Cits

Pirmo reizi Latvijā projekts YGGDRASIL

28.03.2017 - 13:48

2. aprīlī 17.00 Latgales vēstniecībā GORS ar pirmo un pagaidām vienīgo koncertu Latvijā uzstāsies etnodžeza projekts “Yggdrasil”, atskaņojot koncertprogramma “Lipet Ei / Seven Brothers”, kurā apvienojušies hanti kultūru pārstāvošā dziedātāja Vera Kondratjeva, Fēru salu ievērojamākais komponists Kristians Blaks un citi profesionāli mūziķi no Latvijas un Igaunijas.

Etnodžeza mūzikas projekta “Yggdrasil” idejas autors ir Kristians Blaks (Kristian Blak) – projekta dibinātājs, pianists un komponists, kurš dzimis Dānijā, bet kopš septiņdesmito gadu vidus dzīvo Dānijai piederošajās Fēru salās, kļūstot par visu laiku ievērojamāko Fēru salu mūziķi. Blaks, kurš ir arī izdevniecības “Tutl Records” vadītājs un populārā festivāla “Summartónar” mākslinieciskais vadītājs, iedvesmu saviem darbiem rod tieši ziemeļu tautu kultūrā un mūzikā. Projektu “Yggdrasil”, kura nosaukums ziemeļu mitoloģijā nozīmē “Pasaules koks”, Blaks izveidoja jau 1981. gadā un tā sastāvos allaž ir piedalījušies daudzu ziemeļu valstu mūziķi. Projekts spēlē dažāda stila mūziku – no brīvā džeza līdz klasikai, bet mūzikas emociju gammā izdzīvo gan humoru un skaistumu, gan katastrofas un sabrukumu. Līdz ar gadu gaitā mainīgi plūstošo projekta sastāvu, tam līdzi mainās arī skanējums, bet vienmēr saglabājot profesionalitāti un ziemeļu skaņu, kā arī tieši “Yggdrasil” raksturīgo unikalitāti citu muzikālo apvienību vidū.

2016. gadā iznāca projekta jaunākais albums “Lipet Ei” (Seven Brothers), kura mūziķu iedvesmas avots ir vairāku aiz Ziemeļu polārā loka dzīvojošu tautu kultūra – Grenlandē, ZR Kanādā un Aleutu salās dzīvojošie eskimosi, tāpat sāmi, fērieši un jakuti. Lielākā koncertprogrammas daļa ir balstīta Ziemeļrietumsibīrijas hanti kultūrā, kuru spoži pārstāv dziedātāja Vera Kondratjeva. Hanti kultūras aktīvā pārstāve un dziedātāja Vera Kondratjeva un Kristians Blaks satikās 2015. gadā un kopš tā laika ierakstījuši ne vien kopīgu albumu, bet snieguši vairāk nekā 10 koncertus Fēru salās, Krievijā, Igaunijā un nu arī pirmo reizi Latvijā.

Latgales vēstniecībā GORS gaidāmajā koncertā projekta “Yggdrasil” sastāvā uzstāsies: Vera Kondratjeva (balss, Krievija), Kristian Blak (taustiņinstrumenti, balss, Fēru salas), Artis Orubs (sitaminstrumenti, Latvija), Villu Veski (saksofons, Igaunija) un Ain Agan (ģitāra, Igaunija).

Biļetes uz 2. aprīļa koncertu nopērkamas Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze“ biļešu kasēs, kā arī http://latgalesgors.lv. Biļešu cena 10,00–15,00 €. Latgales vēstniecības GORS Kultūras vēstnieku programmas dalībniekiem 10 % atlaide. 

Atklāts koncertcikls LATVIJAS GREDZENS

15.03.2017 - 17:51
14. martā Spīķeru koncertzālē tika atklāts vērienīgais Latvijas valsts simtgades projekts "Latvijas gredzens", kas ietver četrus koncertuzvedums, kuri norisināsies visos Latvijas reģionos. Klātesošie varēja vērot unikālo Latgales muzikantu un priesteru, kā arī Latvijas Radio kora mijiedarbību "Latgales gredzena" koncertizrādes "Rakstiem un skaņai" mēģinājumā.
 
Pirmizrāde koncertizrādei "Rakstiem un skaņai" 22. aprīlī Latgales vēstniecībā "Gors". "Kurzemes gredzens" izskanēs lielkoncertā "Pūt, vējiņi", "Vidzemes gredzens" realizēsies muzikālā izstādē "Kalns uz augšu ies", savukārt "Zemgales gredzens" savu identitāti izpaudīs kino koncertā "Vēstures palos".
 
“Koncertu cikls "Latvijas gredzens" ir unikāla dāvana Latvijas valsts simtgadē. Sigvards Kļava apvienojis izcilas, radošas personības, aicinot drosmīgi izmantot dažādus mākslas veidus - akadēmisko mūziku, folkloru, vizuālo mākslu un video, kas papildinās skaņdarbus. Plašo programmu ieskandināsim izdziedot Latgales stāstu un noslēgsim ar Zemgales auglīgās zemes skanējumu. Projekts ir arī labs piemērs mecenātu iesaistei, tas tapis ar Borisa un Ināras Teterevu līdzfinansējumu. Turklāt, pateicoties abiem mecenātiem, Latvijas iedzīvotājus valsts simtgades noslēgumā gaida vēl lielāka dāvana – 2021. gadā durvis vērs laikmetīgās mākslas muzejs,” akcentēja kultūras ministre Dace Melbārde.
 
Projekta organizētāja VSIA "Latvijas Koncerti" valdes loceklis Guntars Ķirsis atzīst: "Tas, ko es gribu uzsvērt ir tieši Sigvarda Kļavas kā šīs idejas autora milzīgais pienesums. Tas ir pats svarīgākais, jo viss pārējais, nauda, tehnika, administrācija, protams, ir svarīga, bet, ja nav idejas, pārējam visam nav nekādas vērtības. Es ļoti pateicos visiem novados esošajiem cilvēkiem ar ko sadarbojamies, jo bez jūsu atbalsta tas nebūtu iespējams."
 
Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja, diriģenta Sigvarda Kļavas lolotā ideja ir četros konceptuāli atšķirīgos gredzenos – koncertuzvedumos izcelt un parādīt katra Latvijas novada īpatnības, bagātības un enerģiju caur nācijai dārgāko – vietējo cilvēku skatupunktu. Latgales unikālais kultūras mantojums ar tās fenomenu – tradicionālo muzicēšanu, Kurzemes jūras spēka caurstrāvošanās cilvēku ikdienībā, Vidzemes nacionālā stīga un simboliskā patriotisma telpa un Zemgale kā apvāršņa plašums, kurā satiekas dvēseļu upītes.
 
Koncertuzvedumu cikls sāksies ar Latgalei veltīto koncertizrādi "Rakstiem un skaņai", kura pirmizrāde 22. aprīlī notiks Rēzeknē. Tajā savijas tautas dziesma un Svētie Raksti, piedalās etnomūziķi un priesteri, dzīvās balsis un arhīvu ieraksti. Koncertizrādes pamatā ir latgaliešu literāta, grāmatnieka un ievērojamākā Latgales rokraksta grāmatniecības pārstāvja Andriva Jūrdža ar roku rakstītā Kalendāra fragmenti. Sigvards Kļava par savu lolojumu uzsver: "Es nebeidzu apbrīnot mūsu nāciju, es nebeidzu apbrīnot mūsu tautu! Tās akas ir tik dziļas, tik dzīvi apliecinošs ir tas ūdens, no kura mēs spējam padzerties. (..) Tad, kad šos četrus novadus mēs saliktu kopā, varbūt tā aina izskatītos pat  daudz skaistāka nekā mēs šeit Rīgā, visi sēžot, to sajūtam."
 
Ideja divu gadu laikā realizēsies 16 koncertuzvedumos. Katrs no tiem cikliski tiks izrādīts četrās Latvijas koncertzālēs - Latgales vēstniecībā "Gors", koncertzālē "Cēsis", Jelgavas Kultūras namā un Liepājas koncertzālē ''Lielais dzintars". Piedaloties Latvijas Radio korim, katra novada gredzenu veidos cita mākslinieciskā un radošā komanda: Inese Mičule, Reinis Suhanovs, Roberts Rubīns, Māris Sirmais, Inese Zandere, Katrīna Neiburga, Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics, Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Latvijas Radio bigbends, Liepājas Simfoniskais orķestris un citi.
 
No 1. aprīļa ar projekta norisi un aktualitātēm varēs iepazīties latvijasgredzens.lv.
 
Projektu "Latvijas gredzens" īsteno VSIA "Latvijas Koncerti", sadarbojoties ar Latvijas Kultūras ministriju un Borisa un Ināras Teterevu fondu, Valsts kultūrkapitāla fondu, Latgales vēstniecību "Gors", Rēzeknes pilsētu, koncertzāli "Cēsis", Jelgavas pilsētu, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādi "Kultūra", Liepājas koncertzāli "Lielais dzintars".
 

Visa Eiropa vienā koncertā

10.03.2017 - 18:42
18. martā 17.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē vienā koncertā krāšņos priekšnesumos Tautas deju ansamblis “Zelta sietiņš” izdejos un bērnu popgrupa “Momo” izdziedās visu 28 Eiropas Savienības dalībvalstu dziesmas un dejas.
 
Latvija Eiropas Savienībā (ES) ir kopš 2004. gada 1. maija, bet bieži vien par citām ES dalībvalstīm zināms diezgan maz, tādēļ, lai iepazītu visu ES dalībvalstu dziesmas un dejas vienā vakarā, uz satikšanos aicina vairāk nekā 150 Rīgas Tautas deju ansamblis “Zelta sietiņš” (vadītāja Baiba Šteina) dejotāju un bērnu popgrupas “Momo” (vadītāja Dagnija Kravale) dziedātāju. Koncertā “Latvijas bērni izdejo un izdzied Eiropu” apmeklētāji redzēs gan cēlās un svinīgās latviešu un igauņu dejas, gan draiskās čehu un franču rotaļdejas, ugunīgā spāņu hota mīsies ar sprigano itāļu tarantellu, bet nedzirdētās dziesmās varēs iepazīt Maltas salu un Luksemburgu.
 
Par gaidāmo koncertu un tā ideju ansambļa “Zelta sietiņš” vadītāja Baiba Šteina saka: “Dejotāji un dziedātāji savus priekšnesumus apgūst ar lielu entuziasmu un degsmi, daudzās no valstīm viņi piedalījušies starptautiskos festivālos. “Zelta Sietiņš” savas pastāvēšanas jau gandrīz 60 gados kopš Latvijas neatkarības atgūšanas viesojies vairāk nekā 50 pasaules valstīs. Tiek kopta tradīcija no katras valsts atvest tās deju. Līdzīgi darbojas arī dziedātāji. Tā ir uzkrāts krietns deju un dziesmu pūrs, ko rādīt tautās. Tomēr ir arī Eiropas valstis, kur vēl nav būts. Tā šajā koncertā pirmuzvedums būs īru dejai.”
 
Koncerta vadīšana uzticēta atraktīvajiem bijušajiem dejotājiem – aktrisei Annai Šteinai un TV raidījuma “Gudrs un vēl gudrāks” vadītājam Kasparam Ozoliņam. Arī koncerta apmeklētāji pirms nākšanas uz koncertu aicināti izzināt Eiropas Savienību, tās rašanos, simbolus, moto vairāk, lai zinātu atbildes uz koncerta vadītāju jautājumiem un nelaistu garām iespēju tikt pie dažādām balvām.
 
Lielākais Latvijas bērnu deju ansamblis "Zelta sietiņš" dibināts 1958. gadā. Teju 60 pastāvēšanas gadu laikā, saglabājot dzīvespriecīgu garu, ansamblī nomainījušās daudzas dejotāju paaudzes. Šobrīd ansamblī dejo ap 300 zēnu un meiteņu vecumā no 3 līdz 18 gadiem. "Zelta sietiņš" ir guvis atzinību gan Latvijā, gan ārvalstīs. Bez piedalīšanās tradicionālajos Dziesmu un deju svētkos, ik gadus ansamblis sniedz ap 100 koncertu Latvijā, kā arī veido dažādus iestudējumus.
 
Bērnu vokālais ansamblis/popgrupa “Momo” dibināts 1991. gada oktobrī. Tajā darbojas bērni no 2,5 līdz 14 gadu vecumam, attīstot ne vien vokālās dziedāšanas, ritmikas, skatuves kustības un aktiermākslas prasmes un talantus, bet arī veidojot dažādas koncertprogrammas. Grupa sadarbojusies ar komponistiem Silviju Silavu, Valdi Zilveri, Atvaru Sirmo, Jāni Lūsēnu, Zigmaru Liepiņu,  Anitu Rezevsku, dziedātājiem Laimi Rācenāju, Ievu Akurāteri, Chilly, Cash, kā arī mūziķiem Aivaru Hermani, brāļiem Raimondu un Oskaru Petrauskiem, Ainaru Virgu, Ēriku Balodi un citiem.
 
Koncertuzvedums “Latvijas bērni izdejo un izdzied Eiropu” tapis ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu.
 
Biļetes sarūpējamas Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” biļešu sistēmās, cena 3,00–5,00 €. 
 
 

Kultūras notikumi martā

02.03.2017 - 14:51
Marts Latgales vēstniecībā GORS sāksies ar gaidīto Jaunā Rīgas teātra viesizrādi, bet noslēgsies ar kamerorķestra „Sinfonietta Rīga”, diriģenta Tomasa Zanderlinga un pianista Nika van Blosa izspēlētajiem Mocarta un Bēthovena skaņdarbiem. Tāpat martā gaidāma operetes „Jautrā atraitne” izrāde, Lindas Leen jaunā albuma koncerts, grupas „Melo-M” un dziedātāja Grigorija Ļepsa koncerti. 
 
Sestdiena, 4. marts 17.00, Lielā zāle 12,00–25,00 €
Padomju literatūras klasika – no Odesas nākušo Iļjas Ilfa (Fainzilberga) un Jevgeņija Petrova (Katajeva) romāns „Divpadsmit krēsli” ir asprātīgs un ironisks, satīrisks un parodisks laikmeta spogulis, kultūrvēsturiska liecība par padomju valsti sociālisma sākumposmā un Jaunās ekonomiskās politikas laikā. Lomās: A. Keišs, K. Znotiņš vai G. Āboliņš, Ģ. Krūmiņš, B. Broka, G. Zariņa, S. Kļaviņa, E. Kļaviņa, J. Čivžele, V. Daudziņš, J. Isajevs, I. Krasts, V. Piņķis, R. Razuma, E. Samītis, A. Strods. Režisors, scenogrāfs – Alvis Hermanis.
 
Trešdiena, 8. marts 18.00, Lielā zāle 10,00–25,00 €
Jauns puisis iemīlēja skaistu meiteni, un viņi būtu dzīvojuši laimīgi kopā, taču jauneklis bija no bagātas ģimenes, bet viņa izredzētā – vienkārša zemnieku meitene. Jaunekļa vecāki bija pret viņu laulībām. Bet visiem par pārsteigumu meitene ņēma un apprecēja tās zemes bagātāko cilvēku. Pagāja gadi, un… Bagātā atraitne meklē sev jaunu vīru. Šī izrāde ir par mīlestību, kas svarīgāka par visu, par otro iespēju. Par to, ka tikai mīlestība var glābt valsti no bankrota un pasauli no jauna neprāta.
 
Sestdiena, 11. marts 20.00, Lielā zāle 20,00 €–30,00 €
Dziedātāja un mūzikas autore Lindas Leen atgriežas ar pirmo singlu „Beyond Velvet Skin” no 2017. gada 11. janvārī gaidāmā  trešā autordziesmu solo albuma „Digital Church”. Par dziesmu Linda stāsta: „Tā ir vienlaicīgi eiforiska ļaušanās jutekliskiem impulsiem un jautājums - kas slēpjas aiz fasādes, laipojot starp padošanos instinktu varai un vēlmi tapt patiesi ieraudzītam dziļāk, iekšpus čaulai.”
 
Otrdiena, 14. marts 18.00, Lielā zāle 10,00–18,00 €
Kopā ar bērniem fiksiki mēģinās saprast cirka brīnumus, vilkt trušus ārā no hūtes, mācisies žonglēt un paradīt brīnumtrikus! Izrāde būs pilna ar spēlēm, fiksidziesmiņām un fiksidējām! Katrs bērns tiks ievilkts Fiksi-Cirka brīnumainājā pasaulē un saņems milzum daudz prieka!
 
Sestdiena, 18. marts 17.00, Lielā zāle 3,00–5,00 €
GORS Lielā zāle kļūs par iespēju viena koncerta laikā apceļot 27 Eiropas valstis, uz kurām dejiskā un muzikālā ceļojumā vedīs TDA „Zelta sietiņš” dejotāji (mākslinieciskā vadītāja Baiba Šteina) un vokālais ansamblis „Momo” (mākslinieciskā vadītāja Dagnija Kravale). Ceļojumā ar bērniem uz Austriju, Beļģiju, Franciju, Portugāli, Lietuvu, Vāciju, Spāniju un citām valstīm dosies aktrise Anna Šteina un TV raidījumu vadītājs Kaspars Ozoliņš. Koncerta režisore – Dita Torstere.
 
Otrdiena, 21. marts 19.00, Lielā zāle 40,00–120,00 €
21. martā Latgales vēstniecībā GORS savu 55 gadu jubileju ar lielu solo koncertu svinēs viens no populārākajiem Krievijas estrādes dziedātājiem Grigorijs Ļepss. Katru viņa uzstāšanos ar nepacietību gaida tūkstošiem pielūdzēju, taču jubilejas koncerts noteikti kļūs par īpaši spilgtu mūzikas notikumu! Grigorijs Ļepss prezentēs jaunu programmu „Ko tu tik nopietns?”
 
Sestdiena, 25. marts 18.00, Lielā zāle 10,00–18,00 €
“Melo-M” jaunās programmas saturu veido grupas dalībnieka Kārļa Auzāna jaundarbi, kuru atskaņojumu papildinās bagātīgu atmosfērisku noskaņu iedzīvināšana, ļaujot klausītājiem kopā ar trio čellistiem nokļūt īstā “ūdens pasaulē”. Līdztekus sagaidāmi arī citi pirmatskaņojumi – vairākas intriģējošas un iepriekš nedzirdētas “Melo-M” versijas par pasaulē populārām rokmūzikas skaņdarbu tēmām.
 
Piektdiena, 31. marts 19.00, Lielā zāle 7,00–15,00 €
Volfganga Amadeja Mocarta Uvertīra operai „Figaro kāzas”, Ludviga van Bēthovena Pirmais klavierkoncerts” un Piektais jeb „Imperatora” klavierkoncerts valsts kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” un Nika van Blosa izpildījumā. Diriģents – Tomass Zanderlings. Pirms koncerta, 18.00, aicinām uz sarunu ar mūziķiem.
 

BOŅUKS 2016 bolvys sadaleitys

26.02.2017 - 19:05
Šudiņ, 26. februarī, Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā GORS, svineigā ceremonejā tyka paziņuoti Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2016“ sajimieji – eipašuokuos nūtikšonys, aktivitatis i ļauds latgalīšu kulturā 2016. godā.
 
Literaturys kategorejā bolvu par lobuokū snāgumu literaturā sajieme Sandra Ūdre i Juoņs Ryučāns ar literatam, politikim i kulturys darbinīkam Frančam Kempam veļteitū romanu „Aizlauztais spaits“ – romans latgaliski myusdīnu latgalīšu kulturā ir cīši reša i deļ tuo jo eipaša nūtikšona. Par 2016. goda lobuokū izdavumu/gruomotu atzeits izdavums „Škilbanu sīvas“, kas veļteits Zīmeļlatgolys tradicionalajai dzīduošonai i Viļakys nūvoda Škilbanu pusis dzīduotuoju gūdynuošonai, izdavumā viestejūt kai dzīduotuoju dzeivisstuostus, tai dzīduošonys tradicejis aprokstu i dzīšmu materialu notuos i audio īrokstā.
 
2016. gods bejs ražeigs latgalīšu muzykā, kurymā iz vysa leluokuo konkurence jau vaira godu ir tradicionaluos muzykys nominacejā, kurymā kai pārnejuo goda lobuokū snāgumu žureja nūviertieja tradicionaluos dzīduošonys grupys „Saucējas“ padareitū koncertūs i izdavumā „Trīci, munu ustabeni!“, kas veļteits Kuorsovys i Ludzys apleicīnis tradicionalajai dzīduošonai. Kai goda debitanti bolvu sajieme grupys „Dabasu Durovys“ lidera Arņa Slobožanina vadeituo mārgu grupa „Piparmētra“, kas 2016. godā bejusi cīši aktiva – kai koncertejūt, tai īrokstūt dzīsmis i sataisūt videoklipu dzīsmei „Elpoj“. Par 2016. goda lobuokū snāgumu akademiskajā muzykā žureja atzyna Reigys kamerkora „Muklājs“ padareitū albumā „Ar laimeņu runojūt“ – tymā apkūpuotys dažaidūs laikūs topušys latgalīšu tautysdzīšmu apdaris i originaldzīsmis. Kai aktivuokī šlagermuzykys laukā bolvu sajieme grupa „Dvinskas muzikanti“ par dzīsmis „Hei, bruoļ latgalīt“ sasnāgumim, bet bolvys par lobuokū videoklipu dzīsmei „Sirds. Sirds. Sidrs“, kurymā gona humorpylnys ironejis par šlagermuzyku, i lobuokū snāgumu alternativajā muzykā sajime projekts „Jezups i Muosys“, kas ir Latvejā labi zynuomuos latgalīšu grupys „Bez PVN“ dalinīku projekts. Kai lobuokais snāgums pop/rock muzykā, pošai žurejai gon drupeit mulstūt par nominacejis nūsaukumu attīceigajam muzikim, nūvārtāts Sovvaļnīka padareitais albumā „Napaseitynuots“. Itūgod vaira natyka padūta bolva nominacejā „Radejis hits“, jo dīvamžāļ bolvys reikuotuojim saīt atzeit, ka jauna muzyka latgaliski Latvejis radeju stacejuos gondreiž naskaņ ci skaņ cīši reši.
 
Īrosts, ka iz vysa plašuokuo bolvys sadaļa tradicionali ir par sabīdryskū aktivitati i sasnāgumim aba kategorejā „Sabīdreiba i kultura“. Nūviertejūt kai vaira godūs padareitū, tai taišni 2016. goda dorbus par goda amatnīku/saiminīku tyka atzeiti Preiļu tierdznīceibys centra „Ūga“ saiminīki Ingūna i Aigars Zīmeli, kurī latgaliskū napagaisynoj i popularizej ari myusdīneigajā lelveikalu nūzarē. Par lobuokū snāgumu vizualajā muokslā nūvārtāts muokslineicys Dainys Salminis padareitais 2016. godā, struodojūt gon ar latgalīšu gruomotu, gon latgaliskūs nūtikšonu plakatu i logotipu muokslinīcyskū radeišonu, bet kai lobuokais snāgums skotivis muokslā gūdynuota Rēzeknis Tautys teatra izruode – nu lītaunīku volūdys latgaliski puormeituo Daivys Čepauskaitis luga „Pupas“. Bolvu nominacejā „Goda snāgums audiovizualajā muokslā“ sajieme Latvejis Televizejis eiskinu konkursa „Latvijas kods“ dalinīki, režisora Daiņa Kļavys i scenareja autora Gunta Bojāra dokumentaluo kina par latvīšu volūdys dažaideibu – „Runātāji“. Bolvu par latgalīšu volūdys populariziešonu itūgod sajieme latgalīšu kulturys ziņu portals Latgalīšu kulturys gazeta LaKuGa.lv, kas ir vīneigais portals pasaulī, kurīs kasdīnys publicej piļneibā latgaliski raksteitys viests. Trešū godu tyka padūta bolva nominacejā par latgalīšu kulturys populariziešonu Latvejā i pasaulī, nūviertejūt nominantus, kas latgalīšu kulturu popularizej na tikai latgaliski, i tū sajieme režisora Juoņa Ozoliņa-Ozola dokumentaluo kina „Likteņzeme“ (kinu studeja RIJA), kas viestej par Amerikys latgalīša Pītera Ragauša sasatikšonu ar rodim Latgolā i Sibirī, viestejūt slovonuo Latgolys dižgora Andriva Jūrdža dzimtys liktini. Par pārnejuo goda „Goda cylvāku“ latgalīšu kulturā tyka atzeita latgalīšu kulturvidis vīna nu ituos šaļts vysa spūžuokūs personeibu, filologejis profesore Ilga Šuplinska, bet kai svareiguokuo nūtikšona latgaliskajā kulturā 2016. godā tyka sveicynuota Latvejis Radejis Latgolys multimedeju studejis atkluošonu, pasasokūt kurys aktivajai darbeibai par nūtikšonom Latgolā i vysā Latvejā izzynuoj bīžuok i vaira. Ceremonejis nūslāgumā kai vīns nu aizkustynūšuokūs breižu beja bolvys „Par myuža īguldejumu latgalīšu kulturys atteisteibā“ padūšona dirigentu i školuotuoju puoram Antoninai i Vitoldam Milaševičim, kurūs radūšais myužs ir nūzeimeigs īguļdejums Latgolys i Latvejis kulturā – bez obeju izcylūs personeibu davuma i jūs audziekņu sasnāgumim nav īsadūmuojama Latgolys pādejuo godu symta koru kulturys aina. Dirigenti vysod veicynuojuši i populariziejuši latgalīšu tautysdzīšmu skaniešonu, īkļaušonu koru muzykys repertuarā i rūsynuojuši komponistus taiseit latgalīšu dzīšmu apdaris.
 
Bolvu padevieju, nu kurūs rūku tyka sajimti Boņuki, itūgod beja volūdneica Lidija Leikuma, muziki Renārs Kaupers i Goran Gora, fotografe Iveta Vaivode, muzikis, žurnalists i reklamys sferys specialists Aigars Runčis, Latvejis Nacionaluo kulturys centra vadeituoja Signe Pujāte, šova „Īstās latvju saimnieces“ dalineica, zyrgu sātys „Klajumi“ saimineica Ilze Stabulniece, režisors Viesturs Kairišs, fonda „Viegli“ puorstuove Žaneta Jaunzeme-Grende, rakstneica Inga Ābele, režisors Jānis Streičs, komponists Andrejs Selickis, varganiste Iveta Apkalna i cyti.
 
Ituo goda Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2016“ padūšonys ceremoneju kuplynuoja latgalīšu muziķu prīšknasumi – ceremonejā uzastuoja „Dabasu Durovys“, Sovvaļnīks, Guntra Kuzmina, „Piparmētra“, „Tautumeitas“, „Rikši“, folklorys kūpa „Upīte“, Laura Bicāne, „Jezups i Muosys“, „Jubilāri“, bet ceremonejis nūslāgumā izskanieja veiru kora „Graidi“ i puorejūs muziķu i skateituoju kūpdzīsme, Valža i Māra Muktupāvelu saraksteituo „Pīmiņ, bruoļ!“.
 
Ceremoneju beja vareiba pīdzeivuot na tik kluotīnē, Latgolys viestnīceibys GORS Lelajā zalē, bet ari tīšraidē, kū nūdrūsynuoja lītuotne „LMT Straume“, kurymā kotrys grybātuojs varēs nūsavērt ari ceremonejis video īrokstu.
 
Latgolys viestnīceiba GORS, Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2016“ organizātuoji, aicynoj kotru interesentu jau niu sekuot leidza latgalīšu kulturys nūtikšonom 2017. godā, kab dasaceitu bolvai i gūdynuotu dasmytajā Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks“ ceremonejā 2018. goda 25. februarī. Itys gods Latgolai ir jo eipašs, jo leidza ar Latgolys kongresa symtgadis nūtikšonom aprelī i majā teik suokta Latvejis symtgadis svieteišona.
 
Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks“ mierks ir veicynuot latgalīšu kulturvidis saglobuošonu i atteisteibu, kai ari apkūpuot i gūdynuot spylgtuokūs i nūzeimeiguokūs sasnāgumus latgalīšu kulturā pārnejuo goda grīzumā. „Boņuks 2016“ nūtikšonu atbaļsteja Vaļsts kulturkapitala fonds, Rēzeknis piļsātys dūme, Rēzeknis nūvoda, Aglyunys, Baļtinovys, Bolvu, Cyblys, Dagdys, Kuorsovys, Ludzys, Rībeņu, Ruguoju i Viļakys nūvodu pošvaļdeibys. Informativī atbaļsteituoji: žurnals „Ir“, Latgalīšu kulturys gazeta LaKuGa.lv, Latgolys radeja, „Vaduguns” i „Latgales Laiks”.

Mūža ieguldījuma godu saņems diriģenti Milaševiči

17.02.2017 - 15:34

Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūrā šogad tiks pasniegta diriģentiem un skolotājiem Vitoldam un Antoņinai Milaševičiem.

Svētdien, 26. februārī, Latgales vēstniecībā GORS notiks Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2016” svinīgā ceremonija, kurā tiks godināts 2016. gada veikums latgaliešu kultūrā 18 nominācijas. Nominācijas “Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā” godu šogad saņems diriģenti un skolotāji Antoņina un Vitolds Milaševici, kuru radošais mūžs ir nozīmīgs ieguldījums Latgales un Latvijas kultūrā. Bez abu izcilo personību devuma un viņu audzēkņu sasniegumiem nav iedomājama Latgales pēdējā gadsimta koru kultūras aina. Diriģenti allaž veicinājuši un popularizējuši latgaliešu tautasdziesmas skanējumu, iekļaušanu koru mūzikas repertuārā un rosinājuši komponistus veidot latgaliešu dziesmu apdares.

Antoņina un Vitolds Milaševiči ir latgalieši. Antoņinas (Keišas, biežāk sauktas Antas) dzimtā puse ir Baltinava. Vitolda dzimtā puse ir Aglona. Vitolds un Anta satikās Rēzeknes mūzikas vidusskolā un kopš tā laika gan ģimenes rūpes, gan radošie darbi tika dalīti uz pusēm. Divas radošas personības, diriģenti apgalvo, ka nekad nav izjutuši greizsirdību pret otra darbu vai panākumiem. Tieši otrādi, visu mūžu viņi viens otram ir bijuši lielākais atbalsts – gan radošajā, gan arī ģimenes dzīvē, kurā tikko nosvinējuši zelta kāzu jubileju.

Antoņina Milaševiča (dz. 1938. g.) 1956. gadā iestājusies Rēzeknes mūzikas vidusskolā Kora diriģēšanu absolvējusi pie Antoņinas Mežinskas. Pēc mūzikas vidusskolas sākusi studēt Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļā Imanta Kokara klasē. Tā kā Anta Rīgā mācījās neklātienē, tad pēc mūzikas vidusskolas beigšanas uzsākusi darba gaitas Rēzeknē. Kopš 1960. gada strādājusi par diriģēšanas pedagoģi Rēzeknes mūzikas vidusskolā, izskolojusi jaunu latgaliešu diriģentu paaudzi, vadījusi diriģentu mācību kori. Mācību laikā un vēlākos gados dziedājusi vairākos koros un ansambļos: sieviešu vokālajā kvartetā “Latgale” kopā ar vadītāju A. Mežinsku, E. Slišāni un A. Šņukuti, Ulda Baloža vadītajā TK “Ezerzeme”, Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcas korī. Vairākus gadu desmitus bijusi Rēzeknes koru diriģente: 1966.–1981. kopā ar galveno diriģenti A. Mežinsku sieviešu TK “Ieviņa” otrā diriģente; 1972.–1982. kopā ar dzīvesbiedru Vitoldu Milaševiču jauktā kora “Saskaņa” diriģente; vadījusi Briežciema sieviešu vokālo ansambli. Kā koru diriģente un dziedātāja piedalījusies visos XIII–XX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 1960.–1990., Latgales novada dziesmu svētkos un koru festivālos, bijusi zonālo dziesmu svētku virsdiriģente Rēzeknē, Balvos, Ludzā.

Vitolds Milaševičs (dz. 1942. g.) 1960. gadā iestājies Rēzeknes Mūzikas vidusskolas Kordiriģentu nodaļā, kur pedagoga Ulda Baloža vadībā apguvis diriģēšanu. Veselības un finansiālā stāvokļa dēļ nav sanācis studēt Latvijas Valsts konservatorijā, bet atnācis no armijas, sācis strādāt, sākotnēji 5. vidusskolā, pēc tam pakāpeniski arī Bērnu mūzikas skolā par solfedžo skolotāju, papildus 10 gadus darbojies kā bērnu kora skolotājs, līdz radusies ideja par zēnu kora dibināšanu. 1976. gadā izveidojis zēnu kora klasi, kuru vadījis līdz 1993. gadam. Vitolda bijušie audzēkņi Ēriks Čudars, Gunārs Igaunis, Anda Lipska, Tatjana Davidovska, Rita Pavloviča u. c. kļuvuši par prasmīgiem un talantīgiem mūzikas pedagogiem un diriģentiem. Sadarbībā ar diriģenti Rotu Salmiņu 1988. gadā izveidojis jauniešu kori “Ezerzeme”. Turpmāk šā kora vadīšanu nodevis saviem bijušajiem skolniekiem Ē. Čudaram un A. Lipskai. Kopā ar dzīvesbiedri Antoņinu Milaševiču 1981. gadā sācis Rēzeknes Piena konservu kombināta jauktā kora „Saskaņa” vadīšanu. No 1985. gada bijis Rēzeknes rajona skolotāju kora “Rāzna”, no 1992. gada jaunizveidotā Rēzeknes Skolotāju institūta sieviešu kora diriģents. No 1992.–1995. gadam vadījis Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles jauniešu kori. No 1971.–1993. gadam seši V. Milaševiča vadītie kori piedalījušies visos Vispārējos latviešu un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētkos. Bijis Rēzeknes rajona un Rēzeknes pilsētas koru virsdiriģents. Savas pedagoģiskās darbības laikā veicis nozīmīgus sasniegumus bērnu koru kultūras līmeņa celšanā.

Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija notiks šī gada 26. februārī 16.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Uz ceremoniju mīļi gaidīti nominanti, vērtēšanas komisija, mediju pārstāvji un ikviens latgaliešu kultūras interesents. Svinīgo ceremoniju ar muzikāliem priekšnesumiem kuplinās grupas “Dabasu Durovys”, “Piparmētra”, “Sovvaļnīks”, projekts “Jezups i Muosys”, folkloras kopa “Upīte”, tradicionālās mūzikas grupa “Tautumeitas”, solistu apvienība “Jubilāri”, dziesminieks Kārlis Kazāks, vīru koris “Graidi”, postfolkloras grupa “Rikši”, Guntra Kuzmina, dziesminiece Laura Bicāne.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2016” norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rēzeknes pilsētas dome, Rēzeknes novada, Aglonas, Baltinavas, Balvu, Dagdas, Kārsavas, Riebiņu, Rugāju un Viļakas novadu pašvaldības. Informatīvie atbalstītāji: žurnāls “Ir”, Latgalīšu kulturys gazeta lakuga.lv, Latgales radio, laikraksti “Vaduguns” un “Latgales Laiks”.

“Boņuks 2016“ ceremoniju tiešraidē varēs vērot arī mobilā satura lietotnes “LMT Straume“ tiešraidē http://straume.lmt.lv/lv/kultura/kultura/bonuks/6459.

Publicitātes foto: Antoņina un Vitolds Milaševiči, foto Māris Justs/žurnāls “A12”.

Zynomi BOŅUKS 2016 nominanti

13.02.2017 - 15:15
Februara golā jau deveitū reizi tiks padūtys Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks”, deļtuo, tyvojūtīs “Boņuks 2016” ceremonejai, kuruos nūtikšona byus ituo goda 26. februarī Latgolys viestnīceibā GORS, nūskaidruoti bolvys pretendenti 17 nominacejuos sabīdreibys i kulturys, muzykys i literaturys sadaļuos. “Boņuks” ir vīneiguo bolva, kas eipaši izceļ i gūdynoj sasnāgumus latgalīšu kulturys dzeivē, verūtīs na tik Latgolys regionu, nu ari latgaliskuos aktivitatis cytur Latvejā i pasaulī. 
 
Latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks” mierkis ir veicynuot latgalīšu kulturvidis saglobuošonu i atteisteibu, kai ari apkūpuot i gūdynuot spylgtuokūs i svareiguokūs sasnāgumus latgalīšu kulturyā pārnejuo goda grīzumā. Itūgod pretendentu skaits beja rekordlels – bolvai tyka izvirzeiti 162 ļauds, nūtikšonys i aktivitatis, kūpejam dasacejuma anketu skaistam sasnādzūt 195 gobolus. Nu sajemtūs dasacejumu tyka izvārtāti pretendenti, kas atbylda bolvys nūlykumam. Itūšaļt teik paziņuoti bolvys pretendenti 17 nu vysu 18 nominaceju. Bolvys sajiemiejs nominacejā "Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā“ tiks paziņuots, kod ceremoneja īs tyvuok. Itūgod bolva natiks padūta nominacejā “Radejis hits“.
 
Latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks 2016” nominanti ir (nominacejuos pīraksteiti alfabeta parādā):
 
Sabīdreiba i kultura:
  
Goda cylvāks kulturā
Edīte Husare (latgalīšu kulturys projektu vadeituoja)
Ilga Šuplinska (filologejis doktore, latgalīšu kulturvidis aktiviste)
Ilmārs Dreļs (horeografs, deju kūpys “Dziga” vadeituojs)
Pēteris Ragaušs (latgalīts nu ASV, kinys “Likteņzeme” golvonais varūņs)
Viesturs Kairišs (režisors)
 
Goda nūtikšona
Jāņa Streiča 80 godu jubileja koncerts Latgolys viestnīceibā GORS
Latgolys dīna Latvejis Nacionalajā bibliotekā
Latvejis Radejis Latgolys multimedeju studejis atkluošona
Meilys aiļu i dzīšmu festivals "Upītes Uobeļduorzs"
Vidis, dejis, muzykys i gaismu izvadums ""Lūznavas atspulgā" jeb "MŪZdienas""
 
Par latgalīšu volūdys populariziešonu
Animacejis kina "Vasals, Vinnej Pūk!"
Bankys "Citadele" mobiluo aplikaceja latgalīšu volūdā
Latgalīšu kulturys ziņu portals LaKuGa.lv
Latgalīšu rokstu volūdys pošvuiceibys materials "Vuicīs rakstiet latgaliski!" (bīdreiba "Latgolys Studentu centrs")
SIA "Lietišķā Latgale" radejis raidejumi "Pi myusim Latgolā"
 
 
Goda amatnīks/saiminīks
Audieja Annele Slišāne, projekts #100dečiLatvijai
“Latgolys šmakovka” dadzynuotovys saiminīks Juoņs Krivtežs
Preiļu tierdznīceibys centra „Ūga” saiminīki Ingūna i Aigars Zīmeli
Ražuotnis “Jersikas čipsi” saiminīks Artis Paeglis
Zemnīku saimisteibys “Zvejnieki” saiminīki Juoņs i Anna Macāni
 
Goda snāgums vizualajā muokslā
Diāna Īve. Gleznu izstuode "Latgales ainavas" Preiļūs
"Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā 2016" izstuode Preiļūs
Latgolys muokslinīku dorbu rudiņs izstuode "Oga.Ūga"
Muokslineica Daina Salmiņa
 
Goda snāgums skotivis muokslā
Deju kūpys "Dziga" 25 godu jubileja koncerts "Dzigas godu solis"
Jāņa Streiča 80 godu jubileja koncerts Latgolys viestnīceibā GORS
Latvejis Nacionaluo teatra izruode "Bišumāte un vilkacis"
Rēzeknis Tautys teatra izruode "Pupas"
Vidis, dejis, muzykys i gaismu izvadums ""Lūznavas atspulgā" jeb "MŪZdienas""
 
Goda snāgums audiovizualajā muokslā
Animacejis kina "Vasals, Vinnej Pūk!"
Dokumentaluo kina "Likteņzeme"
Eiskina "Gambits 1917"
Latvejis kods. Dokumentaluo kina “Runātāji”
Raidejumu ciklys "Sajūti Latgali"
 
Par latgalīšu kulturys populariziešonu Latvejā i pasaulī
Dokumentaluo kina "Likteņzeme"
Facebook lopa "Latgaļu vyspasauļa gudreibu olūts"
Izgleitojūša datorspēle "Īsapazeisim/Iepazīsimies"
Latgolys regionaluo televizeja
Latgalīšu kulturys ziņu portals LaKuGa.lv
Romana "Klūgu mūks" tulkuojums lītaunīku volūdā
 
Muzyka:
 
Lobuokais snāgums pop/rock muzykā
“Dabasu Durovys” ar albumu “pādys runoj”, videoklipu i koncertdarbeibu
Guntra Kuzmina ar dzīsmi “Buorstuos”
“Piparmētra” ar dzīsmi “Elpoj”, videoklipu i koncertdarbeibu
“Sovvaļnīks” ar albumu “Napaseitynuots”, videoklipu i koncertdarbeibu
 
Lobuokais snāgums tautys muzykā
Folklorys kūpa “Upīte” ar dubultdisku “Dzīduot muoku, doncuot muoku” i koncertdarbeibu
Postfolklorys grupa “Rikši” ar albumu “Sieju sovu” i koncertdarbeibu
Škilbanu etnografiskais ansamblis ar izdavumu “Škilbanu sīvas”, videoklipu i koncertdarbeibu
Tradicionaluos dzīduošonys grupa “Saucējas” ar izdavumu “Trīci, munu ustabeni” i koncertdarbeibu
Tradicionaluos muzykys grupa “Tautumeitas” ar Aulejis dzīšmu gūdynuošonu i koncertdarbeibu
 
Lobuokais snāgums alternativajā muzykā
Apvīneiba “Ausmeņa Records” ar dzīsmi “Aust”
Grupa “Trešīs Ņutona lykums” ar videoklipim i dzīsmem
Grupa “Unknown Artist” ar dzīsmi “Reiga 13” i koncertdarbeibu
Projekts “Jezups i Muosys” ar albumu “LAI SLAVA JAM!”, videoklipu i koncertdarbeibu
 
Lobuokais snāgums akademiskajā muzykā
Kamerkors “Muklājs” ar albumu “Ar Laimeņu runojūt”
Rēzeknis Tehnologeju akademejis jauktais kors “Sonitum” ar albumu “Dīva pasauļs”
Rihards Zaļupe “Latgales ainavas”
 
Lobuokais muzykys video
“Jezups i Muosys” ft. Guntix ft. Jezups Martinovs – “Sirds. Sirds. Sidrs”
“Piparmētra” – “Elpoj”
Škilbanu etnografiskais ansamblis – “Es apsieju lynu dryvu”
“Trešīs Ņutona lykums” – “Muns/Muna”
 
Gada debija muzykā
Grupa “Piparmētra”
Grupa “Rūnas”
Grupa “Trešīs Ņutona lykums”
Projekts “Brāļi un māsas”
 
Lobuokais snāgums šlagermuzykā
“Dobeles zemessargi” ar dzīsmi “Tuoli dzeivoj”
Grupa “Baltie lāči” ar albumu “Ar draugiem” i koncertdarbeibu
Grupa “Dvinskas muzikanti” ar dzīsmis “Hej, bruoļ latgalīt” sasnāgumim i koncertdarbeibu
Tihovsku saime ar dzīsmi “Pīmiņ, bruoļ”
 
Literatura:
 
Lobuokais snāgums literaturā
Annele Slišāne – stāsti #100dečiLatvijai
Dagnija Dudarjonoka, Gunta Nagle, Ligija Purinaša, Jana Skrivļa-Čevere – dzejis kruojums “Linejis”
Ineta Atpile-Jugane – dzejis kruojums “Mūdynuot muokuļus”
Raibīs – stuostu kruojums “Zalta tesmini”
Sandra Ūdre, Juoņs Ryučāns – romans “Aizlauztais spaits”
 
Lobuokais izdavums/gruomota
Dzejis kruojums “Mūdynuot muokuļus”. Ineta Atpile-Jugane
Gruomota i audio CD “Škilbanu sīvas”. Edīte Husare, Anda Beitāne
Latgalīšu dzejis kruojums “Linejis”. Dagnija Dudarjonoka, Gunta Nagle, Ligija Purinaša, Jana Skrivļa-Čevere
Romans “Aizlauztais spaits”. Sandra Ūdre, Juoņs Ryučāns
“Viensētu koka arhitektūras savdabība Dienvidlatgalē”. Anna Lazdāne
 
Bolvys „Boņuks 2016” viertiešonys komisejā dorbuojās 25 pārnejuo goda bolvys sajiemieji i pīaicynuotī attīceiguos sferys puorzynuotuoji: muzikis i latgaliskūs projektu vadeituojs, Latgalīšu kulturys goda bolvys dybynuotuojs Guntis Rasims, režisors Viesturs Kairišs, varganiste Iveta Apkalna, Lūznovys muižys vadeituoja Iveta Balčūne, tulkuotuojs Guntars Godiņš, literate i žurnaliste Evika Muizniece, dzejnīks i literaturzynuotnīks Valentīns Lukaševičs, dzejneica Anita Mileika, latgalīšu tradicionaluos kulturys eksperte Ruta Cibule, režisore Māra Zaļaiskalns, komponiste Ilona Rupaine, etnomuzikologe Asnate Rancāne, literaturzynuotneica Ilga Šuplinska, dzejneica i žurnaliste Anna Rancāne, Kuorsovys nūvoda izpilddirektors Toms Vorkalis, producentu apvienībys “3KM” puorstuovi, raidejuma “Sajūti Latgali!” taiseituoji Sandra i Jānis Rimicāni, muzikis Arnis Slobožaņins, komponists Andrejs Selickis, muzikis Artūrs Uškāns, portala “Latgalīšu kutlurys gazeta” vadeituoja Laura Melne, Latvejis Radejis Latgolys studejis vadeituoja Renāte Lazdiņa, latgalīšu kulturvidis aktiviste i projektu vadeituoja Edīte Husare, literats i muzikis, Latgalīšu kulturys goda bolvys dybynuotuojs Oskars Orlovs i Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoja Diāna Zirniņa.
 
Svineiguo bolvys padūšonys ceremoneja byus ituo goda 26. februarī 16.00 Latgolys viestnīceibys GORS Lelajā zalā. Iz ceremoneju meili aicynuoti nominanti, viertiešonys komiseja, medeju puorstuovi i kotrys latgalīšu kulturys interesents. Svineigajā ceremonejā ar muzykalim prīšknasumim prīcēs: grupys “Dabasu Durovys”, “Piparmētra”, “Sovvaļnīks”, projekts “Jezups i Muosys”, folklorys kūpa “Upīte”, tradicionaluos muzykys grupa “Tautumeitas”, solistu apvīneiba “Jubilāri”, Guntra Kuzmina, dzīsminīks Kārlis Kazāks, veiru kors “Graidi”, postfolklorys grupa “Rikši”, dzīsmineica Laura Bicāne. Taipat kai pārn, ari itūgod Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” byus tīšraidē radzama LMT Straume.
 
Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2016” nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, Rēzeknis piļsātys dūme, Rēzeknis nūvoda, Aglyinis, Bolvu, Dagdys, Rībeņu, Ruguoju i Viļakys nūvodu pošvaļdeibys. Informativī atbaļsteituoji: žurnals “Ir”, Latgalīšu kulturys gazeta lakuga.lv, Latgolys radeja, “Vaduguns” i “Latgales Laiks”.

GORS Kultūras vēstnieku programma

31.01.2017 - 18:35
Novērtējot Latgales vēstniecības GORS apmeklētāju ieinteresētību un lojalitāti un atsaucoties pastāvīgo klientu vēlmēm, no šī gada 1. februāra GORS piedāvā apmeklētājiem iesaistīties pastāvīgo klientu lojalitātes "Kultūras vēstnieku programmā".
 
1. februārī Latgales vēstniecība GORS uzsāk pastāvīgo klientu lojalitātes programmu, kurā pasākumu apmeklētāji varēs saņemt jaunās "Kultūras vēstnieku programmas" dalībnieku kartes, kas ļaus apmeklēt SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” rīkotos pasākumus ar atlaidēm un saņemt dažādus īpašos gan koncertzāles, gan tās sadarbības partneru piedāvājumus, kā arī ļaus būt informētiem par paredzētajiem pasākumiem un citām norisēm. "Kultūras vēstnieku programmas" kartes varēs saņemt Latgales vēstniecības GORS Informācijas centrā no 1. februāra. Vēstnieku programma būs spēkā neierobežotu laiku.
 
Karti, aizpildot "Kultūras vēstnieku programmas" pieteikuma anketu, ikviens GORS apmeklētājs, kurš ir reģistrēts GORS biļešu tirdzniecības sistēmā latgalesgors.lv un ir Latgales vēstniecībā GORS notiekošo pasākumu apmeklētājs, varēs saņemt bez maksas.
 
“Tāpat kā Latgales vēstniecība GORS ir vieta, kas rada un vēsta Latgales stāstu, arī mūsu pastāvīgie apmeklētāji, kurus allaž prieks  satikt ne vienā vien pasākumā, jau ir kļuvuši par GORS vēstniekiem – koncertzāles, te notiekošo pasākumu un pašas Latgales stāsta tālāk vēstītājiem. Ar "Kultūras vēstnieku programmu" gribam iepriecināt savus apmeklētājus ar jaunām iespējām un veidot vēl ciešāku sadarbību,” stāsta Latgales vēstniecības GORS vadītāja Diāna Zirniņa.
 
"Kultūras vēstnieku programma" paredz, ka ar jaunajām kartēm programmas dalībnieki varēs saņemt pastāvīgu 10% atlaidi SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” rīkoto pasākumu biļešu iegādei gan Latgales vēstniecības GORS, gan citās biļešu tirdzniecības sistēmās. Tāpat ik mēnesi tiks sarūpēti citi īpašie piedāvājumi. Par programmu un tās piedāvājumiem vairāk var uzzināt Latgales vēstniecības GORS mājaslapā latgalesgors.lv sadaļā “Kultūras vēstnieku programma”.
 
Plašāka informācija par pieteikšanos un "Kultūras vēstnieku programmu" saņemama, rakstot gors.vestis [at] rezekne.lv vai zvanot 22020206.
 

Kultūras notikumi februārī

21.01.2017 - 20:23
Februāra gaidītākais notikums Latgalē ir Latgaliešu kultūras gada balva „Boņuks”, kura februāra beigās tiks pasniegta jau devīto reizi. Februārī svinēsim Viktora Lapčenoka jubileju, grupas “Astro’n’out” jaunā albuma iznākšanu, Latgales ērģeles divos uzvedumos – „Māras zemes ērģeļu gaisma” un „Ja es būtu”, kā arī priecāsimies par Latgales iedvesmu mākslā – gan Semjona Antonova, gan Gļeba Panteļejeva izstādēs.
 
Piektdiena, 3. februāris 18.00, Lielā zāle 12,00–30,00 €
Zīmogu, ka viņš ir Raimonda Paula dziesmu izpildītājs, kas viņu pavadījis visu skatuves mūžu, Lapčenoks uzskata par svētību. Tādēļ arī Viktora Lapčenoka jubilejas koncertos joprojām skanēs dziesmas no kopīgā „zelta fonda”.
 
Sestdiena, 4. februāris 11.00, Lielā zāle 3,00 €
„Dance Parade” ir mūsdienu deju sacensības, kurās piedalās gan iesācēji, gan profesionāli dejotāji 5–35 gadu vecumā. Skatītājiem būs iespēja redzēt hip-hop, šova un laikmetīgās dejas horeogrāfijas. Sacensības vērtēs profesionālā žūrija.
 
Ceturtdiena, 9. februāris 18.00, Lielā zāle 5,00–10,00 €
Ēriha Kestnera „Emīls un Berlīnes zēni" ir brīnišķīga iespēja atgriezties pasaulē, kurā joprojām viss ir iespējams. Pasaulē, kurā pieaugušajiem nemaz nav droši uzticēt visus noslēpumus. Pasaulē, kurā nepazīst nekādus „stāvokļus sabiedrībā" un citas pieaugušo muļķības. Pasaulē, kurā valda citi, nerakstīti likumi. Izrādes režisors ir Ģirts Šolis, bet mūzikas autors Kārlis Kazāks. Neparasto scenogrāfiju veidojis mākslinieks Reinis Pētersons.
 
Pirmdiena, 13. februāris 18.00, Lielā zāle 8,00–18,00 €
Jaunā interaktīvā muzikālā pasaka bērniem, "Uz priekšu, glābēji!", ļaus jautri pavadīt laiku un pagūt daudz noderīgu zināšanu. Kā kļūt drosmīgam un godīgam, labsirdīgam un stipram? To Jūs uzzināsiet no "Robocar Poli" multfilmas varoņiem.
 
Otrdiena, 14. februāris 19.00, Mazā zāle 11,00–17,00 €
Līdz ar jauno singlu „Satiksimies, tiksimies” grupa „Astro’n’out” izziņo arī 2017. gada Latvijas koncerttūri, kuras laikā 14. februārī koncertēs Latgales vēstniecības GORS Mazajā zālē. Jaunais singls ir viena no 12 drīzumā gaidāmā albuma “URDA” kompozīcijām.
 
Piektdiena, 17. februāris 18.00, Lielā zāle 7,00–15,00 €
Smilšu animācijas izrādes laikā dzīvās mūzikas pavadījumā izskanēs pasakas: "Par zvejnieku un zivtiņu", "Par zelta gailīti", "Par mirušo cara meitu un septiņiem varoņiem". Izrādi nospēlēs Krievijas Teātra mākslas universitātes absolvents, viens no labākajiem Maskavas teātra skolas tradīciju turpinātājiem – aktieris Iļja Baranovs.
 
Tikšanās ar mākslinieku Semjonu Antonovu
Sestdiena, 18. febuāris 14.00, Mākslas galerija, bezmaksas
No 6. februāra līdz 20. februārim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā skatāma rēzeknieša, mākslinieka Semjona Antonova izstāde „Latgales krāsu burvība”. Mākslinieks ir pārliecināts ainavists, kurš, respektējot reālistiskās mākslas principus, gadu desmitiem smēlies iedvesmu Latgales dabā. Savu septiņdesmito dzimšanas dienu mākslinieks atzīmē ar izstādi Latgales vēstniecībā GORS.
 
Sestdiena, 18. februāris 18.00, Lielā zāle 5,00–10,00 €
Šogad Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas (JIRMV) Ērģeļu klasei 25 gadu jubileja. Tam par godu pirmatskaņojumu piedzīvos ērģeļklases absolventiem veltīts ērģeļmūzikas koncertuzvedums. Koncertuzveduma stāsts ir balstīts uz Latgales Dievnamu apceļošanu, rādot katra ērģeļklases absolventa dzimto pusi, no kuras viņi ir devušies uz JIRMV, lai iepazītu ērģeļmākslas burvību. Baznīcas kopā ar skatītājiem apceļos aktieris Kristaps Rasims.
 
Svētdiena, 19. februāris 18.00, Lielā zāle 10,00–18,00 €
Nākamgad Mārai Zālītei apritēs 65 gadi, no kuriem pēdējie 30 aizvadīti, daudz rakstot ne vien libretus, bet arī dziesmu tekstus muzikālām izrādēm, mūzikliem un operām. Koncertuzvedums „Sapnis un mīlestība” tiks veidots no 20 izrāžu dziesmām ar Māras Zālītes dzeju. Koncertuzvedumā satiksies visdažādāko izrāžu varoņi, kuru ādā caur dziesmām iejutīsies A. Ērglis, N. Rutulis, A. Stafecka, D. Skutelis, Anmary, Oranžo meiteņu trio un instrumentālā grupa Jāņa Strazda vadībā.
 
Sestdiena, 25. februāris 18.00, Mazā zāle 5,00–7,00 €
Īpaši 2016. gada festivālam „ORGANismi” tapušajā koncertuzvedumā Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas (JIRMV) Mūzikas skolas audzēkņi un ērģelniece Iveta Apkalna turpināja atklāt „divu”, „abu” stāstu caur diviem „es”. Koncertuzveduma pamatā ir itāļu rakstnieka Džanni Rodāri (Gianni Rodari) grāmata „Pasakas pa telefonu”. Autora darbu caurstrāvo Radīšanas prieks.
 
Gļebs Panteļejevs „Latgales rapsodija”. Personālizstādes atklāšana
26. februāris 14.30 Mākslas galerija, bezmaksas
Savā personālizstādē “Latgales rapsodija” tēlnieks turpina apmierināt interesi par materiālās un nemateriālās pasaules attiecībām, kā arī attīsta savu tēlniecības valodu un kopj radošo rokrakstu. Šoreiz par materiālu darbu tēliem pieteicās Latgales daba, cilvēki, vēsture, tās unikālā garīgā telpa. Kaut neesmu ar Latgali nav saistīts ne ģenētiski, ne konfesionāli, tēlnieks ļoti asi uztver garīgās enerģijas impulsus, kas nāk no šīs zemes. 2016. gadā tēlnieks par šo izstādi saņēma Latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks 2015” nominācijā „Gada sniegums vizuālajā mākslā”. Izstāde Latgales vēstniecībā GORS būs skatāma līdz 29. maijam.
 
Svētdiena, 26. februāris 16.00, Lielā zāle 5,00 €
Ik gadu Latgaliešu kultūras gada balvas pasniegšanas ceremonija ir ne vien apkopojums par iepriekšējā gadā paveikto, bet arī sirsnīga latgaliešu kultūras aktīvāko ļaužu, interesentu un atbalstītāju satikšanās. 2017. gada sākumā Latgales zelta – māla – Boņuki tiks pasniegti jau devīto reizi.

Meklējam komandas papildspēkus

10.01.2017 - 18:35

SIA „Austrumlatvijas koncertzāle” jeb Latgales vēstniecība GORS aicina savai komandai pievienoties atbildīgu un komunikablu biļešu kontrolieri:

Pienākumi:

  • sagaidīt pasākumu apmeklētājus, veikt biļešu kontroli un ierādīt vietas;
  • uzraudzīt cilvēku plūsmu;
  • operatīvi reaģēt uz tiešo vadītāju norādījumiem un atbildīgi veikt uzdotos darbus;
  • pārzināt informāciju par Latgales vēstniecības GORS pasākumiem;

Prasības pretendentam (-ei):

  • pamatizglītība (pretendentu vidū labprāt redzēsim arī pilngadīgos vidusskolēnus);
  • teicamas latviešu valodas zināšanas, vēlama arī latgaliešu valodas prasme un svešvalodu zināšanas (krievu un angļu valoda);
  • labas komunikācijas spējas un prasme strādāt gan patstāvīgi, gan komandā;

Piedāvājam:

  • intensīvu un dinamisku darbu vienā no labākajām Baltijas valstu koncertzālēm;
  • nepilnas slodzes darbu;
  • izaugsmes iespējas;
  • darba laiku saskaņā ar uzņēmumā notiekošo pasākumu grafiku;
  • iespēju savienot šo darbu ar mācībām, studijām vai citu darbu;
  • patīkamu darba vidi, kurā ir svarīga klientu, sadarbības partneru augsta apkalpošanas kultūra;
  • darbu profesionālā komandā;

Gaidīsim Jūsu CV, motivācijas vēstuli līdz 2017. gada 20. janvārim (ieskaitot) elektroniski: koncertzale [at] rezekne.lv vai atstāt Latgales vēstniecības GORS Informācijas centrā Pils iela 4, Rēzeknē. Tālrunis papildinformācijai 26247534. Sazināsimies tikai ar tiem pretendentiem, kuri tiks aicināti uz darba interviju.