Cits

Folkloras kopai VĪTERI 15 gadi

25.04.2018 - 14:00

Piektdien, 27. aprīlī uz savu 15. dzimšanas dienas koncertu Rēzeknē, Latgales vēstniecības GORS Mazajā zālē, aicina Latvijā labi zināmā Rēzeknes folkloras draugu kopa “Vīteri”. Koncertā tiks svinēta ne tikai kopas dzimšanas diena, bet arī jaunas latgaliešu dziesmu un nošu grāmatas ģimenei – “Zalta puče” – atklāšana.

Folkloras draugu kopa “Vīteri” izveidojās 2003. gadā, sanākot kopā Rēzeknes pilsētas Kultūras nama radošajiem darbiniekiem un aktīvākajiem kolektīvu dalībniekiem, dziedot un muzicējot ar saviem bērniem. Lai saglabātu latgalisko dziesmu, deju un Latgales novada tradīcijas, radās ideja dibināt folkloras draugu kopu, pēc tam arī kapelu. Folkloras kopas izveidotāja un vadītāja Sandra Stare par kopas rašanos saka: “Ideja radīt folkloras kopu dzimusi vēlmē iemācīt bērniem dziedāt latgaliski. Manā bērnībā skolā latgaliešu tautasdziesmas mācīja, tulkotas latviski. Tagad gan “Vīteru” bērni runā tik pašcieņas pilni latgaliski, ka patiess prieks.”

Piedaloties dažādos koncertos, konkursos un festivālos, skanīgie un enerģiskie vīterotāji iekarojuši skatītāju sirdis gan Latvijā, gan aiz valsts robežām. Klausītājus un skatītājus vienmēr pārsteidz un priecē “Vīteru” daudzpusība, jaunības degsme un latgaliskais temperaments. Kopas dalībnieki ne tikai dzied, dejo dančus un daudzpāru dejas, iet rotaļās, bet aktīvi muzicē, spēlējot dažādus tradicionālos mūzikas instrumentus. Šobrīd kopas lielo un mazu dalībnieku pulkā vairāk nekā 50 bērnu un jauniešu. “Vīteri” aktīvi iesaistās arī Rēzeknes kultūras dzīvē, tradicionālās kultūras pasākumus – danču un dziesmu vakarus, rosinot pašiem. No folkloras kopas izauguši arī citas radošās apvienības, no kurām zināmākā ir postfolkloras grupa “Rikši”.

Reizē ar jubilejas koncertu, kurā satiksies ne tikai esošie un bijušie kopas dalībnieki, tiks prezentēts jauns izdevums –dziedāšanas grāmata ģimenēm “Zalta puče”. Grāmata, atbalsojot ideju par latgaliešu tautasdziesmu mācīšanu bērnībā, paredzēta vecākiem un mazajiem dziedātājiem – tajā ir 21 tautasdziesma. Grāmatu “Zalta puče” papildina ne tikai koši zīmējumi, kuros notis ir ziedi, bites un citas dabas radības, bet arī visu dziesmu audio materiāls, kuru iedziedājuši tieši folkloras kopas “Vīteri” dalībnieki. Šāda izdevuma idejas autore ir klavesīniste Ieva Saliete, kura, iedvesmojoties no ārvalstīs redzētā, uzrunāja Sandru Stari radīt nošu grāmatu arī latgaliski dziedāt gribošiem bērniem. Grāmatas izdevējs ir biedrība PARTITŪRA, zīmējumu autore – māksliniece Ērika Māldere, izdošanu atbalsta Rēzeknes pilsētas dome un Valsts kultūrkapitāla fonds.

Folkloras kopas “Vīteri” jubilejas koncerts un grāmatas “Zalta puče” atklāšana notiks 27. aprīlī 18.00 Latgales vēstniecībā GORS. Līdzēs pašiem gaviļniekiem pasākumā piedalīsies arī improvizācijas teātris “Ārtprāts”. Biļetes uz notikumu sarūpējamas Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” sistēmas, cena no 8,00 līdz 10,00 eiro. GORS kultūras vēstnieku programmas dalībniekiem 30 % atlaide.

Kultūras notikumi aprīlī

29.03.2018 - 13:53
Latgales vēstniecībā GORS aprīli sagaidīsim ar gaidīto Jaunā Rīgas teātra viesizrādi “Peldošie – ceļojošie” un izcilās vokālistes Ineses Galantes koncertprogrammu “Ar mīlestību no Ineses Galantes”. Aprīlī izskanēs koncertcikla “Latvijas gredzens” trešais koncertuzvedums “Vidzemes gredzens”, būs skatāma mākslinieces Magones Boleiko gleznu sērija “Paralēlās pasaules”, tāpat Rēzekni priecēs grupas “Musiqq” labāko dziesmu programma. 
 
Latgales vēstniecībā GORS būs skatāma pēc Mihaila Kuzmina romāna motīviem iestudētās teātra izrādes “Peldošie – ceļojošie“ 1. daļa. Izrāde atspoguļo Krievijas impērijas galvaspilsētas avangardiskākās kultūras bohēmas dzīvi starp divām 20. gs. sākuma revolūcijām – mīlas trīsstūri, četrstūri un piecstūri. Režisors Vladislavs Nastavševs. Izrādē piedalās vadošie Jaunā Rīgas teātra aktieri.
 
Inese Galante kā izcila vokāliste un jauno talantu patronese dāvina Latvijai 100 gadu jubilejā jaunu koncertprogrammu “Ar mīlestību no Ineses Galantes!”. Koncertā skanēs skaistāko operu mīlas ārijas un mūzikas skaņdarbi. Kopā ar Inesi Galanti un visu iemīļoto talantīgo pianistu Aivaru Kalēju šajā koncertā piedalīsies arī Ineses Galantes talantu konkursa laureāti – vokālisti un mūziķi. Koncerta programmu kuplinās Rēzeknes kamerorķestris diriģenta Jāņa Stafecka vadībā.
 
14. aprīlī Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē norisināsies starptautiskas sporta deju sacensības - Rēzeknes Domes Kauss 2018. Šo sacensību laikā LSDF piešķīra tiesības SDK "Viva" organizēt 10 deju reitinga sacensības, Latvijas Kausu, kas pulcēs labākos Latvijas pārus no visām Latvijas pilsētām. Sacensības  apmeklētājiem ļaus izbaudīt krāšņus svētkus - lielisku koncertu, kura laikā iespējams apbrīnot ne tikai labāko dejotāju kustību prasmi, bet arī izbaudīt patiesi profesionālu sniegumu, sacensību garu un gaidītās uzvaras prieku.
 
19. aprīlī uz Latgales vēstniecības GORS Lielās skatuves uzstāsies plaši pazīstamā humora šova "Greizais spogulis" ("Кривое зеркало") autori un izpildītāji. Jautras častuškas izpildīs Nikolajs Bandurins, kura tēla neatņēmamā sastāvdaļa noteikti ir koncertīna, un viņa jaunais skatuves kolēģis - pianists Oļegs Mihailovs. Ar tēlu dažādību un spilgtumu monologos variēs Natālija Korosteļova un Jurijs Hvostovs.
 
20. aprīlī uz Latgales vēstniecības GORS Lielās skatuves ar labāko dziesmu programmu uzstāsies grupa "Musiqq". Grupas pamatsastāvā darbojas divi liepājnieki – Marats Ogļezņevs un Emīls Balceris, kuri raksta, sacer, producē un aranžē savas dziesmas paši. “Musiqq“ ir  izdevuši trīs ierakstu albumus: “Šī ir tikai mūzika”, “Vēl viena mūzika” un "Silta Sirds".
 
Vidzeme – Latvijas nacionālās kultūras sakņu un simbolu dzimšanas vieta. Valsts karoga un Himnas šūpulis, gara gaismas – izglītības aizsākšanās un Dziesmu svētku pirmsākums. Latviešu pašapziņas un patriotisma mošanās vieta. Piedalās: Latvijas Radio koris, solisti. Muzikālais vadītājs un diriģents: Sigvards Kļava. Izstādes veidotāji: Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics, "Dd studio".
 
Spēlfilma "Bille". LV100 filmu programma
Svētdiena, 22. aprīlis 15.00, Mazā zāle 3,50 €, GORS
Filma visai ģimenei pēc Vizmas Belševicas darba "Bille" motīviem. Smeldzīgs, vienlaikus dzīvi apliecinošs, asprātīgs un cerību pilns stāsts par kāda cilvēkbērna pieaugšanu un attiecībām ar pasauli Latvijā pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu nogalē. Filma ir veltījums mums šodien, atgādinot par īstenām vērtībām. Režisore Ināra Kolmane, galvenajās lomās: Rūta Kronberga (Bille), Sofija Juška (mazā Bille), Elīna Vāne, Artūrs Skrastiņš, Lolita Cauka, Gundars Āboliņš, Lilita Ozoliņa, Guna Zariņa.
 
Magones Boleiko gleznu sērija “Paralēlās pasaules”
Katru dienu no 11.00, Mākslas galerija, bezmaksas, GORS
No 23. aprīļa līdz 17. jūnijam Latgales vēstniecībā GORS būs skatāma mākslinieces Magones Boleiko gleznu sērija “Paralēlās pasaules”, kuras kompozīcijās apvienotas divas ikdienišķas realitātes.  Divas nosacītas bezgalības: debesu un digitālā. “Paralēlās pasaules” ir fantāzijas rotaļa ar eļļu uz audekla, kurā apvienoti digitālās vides simboli ar debesu parādībām.
 
Folkloras draugu kopa un kapela “Vīteri” ir Rēzeknē, Latgalē un visā Latvijā zināms kolektīvs, kas jau 15 gadus kopj un attīsta latgalisko dziesmu, deju, rotaļu un dzīvesziņas tradīcijas. Jubilejas reizē folkloras kopas “Vīteri” izveidotāja Sandra Stare un kapelas vadītājs Einārs Lipskis aicinās satikt dažādu paaudžu “Vīteru” bērnus un jauniešus, kā arī iepazīstinās ar kolektīva jaunāko veikumu – latgaliešu dziesmu grāmatu un CD bērniem un vecākiem ”Zalta puče”. Jubilejas koncerta dienā notiks grāmatas “Zalta puče” atvēršanas un ieskandināšanas svētki.
 
Programmā izskanēs vairāk nekā 60 latviešu komponistu radītie a cappella skaņdarbi jauktajam korim, kas tapuši Māra Sirmā rosinātā projektā “Latvijas komponisti Latvijas simtgadei”. Piedalās: VAK “Latvija”, Latvijas Radio koris, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, kā arī citi Rīgas un Latvijas kori.
 
Liekot savu artavu Latvijas simtgades svētku noskaņu veicināšanā, čellu trio “Melo-M” 2018. gada pavasarī dosies koncertturnejā pa Latviju, repertuārā atskaņojot daudzu populāru latviešu komponistu dziesmu versijas īpašos aranžējumos. Koncertprogrammas repertuārā būs gan latviešu tautasdziesmu apdares, gan Emīla Dārziņa, Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Jāņa Lūsēna, Raimonda Tigula dziesmu versijas. Līdztekus koncertos skanēs arī grupu “Līvi”, “Prāta Vētra” un citu pazīstamu Latvijas mūzikas kolektīvu populārākās dziesmas.
 

Aicinām pievienoties komandai

28.03.2018 - 17:19

Latgales vēstniecība GORS (SIA "Austrumlatvijas koncertzāle") aicina pievienoties komandai enerģisku, darbīgu un precīzu pasākumu un konferenču organizatoru-projektu vadītāju: 

Galvenie pienākumi:

  • Attīstīt, plānot un organizēt semināru, konferenču un izstāžu veiksmīgu norisi.
  • Koordinēt un kontrolēt pasākumu tā norises laikā.
  • Nodrošināt laicīgu un korektu dokumentu sagatavošanu konkrētā pasākuma nodrošināšanai, kā arī sekot līdzi tam, lai klients darbojas saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu.
  • Piedalīties projektu sagatavošanā un realizācijā, kā arī izstrādāt un vadīt kultūras u.c. projektus, sagatavot projektu atskaites.
  • Veidot pozitīvu saskarsmi ar klientiem.
  • Pildot iepriekš minētos pienākumus, sadarboties ar ārzemju partneriem.

Prasības kandidātiem:

  • Augstākā izglītība. Augstākā izglītība ekonomikā, komunikācijas zinātnēs vai kultūras menedžmentā tiks uzskatīta par priekšrocību.
  • Radošums un spēja plānot.
  • Teicamas valsts valodas, labas angļu un krievu valodas zināšanas.
  • Prasme strādāt ar MS Office programmām.
  • Teicama komunikācijas prasme, augsta atbildības sajūta, analītiska domāšana.
  • Spēja strādāt patstāvīgi un komandā.
  • Spēja uzņemties atbildību.

Piedāvājam:

  • Interesantu un dinamisku darbu vienā no labākajām Baltijas valstu koncertzālēm;
  • sociālās garantijas un stabilu atalgojumu;
  • dinamisku, izaicinājumiem un iespējām bagātu pilnas slodzes darbu;
  • lieliskus kolēģus un profesionālu, modernu darba vidi.

Atalgojums: 890,00 € (pirms nodokļu nomaksas).

Gaidīsim Jūsu CV un motivācijas vēstuli līdz 2018. gada 8. aprīlim (ieskaitot) SIA „Austrumlatvijas koncertzāle” Pils ielā 4, Rēzekne, LV-4601 vai elektroniski gors.darbs [at] rezekne.lv.

Mājaslapas tehniskie uzlabojumi

28.03.2018 - 11:22

Informējam, ka 28. martā no 21.00 līdz 22.00 nedarbosies Latgales vēstniecības GORS mājaslapa http://latgalesgors.lv un nebūs iespējams veikt pirkumus GORS biļešu tirdzniecības sistēmā http://biletes.latgalesgors.lv. Atvainojiet par sagādātajām neērtībām un priecāsimies virtuāli atkal tikties pēc tehnisko uzlabojumu veikšanas.

Darba laiks Lieldienās

27.03.2018 - 12:47

Cienījamie apmeklētāji, Lieldienu laikā mainīts Latgales vēstniecības GORS Informācijas centra-kases darba laiks. 30. martā kase strādās no 12.00 līdz 18.00, 31. martā no 12.00 līdz 19.00 (līdz koncerta otrās daļas sākumam), bet 1. un 2. aprīlī kase būs slēgta. 

Prīceigu i saulainu Lendīni!

Kultūras notikumi martā

01.03.2018 - 16:38
Marts sāksies ar ģitāru virtuozu trio no Vācijas “Stephan Joscho Trio”, turpināsies ar mēneša Latgales vēstniecības GORS īpašo prieku – tikšanos ar vijolnieku Gidonu Krēmeru, mēneša beigās jau tradicionāli Rēzeknē viesosies Starptautiskais Baltijas baleta festivāls, šoreiz iedvesmojot ar latino baletu. Tāpat martā jubileju koncerti – Eduarda Rozenštrauha simtgade, aktrises Olgas Dreģes astoņdesmitgade, kā arī mēneša noslēgumā komponistu Baha un Forē simboliskā tikšanās Klusajā sestdienā.
 
No 25. februāra līdz 22. aprīlim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā skatāma izstāde-projekts “Francisks&Frančeska“, kurā vienas dzimtas divu paaudžu radošo personību dialogu atklāj ievērojamā Latgales mākslinieka Franciska Varslavāna un viņa mazmeitas, gleznotājas Frančeskas Kirkes darbi. Izstāde būs simboliska mākslinieku satikšanās, jo dzīvē viņiem tas nebija lemts.
 
2018. gadā leģendārajam, daudzu latviešu iemīļoto dziesmu autoram un izpildītājam Eduardam Rozenštrauham apritētu 100, tādēļ, godinot izcilā ziņģu meistara piemiņu, notiks Eduarda Rozenštrauha simtgades jubilejas koncerts. Koncertā izskanēs gan visiem labi zināmās dziesmas “Zilais lakatiņš”, “Vecās likteņdzirnas” un daudzas citas līdzi dziedamas dziesmas, gan arī mazāk dzirdētas melodijas. Koncertā piedalīsies: Normunds Rutulis, Dainis Skutelis, Anmary, Normunds Zušs, Kristīna Zaharova, Atis Auzāns un Oranžo meiteņu trio – Anita Levša, Olga Stupiņa un Inta Gudovska.
 
Par Džošo Stefanu saka, ka viņš reprezentē gypsy jazz ģitārspēles tradīciju nākotni; un virtuozi dara to kopā ar vēl diviem mūziķiem – Svenu Jungbeku un Folkeru Kampu. Džošo Stefans ir vācu džeza ģitārists, kura sirdij vistuvākais ir tieši gypsy jazz. Iedvesmojies no viena no pirmajiem plašāku atzinību guvušajiem Eiropas džeza mūziķiem Džango Reinharda, uzsāka ģitārspēli jau sešu gadu vecumā.
 
Pirmo reizi Latgales vēstniecībā GORS ar pirmatskaņojumu viesosies viens no 21. gadsimta ievērojamākajiem mūziķiem – vijolnieks Gidons Krēmers. Koncerta pirmajā daļā izskanēs izcilā 20. gadsimta komponista Mečislava (Moiseja) Veinberga 24 prelūdijas čellam solo. 2. daļā pirmo reizi uz vienas skatuves satiksies Gidons Krēmers un jaunais, pasaules slavu guvušais mūziķis Georgijs Osokins. Abu sniegumā skanēs Frederika Šopēna Trio solminorā. Koncerta noslēgumā “Kremerata Baltica“ solistu sniegumā izskanēs 19. gadsimta romantiķa Fēliksa Mendelszona Oktets Mibemol mažorā. Pirms koncerta plkst. 18.00 2. stāva semināru zālē pirmskoncerta sarunas, kuras vadīs muzikoloģe un orķestra “Kremerata Baltica“ direktore Ingrīda Zemzare.
 
Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē viesosies Krievijas teātra izrāde “Lēdija”, kurā galveno lomu atveidos šarmantā balerīna Anastasija Voločkova. Šis stāsts viegli humoristiskā un intriģējošā veidā apgriež kājām gaisā pazīstamo mītu par skulptoru Pigmalionu, kura mīlestības spēks atdzīvināja mākslinieka izveidoto marmora statuju. Izrāde krievu valodā.
 
Pāragri mūžībā aizgājušās dziedātājas un dziesmu autores Aijas Eriņas piemiņas koncerts – Aijas radošo darbu izlases-albuma prezentācija. Pieminot dziedātāju, uz skatuves Aiju dienas priekšvakarā tiksies Aijas ģimene, draugi un kolēģi, ar kuriem kopā dziedātāja radījusi mūziku un priecējusi klausītājus.
 
2018. gada martā 80 gadu jubileju svinēs izcilā un leģendārā Dailes teātra aktrise Olga Dreģe. “Koncerts būs kā saruna par piedzīvoto, pārdzīvoto sapni – no pagātnes līdz šodienai,“ ieskicē māksliniece. Koncertos sev līdzās uz skatuves O. Dreģe aicinās savus skatuves partnerus no neskaitāmajām filmām un teātra izrādēm, kas šajos gados nospēlētas. Koncerta laikā uz lielā ekrāna tiks demonstrēti fragmenti no nozīmīgākajām kinofilmām un teātra izrādēm, kurās gaviļniece piedalījusies.
 
"Maskavas leļļu teātris" piedāvā jaunu, krāsainu interaktīvo un reizē pamācošo izrāde bērniem "Runājošais runcis Toms un viņa draugi". Izrādes pamatā ir jauns multfilmu seriāls par runci Tomu un viņa piedzīvojumiem. Bērnus patīkami pārsteigs interaktīvais ekrāns, kas aicinās spēlēties un reaģēs uz mazo apmeklētāju atbildēm. Savukārt skaņas un vizuālie efekti aizvedīs skatītājus uz spēļu pasauli. Izrāde krievu valodā.
 
24. martā Latgales vēstniecībā GORS viesosies latino stila profesionālā baleta trupa "Ballet Hispanico" (Ņujorka, ASV). Mākslinieciskā vadītāja Eduardo Vilaro vadītā baleta kompānija “Ballet Hispanico“ ir vadošā latino dejas kompānija pasaulē. Latvijas skatītājiem “Ballet Hispanico“ prezentēs trīs iestudējumus: “Linea Recta“, “Danzón“ un “Con Brazos Abiertos“.
 
Lieldienu Klusajā sestdienā līdzās Baha tētiņa korāļiem un fūgām izskanēs Forē izteikti franciskais Rekviēms solobalsīm, korim, orķestrim un visai pasaulei. Gregoriski noteikts, cilvēciski skarošs, eņģeliski maigs. Solisti: Gunta Gelgote – soprāns, Latvijas Radio koris, Johanness Helds – baritons, Diriģents – Andris Poga. Programmā: Johans Sebastiāns Bahs, Gabriels Forē Rekviēms. Pirms koncerta plkst. 17.00 2. stāva semināru zālē pirmskoncerta sarunas, kuras vadīs muzikologs Orests Silabriedis.
 

Kases darba laiks 3. martā

01.03.2018 - 15:43

Sestdien, 3. martā, plkst. 11.00 “Biļešu Paradīze” kasēs visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv sāksies biļešu tirdzniecība uz XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumiem. Rēzeknē biļetes varēs iegādāties Latgales vēstniecības GORS Informācijas centrā-kasē, kam šajā dienā būs pagarināts darba laiks.

XVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Biļetes uz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem sāks tirgot 3. martā plkst. 11.00. Biļešu tirdzniecība notiks SIA “Biļešu Paradīze” vairāk nekā 50 tirdzniecības vietās visā Latvijā un interneta veikalā www.bilesuparadize.lv visā pasaulē. Vienā pirkuma reizē biļešu kasēs viena persona varēs iegādāties ne vairāk kā 4 biļetes uz katru Dziesmu un deju svētku pasākumu (piem., ja pircējs vēlas iegādāties biļetes uz 3 pasākumiem, tad maksimālais iegādājamo biļešu skaits – 12 biļetes). Vienā pirkuma reizē interneta veikalā www.bilesuparadize.lv varēs iegādāties 8 biļetes, bet ne vairāk kā 4 biļetes uz vienu pasākumu. Bērni līdz 7 gadu vecumam, ja viņiem nebūs nepieciešama atsevišķa sēdvieta, pasākumus varēs apmeklēt bez maksas. Arī visiem Svētku dalībniekiem, uzrādot dalībnieka karti, būs iespēja bez maksas vērot Noslēguma koncertu Mežaparka Lielajā estrādē.

Rēzeknē klātienē biļetes varēs nopirkt Latgales vēstniecības GORS Informācijas centrā-kasē, kura darba laiks 3. martā ir pagarināts no 11.00 līdz 18.00 (pārtraukums no 15.00 līdz 15.30). Koncertzāles ēka būs atvērta no plkst. 10.00.

Plašāka informācija par svētkiem un biļešu tirdzniecību pieejama oficiālajā Dziesmu un deju svētku mājaslapā: https://dziesmusvetki.lv/.

BOŅUKS 2017 saņēmēji zināmi

25.02.2018 - 19:33

Šodien Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, notika svinīgā Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks“ pasniegšanas ceremonija, desmito reizi godinot īpašākos pērnā gada notikumus, aktivitātes un darītājus latgaliskajā kultūrā. Gada cilvēka kultūrā godu saņēma režisors Viesturs Kairišs, bet par mūža ieguldījumu tika godināti Vācijā dzīvojošais literāts, skolotājs un sabiedriskais darbinieks Alberts Spoģis un valodniece Lidija Leikuma. Visvairāk Boņuku saņēma apvienība “Latgalīšu Reps“, uzvarot 3 nominācijās.

Šajā reizē balvu saņēmēji tika paziņoti 18 nominācijās, kā arī pasniegta viena žūrijas speciālbalva. Balvu saņēmēji:

Literatūra:

 

  • Labākais sniegums literatūrā

Raibīs ar dzejoļu krājumu "Pistacejis"

  • Labākais izdevums/grāmata

Ilga Šuplinska, Līga Rundāne, Aelita Andrejeva ar grāmatu "Gostūs pi Boņuka. Stuosti bārnim par Latgolu"

  • Žūrijas speciālbalva

Marutai Latkovskai un Ievai Jurjānei par grāmatu "Kačeiša patmalis“ – pirmo pārlikumu no latviešu literārās valodas mūsdienu latgaliešu kultūrā (Kārļa Skalbes pasaku "Kaķīša dzirnavas“).

 

Mūzika:

 

  • Labākais sniegums pop/rock mūzikā

Grupa "Bez PVN" ar koncertdarbību un dziesmu un videoklipu "Golds iz ustobys"

  • Labākais sniegums tautas mūzikā 

"Tautumeitas" ar koncertdarbību un albumu "Lai māsiņa rotājās"

  • Labākais sniegums alternatīvajā mūzikā

Apvienība "Latgalīšu Reps" ar koncertdarbeibu, dzīsmem i videoklipim                  

  • Labākais sniegums akadēmiskajā mūzikā

Rihards Dubra – oratorija "Marija" 

  • Labākais mūzikas video

Latgalīšu Reps "Skots pa lūgu"

  • Gada debija mūzikā

Latgalīšu Reps

  • Labākais sniegums šlāgermūzikā

Grupa "Galaktika" ar koncertdarbību un albumu "Sirds vēl tic"   

 

Sabiedrība un kultūra:

  

  • Gada cilvēks kultūrā

Viesturs Kairišs, režisors un latgaliešu kultūras aktīvists

  • Gada notikums

4. pasaules latgaliešu saiets “Latgales simtgades kongress“

  • Par latgaliešu valodas popularizēšanu

Bankas "Citadele" bankomāts latgaliešu valodā

  • Gada amatnieks/saimnieks

Rīgas kebabnīcas "Ausmeņa Kebabs" saimnieks Valters Murāns

  • Gada sniegums vizuālajā mākslā

Anneles Slišānes projekts #100dečiLatvijai

  • Gada sniegums skatuves mākslā

Koncertizrāde rakstiem un skaņai "Latgales gredzens"

  • Gada sniegums audiovizuālajā mākslā

Latvijas Radio stāstu cikls "Latgales kongress. 10 stāsti"

  • Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē

Latgalisko vērtību iekļaušana Nacionālajā Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā

  • Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā

Literāts, skolotājs un sabiedriskais darbinieks Alberts Spoģis

Valodniece Lidija Leikuma

Boņuka balvu padevēji šajā reizē bija ērģelniece Iveta Apkalna, Latgales vēstniecības GORS vadītāja Diāna Zirniņa, Daugavpils teātra valdes locekle Rita Strode, Latvijas valsts simtgades biroja reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja Jolanta Borīte, Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, projekts “Jezups i Muosys“, Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs, māksliniece Frančeska Kirke, žurnāla “Ir“ galvenā redaktore Nellija Ločmele, vieglatlēte Gunta Latiševa-Čudare, Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, slavenākais rudzu laukā peldētājs Lauris Ļubka, desmit gadus vecais Andžejs Rasims, TV šova “X-faktors“ dalībniece Margarita Kolosova, grupa “Piparmētra“, apvienība “Latgalīšu Reps“, keramiķe un gleznotāja Vēsma Ušpele, nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte“ vadītājs Andris Slišāns.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2017“ pasniegšanas ceremoniju kuplināja latgaliešu mūziķu priekšnesumi –uzstājās  traddicionālās mūzikas grupa “Tautumeitas“, grupa “Bez PVN“, apvienība “Latgalīšu Reps“, grupa “Unknown Artist“, projekts “100gadis bolsi“, vīru koris “Graidi“, Guntra Kuzmina un Rēzeknes novada vokālā studija “Skonai“, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas jauktais koris un instrumentālā grupa Eināra Lipska vadībā, hārdroka grupa “Fēnikss“, dziesminieks Kārlis Kazāks. Ceremoniju bija iespējams piedzīvot ne vien klātienē, Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē, bet arī tiešraidē, ko nodrošināja lietotne “LMT Straume“, kurā ikvienam interesentam būs pieejams arī ceremonijas video ieraksts http://straume.lmt.lv/bonuks.

Balvas “Boņuks 2017” vērtēšanas komisijā darbojās 29 pērno gadu balvas ieguvēji un pieaicinātie attiecīgās sfēras pārzinātāji: mūziķis un latgalisko projektu vadītājs, Latgaliešu kultūras gada balvas dibinātājs Guntis Rasims, ērģelniece Iveta Apkalna, dzejnieks un literatūrzinātnieks Valentīns Lukaševičs, latgaliešu tradicionālās kultūras eksperte Ruta Cibule, režisore Māra Zaļaiskalns, komponiste Ilona Rupaine, literatūrzinātniece Ilga Šuplinska, dzejniece un žurnāliste Anna Rancāne, portāla “Latgalīšu kutlurys gazeta” pārstāve Laura Melne, portāla “Latgalīšu kutlurys gazeta” redaktore, raidījumu producente Vineta Vilcāne, režisors Jānis Ozoliņš, Latvijas Radio Latgales studijas vadītāja Renāte Lazdiņa, grupa “Piparmētra“, mūzikas žurnālists Orests Silabriedis, mūziķis Ingars Gusāns, literāte, publiciste un žurnāliste Sandra Ūdre, literāts Juoņs Ryučāns, diriģents Jānis Kokins, deputāts un latgaliešu kultūrvides aktīvists Juris Viļums, muzikants Juris Ostrovskis, režisors Uģis Olte, uzņēmēji, latgaliešu kultūrvides aktīvisti Ingūna un Aigars Zīmeļi, Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, mūzikas izdevējs un dziesmu autors Guntars Račs, režisors Dainis Kļava, mūziķis un uzņēmējs Juris Vucāns, latgaliešu kultūrvides aktīviste un projektu vadītāja Edīte Husare, literāts un mūziķis, Latgaliešu kultūras gada balvas dibinātājs Oskars Orlovs un Latgales vēstniecības GORS vadītāja Diāna Zirniņa.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. Pirmo reizi balva tika pasniegta 2009. gada sākumā. Balvas “Boņuks 2017” norisi atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, AS “Latvijas valsts meži“, Rēzeknes pilsētas dome, Balvu, Dagdas, Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju un Viļakas novadu pašvaldības. Informatīvie atbalstītāji: žurnāls “Ir”, Latgalīšu kulturys gazeta lakuga.lv, Latvijas Radio Latgales studija, Latgales radio, kā arī talkā nākuši LMT Straume, “Latgales ziedi“, studija “3 karotes medus“, biedrība “Latgolys Producentu Grupa“ un “Pērtnieku gardumi“.

Pateicība par mūža ieguldījumu - Spoģim un Leikumai

19.02.2018 - 18:58

Svētdien, 25. februārī, desmito reizi tiks pasniegtas Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks“, kur līdzās pērnā gada svarīgākajiem latgaliešu kultūras notikumiem, personām un akticvitātēm ar balvām par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināti Vācijā dzīvojošais literāts, skolotājs un sabiedriskais darbinieks Alberts Spoģis un valodniece Lidija Leikuma.

Pirmo reizi Latgaliešu kultūras gada balvā “Boņuks“ par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināts kāds no trimdas latgaliešiem – tas būs Vācijā dzīvojošais dzejnieks, publicists, filozofs, prozaiķis, literatūrkritiķis, pedagogs, mākslas zinātnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Spoģis. A. Spoģis dzimis toreizējā Daugavpils apriņķa Vārkavas pagasta Bratišku sādžā 1924. gada 9. oktobrī un šobrīd ir arī vecākais latgalietis Vācijā. Pēc Vārkavas pamatskolas pabeigšanas Alberts plānoja mācīties tālāk Daugavpils ģimnāzijā, bet plānus izjauca Otrais pasaules karš ar tēva represēšanu, paša iesaukšanu leģionā, ievainojumiem, nokļūšanu karagūstā un palikšanu Vācijā. Tomēr, neskatoties uz šādiem dzīves ceļiem, Alberts izmantoja katru iespēju mācīties un studēt, specializējoties filozofijā, vācu literatūrā, žurnālistikā, vēsturē un katoļu teoloģijā. Kā skolotājs Minsteres Latviešu ģimnāzijā Spoģis uzaudzinājis arī vairākus Latvijā zināmus latgaliešu kultūras darbiniekus. Par skolotāju A. Spoģis strādājis līdz pat 1996. gadam. No 1985. gada Spoģis kārtojis Andriva Jūrdža fondu un Latgaļu izdevniecības lietas, izveidojis latgaliešu literatūras, kultūras materiālu krātuvi “Latgaļu sāta“ Minsterē. Trimdas latgaliešu (latgaļu) izdevumus sūtījis uz bibliotēkām, skolām un augstskolām Latgalē, atbalstījis latgaliešu grāmatu izdošanu. Paralēli skolas darbam daudz un regulāri rakstījis dzeju (izdotas četras dzejoļu grāmatas), publicistiskas un literatūrkritiskas apceres un recenzijas, darbojies radio raidījumu redakcijā. Alberts Spoģis strādājis kopā ar Miķeli Bukšu, Vladislavu Loci un citiem trimdas latgaliešu aktīvistiem.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks“ jubilejas reizē ar pateicību ar padarīto latgaliešu kultūras attīstībā balvu saņems arī valodniece, filoloģijas doktore, skolotāja un sabiedriskā darbiniece Lidija Leikuma. L. Leikuma dzimusi 1954. gada Krāslavavas novada Izvaltas pagasta Mazajos Ģeņģeros. Studējusi filoloģiju Latvijas Valsts universitātē (šobrīd Latvijas Universitāte), kur pēc studiju beigšanas no 1983. gada turpinājusi darba gaitas. Lidija Leikuma ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu valodniecības katedras vadītāja, profesore. Savu mūžu Lidija veltījusi valodniecībai, īpaši latgaliešu valodas jautājumu pētīšanai, valodas saglabāšanai un popularizēšanai. No 1989. gada docējusi latgaliešu rakstu valodas kursus LU, tāpat arī Rēzeknes Augstskolā un Daugavpils Universitātē (vieslekcijās arī Greifsvaldē, Kauņā, Poznaņā, Sanktpēterburgā, Viļņā). Gatavojusi mācību līdzekļus un grāmatas skolai, darbojusies Valsts valodas centra Latgaliešu rakstu valodas apakškomisijā (2007. gadā apstiprināti “Latgaliešu pareizrakstības noteikumi“), ir viena no latgalistikas konferenču organizētājiem (2008–2017). Iesaistījusies neskaitāmos pasākumos, lai popularizētu latgaliešu valodu un kultūru dažādās interešu grupās. Valodas pētīšanas un popularizēšanas darbs sniedzies arī ārpus Latvijas robežām – aktīva sadarbība notiek ar Krievijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas un citu valstu zinātniekiem. Nenovērtējams ir Lidijas Leikumas darbs pie latgaliešu rakstu valodas mācību materiālu sagatavošanas, sākot ar 1992. gadu, kad iznākusi “Latgalīšu ābece (lementars)“ 2 daļās, līdz jaunākajai, kopā ar Juri Cibuli sagatavotajai “Skreineitei“ (grāmatā 2017. gadā) un nupat “Olūteņš“. Viens no lielākajiem profesores sirdsdarbiem ir latgalisko saišu atjaunošana un uzturēšana ar Sibīrijas latgaliešiem – no 2004. gada notiek ekspedīcijas uz Sibīriju, atdzīvinot arī pašu Sibīrijas latgaliešu kultūras dzīvi, organizējot viņu braucienus uz Latviju. Lidija ir arī aktīva Rīgas latgaliešu biedrības “Trešō zvaigzne“ biedre no biedrības dibināšanas 1988. gadā.

Plašāk ar balvas saņēmējiem var iepazīties:

  • Alberts Spoģis studijas “3 karotes medus“ veidotā raidījuma “Sajūti Latgali“ sērijā par trimdas latgaliešiem. https://youtu.be/7FQQ414R7wg
  • Lidija Leikuma Latgales Reģionālās televīzijas veidotajā raidījumā “Latvijas stāsti. Personības“ https://youtu.be/4li_-7qzZbM

Desmit gadu laikā Latgaliešu kultūras gada balvā “Boņuks“ par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināti grāmatizdevējs Jānis Elksnis, dzejnieks un literatūrzinātnieks Osvalds Kravalis, sabiedriskais darbinieks, Latgaliešu rakstniecības muzeja vadītājs Pēteris Locis, dzejnieks, folklorists un sabiedriskais darbinieks Antons Slišāns, radio raidījuma “Latgolys vuords“ vadītājs Broņislavs Spridzāns, etnogrāfiskā ansambļa “Rikova“ ilggadējā vadītāja Janīna Mičule, Atašienes etnogrāfiskā ansambļa “Vīraksne“ vadītāja Valentīna Mičule, kordiriģente Terēzija Broka, žurnāliste, žurnāla “Katōļu Dzeive“ redaktore Maruta Latkovska, katoļu prāvests, kultūrvēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Budže, kordiriģenti un pedagogi Antoņina un Vitolds Milaševiči.

Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija notiks šī gada 25. februārī 16.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. “Boņuks 2017“ balvas tiks pasniegtas 18 nominācijās “Sabiedrība un kultūra“, “Literatūra“ un “Mūzika“ kategorijās, ceremoniju ar muzikāliem priekšnesumiem kuplinās grupa “Bez PVN”, grupa “Unknown Artist“, tradicionālās mūzikas grupa “Tautumeitas”, hārdroka grupa “Fēnikss“, projekts “100gadis bolsi“, dziesminieks Kārlis Kazāks, apvienība “Latgalīšu Reps“, Guntra Kuzmina un Rēzeknes novada vokālā studija “Skonai“, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas jauktais koris un citi mākslinieki.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2017” norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, AS “Latvijas valsts meži“, Rēzeknes pilsētas dome, Balvu, Dagdas, Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju un Viļakas novadu pašvaldības. Informatīvie atbalstītāji: žurnāls “Ir”, Latgalīšu kulturys gazeta lakuga.lv, Latvijas Radio Latgales studija, Latgales radio, kā arī talkā nākuši LMT Straume, “Latgales ziedi“, studija “3 karotes medus“, biedrība “Latgolys Producentu Grupa“ un “Pērtnieku gardumi“.

Tiešraidē balvas pasniegšanas ceremonija būs skatāma lietotnē LMT Straume. Plašāk par balvu: http://bonuks.lv.

Zynomi BOŅUKS 2017 nominanti

08.02.2018 - 14:49

Februara golā jau dasmitū reizi tiks sveikti Latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks" sajiemieji. Paziņojam ituo goda bolvai izvirzeitūs pretendentus 17 nominacejuos sabīdreibys i kulturys, muzykys i literaturys sadaļuos. “Boņuks” ir vīneiguo bolva, kas eipaši izceļ i gūdynoj sasnāgumus latgalīšu kulturys dzeivē, verūtīs na tik Latgolys regionu, nu ari latgaliskuos aktivitatis cytur Latvejā i pasaulī.  Bolvys padūšonys ceremoneja nūtiks 25. februarī 16.00 Latgolys viestnīceibā GORS, kai ari byus nūsaverama tīšraidē lītuotnē LMT Straume.

 
Latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks” mierkis ir veicynuot latgalīšu kulturvidis saglobuošonu i atteisteibu, kai ari apkūpuot i gūdynuot spylgtuokūs i svareiguokūs sasnāgumus latgalīšu kulturyā pārnejuo goda grīzumā. Ar kotru godu pīaug bolvai dasaceitūs pretendentu skaits – itūgod žurejai nominantus vajadzēja izlaseit nu 180 pretendentu. Jau tradicionali bolvys sajiemiejs nominacejā "Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā“ tiks paziņuots, kod ceremoneja īs tyvuok.
 
Latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks 2017” nominanti ir (nominacejuos pīraksteiti alfabeta parādā):
 
Sabīdreiba i kultura:
  
Goda cylvāks kulturā
Arnis Slobožaņins, muzikis i latgalīšu kulturys aktivists
Guntra Kuzmina-Jukna, muzike i školuotuoja
Kaspars Strods, viesturnīks
Kristaps Rasims, muzikis, raidejumu i pasuokumu vadeituojs
Viesturs Kairišs, režisors i latgalīšu kulturys aktivists
 
Goda nūtikšona
4. pasauļa latgalīšu saīts "Latgolys symtgadis kongress"
Latgalīšu volūdys nakts
Latgolys muokslys svātki "Krāsas karogā"
Latgolys symtgadis kongresa nūtikšonys nu 1. leidz 7. majam Rēzeknē, Daugovpilī i Preiļūs
Latgolys vierteibu īkļaušona Namaterialuos kulturys montuojuma sarokstā
 
Par latgalīšu volūdys populariziešonu
Bankys "Citadele" bankomats latgalīšu volūdā
Gruomota "Kačeiša patmalis"
Latvejis Radejis raidejums "Latgolys stuņde" (LR1 regionalais lūgs)
Lītuotne "LMT Straume" ar latgaliskūs nūtikšonu translaceju – Latgalīšu volūdys nakts i Latgalīšu kuturys goda bolva "Boņuks"
Vyspasauļa diktats latgaliski
 
Goda amatnīks/saiminīks
Audieja Annele Slišāne, projekts #100dečiLatvijai
Kebabneicys "Hasans" (Preili) saiminīki Laura i Jurs Vucāni
Kūka mebeļu ražuotuojs i restaurators Stanislavs Maļkevičs
Reigys kebabneicys "Ausmeņa Kebabs" saiminīks Valters Murāns
Tuošu meistars Jurijs Ivanovs
 
Goda snāgums vizualajā muokslā
Annelis Slišānis projekts #100dečiLatvijai – izstuode Bolvūs i aktivitatis
Gleznuotuoju apvīneiba V.I.V.A. ar izstuodis "Iemīlējušās Latgalē" aktivitatem
Ivetys Vaivodis Latgolai veļteita fotoizstuode "Zobens lilijas"
Izdavums "Vitālijs Kalvāns Latvijas glezniecībā"
Kolekcejis moneta "Latgales kongress"
Muokslineica Ieva Jurjāne – gruomota "Kačeiša patmalis"
 
Goda snāgums skotivis muokslā
Daugovpiļs teatra izruode "Nūgrymušuo pile"
Koncertizruode rokstim i skaņai "Latgales gredzens"
Latvejis Nacinoaluo teatra izruode "Klūgu mūks"
Muzykals izvadums "Nomoda sapnis par Lūznavu"
 
Goda snāgums audiovizualajā muokslā
"Divu krastu radio" raidejumu cyklys "No Latgales kongresa līdz Latvijas simtgadei"
Ingys Ābelis romana "Klūgu mūks" radejis īskaņuojums i CD
Latvejis Radejis stuostu cyklys "Latgales kongress. 10 stāsti"
LTV1 Latgolys kongresa symtgadei velteitais viesturiskais raidejumu cyklys "Trešā zvaigzne. Sākotne. Personība"
Raidejums "Latgalīšu volūdys sorgi. Vladislavs Locis"
 
Par latgalīšu kulturys populariziešonu Latvejā i pasaulī
Kina "Lidojošo mūku templis"
Komikis Jānis Skutelis
Latgaliskūs vierteibu īkļaušona Nacionalajā Namaterialuos kulturys montuojuma sarokstā
Raidejums "Atklāj Latgolu ar Kristapu Rasimu"
Raidejums "Latgalīšu volūdys sorgi. Vladislavs Locis"
TV raidejumu cyklys "Sajūti Latgali"
 
Muzyka:
 
Lobuokais snāgums pop/rock muzykā
Aija Eriņa ar dzīsmi "Taurens" i albumu "Par martu, maiju un decembri"                 
Grupa "Bez PVN" ar koncertdarbeibu i dzīsmi i videoklipu "Golds iz ustobys"
Kārlis Kazāks ar koncertdarbeibu i dzīsmem albumā "Dzirdi balsis"
Laura Bicāne ar albumu "Lauzīsimies cauri pūlim"
Projekts "100gadis bolsi" ar albumu "Celīs, bruoļ"                                        
Rēzeknis nūvoda vokaluo studeja "Skonai" ar koncertdarbeibu i albumu "Rūtaļa"                                
 
Lobuokais snāgums tautys muzykā
Folklorys kūpa "Ilža" ar albumu "Kuodeļ maņ nadzeivuot"                          
Folklorys kūpa "Upīte" ar koncertdarbeibu i festivalu "Lipa kust"
Postfolklorys grupa "Rikši" ar koncertdarbeibu i jaunom dzīsmem                                            
"Raxtu Raxti" ar dzīsmi "Zynu, zynu tāva sātu"                                                             
Saimu folklorys studeja "Garataka"ar koncertdarbeibu i albumu "Laukā"                                
"Tautumeitas" ar koncertdarbeibu i albumu "Lai māsiņa rotājās"
 
Lobuokais snāgums alternativajā muzykā
Apvīneiba "Latgalīšu Reps" ar koncertdarbeibu, dzīsmem i videoklipim                  
Grupa "Gandreiž 10nīkā" ar albumu "Nasoki nikuo" i videoklipu "Bļaunu"                                               
Poetiskuo roka apvīneiba "Kapļi" ar koncertdarbeibu i dzīsmi "Valereja Seile"                                       
Projekts "Jezups i Muosys" ar koncertdarbeibu                                            
Vinsents Kūkojs ar albumu "Breineigō nosta"               
 
Lobuokais snāgums akademiskajā muzykā
Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys vargaņu klasis 25 godu jubilejis koncertizvadums "Māras zemes ērģeļu gaisma"                                                
Koncertizruode rokstim i skaņai "Latgales gredzens"                                                   
Rihards Dubra – oratoreja "Marija"
                                 
Lobuokais muzykys video
Bez PVN  "Golds iz ustobys"                                            
Emīls Bauga "Stuosts"                       
Latgalīšu Reps "Ceļš iz muojom"                                                     
Latgalīšu Reps "Es tycu"                                                   
Latgalīšu Reps "Skots pa lūgu"
"Upītes Uobeļduorzs“        
 
Goda debeja muzykā
Dagdys Tautys noma vokaluo grupa "Solversija"                                                         
Emīls Bauga                                        
Latgalīšu Reps                    
                                 
Lobuokais snāgums šlagermuzykā
"Dvinskas muzikanti" ar videoklipu "Baļļuosim da reita"                                              
Grupa "Galaktika" ar koncertdarbeibu i albumu "Sirds vēl tic"                    
Igauņu saime ar koncertdarbeibu i pīsadaleišonu raidejumā "Latvijas sirdsdziesma"                                           
                                 
Literatura:
 
Lobuokais snāgums literaturā
Ingrīda Tārauda ar dzejis kruojumu "Pērlītes zem kājām/Bisers zam kuoju"
Ligija Purinaša ar dzejūlim
Maruta Latkovska ar Kārļa Skalbis puorsokys "Kaķīša dzirnavas" puorlykumu latgaliski "Kačeiša patmalis"
Raibīs ar dzejūļu kruojumu "Pistacejis"
 
Lobuokais izdavums/gruomota
Fotoalbums "Latgalietis XXI gadsimtā". Igors Pličs i "Latgales fotogrāfu biedrība"
I. Šuplinska, L. Rundāne, A. Andrejeva ar gruomotu "Gostūs pi Boņuka. Stuosti bārnim par Latgolu"
Ilmārs Mežs "Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos: Latgale"
Jurs Cybuļs, Lideja Leikuma "Skreineite"
Maruta Latkovska, Ieva Jurjāne "Kačeiša patmalis"
Raibīs "Pistacejis"
 

Bolvys “Boņuks 2017” viertiešonys komisejā dorbuojās 29 pārnejūs godu bolvys sajiemieji i pīaicynuotī attīceiguos sferys puorzynuotuoji: muzikis i latgaliskūs projektu vadeituojs, Latgalīšu kulturys goda bolvys dybynuotuojs Guntis Rasims, varganiste Iveta Apkalna, dzejnīks i literaturzynuotnīks Valentīns Lukaševičs, latgalīšu tradicionaluos kulturys eksperte Ruta Cibule, režisore Māra Zaļaiskalns, komponiste Ilona Rupaine, literaturzynuotneica Ilga Šuplinska, dzejneica i žurnaliste Anna Rancāne, portala “Latgalīšu kutlurys gazeta” puorstuove Laura Melne, portala “Latgalīšu kulturys gazeta“ redaktore, raidejumu producente Vineta Vilcāne, režisors Jānis Ozoliņš, Latvejis Radejis Latgolys studejis vadeituoja Renāte Lazdiņa, grupa “Piparmētra“, muzykys žurnalists Orests Silabriedis, muzikis Ingars Gusāns, literate, publiciste i žurnaliste Sandra Ūdre, literats Juoņs Ryučāns, dirigents Jānis Kokins, deputats i latgalīšu kulturvidis aktivits Juris Viļums, muzykants Juris Ostrovskis, režisors Ugis Olte, uzjiemieji, latgalīšu kulturvidis aktivisti Ingūna i Aigars Zīmeli, Latvijas Nacionaluo kulturys centra vadeituoja Signe Pujāte, muzykys izdeviejs i dzīšmu autors Guntars Račs, režisors Dainis Kļava, muzikis i uzjiemiejs Juris Vucāns, latgalīšu kulturvidis aktiviste i projektu vadeituoja Edīte Husare, literats i muzikis, Latgalīšu kulturys goda bolvys dybynuotuojs Oskars Orlovs i Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoja Diāna Zirniņa.

Svineiguo bolvys padūšonys ceremoneja byus ituo goda 25. februarī 16.00 Latgolys viestnīceibys GORS Lelajā zalē i tīšraidē lītuotnē LMT Straume http://straume.lmt.lv/lv/kultura/kultura/bonuks/1005956. Iz ceremoneju meili aicynuoti nominanti, viertiešonys komiseja, medeju puorstuovi i kotrys latgalīšu kulturys interesents. “Boņuks 2017“ ar muzykalim prīšknasumim prīcēs grupa “Bez PVN”, grupa “Unknown Artist“, tradicionaluos muzykys grupa “Tautumeitas”, dzīsminīks Kārlis Kazāks, apvīneiba “Latgalīšu Reps“, hārdroka grupa “Fēnikss“, projekts “100gadis bolsi“, Guntra Kuzmina i Rēzeknis nūvoda vokaluo studeja “Skonai“, Jāņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys jauktais kors i cyti muokslinīki.

Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2017” nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, AS “Latvijas valsts meži“, Rēzeknis piļsātys dūme, Rēzeknis nūvoda, Dagdys, Bolvu, Daugovpiļs, Ruguoju i Rībeņu nūvodu pošvaļdeibys. Informativī atbaļsteituoji: žurnals “Ir”, Latgalīšu kulturys gazeta lakuga.lv, Latvejis Radejis Latgolys studeja, Latgolys radeja i LMT Straume. Vaira par balvu: http://bonuks.lv.