KLUSUMA REFLEKSIJA. Agras Ritiņas jubilejas izstāde
Līdz 10. janvārim, Mākslas galerija

Savā jubilejas izstādē māksliniece pie skatītājiem nāk ar krāsās un noskaņās piesātinātu ainavu plejādi, kas ir veltījums savai galvenajai iedvesmotājai – dabai. Gleznot dabu vai gleznot dabā – šie divi procesi Agras Ritiņas daiļradē saplūst vienotā ritmā. Atšķirīgas ir vien gleznu tapšanas fona skaņas un vibrācijas, kas sniedz dažādus impulsus, bet atstāj nemainīgu pašizteiksmes procesu mākslinieces refleksijām par dabā notiekošo. Agras Ritiņas glezniecības pamatā ir dabā nolūkotas un caur mākslinieces radošās uztveres prizmu tvertas noskaņas, kas kā gaismas un telpas refleksijas nogulst uz audekla.

 

NEJAUŠAS ISTABAS. Ingrīda Ivane
No 10. janvāra līdz 15. martam, Mākslas galerija

Gleznotāja Ingrīda Ivane savā jaunākajā izstādē aicina pārdomāt, cik būtiska mūsdienās ir piederības sajūta. Ekspozīcija ir turpinājums autores interesei par mājvietas jēdzienu, identitāti un kultūrvēsturisko atmiņu. Darbi aplūko mājas nevis kā ģeogrāfisku punktu, bet kā uztveres un piederības konstruktu. Gleznās netiek reproducētas konkrētas vietas, tās vēsta par to, kas mūs veido – gan redzamais, gan neskaidri sajustais.

 

Postfolkloras grupa “RIKŠI” kopš pirmās spēles ir kļuvusi 15 gadus vecāka. Ērika akordeons, Madaras vijole, Ivara basģitāra, Mārča mandolīna un Jurģa bungas ar latgaliešu enerģiju un ballīti paviesojušies gandrīz visās Latvijas pilsētās, lielā daļā ciemu arī. Jauniešu balsis izdziedājušas “Noriet saule”, “Vot i puiseits”, “Lobs vokors”, “Īveņu”, “Kamudzi” un vēl daudzus latgaliešu tautas mūzikas redzējumus dažādos festivālos un Dziesmu un deju svētku notikumos. Danči nospēlēti gan nometnēs Latvijā, gan ciemos pie tautiešiem diasporā. Būs dziesmas, kurās ieklausīties, būs dziesmas, kurām skaļi dziedāt līdzi, būs dziesmas, pie kurām droši drīkstēs kustēties un pat dejot. Būs dziesmas ar 15 gadu stāžu, būs kaut kas vien šajā gadā tapis, būs arī ieskats topošajā bērnu dziesmu programmā.

 

Traki laba komēdija. Vienkārši perfekta, kad viss aiziet šķērsām, un tieši tāpēc kļūst traki labi. Vai tu kādreiz esi saticis svešinieku vannasistabā? Vai esi lēmis glābt savu reputāciju ar aktiera palīdzību un iejaucies cita cilvēka dzīvē, lai glābtu savējo? Vai bijis liecinieks tam, kā labi slēptas kaislības pēkšņi uzsprāgst kā šampanieša pudele? Ja nē, tad ir pienācis laiks to redzēt! Lomās: Rihards Lepers, Linda Kalniņa un Marika Šmukste. Režisors: Dž.Dž. Džilindžers.

 

Lai svinētu 40 gadu radošās darbības jubileju, pie saviem skatītājiem dodas dziedātājs, mūziķis un arī nedaudz aktieris Andris Baltacis, piedāvājot sirsnīgu un krāsainu koncertsēriju “Latgalietis Pasaulē”. Andris Baltacis ir viens no spilgtākajiem latviešu skatuves māksliniekiem, kura muzikālais ceļš vedis cauri visdažādākajiem žanriem un formātiem. No kapelas “Dunduri” un grupām “Stikls”, “Baltie lāči”, līdz dalībai televīzijas šovos, piemēram, “Dziedi ar zvaigzni” un “Pārdziedi mani”; no dziesmām līdz muzikālajām izrādēm, no šlāgera līdz operai. Uz skatuves Andrim pievienosies izcili mūziķi: pianists Juris Kristons, ģitārists Jānis Kalniņš, basģitārists Modris Laizāns, bundzinieks Ivars Kalniņš, vokālais trio “Oranžās”…kā arī īpašie viesi! Koncertu muzikālo pusi papildinās dejotāji horeogrāfes Beātes Svarinskas vadībā.

 

"Mana mūzika ir matemātika un mīlestība." — tā reiz teicis deviņdesmitgadnieks Arvo Perts /Arvo Pärt/, pēdējos gados pasaulē visvairāk atskaņotais komponists. Programmā: Arvo Perta, Pētera Vaska, Georga Pelēča, Andreja Selicka, Valentīna Silvestrova un Džona Tavenera mūzika. Koncertā pirmoreiz būs dzirdami arī divu latviešu komponistu jaundarbi, kas tapuši kā 90. dzimšanas dienas dāvana Arvo Pertam.

 

Jau tradicionāli sporta deju klubs “VIVA” sadarbībā ar Latvijas sporta deju federāciju aicina uz sporta deju sacensībām - Latvijas valsts 10 deju čempionātu 2026 un Latvijas Kausa izcīņas posma sacensībām. Ieejas maksa 15 eiro, biļetes derīgas atkārtotai ieiešanai un iziešanai visas dienas garumā. Vakara daļas sākums plkst. 19.00, vietas pie galdiņiem – 30,00 eiro (vietu pie galdiņiem var rezervēt un plašāk uzzināt, zvanot 29161019 (Ilona)).

 

Uz GORS Lielās zāles deju grīdas gaidīsim visus tos, kam patīk dejot – gan profesionālus dejotājus, gan deju kursu apmeklētājus, gan tos, kas dejo tikai savam priekam. Balles programmas deju izlase - lēnais valsis, tango, vīnes valsis, fokstrots, kviksteps, samba, ča ča ča, rumba, džaivs, bačata – mūzikā ietērps Rēzeknes bigbends un solisti. Vakara gaitā darbosies restorāna “ZĪDS” bārs un bufete. Ir iespēja iegādāties gan ieejas biļetes, gan vietas pie galdiņiem. Ieteicamais apģērbs: Tumšs uzvalks – kungiem, garā vakarkleita - dāmām

 

Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” pyrmū reizi padūta 2009. godā, bet nu 2013. gods bolvu organizej Latgolys viestnīceibys GORS komanda. Bolvys mierkis ir apkūpuot īprīškejuo goda nūzeimeiguokūs dorbus i nūtikšonys, gūdynuot aktivuokūs Latgolys kulturys procesa puorstuovus i popularizātuojus, kai ari veicynuot jaunradis atteisteibu i kulturys daudzveideibu. Pretendentus bolvai ari itūgod var dasaceit kategorejuos “Volūda. Literatura. Publicistika”, “Aktivitatis. Nūtikšonys. Personeibys” i “Audio. Video”. Izviertejūt dasacejumus divejuos kuortuos, bolvys žureja izvierzeis 30 nominantus i nūsaceis bolvys sajiemiejus – aktivitatis, personeibys, nūtikšonys i dorbus, bez kurūs latgaliskuo kultura 2025. godā nabyutu īdūmojama. Vīna bolva tradicionalai tiks pīškierta par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā. Aizpiļdeitys dasacejuma anketys bolvai “Boņuks 2025” Latgolys viestnīceiba GORS gaideis da 16. janvara – tīšsaistē, elektroniski voi pa postu. Īsnāgtūs dasacejumus izviertēs latgaliskū kulturvidi voi attīceigū bolvys nūzari puorzynūša žureja. Bolvys pretendenta dasacejuma anketu škārsteiklā var atrast: bonuks.lv i latgalesgors.lv.

 

Kotru godu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja ir na tik atsavieršona iz pārnajā godā padareitū, tok ari latgalīšu kulturā aktivūs ļaužu, interesentu i atbaļsteituoju sasatikšona i īsadvasmuošonuos pasuokums. Bolvys “Boņuks 2025” padūšonys ceremoneja nūtiks 14. martā Latgolys viestnīceibā GORS, kai ari tū varēs vērtīs tīšraidē LTV1 i LSM.lv. “Boņuks 2025” ceremonejis vadeituojs byus radejis personeiba i influencers Lauris Zalāns.

 

Ituo gods suokuos bolvys par padareitū, sasnāgumim voi aktivitati latgalīšu kulturā pārņ sajēme Amandys Anusānis i Liānys Merņakys ceļojūšuo izstuode "Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivuos", Bronislavys Martuževys fonds “Rakstītāja” i Bronislavys Martuževys symtgadis nūtikšonys – dzīšmu gruomota "Dzimst dziesmas tautā, dzimst..." i koncertizvadums “Topi stipra, sirds”, Daugovpiļs teatra izruode latgaliski "Kaids nūteikti atīs", Evija Maļkeviča-Grundele, muzeja "Ondrupenis lauku sāta" nūvodpietneica, Juoņa Gleizda symtgadei veļteiti pasuokumi – Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys konkurss “Juoņa Gleizda bolva fotografejā” i fotogruomota “Gleizda metode”, Jura Urtāna gruomota "Latgales pilskalni un to folklora", literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys programa, folklorys kūpys "Upīte" projekts - kolhoza laiku dzīšmu atjaunuošona, koncertizvadums "Folk pasija: Francis Trasuns", vinilplate Seimaņs Putāns "Caur bolsim as eju" i koncertizruode "Putāns. Toreiz un tagad.”. Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā tyka gūdynuota Nautrānu vydsškolys latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja Veronika Dundure. 2024. gods simpatejis bolvys “Žyks” sajiemiejs - raidejumu cyklys “Pazudušū pādu retrospekceja - pīrūbeža”.

 

“Boņuks 2025” nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” i bīdreiba “Latgales reģiona attīstības aģentūra”.

 

Dasaceišona TE

KLUSUMA REFLEKSIJA. Agras Ritiņas jubilejas izstāde
Līdz 11. janvārim, Mākslas galerija
Savā jubilejas izstādē māksliniece pie skatītājiem nāk ar krāsās un noskaņās piesātinātu ainavu plejādi, kas ir veltījums savai galvenajai iedvesmotājai – dabai. Gleznot dabu vai gleznot dabā – šie divi procesi Agras Ritiņas daiļradē saplūst vienotā ritmā. Atšķirīgas ir vien gleznu tapšanas fona skaņas un vibrācijas, kas sniedz dažādus impulsus, bet atstāj nemainīgu pašizteiksmes procesu mākslinieces refleksijām par dabā notiekošo. Agras Ritiņas glezniecības pamatā ir dabā nolūkotas un caur mākslinieces radošās uztveres prizmu tvertas noskaņas, kas kā gaismas un telpas refleksijas nogulst uz audekla.
 
JUBILEJAS TIKŠANĀS AR AGRU RITIŅU
Trešdiena, 3. decembris, Mākslas galerija, bezmaksas
GORS Mākslas galerijā notiks jubilejas tikšanās ar mākslinieci Agru Ritiņu. Sarunas laikā būs iespēja uzzināt vairāk par izstādes tapšanas procesu, mākslinieces radošo domāšanu un iedvesmas avotiem, kā arī uzdot jautājumus un dalīties pārdomās par redzēto.
 
ATCELTS | SUŅA SIRDS. Izrāde pēc Mihaila BULGAKOVA stāsta
Ceturtdiena, 4. decembris, Lielā zāle
Izrādes "Suņa sirds" organizatori Main Star informē, ka pasākums ir atcelts. Plašāk par biļešu atgriešanu pie notikuma apraksta.
 
LAIMAS MUZYKANTI. 30 gadu jubilejas koncerts
Sestdiena, 6. decembris 18.00, Lielā zāle 
Koncerts iecerēts kā sirsnīga, muzikāla satikšanās ar saviem klausītājiem un bijušajiem grupa dalībniekiem. Uzstāsies arī īpašie viesi – Olga Rajecka, Kristīne Kārkle u.c. Klausītāji varēs baudīt savas iemīļotās dziesmas, piemēram, “Meitu muote”, “Tuoļi dzeivoj”, “Krūga Madaļeņa”, “Ķēvīt, manu svilpastīt”. Iecerēti arī muzikāli pārsteigumi.
 
KĀ CIRCENĪTIS AIZKRĀSNĒ. ZIEMASSVĒTKU KONCERTS. Aija VĪTOLIŅA un AG TRIO - A. HERMANIS, M. AUZIŅŠ, K. ZEMĪTIS
Svētdiena, 7. decembris 16.00, Lielā zāle 
Ziemassvētkos ar īpašu svētku programmu uzstāsies akustisko ģitāru trio "AG 3'o" un dziedātāja Aija Vītoliņa. Latvijas izcilākie dažādu paaudžu ģitāristi – Kaspars Zemītis, Aivars Hermanis un Mārcis Auziņš – iedvesmojoties no pasaulslaveno ģitāras virtuozu Al Di Meola, John McLaughlin and Paco De Lucia kopmuzicēšanas, 2011.gadā apvienojās akustisko ģitāras trio, kuram tika dots nosaukums "AG 3'o".
 
LATVIJAS RADIO BIGBENDS UN IEVA KERĒVICA. Zigmara Liepiņa mūzika
Sestdiena, 13. decembris 18.00, Lielā zāle 

Latvijas Radio bigbends, kopā ar daudzpusīgo un krāšņo vokālisti Ievu Kerēvicu, klausītājiem piedāvā jaunu koncertprogrammu, kas izceļ komponista Zigmara Liepiņa daiļradi no grupas "MODO" 1970. gadu dziesmām un skaņdarbiem, līdz kino un teātra mūzikai. Šajā programmā leģendārā latviešu komponista  Zigmara Liepiņa skaņdarbi iegūs jaunu un svaigu skanējumu bigbenda aranžējumos, saglabājot to muzikālo dziļumu un emocionālo vēstījumu.

 
PRIECĪGĀKIE ZIEMASSVĒTKI. BARITONI
Svētdiena, 14. decembris 17.00, Lielā zāle 
Jūs sagaida gan pašu radītas Ziemassvētku dziesmas no BARITONI jaunā albuma, gan skaistas un atpazīstamas ziemas melodijas, kurām būsim piešķīruši savu īpašo daudzbalsīgo skanējumu. Par skanīgām balsīm un gaišu atmosfēru rūpēsies Mārtiņš STRODS (+ akustiskā ģitāra), Artūrs PUNCUĻS (+ kahons), Ingars PUNCUĻS, Normunds LITOVNIEKS un pie taustiņiem – maestro Džuliāns.
 
EIROPAS SKAŅU GLEZNA
Ceturtdiena, 15. decembris 18.00, Mazā zāle, bezmaksas
Muzikālajā ceļojumā pa Eiropu skatītājus vedīs Rēzeknes novada Maltas mūzikas skolas, Viļānu Mūzikas un mākslas skolas, kā arī Mākslu izglītības kompetences centra Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolas struktūrvienības Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas skolas audzēkņi, absolventi un skolotāji. Latgaliešu, horvātu, čehu un ukraiņu mūzika skanēs apvienotā pūtēju orķestra, stīgu instrumentu orķestra, vokālā ansambļa un solistu izpildījumā.
 
TEV TUVUMĀ. Ziemassvētku koncerts
Piektdiena, 19. decembris 19.00, Lielā zāle 
Jauns gads, mūziķu apvienībai TEV TUVUMĀ pievienojies pa kādam jaunam dalībniekam, ierakstīta pa kādai jaunai oriģinālkompozīcijai. Bet jau decembrī ar jaunu programmu, bet nemainīgu kopējo noskaņu un Ziemassvētku gaidīšanas prieku, gaidīsim Jūs mūziķu apvienības koncertos visā Latvijā!
Arī šogad kļūt gaišākiem, garīgākiem un iejūtīgākiem pret līdzcilvēkiem aicinās - Artūrs SKRASTIŅŠ, Ilze ĶUZULE-SKRASTIŅA, Aija ANDREJEVA, Marts Kristiāns KALNIŅŠ,  Jānis AIŠPURS, Kristiāna STIRĀNE, Elvijs BUŠS, Jānis MILTIŅŠ, Valters SPRŪDŽS, Agate OZOLIŅA un Kaspars KURDEKO.
 
SAPNIS VECGADA NAKTĪ. Muzikāli izklaidējošs gadumijas šovs
Sestdiena, 20. decembris 19.00, Lielā zāle
Iemīļotas latviešu dziesmas un populāri pasaules hiti humorpilnā gaisotnē garantēs prieku un dzirkstošu garastāvokli divu stundu garumā! Viss, ko šovā piedzīvosiet, ir sapņaina patiesība vai patiess sapnis, un, iespējams, arī kāds no jūsu sapņiem tiks piepildīts... Muzikāli izklaidējošā gadumijas šovā SAPNIS VECGADA NAKTĪ jūs priecēs lieliska aktieru un dziedātaju komanda - Maksims Busels, Gustavs Melbārdis, Anmary, Atis Zviedris, Luka, Dainis Skutelis, Sanita Roze, Edvards Grieze, Toms Kalderauskis, Emīls Gilučs-Lācis, Austra Elza Kozuliņa, Zane Lazdiņa un Sarma Liede. Šovu bagātinās arī dejotāji Rolands Šteinbergs, Zane Stūre, Kārlis Kemlers, Asnate Rikse, Ieva Kemlere, bet par muzikālo pavadījumu rūpēsies instrumentālā grupa Matīsa Žilinska vadībā.
 
KURŠ IR ZIEMASSVĒTKU VECĪTIS. Izrāde bērniem
Svētdiena, 21. decembris 11.00, Mazā zāle

Kaimiņi var gadīties visādi – lieli, mazi, klusi, skaļi, jocīgi un dažreiz dīvaini. Un bieži vien ir kaimiņi, kuri nu nemaz nav tik draudzīgi! Tie var mūziku briesmīgu klausīties, kaitinoši skaļi smieties, smagi lāčot pa istabu vai vienkārši,  ne no šā ne no tā – šaut salūtu. Arī Ziemeļbriedim nav paveicies, jo kaimiņos tam dzīvo Pingvīns, kurš nez kāpēc, pēdējā laikā ir kļuvis neciešami skaļš! Jo tuvāk Ziemassvētku laiks, jo Pingvīns skaļāks kļust! Kāpēc tas ir tā? Un kas viņam padomā? To jūs uzzināsiet atnākot uz sirsnīgu Ziemassvētku izrādi visai ģimenei KURŠ IR ZIEMASSVĒTKU VECĪTIS?!

NEVAR VAIRĀK SAGAIDĪT. TUTAS Ziemassvētku koncerts
Otrdiena, 23. decembris 18.00, Lielā zāle 
Lapsa, Feneks un Āpsītis šogad ļoti, ļoti, ļoti gaida Ziemassvētkus. Un jo īpaši viņi gaida Ziemassvētku vecīti. Tik ļoti, ka nevar vairāk sagaidīt. Bet Tuta zina – Ziemassvētki ir gaidīšanas svētki, tas nozīmē, ka gaidīšana ir ne mazāk svarīga un ne mazāk skaista kā paši svētki. Bet kā lai to iemāca nepacietīgajiem zvēriem? Tutai ir pāris idejas, kā gaidīšanu padarīt aizraujošu mums visiem – tik aizraujošu, ka pat nepamanīsim pienākam to brīdi, kad eglē iedegsies svecītes, pagalmā ieskanēsies zvaniņi un pie durvīm kāds klauvēs. Kas tas būs?
 
RIEKSTKODIS. Sofia Festival Ballet
Piektdiena, 26. decembris 17.00, Lielā zāle
Ar svētku priekšnesumu “Riekstkodis”, uzstāsies “Sofia Festival Ballet” zvaigznes. Vairāk nekā četrdesmit dejotāju meistarība un grācija, brīnišķīgi tērpi un, protams, nepārspējamā Pētera Čaikovska mūzika aizraus gan pieredzējušus baleta mākslas mīļotājus, gan tos, kuri baletu apmeklēs pirmoreiz. Aicinām izbaudīt Ziemassvētku burvību un klasiskās horeogrāfijas skaistumu.
 
KADIĶĪŠU IELOKĀ. Intars BUSULIS. Ziemassvētku koncerts
Sestdiena, 27. decembris 18.00, Lielā zāle
Pirmo reizi, Ziemassvētku laikā, aicinām klausītājus uz īpašu muzikālu notikumu - Intara Busuļa un Abonementa orķestra svētku koncertu “Kadiķīšu ielokā...”.
“Kadiķīšu ielokā...” būs koncerts, kurā saplūst mūzika, sirsnība un kopā būšanas sajūta. Intara Busuļa enerģija, harizma un mūziķu izcilais sniegums radīs īpašu svētku noskaņu. Tajā skanēs klausītājiem zināmas Intara Busuļa un Kārļa Lāča radītas kompozīcijas jaunās skaņās, kā arī iemīļotas Ziemassvētku melodijas, kur katrs no mūziķiem dalīsies ar savu mīļāko ziemas dziesmu.
  
TIK VIEGLI UN BALTI. Ance KRAUZE un Zigfrīds MUKTUPĀVELS Ziemassvētkos
Svētdiena, 28. decembris 15.00, Lielā zāle 
Iemīļotie dziedātāji Ance Krauze un Zigfrīds Muktupāvels decembrī apceļos koncertzāles visā Latvijā ar sirsnīgu Ziemassvētku koncertprogrammu "Tik viegli un balti"! Mūs visus sagaida visskaistākās Ziemassvētku un baltā laika dziesmas, gaišas svētku sajūtas, brīnuma nojausma, satikšanās un kopā dziedāšanas prieks! Kopā ar Anci un Zigfrīdu uz skatuves būs lieliski mūziķi komponista Jāņa Strazda vadībā, koncerta scenārija autore un režisore - Maija Kalniņa.
 
LAI LAIME NEPĀRIET 2026. VECGADA ŠOVS. Grupa Labvēlīgais Tips
Pirmdiena, 29. decembris 19.00, Lielā zāle
Šī gada decembrī grupa "Labvēlīgais Tips" atkal ņemsies, ālēsies, spēlēs un jokos savā ikgadējā Vecgada šovā “Lai laime nepāriet 2026”. Pasākums jau kļuvis par tradīciju tiem, kas vēlas dzirdēt pazīstamus grupas hītus, novērtēt pirmatskaņojumus, pasmieties, redzēt īpašos viesus, sagaidīt pārsteigumus un – bufetes pārtraukumā – iepazīties gan ar sortimentu, gan citiem apmeklētājiem un ļauties šampanieša burbuļu vilinājumam.
​

 

 

Izstādes mērķis ir mudināt sabiedrību ieraudzīt vardarbību nevis kā privātu traģēdiju, bet kā kopīgu atbildību. Tā aicina lauzt klusēšanas kultūru, kas līdz šim ļāvusi vardarbībai turpināties nepamanītai. Instalācija rosina ikvienu aizdomāties – gan par sevi, gan par sievietēm un meitenēm, kas dzīvo mūsu vidū. Vardarbība mīl klusumu. Bet klusēšana vairs nav risinājums.

 

“Oranžā istaba – stikla stāsti” ir caurspīdīga telpa sabiedrības redzeslokā, kurā apmeklētāji var dzirdēt reālu sieviešu balsis un stāstus par piedzīvoto vardarbību. Tas ir māksliniecisks un sociāls aicinājums ieraudzīt, sadzirdēt un rīkoties. Šī instalācija simbolizē gan kluso liecību, gan drošu telpu dialogam – vietu, kur sabiedrība tiek aicināta pārtraukt vienaldzību.

 

Ar šo darbu Centrs MARTA Rēzekne aicina izkāpt ārpus līdzšinējām klusēšanas sienām un redzēt to, kas ilgstoši bijis apslēpts. Šī instalācija radīta tādēļ, ka pārāk daudz stāstu joprojām paliek nesadzirdēti.

Tava uzmanība. Tava balss. Tavs vēstījums. Tie ir daļa no pārmaiņām.

 

Izstāde nav vien pasīva pieredze – tā ir dzīva, līdzdalību rosinoša telpa. Centrs MARTA aicina arī apmeklētājus ierunāt savu pieredzi audio formātā, izmantojot uz vietas pieejamo QR kodu, lejuplādēt savu vēstījumu. Šī iniciatīva aicina atvērt sabiedrisko telpu pieredzei, kas pārāk bieži paliek aiz slēgtām durvīm.

 

“Oranžā istaba ir kā caurspīdīgs liecinieks – klusējošs un spēcīgs vienlaikus. Tā dod balsi tiem, kurus pārāk ilgi nav dzirdējuši,” saka Centrs MARTA Rēzeknes filiāles vadītāja Alīse Potaša.

 

Par kampaņu “16 dienas pret vardarbību”:

“16 dienas pret vardarbību pret sievietēm” ir Apvienoto Nāciju Organizācijas rosināta starptautiska kampaņa, kas norisinās ik gadu no 25. novembra (Starptautiskā diena vardarbības pret sievietēm izskaušanai) līdz 10. decembrim (Starptautiskā cilvēktiesību diena). Tā vieno sabiedrību visā pasaulē kopīgā aicinājumā rīkoties pret vardarbību pret sievietēm un meitenēm.

 

Rēzeknē šī būs pirmā reize, kad kampaņa iegūst šādu redzamību publiskajā telpā, padarot “Oranžo istabu” par inovatīvu soli sabiedrības līdzdalības veicināšanā Latgalē.

 

Šī izstāde ir daļa no projekta “Oranžā plaisa: redzamība, atbalsts un pārmaiņas – atbalsts Centra MARTA Rēzeknes filiāles darbībai, veicinot Latgales reģiona sieviešu un ģimeņu drošību, sabiedrības iesaisti un ilgtspējīgu attīstību.”

 

Projektu īsteno: Biedrība Centrs MARTA

„Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.”

Par saturu atbild Biedrība Centrs MARTA Rēzeknes Filiāle.