Pavasarī Latgales vēstniecībai GORS, kā pirmajai jaunizbūvētajai reģionālajai koncertzālei Latvijā, aprit desmit gadi, ko tā svinēs jubilejas pasākumu ciklā “10 kā 1”. Jubilejas gada centrālie notikumi norisināsies laikā no 28.marta līdz 27. maijam, iezīmējot GORS darbības svarīgākās šķautnes – simfoniskās un kora mūzikas koncerti, muzikāli teatrālie uzvedumi, jaunrade, latgaliskās vērtības, jauno mūziķu talantu kalve.
“Sākot reģionālo koncertzāļu stāstu pirmajiem Latvijā, mums bija uzticēta liela atbildība – attaisnot valsts un pašvaldību īstenotās Eiropas Savienības programmas mērķu sasniegšanu. Desmit gadu laikā esam kļuvuši par neatņemamu kultūras dzīves sastāvdaļu Latvijā. Ik gadu GORS notiek vairāk nekā 150 publiskie kultūras pasākumi, bet ēkā notiekošo norišu kopējais apmeklētāju skaits gadā pārsniedz vairāk nekā 120 tūkstošus interesentu. Mūs novērtē kā apmeklētāji, tā arī mākslinieki, kuri joprojām uzteic koncertzāles akustikas nepārspēto kvalitāti, tehniskās iespējas un arī cilvēkus. Uzdrīkstēšanās lemt par reģionālo koncertzāļu izbūvi Rēzeknē, Liepājā un Cēsīs vēl vairāk izceļ augstvērtīgas koncertzāles neesamību Rīgā,” saka Latgales vēstniecības GORS vadītāja Diāna Zirniņa.
Runājot par jubilejas pasākumu ciklu “10 kā 1”, GORS Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja Ilona Rupaine saka: “Latgales vēstniecības GORS desmit gadu jubilejas pasākumu sērijai ir dots kopējais nosaukums “10 kā 1” - desmit gadi ir paskrējuši kā viens mirklis. Desmit gadus GORS komanda darbojas kā viens vesels, aicinot uz Rēzekni labākos dažādu žanru mūziķus un mūziķu kolektīvus, teātru izrādes un daudzveidīgus skatuves uzvedumus, deju kompānijas, māksliniekus, vēstot par latgalisko, radot jaundarbus, iedvesmojoties no izcilām personībām, ļaujot ikvienam apmeklētājam justies gaidītam.
10 KĀ 1 | LIELO DZĪVNIEKU GAIDOT. Daiņa Pundura keramikas izstāde
No 28. marta līdz 1. jūnijam Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerija
Dainis Pundurs ir Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļas absolvents (1986), šobrīd Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors, Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītājs, daudzu starptautisku izstāžu, simpoziju dalībnieks un balvu ieguvējs.
“Lielo dzīvnieku gaidot” ietver divas autora jaunāko darbu sērijas, kuras saistītas ar trauka un objekta ideju. Izzinot keramikas materiālu un tā veidošanas procesu kā pašizpausmes fenomenu, autora izpildījumā trauks, tā tilpums un tektoniskais veidols kļūst par konteksta un satura konteineru. Autors uzlūko trauku tā maksimālajā izpausmē, kā abstraktu ideju par trīsdimensionālu objektu ar iekšējo tilpumu, tiecoties ekspozīcijas telpā radīt vizuālu rituāla noskaņu, sasniedzot ekspresijas intensitāti, kas robežojas ar fiziski sajūtamu klātbūtni.
Lielais dzīvnieks un gaidīšanas sajūta ir mistiskā ekspozīcijas telpiskumu caurvijošā tēma, kas ir saistīta ar personisku pieredzi pagātnē, kā arī personiskajiem mītiem, kuri netiek pilnībā atklāti.
10 KĀ 1 | TRASUNS.FABULAS. Dziesmuspēle
Sestdiena, 29. aprīlis 18.00, Lielā zāle
Dziesmuspēle ir jauns, muzikāli skatuvisks darbs latgaliešu valodā, iedvesmojoties no Franča Trasuna fabulām. Šis jaundarbs savā ziņā atsauc atmiņā pirms desmit gadiem koncertzāles Atklāšanas koncertos pirmatskaņoto dziesmuspēli “Ķēniņmeita. Latgales pasaka”. Izrādes mūzikas materiālu veido pieci komponisti - Platons Buravickis, Orests Silabriedis, Ieva Parša, Sniedze Prauliņa un Ernests Mediņš, kuri “taps redzami”, jo viņi reizē ir arī savu jaundarbu izpildītāji. Jaundarbu atskaņojumā piedalīsies Rēzeknes kamerorķestra mūziķi, Trasuna dzejas tekstus izspēlēs aktieri, muzikāli teatrālo darbību vadīs diriģents Jānis Stafeckis un režisore Inese Mičule.
Dziesmuspēlē izdziedās un izspēlēs mūsdienu “mazā cilvēka” vājības – greizsirdība, cietsirdība, aprobežotība, alkatība, nenovīdība, muļķība. Cik mēs paši esam drosmīgi paskatīties acīs savām vājībām? Vai paliksim labāki?
10 KĀ 1 | SALDI RŪGTI MŪŽĪGAIS. LNSO, VAK Latvija, Andris POGA
Sestdiena, 13. maijs 18.00, Lielā zāle
Koncertprogramma “Saldi rūgti mūžīgais” būs viens no Latgales vēstniecības GORS 10 gadu jubilejas sērijas krāšņākajiem akordiem. Tās dalībnieki - Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un diriģents Andris Poga ir koncertzāles ilggadējie draugi, domubiedri un daudzu radošo ideju rosinātāji un realizētāji. Koncerts būs tradicionāls un reizē ļoti neparasts, saldu un reizē arī rūgtenu garšu piesātināts. Būs jaundarbs un būs arī mūžīgas klasiskas simfoniskās un vokāli - simfoniskās mūzikas vērtības.
Koncerts iesāksies un arī noslēgsies ar Latgales dabas un tautas mūzikas rosinātiem darbiem (Jānis Ivanovs “Varavīksne” un Edgara Mākena jaundarbs). Koncertprogrammas 1. daļā skanēs franču 19. gadsimta komponista Francisa Pulenka “Gloria” - slavinājums Dievam, kurā daudz laicīga un neierobežota prieka, rotaļīguma un teatrālisma. Cita veida rotaļīgums un teatrālisms būs dzirdams Dmitrija Šostakoviča 15. simfonijā, kas skanēs koncerta 2. daļā. Komponista pēdējais simfoniskais sacerējums ir drāma un kaleidoskopisks dzīves vērojums vienlaikus. Dzīve un laikmets, kas aizslīd garām. Kā mūžība – bez sākuma un beigām. Šostakoviča simfonijas fināla gaistošo pianissimo turpinās latviešu komponista Edgara Mākena jaundarbs.
Koncerta dalībnieki:
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”
soliste Gunta Gelgote (soprāns),
diriģents – Andris Poga
Oresta Silabrieža ievadvārdi.
Koncerta režisors - Reinis Suhanovs
10 KĀ 1 | ZIEDONIS. Koncertuzvedums
Sestdiena, 20. maijs 18.00, Lielā zāle
2013.gada jūnijā “Imants un Ziedonis” bija viens no pieprasītākajiem GORS Atklāšanas pasākumiem. Šis Latvijas Radio kora un Sigvarda Kļavas veidotais koncertuzvedums jau pirms 10 gadiem iekaroja klausītāju sirdis. Tolaik uzveduma režisors un viens no uzveduma idejas autoriem bija Uģis Brikmanis, kurš bijis arī Latgales vēstniecības GORS Atklāšanas koncerta un koncertuzveduma režisors. Viņš allaž bijis un mūžos paliks GORS un Radio kora domubiedrs un draugs.
Imanta Kalniņa dziesmas ar Imanta Ziedoņa dzeju šogad ar jaunām krāsām iemājos koncertuzveduma īpašajā - dzejnieka jubilejas gada versijā. Būs iespēja noklausīties fragmentus no oratorijas "Dzejnieks un nāra", iemīļotās dziesmas "Mīlestība divreiz neatnāk", "Visskaistākām ogām pasaulē", "Buramdziesmiņa" ("Kamēr vien akmens augs") un virkni mazāk zināmu vai pavisam aizmirstu dziesmu, piemēram, slaveno tekstu "Mūžu mūžos būs dziesma", tik ne Valtera Kaminska bravūrīgajā, bet Kalniņa liriskajā izklāstā. Imanta Kalniņa dziesmas speciāli šim uzvedumam aranžējuši dziedātājs un komponists Andris Sējāns, ģitārists Kaspars Zemītis un Valmieras teātra mūzikas daļas vadītājs Emīls Zilberts. Dziesmas mīsies ar Imanta Ziedoņa balss ierakstiem – dažādos laikos dokumentētiem dzejas lasījumiem un esejiskām pārdomām jeb jēdzienu spēlēm.
Uzvedumā uzstāsies lieliskie Imanta Kalniņa dziedoņi Renārs Kaupers, Jānis Strazdiņš, Latvijas Radio kora soliste Iveta Apine. Instrumentālajā grupā spēlēs flautists Aldis Klučnieks, vijolniece Agate Pooka, ģitārists Kaspars Zemītis, kontrabasists Mārcis Lipskis, sitaminstrumentālists Ivo Krūskops un pianists Rihards Plešanovs.
10 KĀ 1 | VISI PUTNI SKAISTI DZIED. Līdzdalības izrāde
Sestdiena, 27. maijs 19.00, brīvdabā pie GORA
Muzikālā īpašvietas izrāde “Visi putni skaisti dzied” būs dokumentāla līdzdalības izrāde, kas piedāvās skatītājam neparastus skatupunktus uz kultūras un dabas robežām, kurās cīnās kultivētais un dabiskais, cilvēka kārtība un dabas savvaļa. Izrādē dziesmas un dziedāšanas savstarpējās attiecības tiks aplūkotas četros līmeņos, savijot mitoloģisko, ekoloģisko, vēsturisko un identitātes veidošanās stāstus. Līdzdalības izrāde taps, sadarbojoties profesionāliem māksliniekiem ar vietējo kopienu. Kora dziedātāji ne tikai kļūs par muzikālā materiāla izpildītājiem, bet viņu domas par dziedāšanu, cilvēka un dabas attiecībām, kļūs arī par izrādes dramaturģijas daļu. Savukārt skatītājiem šī būs izrāde - darbnīca un arī viņi kļūs par izrādes līdzradītājiem. Ainu pēc ainas skatītāji tiks iedrošināti ne tikai klausīties, ieklausīties, sadzirdēt stāstus par putniem un cilvēkiem, bet arī atklāt pašiem savu balsi.
Režisore, dramaturģe Krista Burāne, dramaturģijas konsultants Jānis Balodis, mūzikas autors Jēkabs Nīmanis.
Latgales vēstniecība GORS tika atklāta 2013. gada 30. maijā, kļūstot par pirmo no pamatiem celto augsta līmeņa akustisko koncertzāli Latvijā. “Šodien var droši apgalvot, ka Latgales vēstniecība GORS ir Rēzeknes un Latgales simbols, vieta, kur dun un dūc māksla, cilvēki, dzīve. Tas ir notikumu centrs ar plašu un dažādu pasākumu programmu – koncertiem, teātri, baletu, izstādēm, kino, izsmalcinātu kafejnīcu, kā arī centrs, lai semināros un konferencēs tiktos jomas profesionāļi un runātu par Latgalei svarīgiem jautājumiem. Aizejošos gadus pavada Raiņa vārdi “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!”, un GORS pastāv!”, saka GORS vadītāja D. Zirniņa.
Reaģējot uz pārmaiņām, meklējot iespējas pielāgoties un turpinot rast veidu, kā cilvēki var saņemt savu kultūras devu, Latgales vēstniecība GORS turpina būt par satikšanās vietu jauniem un veciem, saimēm un dzimtām, savējiem un aicinātajiem. Desmit gadu laikā Latgales vēstniecībā GORS ir izveidojušās spēcīgas tradīcijas – martā pasniegt māla “Boņuku” un godināt aktīvākos un veiksmīgākos Latgales kultūras darītājus, vasarā tikties ar draugiem “Vasarnīcā” un kino vakaros terasē, bet rudeni pavadīt ērģeļmūzikas festivāla “ORGANismi“ atmosfērā.
