Itūgod jau ostoitū reizi februara beiguos tiks padūtys Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks“, deļtuo, tyvojūtīs „Boņuks 2015“ ceremonejai, kuruos nūtikšona byus ituo goda 28. februarī Latgolys viestnīceibā GORS, nūskaidruoti bolvys pretendenti 17 nominacejuos sabīdreibys i kulturys, muzykys i literaturys sadaļuos. „Boņuks“ ir vīneiguo bolva, kas eipaši izceļ i gūdynoj sasnāgumus latgalīšu kulturys dzeivē.
Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks“ mierkis ir veicynuot latgalīšu kulturvidis saglobuošonu i atteisteibu, kai ari apkūpuot i gūdynuot spylgtuokūs i nūzeimeiguokūs sasnāgumus latgalīšu kultura pārnejuo goda grīzumā. Itūgod tyka sajimtys da ituo rekordskaits – 215 dasacejuma anketys, nu kurūs kūpejais bolvys pretendentu skaits beja 115 ļaužu, nūtikšonu i aktivitašu. Nu sajimtūs dasacejumu tyka izvārtāti pretendenti, kas atbylda bolvys nūlykumam. Itūšaļt teik paziņuoti bolvys pretendenti 17 nu vysu 19 bolvys nominaceju. Bolvys pretendenti nominacejuos „Radejis hits“ i „Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā“ tiks paziņuoti, tyvojūtīs ceremonejai. Ūtrū godu tiks padūtys bolvys nominacejā „Par latgalīšu kulturys populariziešonu Latvejā i pasaulī“, kura, īsadvesmojūt nu Ingys Ābelis romana „Klūgu mūks“ sasnāgumu, tyka sataiseita pārn.
Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2015“ nominanti ir (nominacejuos sakuortuoti alfabeta parādā):
Sabīdreiba i kultura:
Goda cylvāks kulturā
Andris Eriņš (dzīšmu autors i dzīsminīks)
Andris Slišāns (Namaterialuos kulturys montuojuma centra „Upīte” direktors)
Ilga Šuplinska (literaturzynuotneica)
Iveta Apkalna (varganiste, Izcileibys bolvys kulturā sajiemieja)
Kristaps Rasims (akters i muzikis)
Goda nūtikšona
Škārsteikla radejis kanala „Pieci latgalieši" sataiseišona
Latgolys deju svātki „Večerinka Viškūs”
Lūznovys muižys atkluošona – jauna vīta ari latgaliskajom aktivitatem
Rēzeknis latgalīšu kulturys bīdreibys aktivitatis – jaundybynuotuo Nikodema Rancāna bolva i konkurss „Muna sāta, muna škola“
Storptautyskais folklorys festivals „Baltica 2015“. Latgaliskuos nūtikšonys Rēzeknē, Rēzeknis nūvodā i Reigā
Par latgalīšu volūdys populariziešonu
Kuorsovys nūvoda pošvaļdeibys projekts „saRedzi latgalīšu volūdu” 2. daļa
Latgalīšu volūdys apvuiceibu video (bīdreiba „Bruoli un Muosys”)
Latgaliskūs gudreibu i ospruoteibu lopa socialajā teiklā Facebook „Latgaļu humors i dzeivis gudreibys"
Latvīšu volūdys izlūkšņu audio paraugu izdavums „Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa"
Rēzeknis veiru kors „Graidi“ ar Latvejis vaļsts himnu latgaliski
SIA „Lietišķā Latgale” ar raidejumim „Breivdīnuos iz Latgolu”, „Pi myusim Latgolā” i sižetim Latvejis Radejā
Goda amatnīks/saiminīks
Preiļu tierdznīceibys centra „Ūga“ saiminīki Ingūna i Aigars Zīmeli
SIA „Sātys” saiminīks Jurs Vucāns
Veikala „O! Marta” i škārsteikla veikala taiseitslatgola.lv saiminīks „Latgolys Studentu centra” latgalīšu gruomotu golda koordinators Artis Logins
Veikala „Zaļais” saimineica Iveta Aleksāne
Zemnīku saimisteibys „Juri” saiminīki Lidija i Jurs Lubāni
Zemnīku saimisteibys „Zvejnieki” saiminīki Juoņs i Anna Macāni
Goda snāgums vizualajā muokslā
Fotografs Igors Pličs ar fotoizstuodi „Daugav’ abas malas”
Glebs Pantelejevs ar izstuodi „Latgales rapsodija”
Lītiškuos muokslys izstuode „Mantinieki. Ziemeļlatgale”
Vincents Flikigers ar zeimiejumu izstuodi „Latgale laiku ritā”
Goda snāgums skotuvis muokslā
Daugovpiļs teatra izruode „Latgaliešu rulete“
Festivala „ORGANismi” uzvadums „Saule. Bērni. Rainis”
Storptautyskuo folklorys festivala „Baltica 2015” koncerts „Četri vārdi””
Goda snāgums audiovizualajā muokslā
Dokumentaluo kina „Maršruts 6486”
Dokumentaluo kina par dzīduotuoju Aiju Rimšu „Īsamirdzi zvaigznem leidza"
DVD „Satiec savu meistaru. Latgale”
Latgalīšu volūdys apvuiceibu video
Raidejumu cyklys „Sajūti Latgali”
Par latgalīšu kulturys populariziešonu Latvejā i pasaulī
Aldis Bukšs, detektivromana „Parādu piedzinēji“ autors
Gruomota „Ludzas igauņu pasakas”, tulkuotuojs Guntars Godiņš
Latgalīšu kulturys gazeta LaKuGa.lv
Latvīšu folklorys kruotivis digitalais arhivs Garamantas.lv
Luisa Kerola gruomotys „Alise Breinumu zemē“ tulkuojums latgaliski Latvejā i Īrejā
Muzyka:
Lobuokais snāgums pop/rock muzykā:
Artūrs Slišāns ar remiksim dzīsmem „Kur tu skrīsi Vanadzini", „Jaunis puiši, siermi zyrgi", „Puor Gauju"
„Dabasu Durovys“ ar dzīsmi „Pādys" i koncertdarbeibu
Kārlis Kazāks ar dzīsmi „Kuo vairuok man vāg!"
„Sovvaļnīks“ ar dzīsmi „Ceļš" i koncertdarbeibu
Vokaluo studeja „Skonai” ar dzīsmem „Kod Tevis nav" i „Muna zemeite"
Lobuokais snāgums tautys muzykā:
Etnografiskais ansamblis „Vabaļis" ar gareigūs dzīšmu albumu „Lobais reits"
Etnoroka grupa „Laimas Muzykanti” ar albumu „Rodi” i koncertdarbeibu
Folklorys kūpa „Upīte" ar albumu "Vusi ļauds breinovuos"
„Rūžupis veiri” ar albumu „Rūžupis veiri”
„Tautumeitas” ar spylgtu debeju, koncertdarbeibu i dzīsmem „Aņņeite” i „Aiz azara”
Lobuokais snāgums alternativajā muzykā:
Grupa „Gondreiž 10nīkā” ar koncertdarbeibu
Poetiskuo roka apvīneiba „Kapļi” ar albumu „Ašņa dasys”
Projekts „Jezups i Muosys” ar koncertdarbeibu
Lobuokais snāgums akademiskajā muzykā:
Andrejs Selickis „Šyupeļdzīsme Jēzum”
Ansgars Valenhorsts – vargaņu improvizacejis par latgalīšu tautysdzīšmu temu
Festivāls “Latgales Ērģeļu dienas”
Lobuokais muzykys video:
„Kaneva Cold” ar videoklipu dzīsmei „Solts”
„Tautumeitas” ar videoklipu dzīsmei „Aņņeite”
Vokaluo studeja „Skonai” ar videoklipu dzīsmei „Kod Tevis nav”
Goda debeja muzykā:
Grupa „Kaneva Cold”
Grupa „Kā gribat”
Grupa „Tautumeitas”
Grupa „Unknown Artist”
Projekts „Jezups i muosys”
Lobuokais snāgums šlagermuzykā:
„Dvinskas muzikanti” ar albumu „Dzymtuo puse”
Grupa „Galaktika” ar Latvejis koncertturi
Duets „Inga un Normunds” ar albumu „Munai Latgolai” i jubileja koncertu
Aņss Ataols Bierzeņš ar albumu „Pasaver”
„Ginc&Es” ar dzīsmem „Puor Gauju" i „Muorys zemei"
Literatūra:
Lobuokais snāgums literaturā
Anita Ločmele (Danskovīte) ar lugu izlasi „Komedejas „Ontans i Anne””
Anita Mileika ar dzejis kruojumu „mūžīgā nepārtikusī stirna”
Ilze Keiša ar gruomotu „Muns laiks”
Ineta Atpile-Jugane ar dzejūļu kruojumu bārnim „Otkon giunu sapynus”
Ligija Purinaša ar dzeju
Lobuokais izdavums/gruomota
„Alise Breinumu zemē” Luisa Kerola gruomotys tulkuojums latgalīšu volūdā
Anitys Ločmelis (Danskovītis) lugu izlase „Komedejas „Ontans i Anne””
Anitys Mileikys dzejis kruojums „mūžīgā nepārtikusī stirna”
Dzejis i foto albums „Latgales sirdspuksti"
Latvīšu volūdys izlūkšņu audio paraugu izdavums „Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa”
Bolvys „Boņuks 2015” viertiešonys komisejā dorbuojās pārnejuo goda bolvys sajiemieji i pīaicynuotī attīceiguos sferys puorzynuotuoji: muzikis i latgaliskūs projektu vadeituojs, Latgalīšu kulturys goda bolvys dybynuotuojs Guntis Rasims, režisors Viesturs Kairišs, latgalīšu tradicionaluos kulturys eksperte Ruta Cibule, muzikis i uzjiemiejs Jānis Kuzminskis, režisore Māra Zaļaiskalns, bīdreibys „Kroma kolna broliste” vadeituojs Aleksandrs Lubāns, komponiste Ilona Rupaine, muokslinīks Osvalds Zvejsalnieks literaturzynuotneica Ilga Šuplinska, muzike i pedagoge Guntra Kuzmina, literate Ilze Sperga, dzejneica i žurnaliste Anna Rancāne, muzikis i uzjiemiejs Juris Vucāns, muzikis Arnis Slobožaņins, komponists Rihards Dubra, muzikis Ainārs Majors, muzikis Alvis Bernāns, muzikis Kārlis Kazāks, muzikis Artūrs Uškāns, muzikis Alvis Bernāns, žurnalists Tenis Bikovskis, literats i muzikis, Latgalīšu kulturys goda bolvys dybynuotuojs Oskars Orlovs, volūdnīks Juris Cibulis i Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoja Diāna Zirniņa.
Svineiguo bolvys padūšonys ceremoneja byus ituo goda 28. februārī 16.00 Latgolys viestnīceibys GORS Lelajā zalā. Ceremonejis pyrmajā daļā tiks izruodeits uzvadums „Saule. Bērni. Rainis”, kurīs radeits pyrmajā vargaņu muzykys festivalā „ORGANismi”, bet ceremonejis ūtrajā daļā tiks gūdynuoti nūtikšonys, ļauds i aktivitatis, kas latgalīšu kulturā bejuši svareigi 2015. godā. Iz ceremoneju meili gaideiti nominanti, viertiešonys komiseja, medeju puorstuovi i sevkurs latgalīšu kulturys interesents.
Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2015” nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, Rēzeknis piļsātys dūme, Rēzeknis nūvoda, Daugovpiļs nūvoda, Bolvu, Kuorsovys, Cyblys, Dagdys, Ludzys, Leivuona, Viļakys, Ruguoju i Baļtinovys nūvodu pošvaļdeibys, Nacionalais Kinu centrys.
