Sestdien, 19. janvārī, Latgales vēstniecības GORS Mazajā zālē gaidāma satikšanās ar pianistu Reini Zariņu jaunā koncertprogrammā „Nakts dziesmas“, kuru mūziķis pats raksturo kā muzikālas vīzijas par cilvēku naktī un nakti cilvēkā.
Reinis Zariņš ir viens no Latvijas izcilākajiem pianistiem, vairākkārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts. „Viņa interpretācijas ir sajūsminājušas klausītājus daudzviet pasaulē – gan Ņujorkas Kārnegi un Steinveja zālēs, gan Amsterdamas „Concertgebouw“, gan arī Vigmora zālē Londonā. Kaut arī Reinis ar savu ģimeni dzīvo Londonā, viņš ir patiess Latvijas patriots, un to apliecina gan dzimtenē sniegtie koncerti, gan latviešu mūzikas izvēle savās koncertprogrammās, gan arī latviešu autoru jaundarbu pirmatskaņojumi,“ – tā par Reini saka Latvijas Radio, kuras rezidences mākslinieks viņš bija pērn.
Koncertā 19. janvārī plkst. 18.00 skanēs dažādu komponistu skaņdarbi, kurus vienotā koncertprogrammā salicis pats pianists, iedvesmojoties no nakts dažādās būtības un tajā piedzīvotā – tā ir tumsas laiks, kad viss pazīstamais pārvēršas un iegūst citu dabu, laiks, kurā apbrīnot piebārstīto debesjumu, piedzīvot simbolisko griestu atvēršanos un mudināšanu sniegties pēc neaizsniedzamā, tāpat arī nakts kā cilvēka sirdsprāta tumsa. Programmā skanēs Šopēna, Bartoka, Debisī, Mesiāna, Mežaraupa un citu komponistu skaņdarbi. Reinis stāsta, ka, meklējot programmas skaņdarbus, izrādījies – nakts ir tuva daudziem komponistiem: „Sākotnēji iedomājos, ka derētu spēlēt virkni ar skaistām Šopēna noktirnēm, starp kurām varētu likt neparastus 20. gs. darbus. Tomēr tāds modelis, manuprāt, atstāj neizbēgamu sajūtu, ka Šopēns ir foršs, un 20. gs. nav foršs. Vai otrādi. Bet mani fascinē tie skaniskie atradumi, kas nāk tieši no pēdējiem 100 gadiem, un tos esmu savirknējis tā, ka pieskarsimies gan cilvēkam naktī, gan naktij cilvēkā.“ Pirmo reizi pianists mēģinās formātu, kādu līdz šim koncertos nav izmantojis – līdzās pianista spēlētajam būs arī videofilma un tās skaņu celiņš. Uz to iedvesmojis nīderlandiešu komponista Mihela van der Ā opuss. Koncertā skanēs arī divu sinestētu – Aleksandra Skrjabina un Olivjē Mesiāna – darbi. Abi mūziku redzēja krāsās, abu rakstība ir ļoti spilgti krāsaina, sirrēala. „Pēc manas izjūtas šo mūziku nepiestāv spēlēt un dzirdēt dienasgaismā – tā gluži dabiski man asociējas ar sapņu pasauli. Šoreiz izmēģināšu viņus abus likt līdzās!“ saka pianists, raksturojot koncerta otro daļu.
Latgales vēstniecībā GORS allaž esam bijuši Reiņa Zariņa snieguma lutināti – gan piedzīvojot jaunu koncertprogrammu pirmatskaņojumus (piemēram, „Skaņu katedrāles” 2017. gada rudenī), gan neparastu uzvedumu pirmizrādes (kā „Gadalaiki” 2016. gada pavasarī), tā arī šis gads sāksies ar koncertprogrammas „Nakts dziesmas“ pirmatskaņojumu. Gaidot janvāra koncertu, Reinis saka: „Esmu laimīgs, ka GORS ir atvērts manām idejām, un tādēļ ļoti labprāt tur viesojos. Un ne mazāk laimīgs esmu par to silto uzņemšanu, kādu no rēzekniešiem esmu izjutis jau no pašas pirmās reizes!”
