6. maijā Latgales vēstniecībā GORS ar izrādēm “Materia” viesosies žonglieris, uguns mākslinieks, cirka un laikmetīgās dejas mākslinieks Andrea Salustri. Izrāžu galvenajā lomā – polistirols, tautā dēvēts par putuplastu. Izrādē Salustri radītā putuplasta pasaule ripo, virpuļo, dejo un ņirb, publikai ļaujot ieskatīties šajā savdabīgajā dejā, kas stāsta par mums pašiem un mūsu pasauli. Māksliniekam uzdevām arī dažus jautājumus, lai atklātu ko vairāk gan par izrādi, gan par galveno objektu tajā- putupolistirolu
Pastāsti, lūdzu, kas tevi pievelk objektu manipulācijā un kādas ir tās attiecības ar žonglēšanu, laikmetīgo cirku, deju un citām radniecīgām mākslām!
Objektu manipulācijai manā sirdī ir īpaša vieta. Tā ir ļoti dzīvīga un nemitīgi mainīga disciplīna. Varētu teikt, ka tā nāk no žonglēšanas mākslas un pamazām sarauj saites ar klasiskajiem cirka kodiem un rekvizītiem. Vai arī – ka šī māksla sakņojas dejā un tā ļauj pētīt kustību ārpus mūsu pašu ķermeņu robežām.
Es objektu manipulāciju uztveru kā dialogu. Mēģinu noskaidrot, kas izvēlētajiem objektiem ir sakāms, kādas ir viņu īpašās iespējas, un cenšos veidot tādu kā sarunu. Šajā ziņā objektu manipulācija kļūst par objektu rotaļīguma atkalatklāšanu. Šis atklājumu process var ietvert dažādas jomas – izrādē “Materia” polistirolu jeb putuplastu es pētu caur žonglēšanas, dejas, vizuālās mākslas, leļļu teātra un eksperimentālās mūzikas prizmu.
Kā tu atklāji putuplastu?
Savā objektu manipulatora pieredzē es spēlējos ar visu, ko pamanu savā tuvumā. Ar polistirolu tuvāk iepazinos Berlīnes teātra un mākslinieku treniņu centrā “Katapult”. Tobrīd telpa vēl atradās izbūvēšanas procesā, un apkārt mētājās putuplasta gabali, kas tika izmantoti siltumizolācijai. Sāku ar to spēlēties… un tā arī pagaidām šos pētījumus neesmu pārtraucis.
Vienmēr esmu sacījis, ka objekti nedaudz līdzinās cilvēkiem – ar dažiem tev izdodas labāk nekā ar citiem. Polistirols mani nepārstāja izbrīnīt – atklāju tik bezgalīgi daudz iespēju, līdz nolēmu tās apvienot zem vienas izrādes jumta.
Tu iestudējumu “Materia” dēvē par materiāla izpēti. Kas šajā pētījumā ir atklājies? Vai izrāžu laikā ir piedzīvoti kādi negaidīti mirkļi, kad izrādes galvenais varonis – putuplasts – savu lomu nospēlējis pavisam negaidīti?
Jā, izrādes savstarpēji mazliet atšķiras, un arī objekti reizi no reizes uzvedas nedaudz citādāk – atbildība par šo dažādību jāuzņemas gan man, gan objektiem. Ir reizes, kad tie ir satraukušies vai sakaitināti un nemaz tik ļoti neraujas uzstāties, bet citkārt tie ir mierpilni un gatavi turpināt mūžīgi.
Tieši šis nedzīvā dzīvīgums reprezentē šī pētījuma visinteresantāko atklājumu un ir izrādes būtība. Putuplasts – dažādā veidolā un formās – paveic lielāko darba daļu. Es vienkārši uz skatuves izpildu cilvēka lomu.
Tu varbūt neticēsi, taču populārākais jautājums, ko uzdod cilvēki, kas lasījuši izrādes “Materia” aprakstu, ir par Zophobas morio tārpiem, kas rūpējas par izlietotā materiāla ekoloģisku pārstrādi. Pastāsti par tiem vairāk – kā tie tiek galā ar materiālu un vai tu tos ņem līdzi viesizrādēs!
Mana sākotnējā iecere bija uz brīdi pārtraukt šī materiāla dēmonizēšanu, dot iespēju ieklausīties tā sakāmajā un apbrīnot tā spējas. Es vēlējos polistirolam dot jaunu dzīvi. Taču, tā kā izrādē notiek arī materiāla postīšana, es šos atlikumus nevēlējos izmest, tādējādi vēl vairāk samilzinot vides problēmas. Vispirms šo izlietot materiālu novirzīju jaunu plastmasas mākslas darbu radīšanai, bet ar to nebija gana. Interesējos par pārstrādāšanas iespējām un uzzināju par tārpiem, kuru gremošanas trakts spēj pārstrādāt putuplastu, kā vienu no galaproduktiem, radot ogļskābo gāzi. Pētījumi ir pierādījuši, ka par supertārpiem jeb Peru melnuļiem dēvētie Zophobas Morio tārpi spēj izdzīvot ar “pliku” putuplasta diētu – vienīgi tiem ik pa laikam nepieciešams ūdens. Turklāt šo būtņu gadījumā šāda diēta uzskatāma par pilnībā veselīgu.
Supertārpi neceļo kopā ar mani, viņi mīt konteinerā manā mākslinieka darbnīcā. Es tos turu tumsā, jo tie ir diezgan jutīgi pret gaismu. Katru reizi pēc izrādes es savācu pārpalikušo polistirolu un pārvedu mājās, lai pakāpeniski izbarotu tārpiem.
Plašāka informācija par izrādēm: www.latgalesgors.lv/notikumi
Rēzekne būs vienīgā vieta Latvijā, kur tiks izrādīts šis iestudējums. “Materia” skatāma 6. maijā plkst. 14.00 un plkst. 19.00. Biļetes iegādājamas www.latgalesgors.lv un www.bilesuparadize.lv , kā arī biļešu kasēs klātienē. GORS Vēstnieka kartes un ISIC/ITIC karšu īpašniekiem - 10% atlaide.
Mākslinieku iztaujāja: Zane Volkinšteine
