Cits

Zynomi “Boņuks 2025” nominanti

Nūsasliedzs žurejis dorbs pi Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2025” pretendentu dasacejumu izviertiešonys, izvierzejūt treisdesmit lobuokūs i spūdruokūs nominantus. Desmit nūzeimeiguokuos 2025. gods nūtikšonys, aktivitatis i cylvāki latgaliskajā kulturā tiks gūdynuoti kasgadejā bolvys padūšonys ceremonejā 14. martā 18.00 stuņdēs, padūdūt ari bolvu par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā. Itūgod bolvys padūšonys ceremoneja nūtiks kai ar skateituoju byušonu kluotyn Latgolys viestnīceibā GORS, tai tū varēs vērtīs tīšraidē LSM.lv, REplay.lv, klauseitīs LR1, kai ari nūsavērt LTV1 21.10 stuņdē.
 
Itūgod bolvys par aktivitatem, dorbu i sasnāgumim latgaliskajā kulturā tiks padūtys jau ostoņpadsmytū reizi. Latgalīšu kulturys goda bolvys mierkis ir izceļt nūzeimeiguokuos nūtikšonys, spūdruokuos iniciativys i cylvākus pārnajā godā latgaliskajā kulturā, kai ari veicynuot i rūsynuot jaunradis i kulturys daudzveideibys atteisteibu iz prīšku.
 
Kai pretendentu viertiešonys kritereji ir izvierzeiti kai pretendenta snāguma kvalitate, aktivitate vysa gods laikā, regionā, vaļstī voi plotuokā mārūgā radeituo rezonanse, tai latgaliskums i/voi Latgolys kulturys vierteibu nesšona, pretendenta ilgtspieja – ītekme iz latgaliskuos kulturys procesim iz prīšku. Itūgod tyka īsnāgti 155 pretendentu dasacejumi, kurūs izviertēja žurejis komiseja. Tuos sastuovā dorbojās īprīškejūs godu bolvu sajiemieji, medeju puorstuovi, bolvys reikuotuoju puorstuovi, latgaliskuos kulturys sabīdryskī aktivisti i attīceigūs sferu daaicynuotī eksperti, kurūs kasdīna nav saisteita ar latgaliskū kulturu.
 
Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2025” nominanti ir (alfabeta parādā):
 
1. Anna Putāne – latgalīšu folklorys puorraksteituoja
2. Daugovpiļs teatra īstudiejumi latgaliski “Hekube” i “Plykspuorneiša puorsacenis”
3. Diāna Zirniņa – ilggadejuo Latgolys viestnīceibys GORS vaļdis lūcekle
4. Dokumentaluo kina “Ērģeles naktī. Iveta Apkalna”
5. Edeite Laime – latgalīšu kulturys i literaturys kūpieja
6. Festivals “Muzykys Skrytuļs” Leiksnā
7. Folklorys kūpys “Grodi” albums “Sudrabu smeldama”
8. Grupys “Bruoli i Muosys” albums “Na pādejais”
9. Grupys “Laimas Muzykanti” zalta dzīšmu izlase i 30 godu jubileja
10. Grupys “Varang Nord” albums “Mygla”
11. Prāvests Guntars Skutels
12. Juna Fosis lugys “Kaids nūteikti atīs” izdavums Jūlijis Tumanovskys tulkuojumā
13. Daugovpiļs teatra aktrise Kristīne Veinšteina
14. Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” 20 godu jubileja
15. Latgalīšu volūdys video stuņde “Lels, lels okeans”
16. Latgolys Dzīšmu svātki Daugovpilī
17. Latvejis Radejā īskaņuotys 15 latgalīšu klausompuosokys
18. Latvejis Televizejis raidejums “Neatklātā Latgale”
19. Ligijis Purinašys dzejprozys kruojums “Magnificat”
20. “LSM Bērnistaba” latgaliski
21. Muzykys albums “Daugavas Rāgas”
22. Nautrānu kulturtelpa
23. “Nezināmā Rēzekne” i tuos organizātī pasuokumi
24. Pyrmuo Latgolys tautystārpu skate
25. Rodūšūs rezidenču programa latgalīšu literaturā, volūdnīceibā i Latgolys pietnīceibā
26. Raidīroksts “Es izvēlos dzīvi laukos”
27. Rēzeknis suokumškolys zānu koram zalta diploms Dzīšmu svātku koru konkursā
28. Romana “Myura kolns” radejis īstudiejums
29. Sarmītis Trūpys debejis gruomota “Melnais stārķis”
30. Vladislava Malahovska monografeja “Mēs un viņi: latgalieši, baltieši un cittautieši starpkaru Latvijā. Latgaliešu lietas”
 
Bolvys “Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā“ sajiemiejs tiks publiski paziņuots februara vydā.
 
Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2025” vadeis radejis personeiba i influencers Lauris Zalāns i Medņovys tautys noma etnografiskais ansamblis “Medņeva”. Skateituojus prīcynuos Bolvu Muzykys školys bārnu kors (dirigente Linda Vītuola), Sovvaļnīks, folklorys kūpa “Grodi”, folkroka grupa “Laimas Muzykanti”, Dana Vasiļjeva, Mārcis Lipskis i Deniss Smirnovs, grupa “JUUK”.
 
Ituo gods ceremonejis temys īdviesme guojuse nu muokslineicys i teatra režisoris Marikys Čerņavskys saceituo: “Vaļsti voi tautu mes varim izatāluot kai tautystārpu, kur nūmalis i attuoluokī regioni ir tārpa molu rūtuojumi. Mes Latgolā asam itei tautystārpa mola, i tai ir juobyut dubultai, tai juobyut izrūtuotai, kam mola vysuvīgļuok pleist, i reizē taišni izrūtuotuo mola ir tei, piec kurys atpazeisim tautu."
 
“Boņuks 2025” atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreiba “Latgales reģiona attīstības aģentūra”. Par informativū atbolstu pasasokom Latvejis Televizejai, Latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv, Latvejis Radejis Latgolys studejai i Latvejis Sabīdryskuo medeja portalam LSM.lv.

sniega rožu balle

31. janvārī Latgales vēstniecībā GORS jau otro gadu pēc kārtas notiks “Sniega rožu balle”, aicinot dejas cienītājus uz elegantu vakaru ar dzīvo mūziku Rēzeknes bigbenda izpildījumā. Pasākums piemērots ikvienam, kam patīk dejot — gan pieredzējušiem dejotājiem, gan tiem, kuri deju soļus apgūst savam priekam vai vienkārši vēlas izbaudīt balles noskaņu.
 
“2025. gadā Latgales vēstniecība GORS iedibināja skaistu tradīciju – janvāra beigās GORS Lielajā zālē rīkot Sniega rožu balli, kur Rēzeknes bigbenda mūzikas pavadījumā interesenti no visas Latvijas varētu izdejot balles deju zelta fondu. Pasākums uz deju grīdas pulcināja gan profesionālus dejotājus, gan deju kursu apmeklētājus, gan arī cilvēkus, kuriem vienkārši patīk dejot skaistas mūzikas pavadījumā, vērot, kā to dara citi. Mēs ļoti ceram, ka arī šogad tradīcija turpināsies. Gaidīsim ikvienu interesentu izbaudīt GORS Lielajā zālē valdošo Sniega rožu balles atmosfēru!”, par gaidāmo pasākumu teic Latgales vēstniecības GORS Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja Ilona Rupaine.
 
Balles programmā iekļauta plaša deju izlase — lēnais valsis, tango, Vīnes valsis, fokstrots, kviksteps, samba, ča-ča-ča, rumba, džaivs un bačata. Deju mūziku atskaņos Rēzeknes bigbends, nodrošinot vakaram īpašu ritmu un atmosfēru.
 
Ieteicamais apģērbs — tumšs uzvalks kungiem un gara vakarkleita dāmām. Vakara gaitā darbosies restorāna “ZĪDS” bārs un bufete, parūpējoties par ērtu un patīkamu atpūtu visas balles garumā.
 
“Sniega rožu balle” turpina veidot jaunu ziemas tradīciju Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē, ļaujot ik gadu satikt dejotājus no dažādām vietām, dalīties deju priekā un izbaudīt vakaru elegancē, mūzikā un kustībā.
 
Plašāk par notikumu un biļetes TE

Latvijas 10 deju čempionāts

24. janvārī sadarbībā ar Latvijas sporta deju federāciju, biedrību Viva (organizatori - Kristaps un Ilona Kalniņi) un Rēzeknes novada domi, Latgales vēstniecībā GORS norisināsies deju svētki sporta deju sacensības - Latvijas 10 deju čempionāts, kur par Latvijas valsts 2026. gada čempionu titulu cīnīsies Latvijas labākie pāri, sākot no bērnu vecuma grupas līdz pat senioru grupai.

Dienas daļā šo sacensību ietvaros varēs redzēt arī pašu mazāko dejotāju sniegumu, kā arī Latvijas Kausa izcīņas posma vairāku kvalifikācijas un vecuma grupas.
Šo sacensību kulminācija  ir vakara daļa, kas sāksies plkst. 19.00, kur rēzekniešiem un viesiem būs iespēja redzēt uz deju grīdas 4 grupu finālistus, kā arī izbaudīt "dzīvo" mūziku Laura Amantova vadīto Rēzeknes Bigbendu un solistes - Dairas Ikstenas un Madaras Arbidānes priekšnesumu. Skatītājiem tiek gatavots pārsteigums - šovs, vakara daļā uzstāsies Ričards Krīviņš un Alexandra Shamova - 2025. gada  Pasaules čempioni U 21 Standartdejās, Pasaules čempioni Jauniešu grupā Standartdejās, Eiropās čempioni Standartdejās, vairāku WDSF sacensību uzvarētāji. 

Sacensību organizatore Ilona Kalniņa grib pateikties visiem atbalstītājiem un sponsoriem par atbalstu! 

Biļetes var iegādāties GORS kasē (15 Euro biļetes der ieejai visas dienas garumā).

foto - Ričards Krīviņš un Alexandra Shamova

 

Lielās mūzikas balvas nominanti

14. janvārī tika paziņoti šī gada augstākā Latvijas valsts apbalvojuma mūzikā – Lielās mūzikas balvas – nominanti, kuru vidū arī šogad ir notikumi, kurus bijusi iespēja dzirdēt un piedzīvot Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS. Nominācijā “Gada koncerts” viens no nominantiem ir Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla “ORGANismi” atklāšanas nakts koncerts “Apkalna. Fausts. Znotiņš” un nominācijā “Par izcilu interpretāciju” diriģents Tarmo Peltokoski par sniegumu koncertā “Alpu simfonija”.
 
Nominācijā “Gada koncerts” viens no pieciem nominantiem ir 10. Starptautiskā ērģēlmūzikas festivāla “ORGANismi” nakts atklāšanas koncerts “Apkalna. Fausts. Znotiņš”, kas Latgales vēstniecībā GORS izskanēja 10. oktobrī. Festivāla atklāšanas nakts koncertā īpašajā atmosfērā, ko papildināja tēlnieka Kirila Panteļejeva veidotie mītisko putnu silueti, skanēja ne vien Ivetas Apkalnas atskaņotie ērģeļdarbi, bet arī J. G. Gētes traģēdijas “Fausts” fragmenti aktiera Kaspara Znotiņa lasījumā. Tāpat gandarījums, ka nominācijā “Par izcilu interpretāciju” izvirzīts diriģents Tarmo Peltokoski par izcilu sniegumu koncertā “Alpu simfonija”, kas Latgales vēstniecībā GORS izskanēja 4. aprīlī.  
 
Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas, pieņēma lēmumu ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē godināt ar speciālu balvu. LMB augsto prestižu gan sabiedrībā, gan mūziķu aprindās nodrošina respektablas žūrijas darbs, kuras dalībnieki visu gadu apmeklē koncertus un ik mēnesi satiekas sēdēs. Janvāra sākumā žūrija izvirza LMB iepriekšējā gada nominantus, par kuriem paziņo īpašā Kultūras ministrijas preses konferencē, un tikai pirms paša LMB pasniegšanas pasākuma notiek žūrijas balsojums par laureātiem.
 
Aktuālajai informācijai par koncertu ciklu norises laikiem un citai informācijai var sekot līdzi www.latgalesgors.lv, kā arī @latgalesgors platformās Facebook un Instagram.

Kultūras notikumi janvārī

Jauno gadu Latgales vēstniecība GORS iesāks svinīgi un muzikāli – postfolkloras grupa “RIKŠI” svinēs savu 15 gadu jubileju. Teātra cienītāji varēs baudīt komēdiju “Traki laba diena”, savukārt akadēmiskās mūzikas mīļotāji gaidīti pianista Reiņa Zariņa koncertā “Perts un viņa brāļi”, kurā skanēs Arvo Perta un citu komponistu darbi. Mākslas galerijā janvārī būs apskatāma gleznotājas Ingrīdas Ivanes jaunā izstāde “Nejaušas istabas”. Mēnesi noslēgs Sniega rožu balle, kur tiek gaidīti gan profesionāli dejotāji, gan dejas entuziasti.
 
KLUSUMA REFLEKSIJA. Agras Ritiņas jubilejas izstāde
Līdz 10. janvārim, Mākslas galerija
Savā jubilejas izstādē māksliniece pie skatītājiem nāk ar krāsās un noskaņās piesātinātu ainavu plejādi, kas ir veltījums savai galvenajai iedvesmotājai – dabai. Gleznot dabu vai gleznot dabā – šie divi procesi Agras Ritiņas daiļradē saplūst vienotā ritmā. Atšķirīgas ir vien gleznu tapšanas fona skaņas un vibrācijas, kas sniedz dažādus impulsus, bet atstāj nemainīgu pašizteiksmes procesu mākslinieces refleksijām par dabā notiekošo. Agras Ritiņas glezniecības pamatā ir dabā nolūkotas un caur mākslinieces radošās uztveres prizmu tvertas noskaņas, kas kā gaismas un telpas refleksijas nogulst uz audekla.
 
NEJAUŠAS ISTABAS. Ingrīda Ivane
No 10. janvāra līdz 15. martam, Mākslas galerija
Gleznotāja Ingrīda Ivane savā jaunākajā izstādē aicina pārdomāt, cik būtiska mūsdienās ir piederības sajūta. Ekspozīcija ir turpinājums autores interesei par mājvietas jēdzienu, identitāti un kultūrvēsturisko atmiņu. Darbi aplūko mājas nevis kā ģeogrāfisku punktu, bet kā uztveres un piederības konstruktu. Gleznās netiek reproducētas konkrētas vietas, tās vēsta par to, kas mūs veido – gan redzamais, gan neskaidri sajustais.
 
Postfolkloras grupa “RIKŠI” kopš pirmās spēles ir kļuvusi 15 gadus vecāka. Ērika akordeons, Madaras vijole, Ivara basģitāra, Mārča mandolīna un Jurģa bungas ar latgaliešu enerģiju un ballīti paviesojušies gandrīz visās Latvijas pilsētās, lielā daļā ciemu arī. Jauniešu balsis izdziedājušas “Noriet saule”, “Vot i puiseits”, “Lobs vokors”, “Īveņu”, “Kamudzi” un vēl daudzus latgaliešu tautas mūzikas redzējumus dažādos festivālos un Dziesmu un deju svētku notikumos. Danči nospēlēti gan nometnēs Latvijā, gan ciemos pie tautiešiem diasporā. Būs dziesmas, kurās ieklausīties, būs dziesmas, kurām skaļi dziedāt līdzi, būs dziesmas, pie kurām droši drīkstēs kustēties un pat dejot. Būs dziesmas ar 15 gadu stāžu, būs kaut kas vien šajā gadā tapis, būs arī ieskats topošajā bērnu dziesmu programmā.
 
Traki laba komēdija. Vienkārši perfekta, kad viss aiziet šķērsām, un tieši tāpēc kļūst traki labi. Vai tu kādreiz esi saticis svešinieku vannasistabā? Vai esi lēmis glābt savu reputāciju ar aktiera palīdzību un iejaucies cita cilvēka dzīvē, lai glābtu savējo? Vai bijis liecinieks tam, kā labi slēptas kaislības pēkšņi uzsprāgst kā šampanieša pudele? Ja nē, tad ir pienācis laiks to redzēt! Lomās: Rihards Lepers, Linda Kalniņa un Marika Šmukste. Režisors: Dž.Dž. Džilindžers.
 
Lai svinētu 40 gadu radošās darbības jubileju, pie saviem skatītājiem dodas dziedātājs, mūziķis un arī nedaudz aktieris Andris Baltacis, piedāvājot sirsnīgu un krāsainu koncertsēriju “Latgalietis Pasaulē”. Andris Baltacis ir viens no spilgtākajiem latviešu skatuves māksliniekiem, kura muzikālais ceļš vedis cauri visdažādākajiem žanriem un formātiem. No kapelas “Dunduri” un grupām “Stikls”, “Baltie lāči”, līdz dalībai televīzijas šovos, piemēram, “Dziedi ar zvaigzni” un “Pārdziedi mani”; no dziesmām līdz muzikālajām izrādēm, no šlāgera līdz operai. Uz skatuves Andrim pievienosies izcili mūziķi: pianists Juris Kristons, ģitārists Jānis Kalniņš, basģitārists Modris Laizāns, bundzinieks Ivars Kalniņš, vokālais trio “Oranžās”…kā arī īpašie viesi! Koncertu muzikālo pusi papildinās dejotāji horeogrāfes Beātes Svarinskas vadībā.
 
"Mana mūzika ir matemātika un mīlestība." — tā reiz teicis deviņdesmitgadnieks Arvo Perts /Arvo Pärt/, pēdējos gados pasaulē visvairāk atskaņotais komponists. Programmā: Arvo Perta, Pētera Vaska, Georga Pelēča, Andreja Selicka, Valentīna Silvestrova un Džona Tavenera mūzika. Koncertā pirmoreiz būs dzirdami arī divu latviešu komponistu jaundarbi, kas tapuši kā 90. dzimšanas dienas dāvana Arvo Pertam.
 
Jau tradicionāli sporta deju klubs “VIVA” sadarbībā ar Latvijas sporta deju federāciju aicina uz sporta deju sacensībām - Latvijas valsts 10 deju čempionātu 2026 un Latvijas Kausa izcīņas posma sacensībām. Ieejas maksa 15 eiro, biļetes derīgas atkārtotai ieiešanai un iziešanai visas dienas garumā. Vakara daļas sākums plkst. 19.00, vietas pie galdiņiem – 30,00 eiro (vietu pie galdiņiem var rezervēt un plašāk uzzināt, zvanot 29161019 (Ilona)).
 
Uz GORS Lielās zāles deju grīdas gaidīsim visus tos, kam patīk dejot – gan profesionālus dejotājus, gan deju kursu apmeklētājus, gan tos, kas dejo tikai savam priekam. Balles programmas deju izlase - lēnais valsis, tango, vīnes valsis, fokstrots, kviksteps, samba, ča ča ča, rumba, džaivs, bačata – mūzikā ietērps Rēzeknes bigbends un solisti. Vakara gaitā darbosies restorāna “ZĪDS” bārs un bufete. Ir iespēja iegādāties gan ieejas biļetes, gan vietas pie galdiņiem. Ieteicamais apģērbs: Tumšs uzvalks – kungiem, garā vakarkleita - dāmām

Notikumiem bagāts 2025. gads

Šis Latgales vēstniecībai GORS bijis intensīvs un saturiski bagāts, iezīmējot koncertzāles nozīmīgo lomu Rēzeknes, Latgales un Latvijas kultūras dzīvē. Jau vairāk nekā desmit gadus koncertzāles fokuss ir nemainīgs – nodrošināt kvalitatīvas profesionālās mākslas pieejamību reģionā, sekmēt Rēzeknes un Latgales izaugsmi un atbildīgi rīkoties ar sabiedrībai nozīmīgiem resursiem.
 
Lēšams, ka 2025. gadā Latgales vēstniecības GORS un sadarbības partneru rīkotajos 1070 dažādos notikumos un norisēs būs piedalījušies vairāk nekā 140 000 apmeklētāju. Tie ir populārās, klasiskās kamermūzikas, džeza, tautas, pasaules mūzikas koncerti, teātra izrādes, pasākumi ģimenēm, kino seansi, semināri un konferences, izstādes, ekskursijas u.c. Uz GORS skatuvēm, Mākslas galerijā notikuši 130 kultūras notikumi, kuru norisē iesaistīti 33 dažādi producenti, kas kā telpu nomnieki organizējuši 61 pasākumu. Savukārt pārējos pasākumus organizējusi pati koncertzāle, galvenokārt ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas profesionālās mākslas pieejamībai reģionos atbalstu.
 
Kopš koncertzāles atklāšanas 2013. gada maijā, to kopumā apmeklējuši gandrīz 1,8 miljoni cilvēku.
 
2025. gadā koncertzālē uzstājušies mākslinieki no Latvijas un daudzām citām valstīm, tostarp Lietuvas, Igaunijas, ASV, Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Spānijas, Čehijas, Jaunzēlandes, Vācijas, Ukrainas, Izraēlas, Turcijas, Somijas un Argentīnas. Uz GORS skatuves bija redzami arī pasaules līmeņa mākslinieki un kolektīvi, tostarp operdziedātāja Elīna Garanča, ērģelniece Iveta Apkalna, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar galveno diriģentu Tarmo Peltokoski, Igaunijas Vanemuines operas un baleta teātris, kā arī dažādi koncertšovi, deju un baleta izrādes ar Eiropas mākslinieku piedalīšanos.
 
2025. gadā jau desmito reizi norisinājās Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls ORGANismi, kas kļuvis par atpazīstamu notikumu GORS programmā. Vienlaikus koncertzāle aktīvi iesaistījās vietējā kultūras dzīvē, organizējot un uzņemot dažādus notikumus, tostarp Latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks pasniegšanas ceremoniju. Koncertzālē turpināja darbu arī rezidējošais pilsētas profesionālie kolektīvi – pūtēju orķestris “Rēzekne” un Rēzeknes bigbends, kas aktīvi piedalās pilsētas kultūras dzīves veidošanā.
 
Latgales vēstniecības GORS veikums un koncertzālē notiekošie pasākumi 2025. gadā guvuši augstu novērtējumu arī profesionālajā vidē. Pianista Reiņa Zariņa koncertprogramma “Krustaceļa vīzijas. Gaisma”, kuras pirmatskaņojums notika GORS, saņēma Lielo Mūzikas balvu, koncertuzvedums “DZIEDinĀŠANA. Diriģentes Andas Lipskas jubilejas koncertuzvedums”  apbalvots ar Kormūzikas balvu kategorijā “Gada kormūzikas koncerts, uzvedums, notikums ārpus Rīgas”, kā arī gada izskaņā Latgales vēstniecība GORS ieguva “Latgales reģiona uzņēmēju gada balva 2025” balvu “Gada digitālais līderis - uzņēmums”.

Suokusēs dasaceišona BOŅUKS 2025

Latgolys viestnīceiba GORS aicynoj dasaceit pretendentus kasgadejai latgaliskuos kulturys bolvai “Boņuks”, kas ir vīna nu zynomuokūs i gaideituokūs nūtikšonu Latgolys kulturys dzeivē. Dasacejumi par 2025. godā padareitū teik pījimti da 16. janvara. Muola statuetis tiks pīškiertys latgaliskuos kulturys aktivitatem, nūtikšonom, procesim i personeibom, kas davušys nūzeimeigu īguļdejumu goda laikā. Bolvys padūšonys ceremoneja nūtiks 14. martā 18 stuņdēs kluotīnē Latgolys viestnīceibā GORS, i tū varēs vērtīs ari tīšraidē LTV1, LSM.lv i LR1.
 
Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” pyrmū reizi padūta 2009. godā, bet nu 2013. gods bolvu organizej Latgolys viestnīceibys GORS komanda. Bolvys mierkis ir apkūpuot īprīškejuo goda nūzeimeiguokūs dorbus i nūtikšonys, gūdynuot aktivuokūs Latgolys kulturys procesa puorstuovus i popularizātuojus, kai ari veicynuot jaunradis atteisteibu i kulturys daudzveideibu. Pretendentus bolvai ari itūgod var dasaceit kategorejuos “Volūda. Literatura. Publicistika”, “Aktivitatis. Nūtikšonys. Personeibys” i “Audio. Video”. Izviertejūt dasacejumus divejuos kuortuos, bolvys žureja izvierzeis 30 nominantus i nūsaceis bolvys sajiemiejus – aktivitatis, personeibys, nūtikšonys i dorbus, bez kurūs latgaliskuo kultura 2025. godā nabyutu īdūmojama. Vīna bolva tradicionalai tiks pīškierta par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā. Aizpiļdeitys dasacejuma anketys bolvai “Boņuks 2025” Latgolys viestnīceiba GORS gaideis da 16. janvara – tīšsaistē, elektroniski voi pa postu. Īsnāgtūs dasacejumus izviertēs latgaliskū kulturvidi voi attīceigū bolvys nūzari puorzynūša žureja. Bolvys pretendenta dasacejuma anketu škārsteiklā var atrast: bonuks.lv i latgalesgors.lv.
 
Kotru godu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja ir na tik atsavieršona iz pārnajā godā padareitū, tok ari latgalīšu kulturā aktivūs ļaužu, interesentu i atbaļsteituoju sasatikšona i īsadvasmuošonuos pasuokums. Bolvys “Boņuks 2025” padūšonys ceremoneja nūtiks 14. martā Latgolys viestnīceibā GORS, kai ari tū varēs vērtīs tīšraidē LTV1 i LSM.lv. “Boņuks 2025” ceremonejis vadeituojs byus radejis personeiba i influencers Lauris Zalāns.
 
Ituo gods suokuos bolvys par padareitū, sasnāgumim voi aktivitati latgalīšu kulturā pārņ sajēme Amandys Anusānis i Liānys Merņakys ceļojūšuo izstuode "Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivuos", Bronislavys Martuževys fonds “Rakstītāja” i Bronislavys Martuževys symtgadis nūtikšonys – dzīšmu gruomota "Dzimst dziesmas tautā, dzimst..." i koncertizvadums “Topi stipra, sirds”, Daugovpiļs teatra izruode latgaliski "Kaids nūteikti atīs", Evija Maļkeviča-Grundele, muzeja "Ondrupenis lauku sāta" nūvodpietneica, Juoņa Gleizda symtgadei veļteiti pasuokumi – Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys konkurss “Juoņa Gleizda bolva fotografejā” i fotogruomota “Gleizda metode”, Jura Urtāna gruomota "Latgales pilskalni un to folklora", literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys programa, folklorys kūpys "Upīte" projekts - kolhoza laiku dzīšmu atjaunuošona, koncertizvadums "Folk pasija: Francis Trasuns", vinilplate Seimaņs Putāns "Caur bolsim as eju" i koncertizruode "Putāns. Toreiz un tagad.”. Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā tyka gūdynuota Nautrānu vydsškolys latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja Veronika Dundure. 2024. gods simpatejis bolvys “Žyks” sajiemiejs - raidejumu cyklys “Pazudušū pādu retrospekceja - pīrūbeža”.
 
“Boņuks 2025” nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” i bīdreiba “Latgales reģiona attīstības aģentūra”.
 
Dasaceišona TE

Gada digitālais līderis – uzņēmējs

Latgales vēstniecība GORS saņem apbalvojumu nominācijā “Gada digitālais līderis – uzņēmējs” Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centra rīkotajā konkursā “Latgales uzņēmēju gada balva 2025”.
 
Balva piešķirta par aktīvu digitālo rīku un sociālo tīklu izmantošanu, lai sasniegtu plašu auditoriju, kā arī par koncertu tiešraižu un virtuālo pasākumu nodrošināšanu. Ar savu inovatīvo pieeju digitālajiem risinājumiem GORS paplašina kultūras pieejamību, sniedz iespēju klausītājiem un skatītājiem piedzīvot notikumus arī attālināti un veicina Latgales kultūras starptautisko atpazīstamību.
 
Balvu pasniegšanas rīkotāji uzsvēra, ka GORS būtiski stiprina Latgales identitāti un spilgti demonstrē, kā mūsdienīgas tehnoloģijas var atbalstīt kultūras attīstību un reģiona tēla veidošanu. Tāpat tika izcelts, ka GORS ir labākā vieta akustiskajiem koncertiem Baltijā, ko augstu novērtē pasaules līmeņa mūziķi.
 
Balvu pasniegšanas ceremonija notika 11. decembrī Latgales vēstniecībā GORS, pulcējot uzņēmējus un organizāciju pārstāvjus no visa Latgales reģiona. 

KULTŪRAS NOTIKUMI DECEMBRĪ

Decembris Latgales vēstniecībā GORS ienāks ar svētku noskaņu, bagātīgu koncertu un notikumu klāstu. Mēneša sākumā notiks tikšanās ar mākslinieci Agru Ritiņu, klausītājus priecēs Latvijas Radio bigbends un Ieva Kerēvica, izpildot Zigmara Liepiņa mūziku. Savukārt mazākajiem apmeklētājiem un ģimenēm par neaizmirstamu notikumu kļūs izrāde "Kurš ir Ziemassvētku vecītis?" un TUTAS Ziemassvētku koncerts “Nevar vairāk sagaidīt”. Gada izskaņā Latgales vēstniecībā GORS varēs piedzīvot virkni  arī citu spilgtu notikumu – baletu “Riekstkodis”, muzikāli izklaidējošs šovs "Sapnis vecgada naktī", Intara Busuļa svētku koncertu "Kadiķīšu ielokā", Labvēlīgais Tips u.c. 
 
KLUSUMA REFLEKSIJA. Agras Ritiņas jubilejas izstāde
Līdz 11. janvārim, Mākslas galerija

Savā jubilejas izstādē māksliniece pie skatītājiem nāk ar krāsās un noskaņās piesātinātu ainavu plejādi, kas ir veltījums savai galvenajai iedvesmotājai – dabai. Gleznot dabu vai gleznot dabā – šie divi procesi Agras Ritiņas daiļradē saplūst vienotā ritmā. Atšķirīgas ir vien gleznu tapšanas fona skaņas un vibrācijas, kas sniedz dažādus impulsus, bet atstāj nemainīgu pašizteiksmes procesu mākslinieces refleksijām par dabā notiekošo. Agras Ritiņas glezniecības pamatā ir dabā nolūkotas un caur mākslinieces radošās uztveres prizmu tvertas noskaņas, kas kā gaismas un telpas refleksijas nogulst uz audekla.
 
JUBILEJAS TIKŠANĀS AR AGRU RITIŅU
Trešdiena, 3. decembris, Mākslas galerija, bezmaksas

GORS Mākslas galerijā notiks jubilejas tikšanās ar mākslinieci Agru Ritiņu. Sarunas laikā būs iespēja uzzināt vairāk par izstādes tapšanas procesu, mākslinieces radošo domāšanu un iedvesmas avotiem, kā arī uzdot jautājumus un dalīties pārdomās par redzēto.
 
ATCELTS | SUŅA SIRDS. Izrāde pēc Mihaila BULGAKOVA stāsta
Ceturtdiena, 4. decembris, Lielā zāle

Izrādes "Suņa sirds" organizatori Main Star informē, ka pasākums ir atcelts. Plašāk par biļešu atgriešanu pie notikuma apraksta.
 
LAIMAS MUZYKANTI. 30 gadu jubilejas koncerts
Sestdiena, 6. decembris 18.00, Lielā zāle 

Koncerts iecerēts kā sirsnīga, muzikāla satikšanās ar saviem klausītājiem un bijušajiem grupa dalībniekiem. Uzstāsies arī īpašie viesi – Olga Rajecka, Kristīne Kārkle u.c. Klausītāji varēs baudīt savas iemīļotās dziesmas, piemēram, “Meitu muote”, “Tuoļi dzeivoj”, “Krūga Madaļeņa”, “Ķēvīt, manu svilpastīt”. Iecerēti arī muzikāli pārsteigumi.
 
KĀ CIRCENĪTIS AIZKRĀSNĒ. ZIEMASSVĒTKU KONCERTS. Aija VĪTOLIŅA un AG TRIO - A. HERMANIS, M. AUZIŅŠ, K. ZEMĪTIS
Svētdiena, 7. decembris 16.00, Lielā zāle 

Ziemassvētkos ar īpašu svētku programmu uzstāsies akustisko ģitāru trio "AG 3'o" un dziedātāja Aija Vītoliņa. Latvijas izcilākie dažādu paaudžu ģitāristi – Kaspars Zemītis, Aivars Hermanis un Mārcis Auziņš – iedvesmojoties no pasaulslaveno ģitāras virtuozu Al Di Meola, John McLaughlin and Paco De Lucia kopmuzicēšanas, 2011.gadā apvienojās akustisko ģitāras trio, kuram tika dots nosaukums "AG 3'o".
 
LATVIJAS RADIO BIGBENDS UN IEVA KERĒVICA. Zigmara Liepiņa mūzika
Sestdiena, 13. decembris 18.00, Lielā zāle 
Latvijas Radio bigbends, kopā ar daudzpusīgo un krāšņo vokālisti Ievu Kerēvicu, klausītājiem piedāvā jaunu koncertprogrammu, kas izceļ komponista Zigmara Liepiņa daiļradi no grupas "MODO" 1970. gadu dziesmām un skaņdarbiem, līdz kino un teātra mūzikai. Šajā programmā leģendārā latviešu komponista  Zigmara Liepiņa skaņdarbi iegūs jaunu un svaigu skanējumu bigbenda aranžējumos, saglabājot to muzikālo dziļumu un emocionālo vēstījumu.
 
PRIECĪGĀKIE ZIEMASSVĒTKI. BARITONI
Svētdiena, 14. decembris 17.00, Lielā zāle 
Jūs sagaida gan pašu radītas Ziemassvētku dziesmas no BARITONI jaunā albuma, gan skaistas un atpazīstamas ziemas melodijas, kurām būsim piešķīruši savu īpašo daudzbalsīgo skanējumu. Par skanīgām balsīm un gaišu atmosfēru rūpēsies Mārtiņš STRODS (+ akustiskā ģitāra), Artūrs PUNCUĻS (+ kahons), Ingars PUNCUĻS, Normunds LITOVNIEKS un pie taustiņiem – maestro Džuliāns.
 
EIROPAS SKAŅU GLEZNA
Ceturtdiena, 15. decembris 18.00, Mazā zāle, bezmaksas

Muzikālajā ceļojumā pa Eiropu skatītājus vedīs Rēzeknes novada Maltas mūzikas skolas, Viļānu Mūzikas un mākslas skolas, kā arī Mākslu izglītības kompetences centra Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolas struktūrvienības Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas skolas audzēkņi, absolventi un skolotāji. Latgaliešu, horvātu, čehu un ukraiņu mūzika skanēs apvienotā pūtēju orķestra, stīgu instrumentu orķestra, vokālā ansambļa un solistu izpildījumā.
 
TEV TUVUMĀ. Ziemassvētku koncerts
Piektdiena, 19. decembris 19.00, Lielā zāle 

Jauns gads, mūziķu apvienībai TEV TUVUMĀ pievienojies pa kādam jaunam dalībniekam, ierakstīta pa kādai jaunai oriģinālkompozīcijai. Bet jau decembrī ar jaunu programmu, bet nemainīgu kopējo noskaņu un Ziemassvētku gaidīšanas prieku, gaidīsim Jūs mūziķu apvienības koncertos visā Latvijā!
Arī šogad kļūt gaišākiem, garīgākiem un iejūtīgākiem pret līdzcilvēkiem aicinās - Artūrs SKRASTIŅŠ, Ilze ĶUZULE-SKRASTIŅA, Aija ANDREJEVA, Marts Kristiāns KALNIŅŠ,  Jānis AIŠPURS, Kristiāna STIRĀNE, Elvijs BUŠS, Jānis MILTIŅŠ, Valters SPRŪDŽS, Agate OZOLIŅA un Kaspars KURDEKO.
 
SAPNIS VECGADA NAKTĪ. Muzikāli izklaidējošs gadumijas šovs
Sestdiena, 20. decembris 19.00, Lielā zāle

Iemīļotas latviešu dziesmas un populāri pasaules hiti humorpilnā gaisotnē garantēs prieku un dzirkstošu garastāvokli divu stundu garumā! Viss, ko šovā piedzīvosiet, ir sapņaina patiesība vai patiess sapnis, un, iespējams, arī kāds no jūsu sapņiem tiks piepildīts... Muzikāli izklaidējošā gadumijas šovā SAPNIS VECGADA NAKTĪ jūs priecēs lieliska aktieru un dziedātaju komanda - Maksims Busels, Gustavs Melbārdis, Anmary, Atis Zviedris, Luka, Dainis Skutelis, Sanita Roze, Edvards Grieze, Toms Kalderauskis, Emīls Gilučs-Lācis, Austra Elza Kozuliņa, Zane Lazdiņa un Sarma Liede. Šovu bagātinās arī dejotāji Rolands Šteinbergs, Zane Stūre, Kārlis Kemlers, Asnate Rikse, Ieva Kemlere, bet par muzikālo pavadījumu rūpēsies instrumentālā grupa Matīsa Žilinska vadībā.
 
KURŠ IR ZIEMASSVĒTKU VECĪTIS. Izrāde bērniem
Svētdiena, 21. decembris 11.00, Mazā zāle
Kaimiņi var gadīties visādi – lieli, mazi, klusi, skaļi, jocīgi un dažreiz dīvaini. Un bieži vien ir kaimiņi, kuri nu nemaz nav tik draudzīgi! Tie var mūziku briesmīgu klausīties, kaitinoši skaļi smieties, smagi lāčot pa istabu vai vienkārši,  ne no šā ne no tā – šaut salūtu. Arī Ziemeļbriedim nav paveicies, jo kaimiņos tam dzīvo Pingvīns, kurš nez kāpēc, pēdējā laikā ir kļuvis neciešami skaļš! Jo tuvāk Ziemassvētku laiks, jo Pingvīns skaļāks kļust! Kāpēc tas ir tā? Un kas viņam padomā? To jūs uzzināsiet atnākot uz sirsnīgu Ziemassvētku izrādi visai ģimenei KURŠ IR ZIEMASSVĒTKU VECĪTIS?!

NEVAR VAIRĀK SAGAIDĪT. TUTAS Ziemassvētku koncerts
Otrdiena, 23. decembris 18.00, Lielā zāle 

Lapsa, Feneks un Āpsītis šogad ļoti, ļoti, ļoti gaida Ziemassvētkus. Un jo īpaši viņi gaida Ziemassvētku vecīti. Tik ļoti, ka nevar vairāk sagaidīt. Bet Tuta zina – Ziemassvētki ir gaidīšanas svētki, tas nozīmē, ka gaidīšana ir ne mazāk svarīga un ne mazāk skaista kā paši svētki. Bet kā lai to iemāca nepacietīgajiem zvēriem? Tutai ir pāris idejas, kā gaidīšanu padarīt aizraujošu mums visiem – tik aizraujošu, ka pat nepamanīsim pienākam to brīdi, kad eglē iedegsies svecītes, pagalmā ieskanēsies zvaniņi un pie durvīm kāds klauvēs. Kas tas būs?
 
RIEKSTKODIS. Sofia Festival Ballet
Piektdiena, 26. decembris 17.00, Lielā zāle

Ar svētku priekšnesumu “Riekstkodis”, uzstāsies “Sofia Festival Ballet” zvaigznes. Vairāk nekā četrdesmit dejotāju meistarība un grācija, brīnišķīgi tērpi un, protams, nepārspējamā Pētera Čaikovska mūzika aizraus gan pieredzējušus baleta mākslas mīļotājus, gan tos, kuri baletu apmeklēs pirmoreiz. Aicinām izbaudīt Ziemassvētku burvību un klasiskās horeogrāfijas skaistumu.
 
KADIĶĪŠU IELOKĀ. Intars BUSULIS. Ziemassvētku koncerts
Sestdiena, 27. decembris 18.00, Lielā zāle

Pirmo reizi, Ziemassvētku laikā, aicinām klausītājus uz īpašu muzikālu notikumu - Intara Busuļa un Abonementa orķestra svētku koncertu “Kadiķīšu ielokā...”.
“Kadiķīšu ielokā...” būs koncerts, kurā saplūst mūzika, sirsnība un kopā būšanas sajūta. Intara Busuļa enerģija, harizma un mūziķu izcilais sniegums radīs īpašu svētku noskaņu. Tajā skanēs klausītājiem zināmas Intara Busuļa un Kārļa Lāča radītas kompozīcijas jaunās skaņās, kā arī iemīļotas Ziemassvētku melodijas, kur katrs no mūziķiem dalīsies ar savu mīļāko ziemas dziesmu.
  
TIK VIEGLI UN BALTI. Ance KRAUZE un Zigfrīds MUKTUPĀVELS Ziemassvētkos
Svētdiena, 28. decembris 15.00, Lielā zāle 

Iemīļotie dziedātāji Ance Krauze un Zigfrīds Muktupāvels decembrī apceļos koncertzāles visā Latvijā ar sirsnīgu Ziemassvētku koncertprogrammu "Tik viegli un balti"! Mūs visus sagaida visskaistākās Ziemassvētku un baltā laika dziesmas, gaišas svētku sajūtas, brīnuma nojausma, satikšanās un kopā dziedāšanas prieks! Kopā ar Anci un Zigfrīdu uz skatuves būs lieliski mūziķi komponista Jāņa Strazda vadībā, koncerta scenārija autore un režisore - Maija Kalniņa.
 
LAI LAIME NEPĀRIET 2026. VECGADA ŠOVS. Grupa Labvēlīgais Tips
Pirmdiena, 29. decembris 19.00, Lielā zāle

Šī gada decembrī grupa "Labvēlīgais Tips" atkal ņemsies, ālēsies, spēlēs un jokos savā ikgadējā Vecgada šovā “Lai laime nepāriet 2026”. Pasākums jau kļuvis par tradīciju tiem, kas vēlas dzirdēt pazīstamus grupas hītus, novērtēt pirmatskaņojumus, pasmieties, redzēt īpašos viesus, sagaidīt pārsteigumus un – bufetes pārtraukumā – iepazīties gan ar sortimentu, gan citiem apmeklētājiem un ļauties šampanieša burbuļu vilinājumam.


 

GORS aicina piedalīties aptaujā

Noslēdzot 2025. gadu, Latgales vēstniecība GORS vēlas atskatīties uz šajā laikā paveikto, palepoties ar sasniegumiem un rosināt ikvienu pasākumu apmeklētāju izteikt savu viedokli par koncertzāles darbību un sniegtajiem pakalpojumiem.


Atver anketu jaunā logā spiežot šeit

 
“Mēs vēlamies pateikties ikvienam no mūsu 130 000 apmeklētājiem, kas 2025. gadā bija klātesoši GORS un mūsu sadarbības partneru rīkotajos 1070 notikumos – populārās, klasiskās, džeza, tautas, pasaules mūzikas koncertos, teātra izrādēs, ģimeņu pasākumos, kino seansos, semināros un konferencēs, izstādēs un ekskursijās. Latgales vēstniecība GORS jau 12 gadus ir ne tikai nozīmīga un unikāla kultūras būve ar divām izcilām akustiskajām koncertzālēm, bet arī pilsētas un reģiona sociālās vides pozitīvo pārmaiņu sekmētājs, pilsētas popularizētājs, tūristu piesaistes objekts, kā arī vietējās ekonomikas veicinātājs. Par to liecina kaut vai fakts, ka kopš koncertzāles pirmsākumiem, to ir apmeklējuši gandrīz 1,8 miljoni cilvēku, kas pilsētai un reģionam ar izteiktām depopulācijas un sociālām problēmām ir teju neticams rādītājs,” saka SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” valdes locekle Diāna Zirniņa.
 
Līdzīgi kā iepriekš, arī 2025. gadā Latgales vēstniecība GORS veica savu būtiskāko un svarīgāko funkciju - profesionālās mākslas pasākumu nodrošinājums ne vien Rēzeknē, bet arī Austrumlatvijas reģionā. Šim mērķim šajā gadā tika piesaistīts 250 500 EUR liels finansējums no Valsts Kultūrkapitāla fonda. Arī nākošajam gadam VKKF projektu konkursā jau ir saņemts atbalsts 240 000 EUR apmērā 40 dažādiem profesionālās mākslas pasākumiem.
 
Latgales vēstniecība GORS aktīvi sadarbojas ar esošajiem un jauniem telpu nomniekiem, kuru pārziņā lielākoties ir plašizklaides pasākumi, arī semināri, konferences. GORS iespējas ir mākslinieciskajā aspektā pievilcīgas gan Latvijas, gan arī ārvalstu mūzikas kolektīviem un māksliniekiem. 2025. gadā uz GORS skatuves ir uzstājušies mūziķi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Spānijas, Čehijas, Jaunzēlandes, Vācijas, Francijas, Ukrainas, Izraēlas, Turcijas, Somijas, Argentīnas.
 
“Latgales vēstniecība GORS turpina rūpēties par latgalisko notikumu veidošanu, turpina sadarbību ar latgalisko pasākumu rīkotājiem. Tiek turpinātas arī citas jau iesāktās tradīcijas – Starptautisko ērģeļmūzikas festivāls ORGANismi, vasaras notikumu sērija #VasaliGorā, kā arī veidotas jaunas. GORS skatuvi iecienījuši arī Rēzeknes un Rēzeknes novada kolektīvi – 2025. gadā svinējām jauktā kora “Ezerzeme” 70 gadu jubileju, notikusi sadarbība deju studijas “Dynamic Hit” mūsdienu deju koncerta un Latgales Mūzikas un mākslas skolas koncertu rīkošanā. GORS telpās regulāri notiek dažādu Latgales uzņēmumu un organizāciju semināri, konferences. GORU apmeklē arī Rēzeknes, citu novadu bērni un jaunieši, baudot daudzveidīgu Latvijas Skolas somas pasākumu un kino seansu programmu. Koncertzālē rezidējošais profesionālais pūšamo instrumentu orķestris “Rēzekne” un Rēzeknes bigbends regulāri piedalās dažādos GORS un pilsētas rīkotajos pasākumos”, stāsta GORS Mākslinieciskā vadītāja Ilona Rupaine.
 
GORS darbu atzinīgi novērtē arī nozares profesionāļi. 2025. gadā Latgales vēstniecībā GORS pirmatskaņojumu piedzīvojušā koncertprogramma “Krustaceļa vīzijas. Gaisma” saņēma Lielo Mūzikas balvu, par pērnā gada koncertuzvedumu “DZIEDinĀŠANA. Diriģentes Andas Lipskas jubilejas koncertuzvedums” saņēmām Kormūzikas balvu kategorijā “Gada kormūzikas koncerts, uzvedums, notikums ārpus Rīgas".
 
Arī 2026. gads Latgales vēstniecībā GORS solās būt krāšņs un daudzveidīgs. Lai labāk izprastu apmeklētāju vēlmes, aicinām veltīt brīdi, aizpildot Aptauju par Latgales vēstniecības GORS darbību un sniegtajiem pakalpojumiem 2025. gadā. Aptauja pieejama TE