Turpinot sadarbību ar izcilākajiem Eiropas klasiskās mūzikas interpretiem, kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" trīs koncertos Latvijā aicina tikties ar ievērojamo, vācu kultūrtelpai piederīgo diriģentu Tomasu Zanderlingu (Thomass Sanderling) un ekscentrisko britu klaviervirtuozu Niku van Blosu (Nick van Bloss). 29. martā Ventspilī, 30. martā Rīgā un 31. martā Rēzeknē klasicisma mūzikas gardēžiem tiks dāvāts Ludviga van Bēthovena Pirmais un Piektais klavierkoncerts, kā arī Volfganga Amadeja Mocarta dzirkstoši līksmā uvertīra operai “Figaro kāzas”.
Šķiet, Ludviga van Bēthovena vārds jau vien ikkatram klasiskās mūzikas pazinējam izraisa vieglas saviļņojuma trīsas un ir grūti iedomāties kādu, kurš nebūs dzirdējis skaņraža spalvai piederīgo “Odu priekam” vai bagatelli “Elīzai”. Tomēr līdztekus Bēthovena monumentālajam simfoniskās mūzikas veikumam un romantiskas patētikas vai lirisma caurstrāvotajiem kamermūzikas žanra darbiem ar līdzvērtīgu enerģiskās emocionalitātes tvērienu var sacensties arī skaņraža slavenie klavierkoncerti. Trijos koncertos Latvijā – 29. martā Ventspilī, Teātra namā “Jūras vārti”, 30. martā Rīgā, “Lielajā ģildē” un 31. martā Rēzeknē, Latgales vēstniecībā “GORS” izskanēs divi mažora skaņkārtās tapušie muzikālie vēstījumi.
Bēthovena Pirmais klavierkoncerts, kas, taisnību sakot, ir komponista pēc skaita trešais klavierkoncerta žanrā tapušais darbs, radies vēl spilgtā haidniskās un mocartiskās domāšanas un laikmeta izteiksmes iespaidā. Savulaik par vienu no spožākajiem klavierspēles virtuoziem uzskatītais Bēthovens, savu patiešām pirmo klavierkoncertu Mibemolmažorā sarakstījis jau 1784. gadā, tolaik vien 14 gadu vecumā. Tomēr līdz mūsu dienām saglabājusies vien šī koncerta klavieru solo partija. Daudzkārt pārstrādāts ir arī Bēthovena otrais mēģinājums klavieru koncertžanrā, kas vēlāk tieši kā Otrais klavierkoncerts publicēts 1801. gadā.
Savukārt Pirmais klavierkoncerts Domažorā, kas tapis pēc Otrā klavierkoncerta uzsākšanas, hronoloģiski joprojām pieder pie Bēthovena agrīnā perioda sacerējumiem. Tas sarakstīts laika posmā no 1796. līdz 1797. gadam un savu pirmatskaņojumu piedzīvojis trīs gadus vēlāk, pašam autoram kā pianistam piedaloties koncerta atskaņojumā.
Iespējams tieši tāpēc, un gluži simboliski, maestro Tomasa Zanderlinga, Sinfonietta Rīga un pianista Nika van Blossa kopīgi veidotā koncertprogramma tiks ievadīta ar dzīvespriecīgo uvertīru no Volfganga Amadeja Mocarta operas “Figaro kāzas”, iezīmējot spilgto klasicisma laikmeta priekšgājēja būtisko ietekmi uz Bēthovena muzikālo domāšanu. Turklāt nedrīkst arī aizmirst, ka tieši Mocarts ir koncertžanra pamatlicējs.
Savukārt Piektais (Imperatora) klavierkoncerts, ko Bēthovens radījis jau savos radošā brieduma gados, jeb tā dēvētajā Heroisma periodā, tapis laika posmā no 1809. līdz 1811. gadam. Tas ir veltīts Bēthovena patronam un vienlaikus arī audzēknim, Austrijas erchercogam un Olmices arhibīskapam Rūdolfam. Klavierkoncerta pirmatskaņojums norisinājās Prinča Jozefa Lobkovica pilī Vīnē 1811. gada 13. janvārī, pie klavierēm stājoties pašam mākslas mīlošajam arhibīskapam, bet klavierkoncerta pirmais publiskais atskaņojums jau plašākas publikas ovācijas saņēma tā paša gada novembrī slavenajā Leipcigas Gewandhaus koncertzālē. Savukārt “Imperatora” nosaukumu klavierkoncertam piedēvējis ievērojamais angļu pianists Johans Baptists Krāmers, kurš ir arī partitūras pirmpublicētājs Lielbritānijā.
Leģendārā diriģenta Kurta Zanderlinga ģimenē dzimušais un Sanktpēterburgas simfoniskā orķestra aizkulisēs bērnību pavadījušais Tomass Zanderlings mūsdienās ir nostiprinājis savu vārdu gan kā krievu repertuāra nozīmīgs interprets, un vienlaikus - arī dižo vācu klasicisma un romantisma laikmeta komponistu - Mocarta, Bēthovena, Vāgnera un Brāmsa daiļrades smalks pārzinātājs. Zanderlings, kurš jau vairākas dekādes redzams pie ievērojamāko Eiropas orķestru un opernamu diriģenta pults, biežs viesis ir arī Krievijā un uz skatuves ir kāpis arī Rīgā. Zanderlings ir sadarbojies ar tādiem ievērojamiem kolektīviem kā BBC Skotu Simfonisko orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Leipcigas Gewandhaus Orķestri, Helsinku un Londonas filharmoniķiem, NDR Hamburgas simfonisko orķestri un Sanktpēterburgas Simfonisko orķestri, kā arī stājies pie tādu Eiropas opernamu kā Vīnes Valsts operas, Berlīnes Vācu un Bavārijas Valsts operas, Maskavas Lielā un Sankpēterburgas Marijas teātra, Nicas operas u.c. opernamu diriģenta pults.
Britu pianists Niks van Bloss, kurš klavierspēles apguvei pievērsies samērā vēlu, vien 11 gadu vecumā, ilgus gadus koncertzāļu publikai palicis nezināms. Savu muzikālo izglītību van Bloss uzsācis Vestminsteres zēnu korī, bet Karaliskajā Mūzikas koledžā iestājies 15 gadu vecumā. Jau samērā drīz jaunais pianists sāka plūkt uzvaras laurus promenentos pianisma konkursos, kā arī uzsāka pārliecinošu profesionāla pianista karjeru. Tomēr 26 gadu vecumā van Bloss skatuvi uz piecpadsmit gadiem pameta. Pēc ilgā un sarežģītā atrautības perioda Niks van Bloss 2008. gadā pievērsās skaņu ierakstu veidošanai, ieskaņojot monumentālo Johana Sebastiāna Baha “Goldberga variāciju” ciklu. Viņa atgriešanās uz skatuves norisinājās gadu vēlāk - 2009. gadā Londonas Kadigena zālē, kopā ar Anglijas kamerorķestri atskaņojot Baha skaņdarbus un Bēthovena “Imperatora” koncertu. Tolaik britu presē koncerts guva nedalītu kritikas sajūsmu un tika raksturots kā patiess pianisma meistarības un gribas triumfs. Kopš šī vēsturiskās atgriešanās, van Bloss aktīvi koncertē daudzviet pasaulē – ASV, Japānā, Zviedrijā, Vācijā un Austrijā, bet viņa ieraksti, kuros pianists pievērsies tādu lielo pagātnes komponistu kā Bēthovena, Šūmaņa un Šopēna daiļrades lappusēm guvis plašu publikas atzinību.
Koncertus Latvijā atbalsta Vācijas vēstniecība Latvijā.
Pirms koncerta 18.00 Latgales vēstniecības GORS 2. stāva semināru zālē aicinām uz sarunu par koncertprogrammu un koncertu ar kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" māksliniecisko producenti Baibu Kurpnieci.
