2017. gada 27. aprīlī Latgales vēstniecībā GORS, simboliski iezīmējot Latgales kongresa simtgades atceri un Latvijas valsts simtgadi, tiks izrādīts atjaunotais literāri muzikālais uzvedums „Francis”, kas veltīts garīdzniekam, literātam, valstsvīram un sabiedriskajam darbiniekam Francim Trasunam, piedāvāta dažāda Latgales kultūrvēsturei veltīta dokumentālo filmu programma un notiks īsfilmas „Pyrmī osni. Lauleibys” pirmizrāde.
Aprīļa beigās tieši pirms 100 gadiem, 1917. gada 26. un 27. aprīlī pēc vecā stila (9. un 10. maijā pēc jaunās laika skaitīšanas sistēmas), Rēzeknē notika Latgales kongress, kurš lika pamatus Latvijas valsts dibināšanai. Maijā gaidāmais Latgales Simtgades kongress un tā norišu programma būs viens no centrālajiem Latvijas valsts simtgades svinību atklāšanas notikumiem, atzīmējot vēsturisko Latgales lēmumu apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi. Bet jau 27. aprīlī Latgales vēstniecībā GORS paredzētas vairākas aktivitātes, kuru mērķauditorija, lai veicinātu zināšanas un izpratni par Latgales un Latvijas vēsturē nozīmīgiem notikumiem, galvenokārt ir Latgales skolu jaunieši.
27. aprīlī 15.00 ikviens interesents un īpaši pamatskolu un vidusskolu klašu grupas aicināti noskatīties literāri muzikālo uzvedumu „Francis”, kas veltīts garīdzniekam, literātam, valstsvīram un sabiedriskajam darbiniekam Francim Trasunam. Visu dienu no 11.00 līdz 19.30 būs iespēja skatīties dokumentālās filmas par Latgales kultūrvēsturi – „Latgales Māras ceļš” par Latgales atbrīvošanas pieminekļa „Vienoti Latvijai!” vēsturi no tā ieceres līdz atjaunošanai, „Izdzeivuot pīdereibu. Dzeive gleznuos” par dzejnieku, mākslinieku, sabiedrisku darbinieku Antonu Kūkoju, „Laiku i myuža roksti” par rakstnieka Antona Rupaiņa dzīvi un daiļradi, „Juoņa Klīdzieja dabasu puse” par rakstnieka Jāņa Klīdzēja dzīvi un daiļradi un citas filmas. 19.00 notiks pērn tapušās īsfilmas „Gambits 1917” turpinājuma, īsfilmas „Pyrmī osni. Lauleibys” pirmizrāde. Īsfilmas vēsta par laiku tieši pirms Latgales kongresa un pašu kongresu.
Literāri muzikālajā uzvedumā „Francis” koncentrētā un saistošā veidā tiks atklātas garīdznieka, literāta, valstsvīra un sabiedriskā darbinieka Franča Trasuna dzīves un darba lapaspuses. Uzvedums „Francis” tapa 2014. gadā, atzīmējot Franča Trasuna 150. gadadienu un līdz šim bijis izrādīts vien divas reizes. Uzveduma autori ir režisore Māra Zaļaiskalns, dzejniece Anna Rancāne, muzikālā konsultante Ilona Rupaine. Uzvedumā piedalās aktieri Oskars Lustiks, Aldis Leidums, Imants Spīčs, Ināra Apele un deju kopas „Dziga” dejotāji. Literāri muzikālo uzvedumu spilgtinās Gunas Zanderes „Smilšu kino” smilšu zīmējumi. Uzvedumā pirmo reizi izmantotas ne tikai Trasuna fabulas un dzejas, bet arī runas. Tajā atspoguļoti vēsturiskie aspekti – sākot ar Trasuna bērnību, gaitām Pēterpilī, Saeimā un pēkšņo nāvi, īsi pēc Lieldienām, kad viņš uzzināja par savu izslēgšanu no Baznīcas. „Francis” saņēmis arī Latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks 2014” kā gada labākais sniegums skatuves mākslā.
Franča Trasuna (Fraņcs Trasuns, 1864. gada 16. oktobrī – 1926. gada 6. aprīlī) dzīves un darba devums ir nenovērtējams Latvijas valsts vēstures kontekstā, īpaši attiecībā uz Latgales reģionu. Visu mūžu nodarbojies ar latgaliešu valodas un kultūras aizstāvību. Pirmais latgalietis, kas īpašā veidā meklēja, kā apvienot divas mūsu tautas daļas, kā aizsargāt un attīstīt latviešu valodu. Trasuns bija viens no galvenajiem Latgales kongresa organizatoriem 1917. gadā Rēzeknē. Trasuns baudīja lielu tautas atbalstu, tieši viņa redzējums par Latgales apvienošanu ar pārējiem latviešu apdzīvotajiem novadiem guva atbalstu šajā kongresā. Turpmākajos gados Trasuns ieņēma vairākus nozīmīgus amatus. Bija ievēlēts Satversmes sapulcē, piedalījās Latvijas konstitūcijas izveidē, vēlāk bija Saeimas deputāts. Francis Trasuns arī bija viens no nedaudzajiem latgaliešiem, kas piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanā 1918. gada 18. novembrī.
Annu Rancāni, pētot materiālus par Franci Trasunu, uzrunāja daudzie upuri, kādus garīdznieks nesa, un grūtās izvēles, kādas viņam bija jāveic: „Pirmkārt, jau Trasunam bija grūti izvēlēties – kļūt par priesteri vai laicīgu cilvēku. Iespējams, laicīgā dzīve viņam būtu bijusi piemērotāka, jo pēc dabas viņš bija politiķis. Tomēr izvēlējās kļūt par garīdznieku. Iespējams, viņš šo iespēju toreiz saskatīja kā vienīgo, lai darbotos savas tautas labā. Tāpat 1917. gadā viņš tomēr izvēlējās atbalstīt Latgales pievienošanu citiem Latvijas novadiem, cerot, ka tiks panākta atsevišķa Latgales pašvaldība, tomēr tā netika izveidota.”
Biļetes uz uzvedumu „Francis” sarūpējamas Latgales vēstniecības GORS un „Biļešu Paradīze” biļešu sistēmās, biļešu cena 3,00 €. Filmu programma būs skatāma bez maksas. Tālrunis grupu apmeklējumu pieteikumiem un biļešu rezervācijai: 64633303.
27. aprīļa pasākumu norise tiek īstenota ar Valsts kultūrkapitāla fonda projekta „Latgales kongresa simtgades pasākumi Latgales vēstniecībā GORS” un Rēzeknes pilsētas domes atbalstu.
Latvijas valsts simtgadi atzīmēs no 2017. līdz 2021. gadam, lai aptvertu un pilnvērtīgi izstāstītu valsts veidošanas stāstu. Nozīmīgu lomu tajā ieņem ar Latgali saistīti notikumi, kuru centrālā ass ir vēsturiskais Latgales kongress – Latgales pirms simts gadiem pieņemtais lēmums apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi ceļā uz neatkarīgu Latvijas valsti. Aktivitātes projektā „Latgales kongresa simtgades pasākumi Latgales vēstniecībā GORS” ir viena no Latvijas valsts simtgades svinību norisēm.
