk” svētku lielkoncerts
Trešdiena, 4. maijs 19.00, Lielā zāle 9,00–16,00 €
4. maijā pirmo reizi Latgales vēstniecībā GORS koncertēs grupa “ElektroFolk”, kura šogad prezentējusi otro albumu “Raiba govs”. Pērn saņēmusi gan balvu “Zelta mikrofons”, Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks”, veiksmīgi startējuši “Supernova” dziesmu konkursos nu gatavi pirmajam lielkoncertam Rēzeknē.
 
LNSO un Mālera Sestā
Sestdiena, 7. maijs 18.00 Lielā zāle 5,00–15,00 €
Gustava Mālera Sesto simfoniju mēdz saukt par “Traģisko”. Daudzos Mālera darbos netrūkst kontrastu, tomēr Sestā simfonija liekas sevišķi mainīga, un arī tās izskaņai ir pataupīts pārsteigums. Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģē Andris Poga, koncerta solists Rihards Mačanovskis.
 
Piektdiena, 13. maijs 16.00 1. stāva Mākslas galerija, bezmaksas
13. maijā notiks tikšanās ar mākslinieci Anitu Melderi, kuras akvareļu kolekcija "Es esmu" būs apskatāma no 1. maija līdz 19. jūnijam. Mākslinieces akvareļu darbu izstāde “Es esmu” veidota kā retrospekcija, kas aptver vienu, tomēr nozīmīgu, Latvijā plaši pazīstamās mākslinieces identitātes un daiļrades daļu. Autobiogrāfiskajos motīvos un pārdzīvojumos balstītie darbi atklāj gleznotājas iekšējo pasauli, apziņu par sevi un piedzīvoto.
 
Piektdiena, 13. maijs 19.00 Lielā zāle 5,00–12,00 €
Koncertā piedalās kamerorķestris „Sinfonietta Rīga” (diriģents Normunds Šnē) un vijolniece Vineta Sareika. Programmā Antonio Vivaldi „Gadalaiki", Jūnasa Valfridsona „Biķernieku mežs" un Ludviga van Bēthovens „Pirmā simfonija Domažorā op. 21.".
 
Otrdiena, 17. maijs 18.00 Mazā zāle 7,00–8,00 €
Muzikāls stāsts par Žana Grīvas aprakstītajiem Diegabikša ceļojumiem, kurus mūzikā ietērpis Rihards Zaļupe. Klausītājiem būs iespēja kopā ar Diegabiksi dzirdēt, kā dzied varžu koris, kā rēc dusmīgais Lauvu karalis un kā lido skaistais Brīnumputns. Izrādē piedalās stāstnieks, aktieris Toms Liepājnieks, bet Diegabikša kvinteta sastāvā muzicē Ilze Urbāne (flauta), Guntis Kuzma (klarnete), Diāna Ozoliņa (čells), Artūrs Šults (mežrags), Edgars Saksons (sitaminstrumenti).
 
Trešdiena, 18. maijs 18.00, Lielā zāle 18,00–32,00 €
Krievijas tautas mākslinieks Jevgēnijs Petrosjans ir vadošais skatuves humora mākslas meistars piedāvās savu jauno jubilejas solo programmu "Joks pēc joka”,  kuras laikā skatītaji dzirdēs un redzēs mākslinieka plaši zināmos visspilgtākos monologus, feļetonus, pantiņus, kā arī pavisam jaunus darbus. Tuvojoties pasākumam, biļešu cenas var pieaugt.
 
Piektdiena, 20. maijs 19.00, Lielā zāle 8,00–15,00 €
2016. gadā komponists Imants Kalniņš svin savu 75 gadu jubileju. Par godu tai grupa „Turaidas Roze" aicina Imanta Kalniņa talanta cienītājus uz neaizmirstamu koncertu.
 
Deju studijas „Dynamic Hit“ mūsdienu deju koncerts „Emotions“
Sestdiena, 21. maijs 17.00, Lielā zāle 3,00–5,00 €

Rēzeknes deju studijas “Dynamic Hit” tradicionālais pavasara mūsdienu deju koncerts, kuram šoreiz dots nosaukums “Emotions”. Katru sekundi mēs esam mijiedarbībā un attiecībās ar kādu. Dažreiz virsroku gūst veselais saprāts, citreiz cilvēki ļaujas emocijām. Vairāk nekā 100 dejotāju izpildīs jaunākās horeogrāfijas hip-hop, šova, džeza un laikmetīgās dejas žanros.
 
Sestdiena, 28. maijs 18.00, Lielā zāle 7,0015,00 €
Latgales vēstniecībā GORS ar īpaši šai reizei gatavotu koncertprogrammu svinēs savu trešo dzimšanas dienu. Svētku vakaru skaistāku darīs „Latvian Voices”, „Xylem TRIO” un Rēzeknes kamerorķestra uzstāšanās, kā arī notiks Riharda Zaļupes īpaši koncertam radīta jaundarba pirmatskaņojums.

Aicinām izteikt savu viedokli!

Latgales vēstniecības GORS apmeklētāj, aicinām izteikt savu viedokli un vēlmes!

Tuvojoties koncertzāles dzimšanas dienai, vēlamies noskaidrot, cik daudz esam kopā sasnieguši. Aizpildi aptaujas anketu un paud savu viedokli par Latgales vēstniecības GORS darbību un piedāvāto kultūras norišu klāstu!

Dejas uzveduma ĀRĀ viesizrāde

Atzīmējot Starptautisko Dejas dienu, Latgales vēstniecība GORS 28. aprīlī aicina uz plašu ievērību guvušās, horeogrāfes Olgas Žitluhinas veidotās dejas izrādes “Ārā” viesizrādi Rēzeknē.

Visā pasaulē 29. aprīlī jau vairāk nekā 30 gadu tiek svinēta Starptautiskā Dejas diena. To 1982. gadā ieviesa UNESCO Starptautiskā Dejas padome, lai dejas mākslai pievērstu plašāku sabiedrības uzmanību. Lai pievērstu rēzekniešu un pilsētas viesu uzmanību laikmetīgās dejas mākslai, 28. aprīlī 19.00 Latgales vēstniecībā GORS notiks dejas izrādes “Ārā” viesizrāde. Izrāde būs īpašs notikums ne vien dejotājiem, kuri Rēzeknē viesosies pirmo reizi, bet vēl neparastāks tas būs skatītājiem, jo ne vien dejotāji, bet arī skatītāji atradīsies uz GORS Lielās zāles skatuves.

Horeogrāfes Olgas Žitluhinas pilna vakara laikmetīgās dejas izrāde „Ārā” tapusi, iedvesmojoties no Henrika Ibsena lugas „Brands” tēmām. Izrāde gan neseko lugas sižetam, bet par vienu no būtiskiem jautājumiem gan izrādē, gan tās radīšanas procesā kļuvis hrestomātiskais Branda moto "Tiks piedots – ja tu neiespēji, bet mūžam ne – ja negribēji", pētot mūsdienu cilvēka spēju iziet ārpus ierastās komforta zonas augstāku mērķu vārdā.

Kopš pirmizrādes 2013. gada nogalē tikušas nodejotas 30 “Ārā” izrādes un nu dejas izrāde piedzīvojusi atjaunojumu. Izrāde guvusi vislabākās skatītāju un kritiķu atsauksmes, kā arī saņēmusi „Autora balvu 2014” un „Spēlmaņu nakts 2014” balvas nominācijās “Gada sasniegums laikmetīgākā dejā” un “Gada scenogrāfs” (Gints Gabrāns). 

Izrādi veidojuši: horeogrāfe Olga Žitluhina, dejas dramaturģe Inta Balode, mūzika un dzīvais izpildījums: Juris Kaukulis un Kaspars Tobis („Dzelzs vilks”), scenogrāfs Gints Gabrāns, tērpu māksliniece Šeila. Dejo: kompānijas “Ārā” dejotāji - Agate Bankava, Ivars Broničs, Taisija Frolova, Eva Kronberga, Rūdolfs Gediņš, Anne - Birte Norda, Sandra Lapiņa, Anastasija Lonšakova, Jānis Putniņš, Rūta Pūce, Modris Opelts un izrādes veidotāji, dejotāji - Ģirts Bisenieks, Karīna Lapšina, Alise Putniņa, Anete Tambaka, Mārtiņš Sprūds.

Biļetes uz izrādi sarūpējamas Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” biļešu kasēs. Biļetes cena 10,00 €, studentiem, skolēniem un pensionāriem, uzrādot apliecību, 7,00 €. Vietu skaits šoreiz ļoti ierobežots.

Laikmetīgās dejas izrāde "ĀRĀ"

Kultūras notikumi aprīlī

Aprīlī izcilā pianista Reiņa Zariņa eksperiments Pētera Vaska „Gadalaiku” iedvesmotas koncertizrādes pirmizrādē, ugunīgs spāņu flamenko, atraktīvi Maskavas kamermūziķi, blūza skaņu piepildīta Lielā zāle un citi notikumi gaidāmi Latgales vēstniecībā GORS aprīlī. 
 
Līdz 7. aprīlim Latgales vēstniecības GORS 1. stāva Mākslas galerijā
Gleznotāja Roberta Muža personālizstādē „Latvija. Ainava. Portrets” eksponēta plaša ainavu retrospekcija, kā arī Latvijas vēsturē nozīmīgu personību portretu izlase. Ar šo izstādi tika atklāta Latgales vēstniecības GORS mākslas galerija, kas turpmāk koncertzāles apmeklētājiem piedāvās Latvijas kultūrtelpā nozīmīgu un interesantu dažādos žanros strādājošu mākslinieku darbu kolekcijas.
 
Piektdiena, 1. aprīlis 19.00, Lielā zāle 5,00–10,00 €
Koncerta pirmajā daļā muzicēs pūšamo instrumentu orķestris „Rēzekne” diriģentu Sergeja Sergejeva un Jāņa Pavlovska vadībā, bet koncerta otrajā daļā – orķestra bigbenda grupa ar māksliniecisko vadītāju Lauri Amantovu. Pirmo reizi kopā ar Rēzeknes bigbendu uzstāsies viena no spilgtākajām jaunajām Latvijas džeza dziedātājām Kristīne Prauliņa. Koncertu kuplinās jaunais talants Māris Jefremovs un Latvijā labi zināmā džeza dziedātāja – košā Diāna Pīrāgs.
 
Svētdiena, 3. aprīlis 18.30, Lielā zāle 6,00 €
3. aprīlī jau no plkst. 9 rītā Latgales vēstniecībā GORS notiks sporta deju sacensības – Latvijas valsts reitinga sacensības Latīņamerikas un standartdeju programmā  „Rēzeknes Domes Kauss 2015”, Latvijas Kausa izcīņas posms.
 
Otrdiena, 5. aprīlis 18.00 Maza zāle 10,00–12,00 €
Otro reizi Latgales vēstniecībā GORS viesosies Maskavas kameransamblis ar lielisku mūziķu sastāvu „Classics-Art Ensemble”, sniedzot vieglu svētku programmu „Muzikanti nojoko” (Музыканты не шутят), kuras pamatā ir daudzi joku numuri ar košu un krāsainu mūziku. Programmas noslēgumā zināmas džeza melodijas, bet netrūks arī muzikālu pārsteigumu. Koncertā uzstāsies ansambļa pilnais sastāvs.
 
Piektdiena, 8. aprīlis 16.00 1. stāva Mākslas galerijā
Caur saviem darbiem Pāvels Ostapcevs izstāsta četrus stāstus par darbu tapšanu Krāslavas un Riebiņu plenēros, ceļojumā kopā ar kolēģiem Tatros, kā arī ved skatītāju līdzi vientuļos klejojumos dabā, kur gleznoti klusi dabas stūrīši un iejūtīgas Latgales ainavas dažādos gadalaikos. Izstāde skatāma līdz 30. aprīlim.
 
Svētdiena, 10. aprīlis 14.00 Lielā zāle 7,00–15,00 €
Pasākums visai ģimenei – Aleksandra Puškina „Pasaka par caru Saltanu". Pasakas lasījumu pavada smilšu animācija un dzīvā mūzika. Darja Kotjuh – smilšu animācija (Sanktpēterburga), pasaku lasa Iļja Baranovs (Maskava), muzikāli pasaku rotās stīgu kvarteta „Nuar” muzikanti un grupa „Kvintenza”.
 
Piektdiena, 15. aprīlī 19.00 Lielā zāle 12,00–22,00 €
Spānijas flamenko kompānijas „Flamenco Agency” izrāde „Karmena” (Carmena by Bizet). Izrāde Manolo Marina (Manolo Marin) horeogrāfijā ar Bizē mūziku ir pārliecinošs, īsts Andalūzijas flamenko. Pēc debijas Vācijas nacionālajā operā Berlīnē izrāde ir rādīta arī citos pasaules līmeņa teātros.
 
Sestdiena, 16. aprīlis 19.00 Lielā zāle 8,00–15,00 €
Leģendārā latviešu rokgrupa “Opus Pro”, atzīmējot savas darbības un pastāvēšanas 30 gadu jubileju savā “zelta sastāvā” dosies jubilejas tūrē „Rozā lietus”. Koncertā piedalīsies gan grupas pašreizējais pamatsastāvs (Artūrs Zemnieks, Jānis Retenais, Jānis Valters, Juris Veremejs) un solists Alex, gan viesmūziķi.
 
Piektdiena, 22. aprīlis 19.00, Lielā zāle 10,00–17,00 €
Blūza mūzikas skaņu cienītājus priecēs blūza un roka zvaigzne Gvins Eštons (Lielbritānija/ Austrālija), izpildītājs Rollo Markījs (Lielbritānija), kas ir viens no autentiskākajiem blūza mutes ermoņiku spēles meistariem, kā arī blūzbends „The Road Band” (Lietuva).
 
Sestdiena, 23. aprīlis 19.00 Lielā zāle 10,00–20,00 €
Elektronikas projekts „Deep Forest” radās 90. gadu sākumā. Muzikālo sniegumu koncertā nodrošinās komponists un multiinstrumentālists, „Deep Forest” līdzdibinātājs Ēriks Mukē, balss partijas dziedās senegāliešu mūziķis un solists Alūns Vadē, un to visu papildinās īpaši šai koncertsērijai sagatavotas videoinstalācijas.
 
Svētdiena, 24. aprīlis 18.00 Lielā zāle 5,00–15,00 €
Pirmizrāde! „Gadalaiki” ir muzikāla izrāde, balstīta uz Pētera Vaska klavierdarbu ciklu “Gadalaiki”. Izrādes centrā ir stāsts par Dejotāja dzīvi. Stāstu papildinās dzejas ilustrācijas un video projekcijas. Izrādi īsteno pianists Reinis Zariņš un dejotājs Kirils Burlovs.
 
Otrdiena, 26. aprīlis 18.00 Lielā zāle 5,00–8,00 €
Astrīdas Lindgrēnes pasaulslavenā stāsta Leļļu teātra versija. Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta ir izrāde visai ģimenei – mazajiem skatītājiem tas ir brīnumains stāsts par lidojošu, labsirdīgu vīriņu, bet vecāki varēs pasmieties par karikatūrisko ģimenīti. Lomās Miķelis Žideļūns, Edgars Kaufelds, Dace Vītola, Artūrs Putniņš, Dana Lāce un citi.
 
Ceturtdiena, 28. aprīlis 19.00, Lielā zāle 7,00–10,00 €
Laikmetīgās dejas izrāde, kas veidota pēc „Branda” motīviem, pēta mūsdienu cilvēka spēju iziet ārpus ierastās komforta zonas augstāku mērķu vārdā. Mākslinieku komandā – horeogrāfe Olga Žitluhina, dejas dramaturģe Inta Balode, grupas Dzelzs vilks mūziķi Juris Kaukulis un Kaspars Tobis, scenogrāfs Gints Gabrāns, kostīmu māksliniece Šeila un Kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas horeogrāfijas studenti.
 
Sestdiena, 30. aprīlis 18.00, Lielā zāle 7,00–15,00 €
Ierakstu kompānija „Mikrofona ieraksti" šogad savā 20 gadu jubilejā rīko jauno talantu konkursu „SuperMikrofons 2016”. Konkursu vadīs populārais dziedātājs un konferansjē Lauris Reiniks. Žūrijā darbosies profesionāļi savā jomā: Olga Rajecka, Guntars Račs, Elita Mīlgrāve, Aija Andrejeva u.c., taču fināla lēmums būs koncerta apmeklētāju rokās, jo katrs varēs nobalsot par savu vakara favorītu.

Darba laiks Lieldienās

Cienījamie apmeklētāji, rēzeknieši un pilsētas viesi! Informējam, ka Latgales vēstniecības GORS Informācijas centra–kases darba laiks Lieldienu laikā ir mainīts:
 
25. marts SLĒGTS
26. marts 12.00–16.00
27. marts 17.00–21.00
28. marts SLĒGTS
 
Pārējās marta beigu dienās darba laiks kā ierasts – darba dienās no 12.00–18.00 un brīvdienās no 12.00–16.00.
 
SAULAINAS LIELDIENAS!
 

Zynomi BOŅUKS 2015 sajiemieji

Šudiņ, 28. februarī, Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā GORS, svineigā ceremonejā, kluotasūt Latvejis Republikys Kulturys ministrei Dacei Melbārdei, tyka paziņuoti Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2015“ sajiemieji – eipašuokuos nūtikšonys, aktivitatis i ļauds latgalīšu kulturā 2015. godā.

Literaturys kategorejā bolvu par lobuokū snāgumu literaturā sajieme Anita Mileika (par dzejis kruojumu „mūžīgā nepārtikusī stirna“), bet par 2015. goda lobuokū izdavumu/gruomotu atzeits pasauļa literaturys kasikys tulkuojums latgaliski – Luisa Kerola „Alise Breinumu zemē“.

2015. gods beja ražeigs latgalīšu muzykā, jo eipaši daudz i kvalitativu izdavumu saryupāts tautys muzykys laikā. Kai goda debitanti bolvu sajieme grupa „Tautumeitas“, kas ar dzīsmis „Aņņeite“ video verseju laurus plyuce ari kategorejā „Lobuokais muzykys video“. Trešū godu Boņuka bolva teik padūta nominacejā „Lobuokais snāgums akademiskajā muzykā“, kurā ituo goda uzvarātuojs ir Andrejs Selickis ar Latvejis Radejis kora jubileja koncertā kai reizi Rēzeknē pyrmatskaņuotū dzīsmi „Šyupeļdzīsme Jēzum“. Bolvu par lobuokū 2015. goda snāgumu šlagermuzykā sajieme Aņss Ataols Bierzeņš par albumu „Pasaver“, bet etnoroka grupys „Laimas Muzykanti“ snāgums tyka atzeits kai lobuokais tautys muzykā. Bolvu nominacejā „Lobuokais snāgums alternativajā muzykā“ par sovu debeja albumu „Ašņa dasys“ sajieme poetiskuo roka apvīneiba „Kapļi“, bet par lobuokajim latgalīšu pop/rock muzykā ari itūgod atzeita grupa „Dabasu Durovys“. Latgalīšu kulturys goda bolvā nominacejā „Radejis hits“ teik nūskaidruota ari Latvejis radejis stacejuos spālātuokuo latgalīšu dzīsme (spālāta vysmoz 3 radio stacejuos) i piec LaIPA datu 2015. godā vyvaira radeju stacejuos skaniejuse taišni grupys „Dabasu Durovys“ dzīsme „Pādys“.

Vysa plašuokuo bolvys sadaļa jau tradicionali ir par sabīdryskū aktivitati i sasnāgumim aba „Sabīdreiba i kultura“. Pi goda amatnīka/saiminīka gūda tyka Artis Logins, kurs jau daudzu godu garumā popularizej latgalīšu literaturys i muzykys izdavumus, ir latgalikuokuo Daugovpiļs veikala „O! Marta“ i latgalīšu škārsteikla veikala taiseitslatgola.lv saiminīks. Kai goda snāgums vizualajā muokslā tyka atzeita tielnīka Gleba Pantelejeva dorbu izstuode „Latgales rapsodija“, bet kai goda snāgums skotivis muokslā gūdynuots festivalā „ORGANismi“ topušais uzvadums „Saule. Bērni. Rainis“. Nominacejā „Goda snāgums audiovizualajā muzykā“ bolvu sajieme bīdeibys „Bruoli un Muosys“ projekts „Latgalīšu volūdys apvuiceibu video“, bet bolvys par latgalīšu volūdys populariziešonu atzineiba tyka Kuorsovys nūvoda dūmei ar projekta „saREDZI latgalīšu volūdu“ 2. daļu, kura turpynuots nūvodā izvītuot latgaliskys īlu nūruodis. Pārn īdybynuotuos nominacejis „Par latgalīšu kulturys populariziešonu Latvejā i pasaulī“ laurus plyuce apguoda „Mansards“ izdavums „Ludzas igauņu pasakas“, kuruos dasaskar ari eipašai Latgolys kulturviesturis daļai – igauņu apdzeivuotūs teritoreju montuojumam. Pārnais gods latgalīšu kulturā ness vēļ vīnu jaunu vītu, kurymā nūtikt ari latgaliskim pasuokumim – atjaunuotū Lūznovys muižu, kurai sajieme bolvu nominacejā „Goda nūtikšona“. Jau ziņuots, ka itūgod par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā Boņuku sajieme pravests, kulturviesturnīks i sabīdryskais darbinīks Alberts Budže, bet kai 2015. goda cylvāks kulturā sumynuota pasaulī atzeituo i Latgolā tik meiluo varganiste Iveta Apkalna.

Ceremoneju beja vareiba pīdzeivuot na tik kluotīnē, Latgolys viestnīceibā GORS, bet ari tīšraidē, kū nūdrūsynuoja lītuotne LMT Straume, kurymā kotrs grybātuojs varēs nūsavērt ari ceremonejis video īrokstu. http://straume.lmt.lv/lv/kultura/kultura/bonuks/1844 

Latgolys viestnīceiba GORS, Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2015“ organizātuoji, aicynoj kotru interesentu jau niu sekuot leidza latgalīšu kulturys nūtikšonom 2016. godā, lai dasacitu bolvai i gūdynuotu deveitajā Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2016“ ceremonejā 2017. goda 26. februarī.

Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks“ mierks ir veicynuot latgalīšu kulturvidis saglobuošonu i atteisteibu, kai ari apkūpuot i gūdynuot spylgtuokūs i nūzeimeiguokūs sasnāgumus latgalīšu kulturā pārnejuo goda grīzumā. „Boņuks 2015“ nūtikšonu atbaļsteja Vaļsts kulturkapitala fonds, Rēzeknis piļsātys dūme, Rēzeknis nūvoda dūme, Daugovpiļs nūvoda dūme, Dagdys, Leivuona, Ludzys, Bolvu, Baļtinovys, Ciblys, Kuorsovys, Preiļu, Viļakys i Ruguoju nūvoda pošvaļdeibys, Nacionalais Kino centrys, bīdreiba „Latvijas Izpildītāju un prodeucentu apvienība“ un Latvejis Mobilais telefons.