Kultūras notikumi aprīlī

 

Savā personālizstādē „Latgales rapsodija” tēlnieks turpina apmierināt interesi par materiālās un nemateriālās pasaules attiecībām, kā arī attīsta savu tēlniecības valodu un kopj radošo rokrakstu. Šoreiz par materiālu darbu tēliem pieteicās Latgales daba, cilvēki, vēsture, tās unikālā garīgā telpa. Kaut neesmu ar Latgali nav saistīts ne ģenētiski, ne konfesionāli, tēlnieks ļoti asi uztver garīgās enerģijas impulsus, kas nāk no šīs zemes. Tēlnieks par šo izstādi saņēma Latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks 2015” nominācijā „Gada sniegums vizuālajā mākslā”.

 

Koncerttūres programmā iekļautas oriģinālkompozīcijas no jaunā dziesmu albuma, kurā skan desmit dziesmas ar latviešu dzejnieku Jāņa Petera un Kārļa Vērdiņa vārdiem, kurām mūziku sarakstījis franču ģitārspēles virtuozs un viens no labākajiem „manuš” (manouch) stila ģitāristiem pasaulē Sebastjens Žinjo (Sebastien Giniaux).

 

Pasaules mūzikas projekts, kurā apvienojušies mūziķi no Fēru salām, Hanti-Mansu apgabala Krievijā, Latvijas un Igaunijas. Mūziķu iedvesmas avots ir vairāku aiz Ziemeļu polārā loka dzīvojošu tautu kultūra – Grenlandē, ZR Kanādā un Aleutu salās dzīvojošie eskimosi, tāpat sāmi, fērieši un jakuti. Lielākā koncertprogrammas daļa ir balstīta Ziemeļrietumsibīrijas hanti kultūrā, kuru spoži pārstāv Vera Kondratjeva.

 

Mūzikas un tēlotājmākslas savijums ir spilgts, krāšņs un neordinārs notikums. Argishty kopā ar ebru mākslinieci Olgu Kaurovu mums piedāvā unikālu, savā ziņā pirmo divu dinamisku stāvokļu – Visuma mūzikas un Ūdens stihijas – sintēzi. Harizmātiskā mūziķa sniegumā armēņu duduka skaņas plūst samtaini, bet ūdens iegūst krāsas. Tas, bez kā nav iespējama dzīvība, kļūst par dabisku audeklu, uz kura top neatkārtojamas, dinamiskas ainavas.

 

Pītera Šefera drāmas „Equus" (1973) pamatā ir kāda baisa reālās dzīves epizode, kuru viņam izstāstījis draugs. Taču lugā autors rada pats savu versiju, kas varētu būt izraisījis šos notikumus. Jaunajam Alanam Dieva vietā ir Zirgs. Equus. Mīlētāju maigums, kairinoša muskuļu deja, salda sviedru smarža un traukšanās pilnos auļos pusnaktī. Patoloģisks valdzinājums, seksuāla apsēstība, dievišķa pielūgsme un rituāls upuris. Bet dievi ir greizsirdīgi un atriebīgi. Equus Tēva, Equus Dēla un Equus Svētā gara vārdā. Režisore - Laura Groza-Ķibere.

 

Rēzeknes kamerorķestra vārds šobrīd vairs komentārus neprasa. Diriģenta Jāņa Stafecka vadītais kolektīvs, kurā apvienojušies Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas audzēkņi, absolventi un Latvijas labāko orķestru mūziķi, ar sniegumu un koncertos jaušamo enerģiju izpelnījies atzinīgus vārdus gan no klausītājiem, gan mūzikas profesionāļiem. Nu jau par tradīciju varētu saukt arī kamerorķestra svētdienas vakaru koncertus – šoreiz aprīļa sākumā izdzīvosim franču pavasari mūzikā, izskanot Žorža Bizē, Kamila Sensānsa, Morisa Ravēla un citu franču komponistu skaņdarbiem. Soliste – franču vijolniece Olivia Steindler.

 

Izrāde būs ceļojums Imanta Ziedoņa fantastiskajā pasaku pasaulē, kur šķietami parasti priekšmeti iegūst spilgtus raksturus un iekuļas dažādās negaidītās dēkas. Izrāde tiks veidota objektu un leļļu teātra estētikā. Pogas, zobu birstes, uzpirksteņi un vēl daudzi citi priekšmeti aktieru rokās kļūs par izrādes varoņiem, aicinot mazo un lielo skatītāju iedarbināt arī savu izdomu un palūkoties uz lietām vērīgāk. Režisors: Ģirts Šolis. Izrādi piedāvā: Bērnu un jauniešu teātris „Šmulītis”.

 

Džons Elliots (John Elliott) ir amerikāņu diziedātājs, mūziķis un producents. Savu karjeru Džons iesāka 2001. gadā Holivudā, strauji iegūstot slavu un jau pēc dažiem gadiem tūres ietvaros apceļojot visu ASV. Viņa mūzika dzirdama tādos plaši pazīstamos amerikāņu seriālos, kā „Grey's Anatomy” un „Californication”.

 

25 gadu laikā Kora skolas audzēkņi ir piedalījušies un guvuši uzvaras Latgales, Latvijas un starptautiskajos konkursos, daudzi skolas absolventi ir turpinājuši izglītību mūzikas vidusskolās, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 3 absolventes savā skolā jau atgriezušās kā skolotājas. Jubilejas koncertā skanēs vokālā, klavieru un ērģeļmūzika, ko izpildīs skolas audzēkņi un absolventi.

 

Svinot Latvijas simtgadi, svētki sāksies Latgalē, kur 2017. gadā tiks godināti 100 gadi kopš vēsturiskā Latgales kongresa. 22. aprīlī Rēzekne būs pirmā vieta, kurā izskanēs Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja Sigvarda Kļavas izlolotā iecere – koncertcikls „Latvijas gredzens”. Tradicionālā mūzika un garīgie dziedājumi, tautas dziesma un Svētie Raksti, etnomūziķi un priesteri, dzīvās balsis un arhīvu ieraksti…

 

Jau par tradīciju Latgales vēstniecībā GORS ir kļuvusi kāda no Starptautiskā Baltijas baleta festivāla izrādēm. Šogad Rēzeknē piedzīvosim Pekinas Dejas teātra (Beijing Dance Theater) no Ķīnas deju priekšnesumu, kurā būs skatāmi 3 deju viencēlieni: „Lakstīgala un roze” (Nightingale and the Rose), „Inde” (Poison) un „Atvadas, ēnas” (Farewell, Shadows).

 

Simboliski iezīmējot Latgales kongresa simtgades atceri tieši vēsturiskajā kongresa dienā, GORS aicina uz Latgales kultūrvēsturei veltītu dokumentālo filmu maratonu. Filmu programmā būs skatāmas filmas par Antonu Kūkoju, Antonu Rupaini, Jāni Klīdzēju, brāļiem Varslavāniem, pieminekli „Vienoti Latvijai” un citas filmas.

 

Literāri muzikālajā uzvedumā „Francis” tiks atklātas garīdznieka, literāta, valstsvīra un sabiedriskā darbinieka Franča Trasuna dzīves un darba lapaspuses. Uzvedumā piedalās aktieri Oskars Lustiks, Aldis Leidums, Ināra Apele un Imants Spīčs, deju kopas „Dziga” dejotāji, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas jauktais koris Andas Lipskas vadībā un citi. Uzveduma autori – režisore Māra Zaļaiskalns, dzejniece Anna Rancāne, muzikālā konsultante Ilona Rupaine, telpa un tērpi Ināra Apele u. c.

 

„Pyrmī osni” ir īsfilmu cikls, kas skaidro vēsturiskos notikumus ceļā uz Latvijas valsti. Pērn pirmizrādi piedzīvojušās īsfilmas „Gambits 1917” turpinājums „Lauleibys” vēsta par notikumiem Latgales kongresā 1917. gada aprīlī Rēzeknē. Inscinējumi par vēsturisko notikumu gaitu mīsies ar ekspertu skaidrojumiem. Filmā tiks inscinētas ainas par to, kas notika pirms viesnīcā „Diāna” ieradās kongresa delegāti, notikumi pēc Franča Kempa un viņa atbalstītāju aiziešanas no kongresa un citas. Abu Franču lomās iejutušos aktieri Kristaps Rasims (Francis Kemps) un Mārtiņš Egliens (Francis Trasuns). Īsfilmu „Lauleibys” veido radošā grupa: režisori Inese Mičule un Dainis Platacis, scenārija autori Valentīns Lukaševičs un Oskars Orlovs, operators Sergejs Čakāns, mūzikas autors Arnis Slobožaņins. Idejas autori un īstenotāji – Arnis Slobožaņins un Andris Slišāns.

 

„Tas būs skaists un krāšņs koncerts, kurā labs garastāvoklis un pozitīvas emocijas garantētas!” sola Baiba, piebilstot: „Šajā koncertā ar dziesmu spēles elementiem uz skatuves satiksies lieliska komanda – Uldis, Normunds, es un tērpu māksliniece Elita Patmalniece, kā arī daudzi pazīstami dziedātāji un Latvijas lielāko teātru aktieri. Galvenā vēlme: lai ikviens šo vakaru varētu pavadīt ģimenes lokā vai kopā ar draugiem, klausoties un izdziedot sirdij tuvas un mīļas dziesmas.

 

Grupas „Galaktika” jaunā albuma prezentācijas koncerts. Koncertā piedalās „Galaktika”, brāļi Puncuļi, Dainis Skutelis, Rēzeknes Zaļo pakalnu koris, Oranžā kora meitenes, grupa „Ginc un Es”, grupa „Baltie lāči”, grupa „Dzeguzīte", Ingrīda Balode, Ieva Grēvele.