Fado ir īpašs mūzikas stils – tas balansē starp portugāļu blūzu, tango un flamenko. Savā dzimtenē, Portugālē, Ana Moura jau sen tiek uzskatīta par fado zvaigzni. Un ne tikai dzimtenē – arī Parīzē un Ņujorkā viņas māksla sajūsmina klausītājus. Paši portugāļi par viņu saka: otras tādas balss nav un nebūs. Ana Moura dzied fado mūsdienīgā stilā, taču tradīcijas viņa nenoniecina, bet gluži otrādi – kopj un attīsta. Žurnālisti atzīst: „Anas Mouras gurdo, zemo, melanholisko balsi labāk ir klausīties, nevis aprakstīt".
Ana Moura ir dzimusi netālu no Lisabonas un uzaugusi fado piesātinātā gaisotnē. Tāpēc nav brīnums, ka savas pirmās dziesmas viņa dziedāja jau sešu gadu vecumā. Vēlāk, tāpāt kā jebkura pusaudze, viņa aizrāvās ar popmūziku un roku, taču sapņoja vienīgi par fado. Anai bija 20 gadu, kad kāda fado klubā viņu dzirdēja dziedātāja un kluba Senhor Vinho īpašniece Marija da Fē. Neslēpjot savu sajūsmu, šī slavenā māksliniece uzaicināja meiteni strādāt sava klubā.
Kopā ar fado arī Ana iekaroja mīlestību. 2003. gadā iznāca viņas pirmais albums „Guarda-me a Vida na Mão” un dziedātāju iemīlēja Lisabona. Pēc otrā albuma visa Portugāle atzina: jā, tā ir unikālā personība, kura ir spējīga apvienot nesatricināmas tradīcijas ar ļoti personisku attieksmi un mūsdienīgu žanra izpratni. Pēc trešā albuma iznākšanas par viņu jau sāka runāt visā pasaulē.
2005. gadā viņa uzstājās Kārnegi zālē, kā arī pirmo reizi – kopā ar grupu The Rolling Stones (viņu radošā draudzība joprojām turpinās). Toreiz pats Tims Raiss sacerēja Anai dziesmu, kuru viņa iekļāva savā albumā „Para Além da Saudade”. Šis albums ieguva Amālijas Rodrigešas balvu. Savukārt Anas ceturtais albums „Leva-me aos Fados” tūliņ pēc klajā nākšanas kļuva par Platīna disku un par vienu no 2009. gada labākajiem world-music albumiem.
2012. gadā iznācis dziedātājas piektais albums „Desfado”, kas Portugālē ieguvis dubultā Platīna diska statusu.
Foto: Jolanta Koškorjova
