Cits

Zināmi BOŅUKS 2019 nominanti

04.02.2020 - 16:45
Noslēdzies žūrijas darbs, izvērtējot Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2019“ pretendentus, un nu zināmi 30 balvas nominanti. Šogad balvas par aktivitātēm, darbu un sasniegumiem latgaliskajā kultūrā tiks pasniegtas jau divpadsmito reizi. Ceremonijā tiks paziņoti desmit balvas „Boņuks 2019“ saņēmēji un godināts arī balvas „Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā“ saņēmējs. Balvu pasniegšanas ceremonija notiks svētdien, 23. februārī, plkst. 16.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē.
 
Par spīti gada sākumā izskanējušām bažām par balvas nākotni, šī gada Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks“ ceremonija notiks un, cik iespējas ļaus, balvas rīkošana vismaz pagaidām neapstāsies. Latgales vēstniecības GORS, kas ir balvas rīkotājs, vadītāja Diāna Zirniņa saka: „Lai arī iepriekšējā gada nobeigums un šī gada sākums mums ir bijis pārdomu un izvērtēšanas laiks, taču priecājamies par visu sabiedrības atbalstu un interesi, ko „Boņuks“ ir saņēmis. Valsts kultūrkapitāla fonda ekspertu lēmums lika vēl vairāk mobilizēties pašiem, iesaistīties citiem un domāt par Latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks“ kā tiešām ļoti nozīmīgu latgaliskās kultūras daļu. Esam ļoti pateicīgi Latvijas Republikas Kultūras ministrijai, kura aktīvi iestājas par lokālo kultūrtelpu attīstību, rodot iespēju balvai „Boņuks 2019“ atrast savus varoņus. Balva šogad tiks pasniegta jau 12. reizi, un mūsu vēlme un mērķis tāpat kā līdz šim ir celt tās kvalitāti, stiprinot arī latgalisko pašapziņu, rosinot darīt arvien jaunas lietas, veidot pasākumus un aktivitātes latgaliski. „Boņuks 2019“ nominantu spektrs ir ļoti plašs gan satura, gan ģeogrāfijas ziņā, kas vēl vairāk pierāda to, ka tā nav tikai reģiona balva, tā ir latgaliskās kultūras visā pasaulē balva.“
 
Latgaliešu kultūras gada balvas mērķis ir apkopot labāko, spilgtāko un svarīgāko padarīto un notikumus pērnajā gadā latgaliskajā kultūrā, godināt aktīvākos latgaliešu kultūras pārstāvjus, popularizētājus, kā arī veicināt un rosināt jaunrades un kultūras daudzveidības attīstību nākotnē. „Boņuks 2019“ godinās par sniegumu un padarīto 2019. gadā. Balvas pretendentu iesniegšanas un nominantu noskaidrošanas process šogad turpināja pērn iesākto virzienu, neizdalot atsevišķas nominācijas, bet vērtējot visa gada veikumu kopā. Balvai tika saņemtas gandrīz 100 pieteikuma anketas kategorijās „Valoda. Literatūra. Publicistika“, „Audio. Video“ un „Aktivitātes. Notikumi. Personības“, kopējais balvas pretendentu skaits sasniedza 80 dažādus notikumus, personības, darbus, projektus un citas aktiviātes. Kā pretendentu vērtēšanas kritēriji tika izvirzīti gan pretendenta snieguma kvalitāte, aktivitāte visa gada laikā, reģionā, valstī vai plašākā mērogā raisītā rezonanse, latgaliskums un/vai Latgales kultūras vērtību nešana, pretendenta ilgtspēja – ietekme uz latgaliskās kultūras procesiem nākotnē.
 
Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2019” nominanti ir (alfabēta secībā):
 
  1. Apvienība „Latgalīšu Reps“
  2. Baltijas džeza festivāls „Škiuņa džezs“ (Lūznavas muiža)
  3. Ciblas folkloras kopa „Ilža“. Albums un pētījums „Ludzas igauņu dziesmas“
  4. Dokumentāls stāsts par kordiriģentes Terēzes Brokas mūžu „Aiz azara bolti bārzi...“ (Anna Rancāne un Daugavpils pilsētas dome)
  5. Dokumentālā filma „Latgalīši Sibirī“ (biedrība „Latgolys Producentu Grupa“)
  6. Dokumentālā filma „Valkātājs“ (bīdreiba „Dokumentālists“)
  7. Dokumentālā filma „Prīsters“ (Latvijas Televīzija, filmu programma „Latvijas kods“)
  8. Dzejas videoklipi „Dūmoj ar komatim“ (biedrības „Latgolys Producentu Grupa“ un "Kukuži")
  9. Egita Kancāne. Stāstu krājums „Syltuo mola“
  10. Etnogrāfisko tērpu darinātāja un skolotāja Iveta Seimanova
  11. Evalda Vasilevska piemiņas izstāde un grāmata „Evalds Vasilevskis“ (Evija Vasilevska un Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs)
  12. Grupas „Bez PVN“ dziesmas, video un koncerts „Rūbeži“
  13. Ilmāra Znotiņa fotoprojekts un izstāde „Latgolys ļauds“
  14. Ineta Atpile-Jugane. Dzejoļo krājums bērniem „Lobuo i nalobuo“
  15. Ingrida Tārauda. Dzejoļu krājums „Pajautys“
  16. Inta Viļuma un izdevums „Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota“
  17. Izdevums „Nu sakneitis lozda zīd. Annys Vagalis folklorys i etnografiskūs materialu vuokums Kruoslovys apleicīnē“ (Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs)
  18. KUUP COFFEE. Saimieki Oskars un Jolanta Maculeviči
  19. Latgaliešu filantrops Pīters Aloizs Ragaušs
  20. Latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv
  21. Latgales diena Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
  22. Latgales Reģionālās televīzijas latgaliskie sižeti un raidījumi visa gada garumā
  23. Latvijas Radio 1 raidījums „Kolnasāta“
  24. Latvijas Radio 5 raidījums jauniešiem „Pīci Breinumi“
  25. Ligija Purinaša. Dzejas krājums „Sīvīte“
  26. Mākslinieču apvienība V.I.V.A. Aktivitātes visa gada garumā un izstāde „Laimes formula Latgalē. V.I.V.A.“
  27. Muzykys festivals saimem i draugim „LNSO vasarnīca“ (Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Latgales vēstniecība GORS)
  28. Repere Ūga
  29. TV raidījumu ciklss „Latgales pilsētu stāsti“ (LRT+)
  30. Žurnāliste Ausma Sprukte
 
Balvas „Boņuks 2019” žūrijas komisijā vērtējumus par pretendentiem šogad sniedza rekordliels žūrijas komisijas locekļu skaits – 52 latgaliskās kultūras pārzinātāji, iepriekšējo gadu balvu saņēmēji, mediju pārstāvji, balvas rīkotāju pārstāvji, latgaliskās kultūras sabiedriskie aktīvīsti un attiecīgo sfēru pieaicinātie eksperti. Kategoriju „Valoda. Literatūra. Publicistika“ vērtēja 17 eksperti, „Audio. Video“ – 22 eksperti un „Aktivitātes. Notikumi. Personības“ – 29 eksperti (vairākiem ekspertiem bija jāizvērtē vairāk nekā viena kategorija). Žūrija iesniegtos nominantus izvērtē divās kārtās – pirmā ir neklātienes kārta, kurā tiek izvērtēti visi iesniegtie pretendenti, bet otrā ir klātienes kārta, kurā žūrijas locekļi diskutē un izvērtē jau 30 nominantus uz vietas Rēzeknē. Ar „Boņuks“ māla statuetēm tiek godināti tie 10 pretendenti, kuri saņēmuši lielāko punktu skaitu kopā abās kārtās (50 % vērtējuma nosakot neklātienes balsojumam, otrus 50 % – klātienes lēmumam).     
 
Žūrijas komisijā, izvērtējot pretendentus „Boņuks 2019” darbojās: Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, latgaliešu tradicionālās kultūras eksperte Ruta Cibule, dzejniece un žurnāliste Anna Rancāne, mūziķis un latgalisko projektu vadītājs Guntis Rasims, komponiste, balvas pārstāve Ilona Rupaine, literatūrzinātniece, Latvijas Republikas Izglītības ministre Ilga Šuplinska, valodniece Lidija Leikuma, radio Pieci.lv personība un dīdžejs Toms Grēviņš, Latgales vēstniecības GORS vadītāja Diāna Zirniņa, dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš, žurnālists un melomāns Kaspars Zaviļeiskis, portāla lakuga.lv redaktore Vineta Vilcāne, Latvijas Radio Latgales studijas vadītāja Renāte Lazdiņa, Latvijas Radio 2 personība Roberts Buivids, žurnāliste un mediju eksperte Anna Platpīre, Latvijas Radio personība Justīne Savitska, dzejnieks un žurnālists Toms Treibergs, latgaliešu kultūrvides aktīvists Juris Viļums, mūzikas izdevējs un dziesmu autors Guntars Račs, Latgales plānošanas reģiona pārstāvis Oskars Zuģickis, mūziķis un uzņēmējs Juris Vucāns, balvas rīkotāju pārstāve, latgalisko projektu vadītāja Edīte Husare, literāts un mūziķis Oskars Orlovs, tekstilmāksliniece Annele Slišāne, Latgales reģionālās televīzijas pārstāve Ausma Sprukte, Latgales žurnāla „A12“ redaktore Ināra Groce, žurnāliste un valodniece Maruta Latkovska, Latvijas Republikas kultūras ministra biroja vadītāja Marika Zeimule, portāla „Delfi.lv“ sociālo tīklu satura redaktore Andra Čudare, režisors un Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētājs Dāvis Sīmanis, literāts un literatūrzinātnieks Valentīns Lukaševičs, dziesminieks un TV raidījumu vadītājs Kārlis Kazāks, žurnāliste un valodniece Sandra Ūdre, literāte un literatūrzinātniece Ilze Sperga, latgaliešu kultūrvides aktīvists Voldemārs Ivdris, latgaliešu grāmatu tirdzniecības veicinātājs Artis Logins, rakstnieks, mākslinieks un radio raidījumu vadītājs Svens Kuzmins, māksliniece un Valsts kultūrkapitāla fonda eksperte Agra Ritiņa, Latgales Reģiona attīstības aģentūras direktors Māris Bozovičš, vijolniece Aija Īzāka, apvienības „Latgalīšu Reps“ mūziķis Ivo Grigalis, mūziķis un dokumentālo filmu veidotājs Arnis Slobožaņins, folkloras kopas „Vīteri“ vadītāja Sandra Stare, mūziķe Ieva Saliete, mūzikas kritiķis un portāla „TVNET“ sadaļas „Kultūra+“ redaktors Jānis Žilde, mūziķis un radio raidījumu vadītājs Ēriks Zeps, nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere, horeogrāfs un Dziesmu un Deju svētku virsvadītājs Ilmārs Dreļs, portāla „Travelnews.lv“ vadītājs un tūrisma eksperts Aivars Mackevičs, jaunatnes lietu speciālists un TV šovu dalībnieks Oskars Bērziņš, A/S „Latvijas valsts meži“ pārstāvis Tomass Kotovičs un mākslinieks un Daugavpils Marka Rotko mākslas centra pārstāvis Māris Čačka.
 
Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija notiks šī gada 23. februārī 16.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Uz ceremoniju mīļi gaidīti nominanti, vērtēšanas komisija, mediju pārstāvji un ikviens latgaliešu kultūras interesents. „Boņuks 2019“ balvu pasniegšana šogad uzticēta jauniem vadītājiem – Laurim Zalānam („Ghetto Games” personībai jeb vienkāršajam latgalietim) un Armandam Buļam (ārstam un jaunajam hip-hop māksliniekam Būrs). Ceremonijā uzstāsies postfolkloras grupa „Rikši”, grupa „Bez PVN”, vīru koris „Graidi” ar fragmentiem no uzveduma „Dzeivis graidi”, folkloras kopa „Upīte” un Rēzeknes novada un J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas orķestris, mūziķe Dana Vasiļjeva, folkloras kopa „Ilža”, hip-hop māksliniece Ūga, kā arī, ļaujot pakavēties filmas „Piļsāta pi upis“ skanējumā, dziedātājs Jānis Kurševs. Balvu tiešraidē arī šogad varēs vērot lietotnē „LMT straume“ http://straume.lmt.lv/.
 
Balvas „Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā“ ieguvējs tiks publiski paziņots februāra vidū. Tāpat, sadarbojoties ar latgaliešu kultūras ziņu portālu lakuga.lv, arī šogad tiks noskaidrots portāla lasītāju simpātijas – „Žyka“ balvas saņēmējs. Nobalsot par savu simpātiju ikviens interesents var te: https://www.lakuga.lv/2020/02/05/bolsoj-par-sovu-bonuks-2019-favoritu.
 
Pirms „Boņuks 2019” ceremonijas plkst. 14.00 Latgales vēstniecība GORS aicina uz Latgalē (Ludzā) dzimušajam, bet ilgus gadus trimdā dzīvojušajam gleznotājam, grafiķim un mākslas zinātniekam Jurim Soikanam (1920–1995) veltītās izstādes atklāšanu, kura ierosme ir Soikana 100. jubileja, kas māksliniekam apritētu šī gada 12. aprīlī. Mākslinieka darbu motīvi caurvīs arī balvas pasniegšanas ceremonijas scenogrāfiju.
 
Latgaliešu kultūras gada balva „Boņuks” pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības GORS komanda. Balvas norisi atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar A/S „Latvijas valsts meži” un Latgales reģiona attīstības aģentūras atbalstu, kā arī Rēzeknes pilsētas dome, Balvu novada, Kārsavas novada, Līvānu novada, Ludzas novada, Preiļu novada, Rēzeknes novada, Riebiņu novada, Viļakas novada un Viļānu novada pašvaldības, biedrība „Partitūra“, A/S „Latvijas Mobilais telefons“, latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv un Latvijas Radio Latgales studija. Plašāk par balvu: http://bonuks.lv

Kultūras notikumi februārī

27.01.2020 - 15:56
Februāri Latgales vēstniecība GORS iesāks ar noslēpumaino Latvijas Leļļu teātra izrādi “Mazā raganiņa“ un turpinās ar Štrausa festivāla orķestri diriģenta Pītera Guta vadībā no Vīnes. Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris viesosies ar izrādi “Mēdeja“, savukārt dziedātāja Maria Emilia skatītājus priecēs, dziedot fado, kas ir tradicionāla folkmūzika Portugālē. Tāpat notiks jaunās izstādes “Juris Soikans. Maģiskais reālisms“, kuras ierosme ir mākslinieka 100. jubilejas gads, atklāšana. Kā ierasts, februāra izskaņā svinēsim vienu no gada gaidītākajiem notikumiem Latgalē – Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks“ balvu pasniegšanas ceremoniju. 
 
Alvīnes Bautras gleznu izstāde “Nejaušā eksistence“
Līdz 16. februārim, Mākslas galerija, bezmaksas, GORS
Māksliniece Alvīne Bautra portretē cilvēkus, kuru apveidi šķietami izšķīst tukšā telpā. Izstādē “Nejauša eksistence“ māksliniece uzdod jautājumu sev un skatītājiem – kā cilvēka prāts uztver savu esību, sevis paša eksistenci šajā pasaulē, un  – vai mūsu eksistence patiešām ir nejauša?
Sestdiena, 1. februāris 18.00, Mazā zāle 10,00–15,00 €
Krievu dramaturga Aleksandra Gaļina lugā “Sirēna un Viktorija” divas sievietes ir kā pretpoli, kas nemanot ļaujas piedzīvojumiem ar noslēpumainu vīrieti. Viena ir vientuļa skolotāja ar angļu gramatikas zināšanām somā, bet otra, izbijusi biznesmene ar skotu viskiju uz galda. Abas dāmas pietiekoši atšķirīgas, bet tajā pašā laikā līdzīgi vientuļas, risinājumu meklē pie vīrieša, kas dāmām dzīvi sagriež kājām gaisā. Noslēpumainais svešinieks sola piepildīt dāmām visslēptākās vēlēšanās. Rodas jautājums, vai daudzsološais vīrietis ir tas, par ko uzdodas? Režisors – Felikss Deičs. Lomās: Aīda Ozoliņa, Jakovs Rafalsons, Gunta Virkava.
Otrdiena, 11. februāris 18.00, Lielā zāle 5,00–10,00 €, GORS
Mazā raganiņa vēl ir ļoti jauna, viņai ir tikai 127 gadi. Kādu dienu viņa nonāk izvēles priekšā – ir jāsaprot, kas tad īsti ir labas un kas ir nelabas lietas. Vai labās lietas tiešām ir labas, vai tomēr ne? Kad rodas šis jautājums, pat burvestības īsti nepalīdz atrast pareizo atbildi, tādēļ labi, ka blakus vienmēr ir gudrais draugs krauklis Abrakss, kurš zina visu... gandrīz visu. Izrādes režisore – Laila Kirmuška.
Svētdiena, 16. februāris 16.00, Lielā zāle 20,00–40,00 €, GORS
Orķestra programma ietver gan populāros klasiskos skaņdarbus, gan arī mazāk zināmas melodijas; pārsteigumu pilnus muzikālus jokus un muzikālus operetes fragmentus. Uzticība stilam, tīra un skaista skaņa, Vīnes šarms un muzikālās daiļrades prieks ir šī orķestra raksturīgākās iezīmes. Šis ir patiesi "dzīvs" kolektīvs, kas viegli iesaistās komunikācijā ar skatītājiem, uzdejojot vai ejot skatītāju rindās. Būdams uzticīgs Štrausa laikā pastāvējušajai tradīcijai, Pīters Guts diriģēs ar vijoli rokās.
Otrdiena, 18. februāris 18.00, Lielā zāle 7,00–15,00 €, GORS
Varenā burve Mēdeja, ķēniņa Kolhida meita un Saules dieva Heliosa mazmeita, palīdzēja Jāsonam iegūt zelta aunādu. Iemīlējusies argonautu vadonī, viņa aizbēga viņam līdz un kļuva par viņa sievu. Taču pagāja neliels laiks un Jāsons jau lūkojas pēc citas: viņš vēlas precēties ar ķēniņa Kreonta meitu, tajā pašā laikā Mēdejai ar abiem dēliem draud izraidīšana... Režisors: Vladislavs Nastavševs. Lomās: Guna Zariņa, Andris Keišs, Igors Čerņavskis u. c.
Piektdiena, 21. februāris 19.00, Lielā zāle 15,00–30,00 €
Fado ir tradicionāla, melanholiska folkmūzika, kas ir populāra Portugālē. Maria Emilia savu muzikālo izjūtu mantojusi no tēva, kurš bijis ģitārists fado mūzikas restorānos un krogos Brazīlijā un Portugālē. Dziedātāja fado izpilda ar apbrīnojamu vieglumu, it kā mūzika būtu viņas elpa. Maria Emilia stāsta par mīlestību, greizsirdību un fado viņa mēdz salīdzināt ar karnevālu.
Svētdiena, 23. februāris 14.00, Mākslas galerija, bezmaksas, GORS
No 23. februāra līdz 19. aprīlim būs iespēja apskatīt izstādi "Juris Soikans. Maģiskais reālisms". Izstāde veltīta ekstraordinārai personībai – māksliniekam, teorētiķim, mākslas kritiķim un pedagogam Jurim Soikanam (1920-1995). Izstādes ierosme ir mākslinieka simts gadu jubileja, kas šogad apritētu 12. aprīlī. Jura Soikana daiļrade un tās attīstības trajektorijas ir ievērojami plašas kā arī iezīmē būtiskas 20. gs. otrās puses Latvijas kultūras un mākslas vēstures lappuses, kas saistītas ar trimdu, migrāciju un kultūru mijiedarbību globālā un lokālā kontekstā. Izstāde ietvers Jura Soikana glezniecības darbus, kas atspoguļo viņa teoriju par “Maģisko reālismu“, eksponēti tik arī arhīvu materiāli, kas izgaismos atsevišķas viņa biogrāfijas lappuses un plašo interešu loku.
Svētdiena, 23. februāris 16.00, Lielā zāle 10,00 €, GORS
Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. Ik gadu Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” pasniegšanas ceremonija ir ne tikai atskatīšanās uz pērnajā gadā padarīto, kā arī latgaliešu kultūrā aktīvo ļaužu, interesentu un atbalstītāju satikšanās, bet arī šī brīža latgaliskās kultūras tendenču parādītāja. “Boņuks 2019” vadīšana šajā reizē būs ”Ghetto Games” personības jeb vienkāršā latgalieša Laura Zalāna un ārsta un jaunā hip-hop mākslinieka Būrs (Armanda Buļa) rokās. Ceremonijā uzstāsies postfolkloras grupa “Rikši”, grupa "Bez PVN", Rēzeknes pūšamo instrumentu orķestris un vīru koris “Graidi” ar fragmentiem no uzveduma “Dzeivis graidi”, folkloras kopa “Upīte”, mūziķe Dana Vasiļjeva, folkloras kopa “Ilža” un citi mākslinieki.
Sestdiena, 29. februāris 18.00, Lielā zāle 12,00–25,00 €
Krāšņā lielkoncertā “Vienā elpā” piedalīsies dziedātāji Aija Andrejeva, Ieva Kerēvica, Agnese Rakovska, Ingus Pētersons, Igo un Atis Ieviņš, Vidzemes kamerorķestris (diriģents Andris Veismanis) un instrumentālā grupa Jāņa Strazda vadībā, koncertos tiks svinēta dziedātāja Ingus Pētersona 60 gadu jubileja. Šajā koncertprogrammā piedalās ļoti kolorīti un daudzpusīgi dziedātāji, un arī viņu dziedātās dziesmas un repertuārs ir īpašs. Lelākā daļa no šīm dziesmām ir publikai ļoti labi zināmas un tādas, ko cilvēki vienmēr koncertos no šiem dziedātājiem grib dzirdēt.

Emocionālā koncertprogramma VARIĀCIJAS

22.01.2020 - 16:01
Piektdien, 24. janvārī, Latgales vēstniecības GORS Mazajā zālē pirmo reizi pilnā garumā un jaunā mūziķu sastāvā tiks atskaņota pasaules mūzikas grupas “Lata Donga”, kuras kodolu veido latviešu tautas mūzikā labi zināmā ģimene – Aīda Rancāne, Asnate Rancāne, Aurēlija Rancāne un Andris Kapusts –  koncertprogramma “Variācijas”. Koncertā skanēs grupas pirmā albuma “Variācijas” skaņdarbi – Latgales, Kurzemes un Vidzemes tradicionālās dziesmas jaunās variācijās. 
 
Ar grupu “Lata Donga” pirmo un līdz šim vienīgo reizi klausītājiem Rēzeknē bija iespēja tikties pērnā gada Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2018” notikumā, kurā grupas izpildītā “Vysi kūceni” apbūra skatītājus gan uz vietas koncertzālē, gan ceremonijas vērotājus video tiešraidē, GORS komandai rosinot domāt par iespēju ar grupu satikties atsevišķā koncertprogrammā. Grupas īpašā muzikālā pievilcība saistās ar emocionālo, savdabīgi piesātināto un iedvesmojošo balsu skanējumu. Senais un mūsdienīgais, latviskais un pasaulīgais, sievišķais un sakrālais savijas vienotā veselumā un ir galvenie grupas mūzikas iedvesmas avoti. Pasaules mūzikas grupas “Lata Donga” kodols ir Latvijas tautas mūzikā ļoti labi zināmā ģimene, kura jau trešajā paaudzē izpilda tautas mūziku. Aīda Rancāne, Asnate Rancāne, Aurēlija Rancāne un Andris Kapusts atpazīstami kā folkloras kopas “Grodi” dalībnieki, tāpat Asnate un Aurēlija ir vienas no Latvijas šī brīža populārākās grupas – “Tautumeitas” – dziedātājas, kā arī aktīvi iesaistās citos mūzikas projektos. Pārmantotā tradicionālās mūzikas izpratne un mīlestība pret to, kā arī ilggadēja darbošanās folkloras laukā apvienojumā ar etnomuzikoloģijas, vizuālās mākslas un laikmetīgās dejas studijām, rada grupas savdabīgo vēstījumu. Rēzeknē paredzētajā koncertā grupas pavadošajā sastāvā muzicēs Tobiass Illingvorts (klavieres), Mārtiņš Miļevskis (sitaminstrumenti) un Toms Poišs (kontrabass).
 
“Lata Donga” pirmais albums “Variācijas” iznāca 2018. gadā un tika nominēts gan Mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta mikrofons”, gan Latgaliešu kultūras gada balvai “Boņuks 2018”. Muzikologs, profesors Mārtiņš Boiko, aprakstot albumu, teicis: “Albumā uzņemtās melodijas pārstāv dažādus stilus, tās arī nāk no dažādiem novadiem. Attiecīgi, atšķirīgi dažādās dziesmās ir arī variēšanas paņēmieni. Grupas “Lata Donga” albums “Variācijas” savu nosaukumu attaisno ne tikai tajā ziņā, ka tas rāda tautas melodiju variēšanos: albums asociatīvi ietver variācijas (variantus) arī tādējādi, ka rāda, kā ar šīm melodijām un viņu variēšanos var mūsdienās apieties, savienojot tās dažādos veidos ar dažādu pasaules mūzikas stilu elementiem.”
 
Koncertprogramma “Variācijas”, kas GORS Mazajā zālē skanēs 24. janvārī plkst. 19.00, pirmo reizi tiks atskaņota pilnā garumā, izskanot visām albumā iekļautajām Latgales, Kurzemes un Vidzemes dziesmām, un ar jaunu mūziķu sastāvu. Koncerta biļešu cena 12,00 un 15,00 €, GORS kultūras vēstnieku programmas dalībniekiem 30 % atlaide. Biļetes nopērkamas Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” biļešu sistēmās. Koncerta norisi atbalsta Rēzeknes pilsētas dome un Valsts kultūrkapitāla fonds. Plašāk: http://latgalesgors.lv.

 

Pauž bažas par BOŅUKS pastāvēšanu

03.01.2020 - 15:33

Decembra vidū Latgales vēstniecība GORS izsludināja pretendentu pieteikšanu ikgadējai Latgaliešu kultūras gada balvai “Boņuks”, kas katru gadu ir viens no gaidītākajiem notikumiem latgaliskajā kultūrā un vienīgā neatkarīgā balva, kura īpaši izceļ un godina sasniegumus un padarīto latgaliskās kultūras dzīvē, kā arī parāda tās tendences. Taču pašās gada beigās tika saņemta ziņa par Valsts kultūrkapitāla fonda lēmumu par atbalstu valstiski nozīmīgiem pasākumiem 2020. gadā un Latgaliešu kultūras gada balvas atbalstāmo aktivitāšu vidū vairs nav. Balvas rīkotāji neslēpj, ka ar līdzšinējām aktivitātēm gadu gaitā viesušās cerības, ka latgaliskās norises tiek augstu novērtētas, taču atbalsta nesaņemšana un radusies situācija liek domāt par Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” turpmākās pastāvēšanas iespējām.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” mērķis allaž ir bijis veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību. Tajā līdzās pērnā gada spilgtāko un nozīmīgāko latgaliskās kultūras notikumu, personību, aktivitāšu apkopošanai un godināšanai svarīga ir arī latgaliešu kultūras tendenču parādīšana. Latgaliešu kultūras gada balva neaptver tikai reģionu, bet parāda latgalisko arī citviet Latvijā un pasaulē, ko katru gadu apliecina gan balvas nominantu, gan saņēmēju aktivitāšu plašums. Tādēļ Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums neatbalstīt balvas norisi valstiski nozīmīgo pasākumu vidū Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” rīkotājiem radījis neizpratni, turklāt atbalstīto norišu vidū arī nav neviena cita notikuma, kas kādā veidā atsauktos uz latgalisko kultūru. Protams, atbalsta nozīmīgums ir arī līdzfinansējumā, kas bija viens no galvenajiem faktoriem kvalitatīvā balvas norisē. Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” pirmo reizi notika 2009. gadā, Latgales vēstniecība GORS balvu rīko kopš 2013. gada un pēdējos gados, pateicoties atbalstam valstiski nozīmīgo notikumu programmā, ļoti pieaugusi gan balvas kvalitāte, gan rezonanse. Tagad, nesaņemot atbalstu, balvas rīkotāji ir pārdomās par balvas turpmāko pastāvēšanu, jo saglabāt jau sasniegto līmeni šobrīd pašu spēkiem diemžēl nebūs iespējams. Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” vajadzība kā vienas no lielākajām latgaliskās kultūras gada norisēm nav apšaubāma, taču šī brīža situācija liek apdomāt, ko darīt nākotnē un kādus risinājumus neprognozējamajam finansiālajam atbalstam un kopējās izpratnes veicināšanai meklēt nākamajiem gadiem. Balvas rīkotāji ir pateicīgi par atbalstu balvas norisei Latgales kultūras programmai, kuras iespējas diemžēl gan ir ļoti ierobežotas programmas norises termiņu dēļ, kā arī tām Latgales reģiona pašvaldībām, kas katru gadu sniedz finansiāli nelielu, taču morāli ļoti nozīmīgu atbalstu “Boņuks” pastāvēšanā. Ja kādam individuālajam atbalstītājam vai uzņēmējam ir iespējas un interese atbalstīt šī gada “Boņuks 2019” norisi, balvas rīkotāji aicina sazināties bonuks [at] rezekne.lv vai zvanot 26144533.

Balvas “Boņuks 2019” ceremonija paredzēta 2020. gada 23. februārī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS. Līdz 6. janvārim GORS aicina pieteikt balvas pretendentus par padarīto pērnajā gadā. Māla “Boņuka” statuetes arī šogad saņems 11 latgaliskās kultūras aktivitātes, notikumi, procesi un personības. Pretendentus balvai var iesniegt kategorijās “Valoda. Literatūra. Publicistika”, “Aktivitātes. Notikumi. Personības” un “Audio. Video”, no kurām balvas žūrija, izvērtējot pretendentus neklātienes un klātienes kārtās, izvirzīs 30 nominantus un no tiem 10 balvas saņēmējus – aktivitātes, personības, notikumus, darbus, bez kuriem visvairāk nebūtu iedomāja latgaliskā kultūra 2019. gadā. Viena balva nemainīgi tiks piešķirta par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā. Savu lasītāju simpātiju balvu pasniegs arī “Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv”. Aizpildītas pieteikuma anketas balvai “Boņuks 2019” elektroniskā formātā, pa pastu vai tiešsaistes pieteikuma veidā Latgales vēstniecība GORS gaidīs līdz 2020. gada 6. janvārim. Iesniegtos pieteikumus izvērtēs latgalisko kultūrvidi vai attiecīgo balvas nozari pārzinoša žūrija vismaz 25 cilvēku sastāvā. Balvas pretendenta pieteikuma anketu internetā var atrast: http://bonuks.lv un http://latgalesgors.lv.

Ik gadu Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” pasniegšanas ceremonija ir ne tikai atskatīšanās uz pērnajā gadā padarīto, kā arī latgaliešu kultūrā aktīvo ļaužu, interesentu un atbalstītāju satikšanās, bet arī šī brīža latgaliskās kultūras tendenču parādītāja. “Boņuks 2019” pasniegšanas ceremonija notiks 2020. gada 23. februārī plkst. 16.00. Pirms “Boņuks 2019” ceremonijas ikviens interesents ir aicināts uz Latgalē (Ludzā) dzimušā, bet ilgus gadus trimdā dzīvojušā gleznotāja, grafiķa un mākslas zinātnieka Jura Soikana (1920–1995) simtgadei veltītās izstādes atklāšanu. Mākslinieka darbu motīvi caurvīs arī balvas pasniegšanas ceremoniju.

Šī gada sākumā Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2018” saņēma desmit aktīvākie, spilgtākie un plašāko rezonansi guvušie latgaliskās kultūras notikumi, personības, projekti 2018. gadā. Balvas saņēma dzejniece Anna Rancāne par krājumu “Prīca i klusiešona”, dokumentālā filma “Latgalīši Pīterpilī”, Aija Īzāka un “Teksasys latgalīši” par albumu “Dvieselis steigys”, grupa “Bez PVN”, apvienība “Latgalīšu Reps”, tekstilmākslinieces Anneles Slišānes projekts #100dečiLatvijai, raidījums “Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku” par Ludzas izloksni, dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Ontona Slišāna 70 gadu svinības Ziemeļlatgalē, dziesmu grāmata un CD bērniem “Zalta puče”, kā arī komiķa Jāņa Skuteļa un “Benji Knewman” iedzīvinātais koncepts “Nameiz”. Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks.

Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības GORS komanda, sadarbojoties ar biedrību “Partitūra”. “Boņuks 2019” norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar A/S “Latvijas valsts meži” un Latgales reģiona attīstības aģentūras atbalstu, kā arī Rēzeknes pilsētas dome, Rēzeknes novada, Ludzas novada, Preiļu novada un Viļānu novada pašvaldības. Balvu pasniegšanas ceremoniju klātienē 23. februārī Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē var vērot ikviens interesents. Biļetes sarūpējamas Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” biļešu sistēmās.

Kultūras notikumi janvārī

27.12.2019 - 15:55
Jauno 2020. gadu iesāksim ar grupas “Rikši“ jaunā albuma “trīp!“ atklāšanas koncertu un turpināsim ar visu gaidīto režisora Viestura Kairiša filmu “Piļsāta pi upis“.  Valsts Akadēmiskais koris “Latvija“ ieskandinās janvāri ar gaišu un sirsnīgu koncertprogrammu “Ziemassvētku gaisma“. Pirmo reizi Rēzeknē notiks Latvijas valsts čempionāts desmit dejās un Latgales kauss 2020. Mēnesi noslēgsim ar grupas “Lata Donga“ koncertprogrammu “Variācijas“ un teātra trupas “KVADRIFRONS“ viesizrādi “LV vs RU“.
 
Alvīnes Bautras gleznu izstāde “Nejaušā eksistence“
Līdz 16. februārim, Mākslas galerija, bezmaksas, GORS
Māksliniece Alvīne Bautra portretē cilvēkus, kuru apveidi šķietami izšķīst tukšā telpā. Izstādē “Nejauša eksistence“ māksliniece uzdod jautājumu sev un skatītājiem – kā cilvēka prāts uztver savu esību, sevis paša eksistenci šajā pasaulē, un  – vai mūsu eksistence patiešām ir nejauša?
Sestdiena, 4. janvāris 18.00, Lielā zāle 10,00–15,00 €
“Gadkrāsu ballīte” – tā latgaliešu postfolkloras grupa “Rikši” piesaka sava jaunā albuma “trīp!” atklāšanas svētkus. Albums ir ilgi lolots un gaidīts, tajā apkopotas Rēzeknes puses gadskārtu ieražu dziesmas grupas dalībnieku aranžijās, turklāt paši “Rikši” ieguvuši citādāku skanējumu. Jaunās programmas stāsts ir par emocijām un pieredzēm, kas tiek gūtas dažādu laika posmu piedzīvojumos.
Piektdiena, 10. janvāris 19.00, Lielā zāle 10,00–18,00 €
Muzikālās teātra-studijas “Baltie lāči“ dziesmu spēles “Lubāns un Rāzna“ pamatā ir Andra Baltača stāsts un dzeja, kuru caurvij dažādu autoru jaunradītas un pazīstamas dziesmas, kā arī latviešu tautasdziesmu apdares. Koncertā piedalīsies: soliste Olga Rajecka, Dainis Skutelis un Andris Baltacis, teicējs Andris Eriņš, “Ezeru zemes orķestris“ Alda Kises vadībā – Inga Zeile (vijole), Ainis Rudzītis (ģitāra), Aivars Meijers (basģitāra), Mārtiņš Leišavnieks (pūšamie instrumenti), Deniss Smirnovs (sitamie instrumenti), grupas “Dricānu Dominante“ un “Ginc un ES“.
Sestdiena, 11. janvāris 17.00, Lielā zāle, 5,00 €, GORS
“Piļsāta pi upis” ir attiecību stāsts uz pagājušā gadsimta 30.–40. gadu vēsturisko pārmaiņu fona. Scenārija pamatā ir latviešu trimdas autora Gunara Janovska tāda paša nosaukuma romāns. Filmas galvenajam varonim Ansim ir nevainīga profesija – daiļkrāsotājs, un viņš ir pieprasīts pie visām varām, kas piecu gadu laikā nomainās vairākkārt. Patētisko ulmaņlaiku vietā nāk skarbie režīmi – komunisti, tad nacisti. Anša iecerētā ir ebreju meitene Zisla, taču jaunās sievietes tēvs liek mīlai šķēršļus. Anša dzīvē uzrodas arī glītā latviete Naiga. Režisors – Viesturs Kairišs.
Svētdiena, 12. janvāris 16.00, Lielā zāle 5,00–12,00 €, GORS
Pareizticīgo Ziemassvētku programmā “Ziemassvētku gaisma” būs iespēja dzirdēt krievu pareizticīgo tradicionālos garīgos dziedājumus, kā arī Rahmaņinova, Česnakova, Balakirjeva un citu komponistu mūziku diriģentes Jūlijas Hutoreckajas, kura ir no Sanktpēterburgas, vadībā. Viņa ir viena no jaunākajām un perspektīvākajām pasaules koru un simfonisko orķestru diriģentēm, kas savu karjeru iesāka jau 15 gadu vecumā, atskaņojot Čaikovska, Rahmaņinova darbus. Uzvaras starptautiskajos konkursos viņai pavēra durvis uz daudzu pasaules koncertzāļu skatuvēm.
Sestdiena, 18.–19. janvāris 9.15, Lielā zāle 8,00 €
Jau tradicionāli sporta deju klubs “VIVA” aicina uz sporta deju sacensībām, kas šoreiz notiks divu dienu garumā – “Latvijas valsts čempionāts desmit dejās“ notiks 18. janvārī un “Latgales kauss 2020“ notiks 19. janvārī. Sporta deju sacensības jaunākajās vecuma grupās sāksies jau 9.15, vakara daļas sākums 19.00.
Piektdiena, 24. janvāris 19.00, Mazā zāle 12,00–15,00 €, GORS
Pasaules mūzikas grupas “Lata Donga“ kodolu veido ģimene – Aīda Rancāne, Asnate Rancāne, Aurēlija Rancāne un Andris Kapusts, kura jau trešajā paaudzē izpilda tautas mūziku. Grupas īpašā muzikālā pievilcība saistās ar emocionālo, savdabīgi piesātināto un iedvesmojošo balsu skanējumu. Albumā uzņemtās melodijas pārstāv dažādus stilus, tās arī nāk no dažādiem novadiem. Attiecīgi, atšķirīgi dažādās dziesmās ir arī variēšanas paņēmieni.
Otrdiena, 28. janvāris 14.00 un 18.00, Mazā zāle 8,00 €, GORS
“LV vs RU“ ir vēsturisks mīlasstāsts par latviešu un krievvalodīgo attiecībām. Izrāde balstīta stāstos par radošās komandas dzīves laikā piedzīvoto. Ikdienišķas atzīšanās mīsies ar aizspriedumainām etīdēm, dokumentāliem video fragmentiem, apcerīgu mūziku, mīlēšanu un lamāšanos. Iestudējuma tapšanas procesā aktieri apgūst viens otra dzimtās valodas. Igors Nazarenko apgūst latviešu un Jānis Kronis krievu valodu, lai varētu uzrunāt to sabiedrības daļu, ar kuru līdz šim ir izvairījušies sazināties valodas barjeras dēļ.
 

Darbalaiks svētkos

13.12.2019 - 15:10
Gaidot garās svētku brīvdienas, ziņojam par Latgales vēstniecības GORS Informācijas centra-kases, kafejnīcas ZĪDS un kinoteātra “Silverscreen” darbalaika izmaiņām Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. 
 
GORS Informācijas centrs-kase būs slēgti 25., 31. decembrī un 1. janvārī. 
Kafejnīca ZĪDS būs slēgta 24., 25., 31. decembrī un 1. janvārī.
Kinoteātris “Silverscreen” Ziemassvētkos strādās visās svētku dienās, kā arī 1. janvārī, slēgts būs vien 31. janvārī.
 
Papildu informācija par kafejnīcas ZĪDS darbalaiku – pirmdienās, 23. decembrī un 30. decembrī, kafejnīcas darbalaiks būs no 12.00 līdz 18.00, taču, ja tiks veiktas rezervācijas, kafejnīca strādās arī ilgāk. 26. decembrī kafejnīca būs atvērta no 14.00, taču apmeklētāji tiek aicināti ZĪDS piedāvājuma izbaudīšanai pirms un pēc pasākuma rezervācijas veikt pēc iespējas drīz. Saziņai: gors.zids [at] rezekne.lv un 28080700.
 
Prīceigus svātkus i skaistom nūtikšonom boguotu 2020. godu!
 

Pretendentu dasaceišona BOŅUKS 2019

11.12.2019 - 18:55
2020. goda 23. februarī Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā GORS, nūtiks kasgadejuo Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja, kas ir ari vīna nu gaideituokūs latgalīšu kulturys aktivistu i interesentu sasatikšonys reižu. Leidz 6. janvaram GORS aicynoj dasaceit bolvys “Boņuks 2019” pretendentus. Muola statuetis sajims 11 latgaliskuos kulturys aktivitatis, nūtikšonys, procesi i personeibys. “Boņuks” ir vīneiguo bolva, kura eipaši izceļ i gūdynoj sasnāgumus i padareitū latgaliskuos kulturys dzeivē.
 
Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” mierkis ir veicynuot latgalīšu kulturvidis saglobuošonu i atteisteibu, kai ari apkūpuot i gūdynuot spylgtuokūs i nūzeimeiguokūs sasnāgumus latgalīšu kulturā pārnejuo goda grīzumā. Pretendentus bolvai var īsnēgt kategorejuos “Volūda. Literatura. Publicistika”, “Aktivitatis, Nūtikšonys. Personeibys” i “Audio. Video”, nu kuru bolvys žureja, piečuok izviertejūt pretendentus nakluotīnis i kluotīnis kuortuos, izvierzeis 30 nominantus i nu tūs 10 bolvys sajiemiejus – aktivitatis, personeibys, nūtikšonys, dorbus, bez kuru vysa vaira nabyutu īsadūmojama latgaliskuo kultura 2019. godā. Vīna bolva namaineigi tiks daškierta par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā. Sovu skaiteituoju simpateju bolvu padūs ari “Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv”. Aizpiļdeitys dasacejuma anketys bolvai “Boņuks 2019” elektroniskā formatā, pa postu ci tīšsaistis dasacejuma veidā Latgolys viestnīceiba GORS gaideis leidz 2020. goda 6. janvaram. Dasacejumus bolvai izvērtēs latgaliskū kulturvidi ci attīceigū bolvys lauku puorzynūša žureja vysmoz 25 ļaužu sastuovā. Bolvys pretendentu dasacejuma anketu škārsteiklā var atrast: http://bonuks.lv i http://latgalesgors.lv.
 
Kas gods Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja ir na tik atsavieršona iz pārnejā godā padareitū, nu ari latgalīšu kulturā aktivūs ļaužu, interesentu i atbaļsteituoju sasatikšona. “Boņuks 2019” padūšonys ceremoneja nūtiks 2020. goda 23. februarī, tuos vadeišona itymā reizē byus “Ghetto Games” personeibys aba vīnkuoršuo latgalīša Laura Zalāna i uorsta i jaunuo hip-hop muokslinīka Būrs (Armanda Buļa) rūkuos. Ceremonejā uzastuos postfolklorys grupa “Rikši”, grupa “Bez PVN”, Rēzeknis pyušomū instrumentu orkestris i veiru kors “Graidi” ar gabalenim nu izvaduma “Dzeivis graidi”, folklorys kūpa “Upīte”, muzike Dana Vasiļjeva, folklorys kūpa “Ilža” i cyti muokslinīki, kuru vuordi tiks nūsaukti, kod ceremoneja īs tyvuok.
 
Pyrma “Boņuks 2019” ceremonejis kotrys grybātuojs ir aicynuots iz Latgolā (Ludzā) dzymušuo, bet garus godus trymdā dzeivuojušuo gleznuotuoja, grafiķa i muokslys zynuotnīka Jura Soikāna (1920–1995) symtgadei veļteituos izstuodis atkluošonu. Muokslinīka dorbu motivi byus īveiti ari bolvys padūšonys ceremonejis scenografejā.
 
Ituo goda suokuos Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2018” sajieme desmit aktivuokuos, spylgtuokuos i plotuokū rezonansi dabuojušuos latgaliskuos kulturys nūtikšonys, personeibys i projekti 2018. godā. Bolvys sajieme dzejneica Anna Rancāne par kruojumu “Prīca i klusiešona”, dokumentaluo kina “Latgalīši Pīterpilī”, Aija Īzāka i “Teksasys latgalīši” par albumu “Dvieselis steigys”, grupa “Bez PVN”, apvīneiba “Latgalīšu Reps”, tekstilmuokslineicys Annelis Slišānis projekts #100dečiLatvijai, raidejums “Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku” par Ludzys izlūksni, dzejnīka i sabīdryskuo darbinīka Ontona Slišāna 70 godu svieteišona Zīmeļlatgolā, dzīšmu gruomota i CD bārnim “Zalta puče”, kai ari komiķa Juoņa Skuteļa i “Benji Knewman” īdzeivynuotais koncepts “Nameiz”. Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā tyka gūdynuots muokslinīks Osvalds Zvejsaļnīks.
 
Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” pyrmū reizi tyka padūta 2009. godā, bet nu 2013. goda bolvu organizej Latgolys viestnīceibys GORS komanda. “Boņuks 2019” nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programa ar A/S “Latvijas valsts meži” i Latgolys regiona atteisteibys agenturys atbolstu, kai ari Rēzeknis piļsātys dūme. Bolvu padūšonys ceremonejā 23. februarī Latgolys viestnīceibys GORS Lelajā zālē kluotyn byut var kotrys grybātuojs. Beleti nūpārkami GORS i “Biļešu Paradīze” beletu sistemuos. Beletu cena 10,00 €, GORS Kulturys viestnīku programys daleibnīkim beletim 10 % atlaide.
 
 

Kultūras notikumi decembrī

28.11.2019 - 15:21
Decembri un pirmo adventi iesāksim ar pianista Daumanta Liepiņa koncertprogrammu “Bēthovena sonātes“. Tāpat Rēzeknē viesosies muzikālā izrāde “Rīgas gredzens“, kas ir turpinājums pērn, Latvijas simtgades gadā, skanējušajam koncertciklam “Latvijas gredzens“. Pirmssvētku sajūtu bērniem un vecākiem uzburs “Sniegavīrs Olafs“, savukārt kopīgās rotaļās ar skatītājiem dosies folkloras kopa “Vīteri“ koncertprogrammā “Vecīša cimdiņš“. Gadu Latgales vēstniecībā GORS noslēgs baleta trupa “Moscow City Ballet“ ar izrādi “Apburtā princese“ un lieliskais sešbalsīgais vīru ansamblis “The Queen’s Six“ no Lielbritānijas ar koncertprogrammu “Ziemassvētki ar The Queen`s Six“.
 
Alvīnes Bautras gleznu izstāde “Nejaušā eksistence“
Līdz 16. februārim, Mākslas galerija, bezmaksas, GORS
Māksliniece Alvīne Bautra portretē cilvēkus, kuru apveidi šķietami izšķīst tukšā telpā. Izstādē “Nejauša eksistence“ māksliniece uzdod jautājumu sev un skatītājiem – kā cilvēka prāts uztver savu esību, sevis paša eksistenci šajā pasaulē, un  - vai mūsu eksistence patiešām ir nejauša?
Svētdiena, 1. decembris 16.00, Mazā zāle 7,00–10,00 €, GORS
Daumantam Liepiņam ir neordinārs talants – smalks un iejūtīgs kamermūziķis, kam nebūt nav sveša harizmātiska solista stāja saspēlē ar orķestri. Viņa klavierspēle ir tehniski nevainojama, bet interpretācijas – saturiski pārliecinošas un emocionāli piepildītas. Koncertprogrammā viņa uzmanība vērsta uz dižā Vīnes klasiķa Ludviga van Bēthovena klaviersonātēm, trim ļoti atšķirīgiem meistardarbiem, kas tapuši dažādos komponista daiļrades posmos. 
Piektdiena, 6. Decembris 19.00, Lielā zāle 12,00–20,00 €, GORS
Koncertuzvedumu cikls “Latvijas gredzens“ četros konceptuāli atšķirīgos veidos izstāstījis, izdziedājis, izspēlējis un izdejojis katram novadam svarīgo un raksturīgo, atklājot atšķirīgo identitāti, kas dziļi iesakņojusies tur mītošos cilvēkos, valodā un kultūrtelpā. Dzejas, mūzikas, dziesmas un teātra valodā ir radīts stāsts – koncertuzvedums par Rīgu un tās lielajiem dziesminiekiem. Muzikālo izrādi veido: Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava, režisors Viesturs Kairišs u. c.
Svētdiena, 8. decembris –> Ceturtdiena, 9. aprīlis 19.00, Lielā zāle, 12,00–19,00 €
 
Sestdiena, 14. decembris 18.00, Lielā zāle 15,00–25,00 €
Koncertprogrammas “Reiz Ziemassvētkos... 2” jeb “Mīlestība ir” pamatā būs jaunas un jau pazīstamas dziesmas ar Guntara Rača vārdiem, kuras izpildīs grupas “Saldās sejas” mūziķi – Tomass Kleins, Jānis Narkevics Jr., Katrīna Bindere, Andris Alviķis, Uģis Tirzītis u. c. Visu koncertu visīpašākais viesis būs Ivo Fomins. Jaunās skaņās dzirdēsiet Ziemassvētku dziesmu klasiku, kā arī pazīstamākos hitus ar Guntara Rača vārdiem – “Eglīte”, “Nakts”, “Zvani un sveces”, kā arī pilnīgi jaunas, īpaši otrajai koncertturnejai rakstītas Raimonda Paula, Tomasa Kleina un paša Guntara dziesmas.
Svētdiena, 15. decembris 17.00, Lielā zāle 11,00–18,00 €
Šovā skatītājus sagaida satikšanās ar varoņiem – kaķēniem Karameļku, Koržiku un Kompot, nu un, protams, Kaķeni Mammu un Kaķi Tēti. Būs aizraujošas dejas, jautras dziesmas, joku jūra, aizraujošas, interaktīvas spēles ar bērniem un Jaungada eglīte svētku gaisotnē. Izrādes darbība notiks ne tikai uz skatuves, bet arī skatītāju zālē. Izrādē kaķēni kopā ar mazajiem skatītājiem uzzinās, kā vecākiem sarūpēt vislabāko dāvanu, kas patiks pilnīgi ikvienam, iemācīsies jauko Jaungada deju, nodziedās dziesmiņu un būs daudz jautrību!
Piektdiena, 20. decembris 19.00, Lielā zāle
 
Sestdiena, 21. decembris 16.00, Lielā zāle 6,00–12,00 €, GORS
Jautrais sniegavīrs Olafs no populārās animācijas filmiņas “Frozen” jeb “Ledus sirds” ir ieradies, lai izklaidētu savus mazos un lielos fanus. Sniegavīrs ir gatavs uzburt pirmssvētku sajūtu un izklaidēt savus mazos un lielos skatītājus muzikālā izrādē “Sniegavīrs Olafs“.
Svētdiena, 22. decembris 16.00, Lielā zāle 18,00–28,00 €
Zigfrīds Muktupāvels Ziemassvētku koncertprogrammā ir vienīgais solists, kurš kopā ar Maestro Raimondu Paulu, vokālo kvartetu “Neaizmirstulītes” un instrumentālo grupu izpildīs Raimonda Paula klausītāju iemīļotās melodijas. Dziesmām ar Alfrēda Krūkļa, Jāņa Petera, Pētera Brūvera, Jāņa Poruka, Māras Zālītes, Ziedoņa Purva u.c. latviešu dzejnieku vārdiem ir radīti ziemasvētku noskaņām niansēti aranžējumi instrumentālajai grupai – Raimonds Macats – taustiņinstrumenti un mutes harmonijas, Oskars Sproģis – basa ģitāra, Artis Orubs – sitamie instrumenti, vibrafons un Maestro Raimonds Pauls – klavieres.
Pirmdiena, 23. decembris 16.00, Mazā zāle 7,00 €
Ziemas jautrību piepildītā izrādē mazie un lielie skatītāji tiksies ar folkloras kopu “Vīteri“ un dejotājiem. Būs arī Ziemassvētku vecītis un citi pasaku tēli. Kopā ar viņiem, stāstot pasakas, rotaļājoties un dejojot, dosimies īsta Ziemassvētku brīnuma meklējumos. Ziemassvētku vecītis priecāsies par bērnu sagatavotiem dzejoļiem un dziesmiņām, dāvanā solot kraukšķīgu piparkūku!
Ceturtdiena, 26. decembris 17.00, Lielā zāle 25,00–35,00 €, GORS
Balets “Apburtā princese” ir pasaka par simtgadu miegā aizmigušu skaistu princesi Auroru, ko atmodina drosmīga prinča Florimunda skūpsts. Čaikovska mūzika skatītājus vedīs uz brīnumzemi, kurā mīt pasaku tēli, fejas, princeses un ļaundari. Baletā saglabāta Mariusa Petipā oriģinālā horeogrāfija un librets. Krievijas dejotāju meistarība un grācija, brīnišķīgie, krāsainie tērpi un, protams, lieliskā Pētera Čaikovska mūzika aizraus gan rūdītus baleta mākslas mīļotājus, gan skatītājus, kas baletu apmeklēs tikai pirmoreiz.
Piektdiena, 27. decembris 19.00, Lielā zāle 15,00–23,00 €
Ik gadu Ziemassvētku laiks ir tas brīdis, kad mēs varam kļūt gaišāki, garīgāki un iejūtīgāki pret cilvēkiem, kuri ir mums līdzās. Arī šogad Latvijas mūziķi turpinās sadarbību projektā “Tev tuvumā“ un aicinās ikkatru no mums sajust sirds siltumu, sniegt to visiem, kas pēc šī siltuma ilgojas un atcerēties, ka patiesībā tas ir nepieciešams ik dienu visu gada garumā! 
Sestdiena, 28. decembris 18.00, Lielā zāle 12,00–20,00 €, GORS
“The Queen’s Six” ir sešbalsīgs vīru ansamblis, kura mājvieta ir karaliskās Vindzoras pils Svētā Džordža kapela. Šī ansambļa mūziķi arī individuāli ir spoži dziedātāji un regulāri piedalās citos mūzikas projektos. Koris piedalās karaliskās ģimenes norisēs, kuru vidū arī nesenākais lielais notikums – prinča Harija un Meganas Mārklas, Saseksas hercogu pāra, kāzas. Koncertā skanēs visā pasaulē zināmās Ziemassvētku dziesmas “Klusa nakts, svēta nakts”, “Winter Wonderland”, “Let it Snow”, “Zvaniņš skan”, “Last Christmas” un daudzas citas.
 

GORS saņem izcilības balvu tūrismā

25.11.2019 - 17:15
Novembrī Latgales Tūrisma konferencē tika noskaidroti Latgales Tūrisma gada balvas saņēmēji. Tajā pirmo reizi pasniegto reģiona izcilības balvu tūrismā saņēma Latgales vēstniecība GORS, kas šobrīd ir kļuvusi par vienu no populārākajiem tūrisma objektiem Latgalē.
 
Latgales vēstniecības GORS vadītāja Diāna Zirniņa, saņemot atzinību, uzsver: “Allaž ir īpašs prieks par savējo – Latgales reģiona – novērtējumu. Atļaušos teikt, ka nepilnu septiņu gadu laikā līdz ar Latgales drosmīgajiem projektiem – Latgales vēstniecības GORS un Daugavpils Marka Rotko mākslas centra atvēršanu – ir mainījies ceļotāju, atbraucēju priekšstats par reģionu. Latgale ir kļuvusi atvērtāka, modernāka un arī sasniedzamāka jo sevišķi emocionālā ziņā. Ir gandarījums, ka līdz ar lielajiem objektiem ieguvēji ir visi – gan reģiona uzņēmēji, gan pašvaldības, gan arī iedzīvotāji. Īpašs paldies visiem apmeklētājiem, kuri no tuvākām un tālākām vietām dodas pie mums – tā ir mūsu motivācija strādāt vēl labāk un kvalitatīvāk.”
 
Katru gadu Latgales vēstniecību GORS uzņem ap 180 000 apmeklētāju, kuru vidū ir gan apmeklētāji tepat no Rēzeknes un Latgales, gan no citām Latvijas vietā un ārvalstīm. Pasākumu apmeklētāju statistikā apmeklētāji, kuri uz Latgales vēstniecības GORS pasākumiem dodas no vietām, kas atrodas ārpus koncertzāles pamatauditorijas reģiona (kas tiek pieņemts kā 100 km rādiuss ap Rēzekni) ir 40 % no visiem apmeklētājiem, bet, skatoties ekskursiju statistiku, tādu ceļotāju, kuri mērojuši ceļu no Rīgas, citiem reģioniem un ārzemēm, ir ap 70 %. Ārzemju ceļotāju un pasākumu apmeklētāju īpatsvars kopējā Latgales vēstniecības GORS apmeklētāju statistikā ir salīdzinoši neliels, bet tūristi, ko pārsvarā var definēt kā kultūras un darījumu tūristus, lielākoties ir no Lietuvas, Polijas, Igaunijas, Baltkrievijas, Ukrainas, ASV, Turcijas un Vācijas.
 
Kā vēstīja Latgales Tūrisma balvas rīkotāji, Latgales reģiona tūrisma asociācijas “Ezerzeme”, šī gada balvai tika pieteikti vairāk nekā 40 nominanti sešās kategorijās, tos rūpīgi izvērtēja profesionāla žūrija astoņu cilvēku sastāvā. Līdzās nominācijām “Labākā tūrisma mītne pilsētā 2019”, “Labākā tūrisma mītne laukos 2019”, “Labākais jaunais tūrisma objekts”, “Labākais inovatīvais tūrisma produkts 2019”, “Tūrisma profesionālis 2019” pirmo reizi tika pasniegta arī “Lolitas Kozlovskas Izcilības balva”, kuru ieguva tieši Latgales vēstniecība GORS. Ar balvu, kas nosaukta pērn mūžībā aizgājušās ilggadējās Latgales tūrisma profesionāles Lolitas Kozlovskas vārdā, tiek godināti tūrisma jomas profesionāļi, kas snieguši vērā ņemamu ieguldījumu sava reģiona un visas Latgales tūrisma jomas attīstībā.
 
Latgales Tūrisma gada balvas mērķis ir izcelt un apbalvot Latgales reģiona labākos tūrisma nozares pārstāvjus. Latgales vēstniecība GORS priecājas, ka mērķtiecīgais darbs apmeklētāju piesaistē Latgales reģionam novērtēts ar nozares profesionāļu un kolēģu atzinību. Lai arī tūrisms tā pamata izpratnē nav galvenais Latgales vēstniecības GORS darbības virziens, tomēr ar arhitektūru, dažādo pasākumu piedāvājumu, to kvalitāti un pakalpojumu servisu, koncertzāle salīdzinoši īsā laikā ir kļuvusi par vienu no galvenajiem apmeklētāju piesaistes objektiem reģionā. Līdzās kultūras pasākumiem GORS nodrošina ceļotājiem gan ekskursijas vairākās valodās, gan sniedz konsultācijas par pilsētas un reģiona tūrisma objektiem, kā arī piedāvā ēdināšanas pakalpojumus. Svarīga ikdienas darba daļa noteikti ir arī koncertzāles zīmolā iekodētais Latgales vēstniecības uzdevums – gan pasākumu saturā, gan apkalpošanā, gan arī latgaliešu valodā, ko atzinīgi novērtē atbraucēji no citām Latvijas vietām.
 
Kā rāda arī Kultūras ministrijas pasūtītais “Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums” (2018) līdz ar reģionālo koncertzāļu tīklu, kura aizsācējs 2013. gadā bija tieši Latgales vēstniecība GORS, Latvijā vispār daudz aktīvāks kļuvis kultūras tūrisms kā tāds – iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas apmeklēt pasākumus citās Latvijas vietās, taču ceļojumu galamērķis nav bijuši tikai pasākumi, tās ir bijušas arī pašas ēkas un koncertzālēs esošās kafejnīcas. Pētījumā norādīts, ka plaisu starp kultūras pasākumu un infrastruktūras apmeklētājiem visvairāk ir izdevies samazināt Latgales vēstniecībai GORS – ja 2018. gadā pēc pētījuma datiem pabijuši 13 % Latvijas iedzīvotāju (nepilni 260 000, 2016. gadā – 12 %), tieši kultūras pasākumu apmeklētāju skaits no 7 % 2016. gadā pieaudzis līdz 9 % 2018. gadā. Iekšzemes kultūras tūristu piesaiste ir arī viens no galvenajiem GORS darbības virzieniem, piemērojot gan repertuāru, kas būtu saistošs gan reģiona iedzīvotājiem, gan tālākiem braucējiem, gan domājot par citām iespējām, ko ceļotāji varētu izmantot. Nākotnē koncertzāles mērķis būtu piesaistīt lielāku ceļotāju auditoriju no tuvējām kaimiņvalstīm. Tā īstenošanai būtu nepieciešama aktīvāka un plašāka visa reģiona tūrisma pakalpojumu sniedzēju sadarbība.

Kultūras notikumi oktobrī

30.09.2019 - 16:37

Oktobra īpašākais notikums Latgales vēstniecībā GORS būs ceturtais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi 2019“, kurā šogad skanēs īpaši festivālam gatavotas programmas ar ērģelnieces Ivetas Apkalnas, mūziķa Jāņa Šipkēvica, vācu džeza ērģelnieces Barbaras Denerleinas un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra piedalīšanos. Tāpat oktobrī uz tikšanos aicina Rēzeknes Dizaina un mākslas vidusskolas jubilejas izstādes “Ars Longa“ autori, kā arī tiks atklāta Vīnes operas 150 gadu jubilejai veltītā izstāde “Hanss Svarovskis. Marisa Jansona skolotājs“. Oktobra beigās ar pirmo lielkoncertu skatītājus iepriecinās latgaliešu grupa “Bez PVN“, bet mēnesi ar humora pilnu vakaru noslēgs komiķis Fjodors Dobronravovs.

Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas absolventu darbu izstāde “Ars Longa”
Līdz 27. oktobrim, bezmaksas, GORS
Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas darbības vīzija ir “Esi gudrs, brīvs un radošs mūsdienu tehnoloģiju un sajūtu pasaulē”. Un tas nozīmē – saprast un orientēties modernajā pasaulē, pakļaut sev un saviem darbiem un izdomām  tehnoloģijas un savām rokām prast radīt. Izstādē Latgales vēstniecības GORS būs skatāma RMDV absolventu darbu retrospekcija 60 gadu griezumā un tajā būs skatāmi šobrīd Latvijas mākslā redzamāko absolventu darbi.
 
Ceturtdiena, 3. oktobris 14.00, Lielā zāle 5,00–8,00 €, GORS
"Mazais princis" ir viena no pasaulē slavenākajām pasakām, jo tā nav pasaka tikai bērniem. Izrādē skanēs Vaska, Pelēča, Vivaldi, Glāsa, Dvoržāka, Šūberta, Dārziņa un Volfes skaņdarbi. Stīgu kvarteta "Sinfonietta Rīga" izpildītās mūzikas pavadījumā smilšu kino māksliniece Tatjana Gavriļenko veidos smilšu gleznas, kas burtiski nākušas no pasaku valstības. Bet profesionālais aktieris Madars Zvagulis jaunajiem skatītājiem vēstīs par Mazā prinča piedzīvojumiem.
Ceturtdiena, 3. oktobris 18.00, Mazā zāle 2,00 €, GORS
Manhetenas starptautiskais īsfilmu festivāls notiks jau 22. reizi, apvienojot 100 000 skatītājus vairāk nekā 400 pilsētās un 6 kontinentos. Žanru dažādība šogad ietver dziļu drāmu, elpu aizraujošu trilleri, lielisku komēdiju, zinātnisko fantastiku ar negaidītiem sižeta pavērsieniem un pat filmu par tik reto sporta tēmu. Katrs skatītājs saņem anketu, lai nobalsotu par labāko filmu un labāko galvenās lomas atveidotāju, tā kļūstot par starptautiskās žūrijas locekli un piedaloties gada labākās īsfilmas un aktiera noteikšanā.
Piektdiena, 4. oktobris 19.00, Mazā zāle 3,50 €, GORS
Oļegs ir krievu izcelsmes Latvijas nepilsonis, pēc profesijas miesnieks, kurš devies labākas dzīves meklējumos – strādāt gaļas kombinātā Beļģijā. Tomēr nepilsoņa statuss apgrūtina peļņas iespējas, Oļegs zaudē darbu, nonāk atkarībā no poļu viesstrādnieku mafijas un attopas dziļākajā savas dzīves bezdibenī. Kad sasniegts viszemākais punkts, viņam tomēr pietiek spēka atsperties un celties augšup. Oļegs pieņem lēmumu par bēgšanu, lai arī sākumā šī ideja šķiet neiespējama.
Sestdiena, 5. oktobris 19.00, Lielā zāle 15,00–25,00 €
Pēc divu gadu pārtraukuma grupa atgriežas ar koncertsēriju “= I A =”. Kā atklāj grupas pārstāvji, tas būs satriecošs koncerts divos cēlienos, un paredzēts šāds vakara plāns: pirmajā daļā tiks piedāvāts “sit-down” šovs jeb sēdizrāde – “Labvēlīgā Tipa” dziesmas neierastā un jaunā skanējumā, tad 20 minūtes bufetes priekiem; koncerta otrajā daļā – “Hands-up jeb rokas augšā” – ballīte tiem, kas atgriezušies no bufetes pauzes. Protams, būs ari pirmatskaņojumi, “TIPA” klasika un kolosāla publika. 
Ceturtdiena, 10. oktobris 12.30, 1. stāva konferenču telpa, bezmaksas, GORS
No 10. oktobra līdz 9. novembrim būs iespēja apskatīt izstādi “Hanss Svarovkis. Marisa Jansona skolotājs”. Šogad ir Vīnes Valsts operas 150. jubileja, kad 120 aprit arī vienam no šīs operas visnozīmīgākajiem diriģentiem – skolotājam, pianistam un rakstniekam Hansam Svarovskim. Viņa atstātais muzikālais mantojums līdz mūsu dienām ietekmē Vīnes operu un klasiskās mūzikas pasauli. Izstādes norisi atbalsta Austrijas vēstniecība Latvijā.
Festivāls “ORGANismi 2019”
No 10. līdz 13. oktobrim Latgales vēstniecībā GORS notiks ceturtais Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi”, kura mākslinieciskā vadītāja ir pasaulē pazīstamā mūziķe, ērģelniece Iveta Apkalna. Šī gada festivālā skanēs koncertprogrammas, kuras festivālam gatavo pati Apkalna, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Shipsea un vācu džeza ērģelniece Barbara Denerleina. Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi” Rēzeknē pirmo reizi izskanēja 2015. gada oktobrī, parādot ērģeļu kā koncertinstrumenta dažādību un iespējas.
 
Ceturtdiena, 10. oktobris 18.00, Mazā zāle 12,00–15,00 €, GORS
Barbara Denerleina ir starptautiski atzīta džeza ērģelniece, gan “Hammond”, gan stabuļu ērģeļu virtuoze. Viņa ir mūzikas skatuves ikona, kura pilnībā sevi ziedojusi, lai atklātu un parādītu skanējumu, ko uz ērģelēm sasniedz džeza mūzika. Mūziķe attīstījusi savu unikālo spēles stilu, kuram nav ne priekšgājēju, ne atdarinātāju. Vairāk nekā 35 gadus ilgās karjeras laikā Denerleina ierakstījusi gandrīz 27 solo albumus. Festivāla “ORGANismi” koncertā tiks atskaņota ērģelnieces jaunākā koncertprogramma “My moments”.
Piektdiena, 11. Oktobris 17.00, 2. stāva konferenču telpa, bezmaksas, GORS
Pirms koncerta muzikologs Orests Silabriedis ikvienu Ivetas Apkalnas un LNSO koncerta apmeklētāju iepazīstinās ar koncertā skanošo darbu autoriem un skaņdarbu tapšanas vēsturi.
Piektdiena, 11. oktobris 18.00, Lielā zāle 7,00–15,00 €, GORS
Pirmo reizi Starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā “ORGANismi” satiksies festivāla mākslinieciskā vadītāja Iveta Apkalna un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, koncertprogrammā “Ērģeļu simfonija”. Tajā tiks atskaņots beļģu komponista un mūzikas publicista Jozefa Jongena Ērģeļkoncerts “Sinfonia Concertante“, kā arī Kanādas latviešu komponista Tālivalža Ķeniņa “Sinfonia Concertata“ (Astotā simfonija).
Sestdiena, 12. oktobris 18.00 un 20.30 (papildkoncerts), Lielā zāle 15,00 €, GORS
Viena no ērģeļmūzikas festivāla īpašajām lietām – katrā festivālā top kāds unikāls uzvedums, koncertprogramma. Šajā reizē ērģelnieces Ivetas Apkalnas aicinājumam atsaucies mūziķis Shipsea (Jānis Šipkēvics), lai kopā ar Ivetu un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas kori radītu koncertprogrammu “Origin”.
Svētdiena, 13. oktobris 11.00, Mazā zāle 8,00 €, GORS
Izrāde-improvizācija bērniem, kurā kopā ar mazajiem skatītājiem improvizēs trīs dažādu profesiju mākslinieki, katras izrādes saturu un zīmējumu radot kā unikālu stāstu. Izrādē piedalās improvizācijas teātra aktieris Varis Klausītājs, viena no Eiropas aktīvākajām un pieprasītākajām solo ērģelniecēm Iveta Apkalna un gleznotāja Ingrīda Ivane.
Svētdiena, 13. oktobris 14.00, Lielā zāle 9,00 €
Andra Gaujas jaunā filma ir provokatīvs skatījums uz vīrieša un sievietes mainīgo lomu mūsdienu ģimenē. Stāsts ir par harizmātisku personību — mūzikas producentu Ralfu (Andris Keišs), kurš sava nepiekāpīgā rakstura dēļ pārliecina sievu, mīļāko un nepilngadīgo meitu sadzīvot zem viena jumta. Pirms filmas pirmizrādes skatītājiem būs iespēja baudīt audiovizuālu performanci, kurā Evija Vēbere, Miķelis Putniņš, Rūdolfs Macats un Rinalds Maksimovs atskaņos skaņdarbus no filmas.
 
 
Pirmdiena, 14. oktobris 18.00, Mazā zāle, bezmaksas
Iespēja noskatīties visas VII starptautiskā Baltijas valstu īsfilmu kinofestivāla “Open Place 2019” godalgotās konkursa īsfilmas: “Atspulgs” (Polija), “Zēni ar taureņiem” (Polija), “Brālība” (Zviedrija/Kanāda/Tunisija/Katara), “Divas pludmalē” (Somija),  “Labais gans” (Igaunija), “Lauztie ziedi” (Latvija/Ķīna), “Mierīga dzīve” (Krievija).
Trešdiena, 16. oktobris 10.00, Mazā zāle, bezmaksas
Vidusskolas vecuma jauniešiem ir iespēja līdzdarboties kultūras mantojuma popularizēšanā, organizējot Latvijas Kultūras kanona konkursu. Ik gadu konkursa tēma tiek mainīta, piedāvājot skolēniem dažādus ar kultūras aktualitātēm, kultūras mantojumu, tradīcijām saistītus uzdevumus. Konkursa ietvaros jaunieši pievērsīsies brīvības ideju daudzveidīgo izpausmju izzināšanai Kultūras kanonā iekļautajos mākslas darbos un kultūras vērtībās, šodienas Latvijas mākslinieku jaunradē, gan arī ikviena jaunieša radošajās iniciatīvās, konkursa finālā radot koncepciju izstādei vai performancei.
Sestdiena, 19. oktobris 19.00, Lielā zāle 15,00–30,00 €
Festivāls „Zelta Maska Latvijā” ir teatrāls notikums, kas vieno krievu un latviešu skatītājus. Festivāls izrāda pēdējās sezonas labākās Krievijas izrādes, kas nominētas vai saņēmušas Krievijas festivāla „Zelta Maska” prēmijas. Izrāde “Solījums rītausmā” veidota pēc Romēna Garī kulta romāna “Solījums rītausmā” motīviem. Pirmkārt, tā vēsta par lielu mīlestību. Kaislīgu, visu piedodošu, taču reizumis arī graujošu, - mātes mīlestību, kura uzvar laiku un attālumu… Bet saites, kuras vieno šā autobiogrāfiskā stāsta varoņus – māti un dēlu – ir ne vien radniecīgas, bet zināmā mērā pat mistiskas. Māte lugas varonim ir devusi izglītību un iedvesmu, iedevusi viņam savu ticību – bezierunu ticību viņam. Viņš izaug, iepazīst dzīvi, pārlaiž tās kāpumus un kritumus un, mātes nepagurstoši modri aprūpēts, turpina cīņu par viņas sapņa īstenošanu, jo saprot – vairs nekad dzīvē nesatiks sievieti, kas spētu viņu mīlēt tāpat kā viņa.
Svētdiena, 20. oktobris 18.00, Lielā zāle 10,00–20,00 €
Uz skatuves kāps grupas zelta sastāvs, lai visi kopā izpildītu grupas radīto un izskanējušo mūziku cauri vairākiem gadu desmitiem, kā arī nosvinētu ne tikai grupas 45. gadadienu, bet arī izcilā ģitārista un grupas kādreizējā dalībnieka Armanda Alkšņa 60 gadu jubileju. Kā jau jubilejas koncertos pieklājas, gaidāmi vairāki pārsteigumi un negaidītas atkalredzēšanās, taču pagaidām viesu vārdi netiek atklāti, lai saglabātos intriga.  Koncertā skanēs visu laiku labākās “Credo” dziesmas “Ziņģe par bailēm”, “Smaidas”, “Disnejlenda”, “Meitene ar kallu ziediem” un citas.
Piektdiena, 25. oktobris 16.00, Mākslas galerija, bezmaksas, GORS
RMDV izstādes darbu autorus, absolventus, šī brīža audzēkņus un skolotājus aicina uz satikšanos izstādē “Ars Longa”. Izstādē skatāma RMDV šobrīd Latvijas mākslā redzamāko absolventu darbu retrospekcija 60 gadu griezumā, kas veltīta skolas jubilejai. Izstādē piedalās Jolanta Ābele, Anita Bernāne, Magone Boleiko, Mairita Folkmane, Bitty Fomins, Pēteris Gleizdāns, Digna Gordijenko, Ilze Griezāne, Una Gura, Līga Jukša, Rolands Krutovs, Anna Laicāne, Mārīte Leimane, Ingūna Levša, Sanita Mickus, Eleonora Pastare, Elga Paura, Vladislavs Paurs, Jānis Plivda, Dainis Pundurs, Antons Rancāns, Gundega Rancāne,  Maruta Raude, Agra Ritiņa, Andris Silapēters, Svetlana Skačkova-Marčenko, Līga Skariņa, Elvīra Sprindžuka, Vija Stupāne,  Modris Svilāns, Ilona Šauša, Vēsma Ušpele, Ģertrūde Zeile, Lilija Zeiļa, Anatolijs Zelčs, Jānis Ziemelis, kā arī skolas pedagogs Norberts Kudiņš.
Sestdiena, 26. oktobris 18.00, Lielā zāle 8,00–15,00 €
Jaunas un senākas dziesmas, paši un koncerta viesi satiksies grupas “Bez PVN” lielajā koncertā “Rūbeži”.Latgaliešu mūzikas apvienība “Bez PVN” pastāvēšanas laikā ir izdevusi divus studijas albumus – “Pyrms Vuorda…” un “Reits”. Grupas autordziesmu repertuārs tiek veidots un izpildīts vienīgi tās dalībnieku dzimtajā – latgaliešu valodā. Grupā muzicē: Kristaps Rasims, Guntis Rasims, Valdis Vucāns, Juris Vucāns un Normans Bārbals. Pazīstamākās grupas kompozīcijas ir “Screen”, “Loopi”, “Golds iz ustobys”, “Eņgeli sviļpoj”.
Svētdiena, 27. oktobris 17.00, Lielā zāle 17,00–30,00 €, GORS
Krievu komiķa, aktiera, dziedātāja un kinoproducenta Fjodora Dobronravova radošais vakars. Dobronravovs teātrī un kino strādā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem – nospēlējis 130 lomas kino un vairāk nekā 60 lomas teātrī. Viena no aktiera pazīstamākajām lomām ir galvenais varonis Ivans Budjko Ukrainas seriālā “Radu būšana”. Aktieris savā radošajā vakarā dalīsies ar aizraujošiem stāstiem par satikšanās reizēm ar aktieriem, režisoriem, skolotājiem un draugiem, priecēs ar dažādu laiku dziesmām un atbildēs uz skatītāju uzdotajiem jautājumiem.