Cits

Kases darba laiks 3. martā

01.03.2018 - 15:43

Sestdien, 3. martā, plkst. 11.00 “Biļešu Paradīze” kasēs visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv sāksies biļešu tirdzniecība uz XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumiem. Rēzeknē biļetes varēs iegādāties Latgales vēstniecības GORS Informācijas centrā-kasē, kam šajā dienā būs pagarināts darba laiks.

XVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Biļetes uz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem sāks tirgot 3. martā plkst. 11.00. Biļešu tirdzniecība notiks SIA “Biļešu Paradīze” vairāk nekā 50 tirdzniecības vietās visā Latvijā un interneta veikalā www.bilesuparadize.lv visā pasaulē. Vienā pirkuma reizē biļešu kasēs viena persona varēs iegādāties ne vairāk kā 4 biļetes uz katru Dziesmu un deju svētku pasākumu (piem., ja pircējs vēlas iegādāties biļetes uz 3 pasākumiem, tad maksimālais iegādājamo biļešu skaits – 12 biļetes). Vienā pirkuma reizē interneta veikalā www.bilesuparadize.lv varēs iegādāties 8 biļetes, bet ne vairāk kā 4 biļetes uz vienu pasākumu. Bērni līdz 7 gadu vecumam, ja viņiem nebūs nepieciešama atsevišķa sēdvieta, pasākumus varēs apmeklēt bez maksas. Arī visiem Svētku dalībniekiem, uzrādot dalībnieka karti, būs iespēja bez maksas vērot Noslēguma koncertu Mežaparka Lielajā estrādē.

Rēzeknē klātienē biļetes varēs nopirkt Latgales vēstniecības GORS Informācijas centrā-kasē, kura darba laiks 3. martā ir pagarināts no 11.00 līdz 18.00 (pārtraukums no 15.00 līdz 15.30). Koncertzāles ēka būs atvērta no plkst. 10.00.

Plašāka informācija par svētkiem un biļešu tirdzniecību pieejama oficiālajā Dziesmu un deju svētku mājaslapā: https://dziesmusvetki.lv/.

BOŅUKS 2017 saņēmēji zināmi

25.02.2018 - 19:33

Šodien Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, notika svinīgā Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks“ pasniegšanas ceremonija, desmito reizi godinot īpašākos pērnā gada notikumus, aktivitātes un darītājus latgaliskajā kultūrā. Gada cilvēka kultūrā godu saņēma režisors Viesturs Kairišs, bet par mūža ieguldījumu tika godināti Vācijā dzīvojošais literāts, skolotājs un sabiedriskais darbinieks Alberts Spoģis un valodniece Lidija Leikuma. Visvairāk Boņuku saņēma apvienība “Latgalīšu Reps“, uzvarot 3 nominācijās.

Šajā reizē balvu saņēmēji tika paziņoti 18 nominācijās, kā arī pasniegta viena žūrijas speciālbalva. Balvu saņēmēji:

Literatūra:

 

  • Labākais sniegums literatūrā

Raibīs ar dzejoļu krājumu "Pistacejis"

  • Labākais izdevums/grāmata

Ilga Šuplinska, Līga Rundāne, Aelita Andrejeva ar grāmatu "Gostūs pi Boņuka. Stuosti bārnim par Latgolu"

  • Žūrijas speciālbalva

Marutai Latkovskai un Ievai Jurjānei par grāmatu "Kačeiša patmalis“ – pirmo pārlikumu no latviešu literārās valodas mūsdienu latgaliešu kultūrā (Kārļa Skalbes pasaku "Kaķīša dzirnavas“).

 

Mūzika:

 

  • Labākais sniegums pop/rock mūzikā

Grupa "Bez PVN" ar koncertdarbību un dziesmu un videoklipu "Golds iz ustobys"

  • Labākais sniegums tautas mūzikā 

"Tautumeitas" ar koncertdarbību un albumu "Lai māsiņa rotājās"

  • Labākais sniegums alternatīvajā mūzikā

Apvienība "Latgalīšu Reps" ar koncertdarbeibu, dzīsmem i videoklipim                  

  • Labākais sniegums akadēmiskajā mūzikā

Rihards Dubra – oratorija "Marija" 

  • Labākais mūzikas video

Latgalīšu Reps "Skots pa lūgu"

  • Gada debija mūzikā

Latgalīšu Reps

  • Labākais sniegums šlāgermūzikā

Grupa "Galaktika" ar koncertdarbību un albumu "Sirds vēl tic"   

 

Sabiedrība un kultūra:

  

  • Gada cilvēks kultūrā

Viesturs Kairišs, režisors un latgaliešu kultūras aktīvists

  • Gada notikums

4. pasaules latgaliešu saiets “Latgales simtgades kongress“

  • Par latgaliešu valodas popularizēšanu

Bankas "Citadele" bankomāts latgaliešu valodā

  • Gada amatnieks/saimnieks

Rīgas kebabnīcas "Ausmeņa Kebabs" saimnieks Valters Murāns

  • Gada sniegums vizuālajā mākslā

Anneles Slišānes projekts #100dečiLatvijai

  • Gada sniegums skatuves mākslā

Koncertizrāde rakstiem un skaņai "Latgales gredzens"

  • Gada sniegums audiovizuālajā mākslā

Latvijas Radio stāstu cikls "Latgales kongress. 10 stāsti"

  • Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē

Latgalisko vērtību iekļaušana Nacionālajā Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā

  • Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā

Literāts, skolotājs un sabiedriskais darbinieks Alberts Spoģis

Valodniece Lidija Leikuma

Boņuka balvu padevēji šajā reizē bija ērģelniece Iveta Apkalna, Latgales vēstniecības GORS vadītāja Diāna Zirniņa, Daugavpils teātra valdes locekle Rita Strode, Latvijas valsts simtgades biroja reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja Jolanta Borīte, Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, projekts “Jezups i Muosys“, Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs, māksliniece Frančeska Kirke, žurnāla “Ir“ galvenā redaktore Nellija Ločmele, vieglatlēte Gunta Latiševa-Čudare, Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, slavenākais rudzu laukā peldētājs Lauris Ļubka, desmit gadus vecais Andžejs Rasims, TV šova “X-faktors“ dalībniece Margarita Kolosova, grupa “Piparmētra“, apvienība “Latgalīšu Reps“, keramiķe un gleznotāja Vēsma Ušpele, nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte“ vadītājs Andris Slišāns.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2017“ pasniegšanas ceremoniju kuplināja latgaliešu mūziķu priekšnesumi –uzstājās  traddicionālās mūzikas grupa “Tautumeitas“, grupa “Bez PVN“, apvienība “Latgalīšu Reps“, grupa “Unknown Artist“, projekts “100gadis bolsi“, vīru koris “Graidi“, Guntra Kuzmina un Rēzeknes novada vokālā studija “Skonai“, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas jauktais koris un instrumentālā grupa Eināra Lipska vadībā, hārdroka grupa “Fēnikss“, dziesminieks Kārlis Kazāks. Ceremoniju bija iespējams piedzīvot ne vien klātienē, Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē, bet arī tiešraidē, ko nodrošināja lietotne “LMT Straume“, kurā ikvienam interesentam būs pieejams arī ceremonijas video ieraksts http://straume.lmt.lv/bonuks.

Balvas “Boņuks 2017” vērtēšanas komisijā darbojās 29 pērno gadu balvas ieguvēji un pieaicinātie attiecīgās sfēras pārzinātāji: mūziķis un latgalisko projektu vadītājs, Latgaliešu kultūras gada balvas dibinātājs Guntis Rasims, ērģelniece Iveta Apkalna, dzejnieks un literatūrzinātnieks Valentīns Lukaševičs, latgaliešu tradicionālās kultūras eksperte Ruta Cibule, režisore Māra Zaļaiskalns, komponiste Ilona Rupaine, literatūrzinātniece Ilga Šuplinska, dzejniece un žurnāliste Anna Rancāne, portāla “Latgalīšu kutlurys gazeta” pārstāve Laura Melne, portāla “Latgalīšu kutlurys gazeta” redaktore, raidījumu producente Vineta Vilcāne, režisors Jānis Ozoliņš, Latvijas Radio Latgales studijas vadītāja Renāte Lazdiņa, grupa “Piparmētra“, mūzikas žurnālists Orests Silabriedis, mūziķis Ingars Gusāns, literāte, publiciste un žurnāliste Sandra Ūdre, literāts Juoņs Ryučāns, diriģents Jānis Kokins, deputāts un latgaliešu kultūrvides aktīvists Juris Viļums, muzikants Juris Ostrovskis, režisors Uģis Olte, uzņēmēji, latgaliešu kultūrvides aktīvisti Ingūna un Aigars Zīmeļi, Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, mūzikas izdevējs un dziesmu autors Guntars Račs, režisors Dainis Kļava, mūziķis un uzņēmējs Juris Vucāns, latgaliešu kultūrvides aktīviste un projektu vadītāja Edīte Husare, literāts un mūziķis, Latgaliešu kultūras gada balvas dibinātājs Oskars Orlovs un Latgales vēstniecības GORS vadītāja Diāna Zirniņa.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. Pirmo reizi balva tika pasniegta 2009. gada sākumā. Balvas “Boņuks 2017” norisi atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, AS “Latvijas valsts meži“, Rēzeknes pilsētas dome, Balvu, Dagdas, Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju un Viļakas novadu pašvaldības. Informatīvie atbalstītāji: žurnāls “Ir”, Latgalīšu kulturys gazeta lakuga.lv, Latvijas Radio Latgales studija, Latgales radio, kā arī talkā nākuši LMT Straume, “Latgales ziedi“, studija “3 karotes medus“, biedrība “Latgolys Producentu Grupa“ un “Pērtnieku gardumi“.

Pateicība par mūža ieguldījumu - Spoģim un Leikumai

19.02.2018 - 18:58

Svētdien, 25. februārī, desmito reizi tiks pasniegtas Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks“, kur līdzās pērnā gada svarīgākajiem latgaliešu kultūras notikumiem, personām un akticvitātēm ar balvām par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināti Vācijā dzīvojošais literāts, skolotājs un sabiedriskais darbinieks Alberts Spoģis un valodniece Lidija Leikuma.

Pirmo reizi Latgaliešu kultūras gada balvā “Boņuks“ par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināts kāds no trimdas latgaliešiem – tas būs Vācijā dzīvojošais dzejnieks, publicists, filozofs, prozaiķis, literatūrkritiķis, pedagogs, mākslas zinātnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Spoģis. A. Spoģis dzimis toreizējā Daugavpils apriņķa Vārkavas pagasta Bratišku sādžā 1924. gada 9. oktobrī un šobrīd ir arī vecākais latgalietis Vācijā. Pēc Vārkavas pamatskolas pabeigšanas Alberts plānoja mācīties tālāk Daugavpils ģimnāzijā, bet plānus izjauca Otrais pasaules karš ar tēva represēšanu, paša iesaukšanu leģionā, ievainojumiem, nokļūšanu karagūstā un palikšanu Vācijā. Tomēr, neskatoties uz šādiem dzīves ceļiem, Alberts izmantoja katru iespēju mācīties un studēt, specializējoties filozofijā, vācu literatūrā, žurnālistikā, vēsturē un katoļu teoloģijā. Kā skolotājs Minsteres Latviešu ģimnāzijā Spoģis uzaudzinājis arī vairākus Latvijā zināmus latgaliešu kultūras darbiniekus. Par skolotāju A. Spoģis strādājis līdz pat 1996. gadam. No 1985. gada Spoģis kārtojis Andriva Jūrdža fondu un Latgaļu izdevniecības lietas, izveidojis latgaliešu literatūras, kultūras materiālu krātuvi “Latgaļu sāta“ Minsterē. Trimdas latgaliešu (latgaļu) izdevumus sūtījis uz bibliotēkām, skolām un augstskolām Latgalē, atbalstījis latgaliešu grāmatu izdošanu. Paralēli skolas darbam daudz un regulāri rakstījis dzeju (izdotas četras dzejoļu grāmatas), publicistiskas un literatūrkritiskas apceres un recenzijas, darbojies radio raidījumu redakcijā. Alberts Spoģis strādājis kopā ar Miķeli Bukšu, Vladislavu Loci un citiem trimdas latgaliešu aktīvistiem.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks“ jubilejas reizē ar pateicību ar padarīto latgaliešu kultūras attīstībā balvu saņems arī valodniece, filoloģijas doktore, skolotāja un sabiedriskā darbiniece Lidija Leikuma. L. Leikuma dzimusi 1954. gada Krāslavavas novada Izvaltas pagasta Mazajos Ģeņģeros. Studējusi filoloģiju Latvijas Valsts universitātē (šobrīd Latvijas Universitāte), kur pēc studiju beigšanas no 1983. gada turpinājusi darba gaitas. Lidija Leikuma ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu valodniecības katedras vadītāja, profesore. Savu mūžu Lidija veltījusi valodniecībai, īpaši latgaliešu valodas jautājumu pētīšanai, valodas saglabāšanai un popularizēšanai. No 1989. gada docējusi latgaliešu rakstu valodas kursus LU, tāpat arī Rēzeknes Augstskolā un Daugavpils Universitātē (vieslekcijās arī Greifsvaldē, Kauņā, Poznaņā, Sanktpēterburgā, Viļņā). Gatavojusi mācību līdzekļus un grāmatas skolai, darbojusies Valsts valodas centra Latgaliešu rakstu valodas apakškomisijā (2007. gadā apstiprināti “Latgaliešu pareizrakstības noteikumi“), ir viena no latgalistikas konferenču organizētājiem (2008–2017). Iesaistījusies neskaitāmos pasākumos, lai popularizētu latgaliešu valodu un kultūru dažādās interešu grupās. Valodas pētīšanas un popularizēšanas darbs sniedzies arī ārpus Latvijas robežām – aktīva sadarbība notiek ar Krievijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas un citu valstu zinātniekiem. Nenovērtējams ir Lidijas Leikumas darbs pie latgaliešu rakstu valodas mācību materiālu sagatavošanas, sākot ar 1992. gadu, kad iznākusi “Latgalīšu ābece (lementars)“ 2 daļās, līdz jaunākajai, kopā ar Juri Cibuli sagatavotajai “Skreineitei“ (grāmatā 2017. gadā) un nupat “Olūteņš“. Viens no lielākajiem profesores sirdsdarbiem ir latgalisko saišu atjaunošana un uzturēšana ar Sibīrijas latgaliešiem – no 2004. gada notiek ekspedīcijas uz Sibīriju, atdzīvinot arī pašu Sibīrijas latgaliešu kultūras dzīvi, organizējot viņu braucienus uz Latviju. Lidija ir arī aktīva Rīgas latgaliešu biedrības “Trešō zvaigzne“ biedre no biedrības dibināšanas 1988. gadā.

Plašāk ar balvas saņēmējiem var iepazīties:

  • Alberts Spoģis studijas “3 karotes medus“ veidotā raidījuma “Sajūti Latgali“ sērijā par trimdas latgaliešiem. https://youtu.be/7FQQ414R7wg
  • Lidija Leikuma Latgales Reģionālās televīzijas veidotajā raidījumā “Latvijas stāsti. Personības“ https://youtu.be/4li_-7qzZbM

Desmit gadu laikā Latgaliešu kultūras gada balvā “Boņuks“ par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināti grāmatizdevējs Jānis Elksnis, dzejnieks un literatūrzinātnieks Osvalds Kravalis, sabiedriskais darbinieks, Latgaliešu rakstniecības muzeja vadītājs Pēteris Locis, dzejnieks, folklorists un sabiedriskais darbinieks Antons Slišāns, radio raidījuma “Latgolys vuords“ vadītājs Broņislavs Spridzāns, etnogrāfiskā ansambļa “Rikova“ ilggadējā vadītāja Janīna Mičule, Atašienes etnogrāfiskā ansambļa “Vīraksne“ vadītāja Valentīna Mičule, kordiriģente Terēzija Broka, žurnāliste, žurnāla “Katōļu Dzeive“ redaktore Maruta Latkovska, katoļu prāvests, kultūrvēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Budže, kordiriģenti un pedagogi Antoņina un Vitolds Milaševiči.

Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija notiks šī gada 25. februārī 16.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. “Boņuks 2017“ balvas tiks pasniegtas 18 nominācijās “Sabiedrība un kultūra“, “Literatūra“ un “Mūzika“ kategorijās, ceremoniju ar muzikāliem priekšnesumiem kuplinās grupa “Bez PVN”, grupa “Unknown Artist“, tradicionālās mūzikas grupa “Tautumeitas”, hārdroka grupa “Fēnikss“, projekts “100gadis bolsi“, dziesminieks Kārlis Kazāks, apvienība “Latgalīšu Reps“, Guntra Kuzmina un Rēzeknes novada vokālā studija “Skonai“, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas jauktais koris un citi mākslinieki.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2017” norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, AS “Latvijas valsts meži“, Rēzeknes pilsētas dome, Balvu, Dagdas, Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju un Viļakas novadu pašvaldības. Informatīvie atbalstītāji: žurnāls “Ir”, Latgalīšu kulturys gazeta lakuga.lv, Latvijas Radio Latgales studija, Latgales radio, kā arī talkā nākuši LMT Straume, “Latgales ziedi“, studija “3 karotes medus“, biedrība “Latgolys Producentu Grupa“ un “Pērtnieku gardumi“.

Tiešraidē balvas pasniegšanas ceremonija būs skatāma lietotnē LMT Straume. Plašāk par balvu: http://bonuks.lv.

Zynomi BOŅUKS 2017 nominanti

08.02.2018 - 14:49

Februara golā jau dasmitū reizi tiks sveikti Latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks" sajiemieji. Paziņojam ituo goda bolvai izvirzeitūs pretendentus 17 nominacejuos sabīdreibys i kulturys, muzykys i literaturys sadaļuos. “Boņuks” ir vīneiguo bolva, kas eipaši izceļ i gūdynoj sasnāgumus latgalīšu kulturys dzeivē, verūtīs na tik Latgolys regionu, nu ari latgaliskuos aktivitatis cytur Latvejā i pasaulī.  Bolvys padūšonys ceremoneja nūtiks 25. februarī 16.00 Latgolys viestnīceibā GORS, kai ari byus nūsaverama tīšraidē lītuotnē LMT Straume.

 
Latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks” mierkis ir veicynuot latgalīšu kulturvidis saglobuošonu i atteisteibu, kai ari apkūpuot i gūdynuot spylgtuokūs i svareiguokūs sasnāgumus latgalīšu kulturyā pārnejuo goda grīzumā. Ar kotru godu pīaug bolvai dasaceitūs pretendentu skaits – itūgod žurejai nominantus vajadzēja izlaseit nu 180 pretendentu. Jau tradicionali bolvys sajiemiejs nominacejā "Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā“ tiks paziņuots, kod ceremoneja īs tyvuok.
 
Latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks 2017” nominanti ir (nominacejuos pīraksteiti alfabeta parādā):
 
Sabīdreiba i kultura:
  
Goda cylvāks kulturā
Arnis Slobožaņins, muzikis i latgalīšu kulturys aktivists
Guntra Kuzmina-Jukna, muzike i školuotuoja
Kaspars Strods, viesturnīks
Kristaps Rasims, muzikis, raidejumu i pasuokumu vadeituojs
Viesturs Kairišs, režisors i latgalīšu kulturys aktivists
 
Goda nūtikšona
4. pasauļa latgalīšu saīts "Latgolys symtgadis kongress"
Latgalīšu volūdys nakts
Latgolys muokslys svātki "Krāsas karogā"
Latgolys symtgadis kongresa nūtikšonys nu 1. leidz 7. majam Rēzeknē, Daugovpilī i Preiļūs
Latgolys vierteibu īkļaušona Namaterialuos kulturys montuojuma sarokstā
 
Par latgalīšu volūdys populariziešonu
Bankys "Citadele" bankomats latgalīšu volūdā
Gruomota "Kačeiša patmalis"
Latvejis Radejis raidejums "Latgolys stuņde" (LR1 regionalais lūgs)
Lītuotne "LMT Straume" ar latgaliskūs nūtikšonu translaceju – Latgalīšu volūdys nakts i Latgalīšu kuturys goda bolva "Boņuks"
Vyspasauļa diktats latgaliski
 
Goda amatnīks/saiminīks
Audieja Annele Slišāne, projekts #100dečiLatvijai
Kebabneicys "Hasans" (Preili) saiminīki Laura i Jurs Vucāni
Kūka mebeļu ražuotuojs i restaurators Stanislavs Maļkevičs
Reigys kebabneicys "Ausmeņa Kebabs" saiminīks Valters Murāns
Tuošu meistars Jurijs Ivanovs
 
Goda snāgums vizualajā muokslā
Annelis Slišānis projekts #100dečiLatvijai – izstuode Bolvūs i aktivitatis
Gleznuotuoju apvīneiba V.I.V.A. ar izstuodis "Iemīlējušās Latgalē" aktivitatem
Ivetys Vaivodis Latgolai veļteita fotoizstuode "Zobens lilijas"
Izdavums "Vitālijs Kalvāns Latvijas glezniecībā"
Kolekcejis moneta "Latgales kongress"
Muokslineica Ieva Jurjāne – gruomota "Kačeiša patmalis"
 
Goda snāgums skotivis muokslā
Daugovpiļs teatra izruode "Nūgrymušuo pile"
Koncertizruode rokstim i skaņai "Latgales gredzens"
Latvejis Nacinoaluo teatra izruode "Klūgu mūks"
Muzykals izvadums "Nomoda sapnis par Lūznavu"
 
Goda snāgums audiovizualajā muokslā
"Divu krastu radio" raidejumu cyklys "No Latgales kongresa līdz Latvijas simtgadei"
Ingys Ābelis romana "Klūgu mūks" radejis īskaņuojums i CD
Latvejis Radejis stuostu cyklys "Latgales kongress. 10 stāsti"
LTV1 Latgolys kongresa symtgadei velteitais viesturiskais raidejumu cyklys "Trešā zvaigzne. Sākotne. Personība"
Raidejums "Latgalīšu volūdys sorgi. Vladislavs Locis"
 
Par latgalīšu kulturys populariziešonu Latvejā i pasaulī
Kina "Lidojošo mūku templis"
Komikis Jānis Skutelis
Latgaliskūs vierteibu īkļaušona Nacionalajā Namaterialuos kulturys montuojuma sarokstā
Raidejums "Atklāj Latgolu ar Kristapu Rasimu"
Raidejums "Latgalīšu volūdys sorgi. Vladislavs Locis"
TV raidejumu cyklys "Sajūti Latgali"
 
Muzyka:
 
Lobuokais snāgums pop/rock muzykā
Aija Eriņa ar dzīsmi "Taurens" i albumu "Par martu, maiju un decembri"                 
Grupa "Bez PVN" ar koncertdarbeibu i dzīsmi i videoklipu "Golds iz ustobys"
Kārlis Kazāks ar koncertdarbeibu i dzīsmem albumā "Dzirdi balsis"
Laura Bicāne ar albumu "Lauzīsimies cauri pūlim"
Projekts "100gadis bolsi" ar albumu "Celīs, bruoļ"                                        
Rēzeknis nūvoda vokaluo studeja "Skonai" ar koncertdarbeibu i albumu "Rūtaļa"                                
 
Lobuokais snāgums tautys muzykā
Folklorys kūpa "Ilža" ar albumu "Kuodeļ maņ nadzeivuot"                          
Folklorys kūpa "Upīte" ar koncertdarbeibu i festivalu "Lipa kust"
Postfolklorys grupa "Rikši" ar koncertdarbeibu i jaunom dzīsmem                                            
"Raxtu Raxti" ar dzīsmi "Zynu, zynu tāva sātu"                                                             
Saimu folklorys studeja "Garataka"ar koncertdarbeibu i albumu "Laukā"                                
"Tautumeitas" ar koncertdarbeibu i albumu "Lai māsiņa rotājās"
 
Lobuokais snāgums alternativajā muzykā
Apvīneiba "Latgalīšu Reps" ar koncertdarbeibu, dzīsmem i videoklipim                  
Grupa "Gandreiž 10nīkā" ar albumu "Nasoki nikuo" i videoklipu "Bļaunu"                                               
Poetiskuo roka apvīneiba "Kapļi" ar koncertdarbeibu i dzīsmi "Valereja Seile"                                       
Projekts "Jezups i Muosys" ar koncertdarbeibu                                            
Vinsents Kūkojs ar albumu "Breineigō nosta"               
 
Lobuokais snāgums akademiskajā muzykā
Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys vargaņu klasis 25 godu jubilejis koncertizvadums "Māras zemes ērģeļu gaisma"                                                
Koncertizruode rokstim i skaņai "Latgales gredzens"                                                   
Rihards Dubra – oratoreja "Marija"
                                 
Lobuokais muzykys video
Bez PVN  "Golds iz ustobys"                                            
Emīls Bauga "Stuosts"                       
Latgalīšu Reps "Ceļš iz muojom"                                                     
Latgalīšu Reps "Es tycu"                                                   
Latgalīšu Reps "Skots pa lūgu"
"Upītes Uobeļduorzs“        
 
Goda debeja muzykā
Dagdys Tautys noma vokaluo grupa "Solversija"                                                         
Emīls Bauga                                        
Latgalīšu Reps                    
                                 
Lobuokais snāgums šlagermuzykā
"Dvinskas muzikanti" ar videoklipu "Baļļuosim da reita"                                              
Grupa "Galaktika" ar koncertdarbeibu i albumu "Sirds vēl tic"                    
Igauņu saime ar koncertdarbeibu i pīsadaleišonu raidejumā "Latvijas sirdsdziesma"                                           
                                 
Literatura:
 
Lobuokais snāgums literaturā
Ingrīda Tārauda ar dzejis kruojumu "Pērlītes zem kājām/Bisers zam kuoju"
Ligija Purinaša ar dzejūlim
Maruta Latkovska ar Kārļa Skalbis puorsokys "Kaķīša dzirnavas" puorlykumu latgaliski "Kačeiša patmalis"
Raibīs ar dzejūļu kruojumu "Pistacejis"
 
Lobuokais izdavums/gruomota
Fotoalbums "Latgalietis XXI gadsimtā". Igors Pličs i "Latgales fotogrāfu biedrība"
I. Šuplinska, L. Rundāne, A. Andrejeva ar gruomotu "Gostūs pi Boņuka. Stuosti bārnim par Latgolu"
Ilmārs Mežs "Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale"
Jurs Cybuļs, Lideja Leikuma "Skreineite"
Maruta Latkovska, Ieva Jurjāne "Kačeiša patmalis"
Raibīs "Pistacejis"
 

Bolvys “Boņuks 2017” viertiešonys komisejā dorbuojās 29 pārnejūs godu bolvys sajiemieji i pīaicynuotī attīceiguos sferys puorzynuotuoji: muzikis i latgaliskūs projektu vadeituojs, Latgalīšu kulturys goda bolvys dybynuotuojs Guntis Rasims, varganiste Iveta Apkalna, dzejnīks i literaturzynuotnīks Valentīns Lukaševičs, latgalīšu tradicionaluos kulturys eksperte Ruta Cibule, režisore Māra Zaļaiskalns, komponiste Ilona Rupaine, literaturzynuotneica Ilga Šuplinska, dzejneica i žurnaliste Anna Rancāne, portala “Latgalīšu kutlurys gazeta” puorstuove Laura Melne, portala “Latgalīšu kulturys gazeta“ redaktore, raidejumu producente Vineta Vilcāne, režisors Jānis Ozoliņš, Latvejis Radejis Latgolys studejis vadeituoja Renāte Lazdiņa, grupa “Piparmētra“, muzykys žurnalists Orests Silabriedis, muzikis Ingars Gusāns, literate, publiciste i žurnaliste Sandra Ūdre, literats Juoņs Ryučāns, dirigents Jānis Kokins, deputats i latgalīšu kulturvidis aktivits Juris Viļums, muzykants Juris Ostrovskis, režisors Ugis Olte, uzjiemieji, latgalīšu kulturvidis aktivisti Ingūna i Aigars Zīmeli, Latvijas Nacionaluo kulturys centra vadeituoja Signe Pujāte, muzykys izdeviejs i dzīšmu autors Guntars Račs, režisors Dainis Kļava, muzikis i uzjiemiejs Juris Vucāns, latgalīšu kulturvidis aktiviste i projektu vadeituoja Edīte Husare, literats i muzikis, Latgalīšu kulturys goda bolvys dybynuotuojs Oskars Orlovs i Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoja Diāna Zirniņa.

Svineiguo bolvys padūšonys ceremoneja byus ituo goda 25. februarī 16.00 Latgolys viestnīceibys GORS Lelajā zalē i tīšraidē lītuotnē LMT Straume http://straume.lmt.lv/lv/kultura/kultura/bonuks/1005956. Iz ceremoneju meili aicynuoti nominanti, viertiešonys komiseja, medeju puorstuovi i kotrys latgalīšu kulturys interesents. “Boņuks 2017“ ar muzykalim prīšknasumim prīcēs grupa “Bez PVN”, grupa “Unknown Artist“, tradicionaluos muzykys grupa “Tautumeitas”, dzīsminīks Kārlis Kazāks, apvīneiba “Latgalīšu Reps“, hārdroka grupa “Fēnikss“, projekts “100gadis bolsi“, Guntra Kuzmina i Rēzeknis nūvoda vokaluo studeja “Skonai“, Jāņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys jauktais kors i cyti muokslinīki.

Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2017” nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, AS “Latvijas valsts meži“, Rēzeknis piļsātys dūme, Rēzeknis nūvoda, Dagdys, Bolvu, Daugovpiļs, Ruguoju i Rībeņu nūvodu pošvaļdeibys. Informativī atbaļsteituoji: žurnals “Ir”, Latgalīšu kulturys gazeta lakuga.lv, Latvejis Radejis Latgolys studeja, Latgolys radeja i LMT Straume. Vaira par balvu: http://bonuks.lv.

GORS piecgades simfonija

01.02.2018 - 09:16
2018. gada maijā pirmā jaunuzceltā koncertzāle Latvijā 21. gadsimtā, reģionālo koncertzāļu tīkla aizsācēja – Latgales vēstniecība GORS, svinēs nu jau piekto darbības dzimšanas dienu. 1. februārī tiks sākta biļešu tirdzniecība uz koncertzāles piecu gadu jubilejas koncertiem – GORS piecgades simfoniju.
 
Latgales vēstniecības GORS piecu gadu jubilejas koncertu sērijai dots kopējais nosaukums “GORS piecgades simfonija”, simboliski sasaistot iecerētos dzimšanas dienas koncertus ar klasiskas simfonijas četrām daļām, katru balstot kādā no koncertzāles “stiprajām pusēm” – akustikā, radošumā, sadarbībā un latgaliskumā. Svētku programmā iecerēti pasākumi gan lielajiem, gan mazajiem Latgales vēstniecības GORS apmeklētājiem, veidojot jaunas koncertprogrammas, aicinot piedalīties savējos un draugus, kā arī neaizmirstot par satikšanās prieku kopīgā sadziedāšanā. 
 
Jubilejas koncertu sērijas programma:
 
GORS piecgades simfonija.
Dzi, te SKAN!
Sinfonietta Rīga. Perpetuum Ritmico
Sestdiena, 5. maijs 18.00, Lielā zāle,
Akustika ir viena no mūziķu, klausītāju un speciālistu atzītajām Latgales vēstniecības GORS īpašajām kvalitātēm. Piecu gadu dzimšanas dienu sāksim tieši ar akustikas svinēšanu, aicinot svētkus sākt tuviem koncertzāles draugiem – kamerorķestrim “Sinfonietta Rīga” diriģenta Normunda Šnē vadībā. Līdzās kamerorķestrim uzstāsies arī klarnetists Guntis Kuzma un sitaminstrumentu ansamblis “Perpetuum Ritmico”. Koncertprogrammā, kura izskanēs tikai Latgales vēstniecībā GORS, savīsies Jozefa Haidna Simfonija Remažorā Hob. I:86, Sebastiana Fāgerlunda Klarnetes koncerts, Džona Adamsa “Fearful Symmetries” un Žeroma Bosa veidotā Bastera Kītona filmu kinomontāža “Basters”, kā arī tiks pirmatskaņots speciāli notikumam topošais Emīla Zilberta jaundarbs – “Concertino sitaminstrumentu ansamblim un kamerorķestrim”.
 
GORS piecgades simfonija.
Dzi, te AUG!
Muzikāla komēdija visai ģimenei “Talantu šovs”
Trešdiena, 16. maijs 18.00, Lielā zāle,
Mazie skatītāji ir svarīga Latgales vēstniecības GORS apmeklētāju daļa, ar kuriem kopā katru gadu top arī kāds uzvedums – jo īpaši ērģeļmūzikas festivāla “ORGANismi” laikā. Piecu gadu svētku reizē sadarbībā ar Armanda Ekšteta “Teātris un ES” Latgales vēstniecība GORS aicina uz muzikālu komēdiju visai ģimenei, veidojot pašiem savu muzikālo TV šovu. Šova veidotājs būs Burunduks un piedalīties TV šova konkursā viņš aicinās labākos māksliniekus no visas pasaules. Izrādē piedalīsies profesionāli aktieri un cirka mākslinieks, tāpat spēlējošie, dziedošie un dejojošie Rēzeknes kolektīvi. Bērni visas izrādes laikā līdzdarbosies un iejutīsies gan prasīgās žūrijas, gan arī kāda aktiera lomā.
 
GORS piecgades simfonija.
Dzi, te SVIN! 
Mērnas Kleitones džeza kvintets (ASV) un Rēzeknes bigbends
Sestdiena, 19. maijs 19.00, Mazā zāle,
Simboliski turpinot koncertciklu “Savējie”, Latgales vēstniecība GORS aicina uz Rēzeknes bigbenda un Mērnas Kleitones (Myrna Clayton) džeza kvinteta no ASV kopīgu koncertprogrammu, kurā līdzās džeza klasikas un improvizācijas skaņdarbiem dzirkstīs Mērnas Kleitones spēcīgais vokāls. Koncerta norisi atbalsta ASV vēstniecība Latvijā.
 
GORS piecgades simfonija.
Dzi, te DZIED!
Sadziedāšanās koncerts “Vysi muni gosti beja”
Sestdiena, 26. maijs 19.00, Lielā zāle,
Latgales vēstniecības GORS piecgades programmas noslēgums būs kā varens un līksms simfonijas fināls, kura galvenais trumpis latgaliskā sirsnība un izdziedāšanās. Savējie, postfolkloras grupa “Rikši” un grupa “Tautumeitas”, vīs balsis ar grupu “Chveneburebi” no Gruzijas un “Babkiny vnuki” no Krievijas, lai etnomūzikas noskaņās pildītu ne tikai GORS Lielo zāli, bet arī apmeklētāju klausīties un pašiem līdzi dziedāt prieku. GORS piecu gadu dzimšanas dienas noslēguma koncerts ļaus priecāties arī par vēl vienu koncertzāles kvalitāti – mainīties spēju, jo apmeklētājiem būs iespēja izvēlēties, vai būt nedaudz vērotājiem no malas, vai mesties dziedāšanas epicentrā pie Latgalei garajiem galdiem.
 
Līdz ar Latgales vēstniecības GORS atklāšanu 2013. gada 29. maijā Latvijā praktiski sāka darboties reģionālo koncertzāļu tīkls, kurā ietilpst arī Vidzemes koncertzāles “Cēsis“ un Liepājas “Lielais dzintars“. Katru gadu Latgales vēstniecībā GORS notiek vairāk nekā 150 kultūras pasākumi, bet ēkā notiekošo norišu kopējais apmeklētāju skaits gadā pārsniedz jau 180 tūkstošus interesentu. Latgales vēstniecība GORS ir jaunais Rēzeknes un Latgales simbols, notikumu centrs ar plašu un dažādu pasākumu programmu – koncertiem, izstādēm, kino, kā arī darījumu notikumiem – semināriem un konferencēm. Piecu pastāvēšanas gadu laikā koncertzālē uzstājušās gan pasaulē zināmi mākslinieki, gan Latvijas spožākās zvaigznes – operdziedātājas Kristīne Opolais un Marina Rebeka, ģitārists Dominiks Millers, Maestro Raimonds Pauls, mūziķis Midžs Jūrs, dziedātāji Intars Busulis, Vaenga, Gregorijs Lepss, pianists Verstards Šimkus, ērģelniece Iveta Apkalna, pianists Reinis Zarinš, vijolnieks Koļa Blahers, Ņujorkas modernā baleta zvaigznes “Complexions”, kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, bandoneonists Marselo Nisinmans un daudzi citi. Šos piecus gadus GORS ir arī Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” radīšanas un satikšanās vieta.
 
Biļetes uz Latgales vēstniecības GORS piektās dzimšanas dienas koncertiem sarūpējamas GORS un “Biļešu Paradīze“ biļešu sistēmās un internetā http://latgalesgors.lv. GORS kultūras vēstnieku programmas dalībniekiem 5., 16. un 19. maija koncertu biļetēm atlaide 30 %, bet 26. maija notikumam 10 % atlaide. 
 
Latgales vēstniecības GORS piecgades notikumu norise tiek īstenota ar Rēzeknes pilsētas domes, Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Profesionālās mākslas pieejamība reģionos“ un ASV vēstniecības Latvijā atbalstu.

Kultūras notikumi februārī

31.01.2018 - 14:37
Februārī būs skatāma mākslinieces Frančeskas Kirkes izstāde-projekts “Francisks&Frančeska“, tiks izrādīta dokumentālā filma “Zāģeri” un Latgales pirmizrādi piedzīvos spēlfilma “Paradīze 89”. Februārī ieskanēsies trīs starptautiski atzītu latviešu mūziķu apvienība "Xylem Trio" un lieliskā Gruzijas dīva Nato Metonidze koncertprogrammā “Gruzijas noskaņas Kančeli mūzikā”. Gada romantiskākajā dienā ar pirmo koncertu Rēzeknē sāksies Aijas Andrejevas jaunā albuma “Mēs pārejam uz Tu” prezentācija. Mēneša noslēgumā svinēsim vienu no gada gaidītākajiem notikumiem Latgalē – nu jau desmito reizi notiks  Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” balvu pasniegšanas ceremonija.
 
Piektdiena, 2. februāris 18.00, Lielā zāle, bezmaksas
2. februārī Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē notiks svētku koncerts par godu Latvijas armijas 1. Kara orķestra 99. gadskārtai. Koncertā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku orķestris un bigbends diriģentu Daiņa Vuškāna un Aleksandra Kreišmaņa vadībā. Programmā skanēs populāra latviešu un ārvalstu komponistu mūzika. Ieeja koncertā ir bez maksas, pirms tam izņemot ieejas karti GORS Informācijas centrā (vienam apmeklētājam līdz 6 ieejas kartēm).
 
Ceturtdiena, 8. februāris 18.00, Mazā zāle 5,00–7,00 €, GORS
Trīs trušiem ir apnicis baidīties un drebēt kā apšu lapām. Viņi ir nolēmuši kļūt par varoņiem. Bet kas ir varonis? Un vai viegli par tādu kļūt? To uzzināsiet, atnākot uz izrādi bērniem un vecākiem “Kā kļūt par varoni?" Režisors: TV seriāla “Sirdsmīļā Monika“ un humora raidījuma “Anekdošu šovs“ režisors Armands Ekštets.
 
Sestdiena, 10. februāris 18.00, Lielā zāle 12,00–25,00 €
Februāris ir Latvijā pazīstamā akustiskās ģitāras meistara Kaspara Zemīša dzimšanas dienas mēnesis, kuru mākslinieks atzīmēs, izdodot savu otro albumu “Vētra klusumā”. Koncertā izskanēs skaņdarbi no jaunā albuma “Vētra klusumā” un ne tikai, jo daudzu gadu laikā ir izveidojušās veiksmīgas muzikālās sadarbības ar citiem mūziķiem. Rēzeknē kopā ar mākslinieku muzicēs īpašais viesis – solists Daumants Kalniņš, padarot koncertu par unikālu māksliniecisku vienību.
 
Svētdiena, 11. februāris 16.00, Lielā zāle 5,00–9,00 €
Lai daudzinātu savu valstu simtgades, Baltijas Akadēmiju orķestrī (BAO) apvienojušies talantīgākie jaunie mūziķi no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas un Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas. Koncertprogrammā būtisks akcents likts uz Baltijas komponistu mūziku, ar izvēlēto repertuāru uzsverot orķestra reģionālo piederību un klausītājos sekmējot interesi par Baltijas komponistu mūziku, par kopējo un atšķirīgo, par paralēlēm un krustskarsmēm. Diriģents Guntis Kuzma. Programmā: Mikalojs Konstantīns Čurļonis – simfoniskā poēma "Mežā", Pēteris Vasks – "Lauda", Pēteris Čaikovskis – fantāzijuvertīra "Romeo un Džuljeta", Edvards Elgars – "Variācijas par paša tēmu" ("Enigma").
 
Trešdiena, 14. februāris 19.00, Lielā zāle 10,00–18,00 €
14. februārī ar koncertu Rēzeknē sāksies dziedātājas Aijas Andrejevas jaunā albuma “Mēs pārejam uz Tu” prezentācijas koncerti, kuros tiks izdzīvotas un izspēlētas dziesmas gan no jaunā albuma, jaunu krāsu un skanējumu iegūs jau zināmās un klausītāju iemīļotās Aijas dziesmas.
 
Sestdiena, 17. februāris 18.00, Lielā zāle 9,00–15,00 €, GORS
Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē viesosies gruzīnu dīva Nato Metonidze un starptautiski atzītu latviešu mūziķu apvienība “Xylem Trio” koncertprogrammā “Gruzijas noskaņas Kančeli mūzikā”. Nato Metonidzes balss spēj līdz sirds dziļumiem aizkustināt klausītāju un atklāt gruzīnu tautai piemītošās skumjas un spēku, piedāvājot koncertprogrammu, kuras pamatā ir pasaules slavenā gruzīnu komponista Gijas Kančeli kino un teātrim rakstītā mūzika.
 
Svētdiena, 18. februāris 10.00, Lielā zāle, 3,00 €
Dance Parade – mūsdienu deju sacensības, kurās piedalās vairāk nekā 1000 dalībnieku no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Sacensības vērtēs profesionāli un Latvijā pazīstami horeogrāfi un deju pedagogi – Linda Paulauska, Kaspars Meilands, Anastasija Vorkunkova, Beāte Riekstiņa, Simona Ananiča, Andris Bukolovskis. Ieejas biļete derīga uz visas dienas norisēm.
 
Trešdiena, 21. februāris 19.00, Lielā zāle 25,00–29,00 €
Nargiz ir viena no neordinārākajām un mistiskākajām persona mūsdienu mūzikas pasaulē. Postpadomju telpā izpildītāja ātri ieguva plašu slavu pēc piedalīšanās televīzijas šovā "Golos". No 2014. gada aprīļa Nargiz sadarbojas ar producentu un komponistu Maksimu Fadejevu un izpilda mūziku roka un folk-roka stilā
 
Ceturtdiena, 22. februāris 17.00, Mazā zālē 2,50 €, GORS
Ik gadu Latvijā tiek nocirsti ap 10 miljoniem kubikmetru koksnes. Aizvien biežāk mežizstrādē cilvēku aizstāj mehanizēts darbaspēks. Tomēr Latvijas laukos un mazpilsētās zāģera profesija joprojām ir pieprasīta. Daudziem tā ir pēdējā iespēja. Režisori: Ivars Zviedris un Andris Kalnozols. Pēc filmas paredzēta diskusija.
 
Piektdiena, 23. februāris 18.00, Mazā zāle 3,50 €, GORS
Filma visai ģimenei – uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par deviņgadīgās Paulas ienākšanu pieaugušo pasaulē laikā, kad Latvija ir ceļā uz neatkarības atgūšanu. Režisore: Madara Dišlere, lomās: Inga Apine, Gatis Gāga, Kaspars Gods, Ivars Krasts, Guna Zariņa, Magda Lote Auziņa, Marta Ģertrūde Auzāne, Līva Ločmele, Evelīna Ozola. Latvijas simtgades filmu cikla filma.
 
Tikšanās ar mākslinieci Frančesku Kirki izstādē–projektā “Francisks&Frančeska“
Svētdiena, 25. februāris 14.30, Mākslas galerija, bezmaksas, GORS
No 25. februāra līdz 22. aprīlim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā būs skatāma Franciska Varslavāna un Frančeskas Kirkes darbu izstāde. „Mans vārds Frančeska tika dots par godu Franciskam Varslavānam, manam vectēvam – ģimenes leģendai. Piedāvājums izstādīt savus darbus Franciska dzimtajā pilsētā, nozīmēja, ka izstāde jāveido kā divu mākslinieku, divu paaudžu un divu pasaules redzējumu saruna, dialogs. Tādēļ speciāli esmu izvēlējusies darbus ar vienādu tematiku: karš, reliģija, ainava, klusā daba, akts...“ stāsta Frančeska Kirke.
 
Svētdiena, 25. februāris 16.00, Lielā zāle 5,00, GORS
25. februārī jau desmito reizi tiks pasniegtas Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks”. Tā ir vienīgā balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus un paveikto latgaliskās kultūras dzīvē. Ceremoniju ar priekšnesumiem kuplinās Latvijā zināmi latgaliski dziedoši mūziķi un apvienības – grupa “Bez PVN”, apvienība “Latgalīšu reps”, grupa “Unknown Artist”, Guntra Kuzmina un Rēzeknes novada vokālā studija “Skonai” un citi mākslinieki. 
 

Ēnu diena 2018

26.01.2018 - 12:28

Šī gada 14. februārī notiks ikgadējā programmas “Junior Achievement” Ēnu diena, kurā arī šogad skolēniem ēnot kādu no komandas piedāvā Latgales vēstniecība GORS. Pieteikties ēnošanai var līdz 4. februārim.

Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma 1.–12. klašu skolēniem, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4–6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Ēnu dienas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavotos darba tirgum. Šī ir programma, kas jau daudzus gadus sekmīgi iekļauj izglītības procesā karjeras jautājumus, rosinot jauniešus plānot savu nākotni jau skolas laikā. Veidojot sadarbību starp skolu, sabiedrību un darba vidi, Ēnu diena sekmē jauniešu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū nākotnē.

Latgales vēstniecībā GORS skolēniem ir iespēja ēnot koncertzāles vadītāju, konferenču un pasākumu organizatoru, producentu, mārketinga speciālistu, Tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāju un apsardzes organizatoru. Plašāk par iespējām te: http://enudiena.lv/apskatit/enu-devejs/1013

Aicinām pievienoties komandai!

26.01.2018 - 11:33

Latgales vēstniecība GORS aicina pievienoties komandai biļešu kontrolierus un kultūras projektu asistentu. Pieteikumus gaidīsim līdz 4. februārim.

Latgales vēstniecība GORS (SIA "Austrumlatvijas koncertzāle") aicina pievienoties savai komandai biļešu kontrolierus:

Galvenie pienākumi:

  • koordinēt pasākumu apmeklētāju plūsmu, veikt biļešu kontroli, ierādīt vietas zālēs;
  • pārzināt informāciju par Latgales vēstniecības GORS pasākumiem.

Prasības kandidātiem:

  • teicamas latviešu valodas zināšanas, vēlama latgaliešu valodas prasme un svešvalodu zināšanas;
  • labas komunikācijas spējas un prasme strādāt gan patstāvīgi, gan komandā.

Piedāvājam:

  • intensīvu un dinamisku darbu vienā no labākajām Baltijas valstu koncertzālēm;
  • nepilno darba laiku (darba laiks saskaņā ar uzņēmumā notiekošo pasākumu grafiku);
  • izaugsmes iespējas;
  • iespēju savienot šo darbu ar mācībām, studijām vai citu darbu;
  • patīkamu darba vidi, kurā ir svarīga klientu, sadarbības partneru augsta apkalpošanas kultūra;
  • darbu profesionālā komandā.

Atalgojums no 2,57 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas.

Gaidīsim Jūsu CV un motivācijas vēstuli līdz 2018. gada 4. februārim (ieskaitot) SIA „Austrumlatvijas koncertzāle” Pils ielā 4, Rēzekne, LV4601 vai elektroniski: gors.darbs [at] rezekne.lv. 

 

Latgales vēstniecība GORS (SIA "Austrumlatvijas koncertzāle") aicina pievienoties savai komandai kultūras projektu asistentu

Galvenie pienākumi:

  • Asistēt pasākumu producentam koncertu, konferenču un citu pasākumu organizēšanā un realizēšanā;
  • Iesaistīties tehniskajos darbos, kas saistīti ar telpu sagatavošanu māksliniekiem;
  • Ierādīt apmeklētājiem un viesiem Latgales vēstniecības GORS telpas, virzīt apmeklētāju un viesu plūsmu;
  • Uzņemt un apkalpot iestādes apmeklētājus un viesus visaugstākajā līmenī, sniegt izsmeļošu informāciju, konfliktsituāciju gadījumā rast atbilstošu risinājumu;
  • Pārzināt informāciju par Latgales vēstniecības GORS pasākumiem.

Prasības kandidātiem:

  • teicamas latviešu valodas zināšanas, vēlama latgaliešu valodas prasme un svešvalodu zināšanas;
  • labas komunikācijas spējas un prasme strādāt gan patstāvīgi, gan komandā.

Piedāvājam:

  • intensīvu un dinamisku darbu vienā no labākajām Baltijas valstu koncertzālēm;
  • nepilno darba laiku (darba laiks saskaņā ar uzņēmumā notiekošo pasākumu grafiku);
  • izaugsmes iespējas;
  • iespēju savienot šo darbu ar mācībām, studijām vai citu darbu;
  • patīkamu darba vidi, kurā ir svarīga klientu, sadarbības partneru augsta apkalpošanas kultūra;
  • darbu profesionālā komandā.

Atalgojums no 2,57 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas.

Gaidīsim Jūsu CV un motivācijas vēstuli līdz 2018. gada 4. februārim (ieskaitot) SIA „Austrumlatvijas koncertzāle” Pils ielā 4, Rēzekne, LV-4601 vai elektroniski: gors.darbs [at] rezekne.lv. 

Informācija par biļešu maiņas iespējām

08.01.2018 - 21:16
Nargiz koncerts, kas bija paredzēts 21.02.2018. Daugavpils Olimpiskajā centrā, tiek pārcelts uz Rēzekni, Latgales vēstniecību GORS.
 
Biļetes var apmainīt vai atgriezt par tām naudu:
  • 2018. gada 13. janvārī no 11.00 līdz 15.00 Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, Pils ielā 4;
  • zvanot uz tel. nr. +371 26191370 vai +371 29833738 un vienojoties ar organizatoriem par biļešu apmaiņu vai naudas atgriešanu pircējiem pieejamā un ērtā veidā, skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu.

Organizatori informē, ka vajadzības gadījumā iespējams veikt piemaksu, lai esošās biļetes apmainītu pret augstākas cenu kategorijas biļetēm citās zāles zonās. Klientiem, kas ir iegādājušies biļetes cenu kategorijās, kas zemākas par piedāvājumā esošajām cenām, būs jāveic piemaksa.

Aicinām nesatraukties - organizatori ir nodrošinājuši attiecīgu biļešu skaitu, lai visi, kas iegādājušies biļetes uz Daugavpils pasākumu, varētu apmeklēt Nargiz koncertu Latgales vēstniecībā GORS.

Nargiz ir viena no neordinārākajām un mistiskākajām persona mūsdienu mūzikas pasaulē. Viņas unikālā balss un artistiskums, spīdošs izpildījums un lielisks repertuārs ir piesaistījuši miljonus dziedātājas Nargiz piekritējus no Eiropas, ASV un daudzām pasaules valstīm. Postpadomju telpā izpildītāja ātri ieguva plašu slavu pēc piedalīšanās televīzijas šovā "Golos" («Голос»). No 2014. gada aprīļa Nargiz sadarbojas ar producentu un komponistu Maksimu Fadejevu un izpilda mūziku roka un folk-roka stilā.

Iegādāties biļetes uz Nargiz koncertu.

Kultūras notikumi janvārī

03.01.2018 - 13:46
Gada pirmais mēnesis Latgales vēstniecībā GORS sāksies ar Tajas Bellas (Taya Bell) personālizstādi, bet turpināsies ar Sanktpēterburgas folkgrupas “Otava Yo” ciemošanos, pirmo reizi Latvijā kopā ar teātri “Pežo kunga ceļojošās lelles” spēlējot košo izrādi “Roždestvo”. Mēneša nogalē izskanēs koncertstāsts par Jetti Užāni, ko atklās Elīna Apsīte, bet izspēlēs klavesīniste Ieva Saliete. Februāris ieskanēsies ar trīs starptautiski atzītu latviešu mūziķu apvienību "Xylem Trio" un lielisko Gruzijas dīvu Nato Metonidzi koncertprogrammā “Gruzijas noskaņas Kančeli mūzikā”, bet mēneša noslēgumā viens no gada gaidītākajiem notikumiem Latgalē – nu jau desmitā Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” balvu pasniegšanas ceremonija.
 
Sestdiena, 6. janvāris 19.00, Lielā zāle 10,00–20,00 €
Dziedātājas Ievas Kerēvicas un unikālā latviešu kontrtenora Sergeja Jēgera Ziemassvētku sajūtu koncertu programmu “Debess Dārzos”, kur viņu eņģeļa balsu duets priecēs Latvijas klausītājus. Šis ir otrais gads, kad  sirsnīgais duets ienesīs prieku un gaišumu klausītāju sirdīs Latvijā. Šī gada koncerta programmā akadēmiskās mūzikas smalkās līnijas savīsies ar džeza temperamentu. Koncertos skanēs komponista Madara Kalniņa kompozīcijas.
 
Trešdiena, 10. janvāris 19.00, Lielā zāle 12,00–20,00 €
Atzīmējot vairākus ievērojamus gadskaitļus: komponista Ulda Marhileviča 60 gadu jubileju, dzejnieces un dramaturģes Māras Zālītes 65 gadu jubileju, kā arī vairāku aktieru jubilejas, un 15 gadus kopš abu autoru traģikomiskās dziesmuspēles „Tobāgo!" pirmizrādes Dailes teātrī, izrādes atjaunotā versija vēlreiz iepriecinās arī rēzekniešus un Rēzeknes viesus. Pie klavierēm pats izrādes mūzikas autors – Uldis Marhilevičs.
 
Tikšanās ar mākslinieci Taju Bellu (Taya Bell)
Sestdiena, 13. janvāris 16.30, Mākslas galerija, bezmaksas
No 9. janvāra līdz 22. februārim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā būs skatāma Kazahstānā dzimušās, bet Rīgā dzīvojošās mākslinieces Tajas Bellas personālizstāde, kas būs viņas pirmā ienākšana Latvijas mākslas dzīves apritē. Studējusi mākslu Kazahstānā un Itālijā. Bellas daiļradē vērojama holandiešu, krievu un itāļu meistaru ietekme. Viņas mākslas darbus caurstrāvo arī aizraušanās ar ģeniālo Marku Šagālu. Tajas gleznas ataino ebreju un kristiešu tradīcijas, kā arī sievietes, mātes, mākslinieces ikdienas gaitas.
 
Sestdiena, 13. janvāris 18.00, Lielā zāle 13,00–19,00 €, GORS
Izrāde ir vizuāli košs un muzikāli krāsains stāsts visai ģimenei par Ziemassvētkiem. Tās pamatā ir kristiešu tradīcijas un krievu tautasdziesmas. Izrādes varoņi ir Jaunava Marija, Jāzeps, Austrumu gudrie, enģelis un citi Ziemassvētku stāsta tēli. Grupa “Otava Yo” atskaņos savu versiju sen zināmām krievu Ziemassvētku dziesmām, uz skatuves izmantojot dūdas, vijoles, stabules un kokles, savukārt teātra “Pežo kunga ceļojošās lelles” aktieri uzburs neatkārtojamu svētku gaisotni ar dejām un maskām. Visas maskas ir mākslas darbi, kas izpildīti oriģinālā tehnikā un ir 2 metrus augstas.
 
Sestdiena, 20. janvāris 18.00, Mazā zāle 7,00–9,00 €, GORS
Koncertstāsts būs par Jetti Užāni – leģenāro Cimdu Jettiņu – cimdu adītāju, filozofi, stāstnieci, sievieti, kas visu savu dzīvi ir pavadījusi invalīdu ratiņos un uzvarējusi savu likteni. Koncertstāstā “Jettes dienu grāmata“ savīsies Elīnas Apsītes lasītās Jettes dienasgrāmatas lapaspuses un klavesīnistes Ievas Salietes izspēlētie latviešu komponistu, Riharda Dubras un Pētera Vaska, un pasaules klasiķu – Johana Sebastiāna Baha un Fransuā Kuperēna skaņdarbi.
 
Sestdiena, 27. janvāris 19.00, Lielā zāle 7,00–10,00 €
Latgales vēstniecībā GORS ar savu jaunāko stāvizrādi “Atkal“ uzstāsies komiķis, aktieris un režisors Jānis Skutelis. Kā skaidro Jānis Skutelis, šī izrāde būs labāka par iepriekšējām. Atkal. Kopš 2009. gada Jānis Skutelis gandrīz katru gadu aktīvi veido stāvizrādes (stand-up comedy), no kurām populārākās – “Politika” (2015), “Viens” (2014), “Splendid” (2013), “Optimistika” (2012) un “Paranoja” (2011).