Krievu mūzikas pērles grandiozā koncertā

13. martā ar vērienīgu izpildītāju sastāvu Latgales vēstniecībā GORS notiks programmas “Krievu mūzikas pērles III” ar Rahmaņinova un Šostakoviča skaņdarbiem atskaņojums, kurā uzstāsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” un solisti Egils Siliņš, Jevgeņijs Akimovs un Irina Krikunova.

13. marta koncerts Rēzeknē un dienu pirms tā, 12. marta, programmas atskaņojums Rīgā noslēgs LNSO koncertciklu KRIEVU MŪZIKAS PĒRLES. Koncerta programmā diriģents Andris Poga iekļāvis divus diždarbus – Sergeja Rahmaņinova kora simfoniju “Zvani” un Dmitrija Šostakoviča 13. simfoniju “Babijara” (Бабий Яр).

Lielās mūzikas balvas 2014 laureāts kategorijā “Par izcilu sniegumu” Egils Siliņš dziedās solopartiju abos koncertā iekļautajos skaņdarbos, savukārt krievu soprāns, brīvmāksliniece Irina Krikunova un Sanktpēterburgas Marijas teātra tenors Jevgeņijs Akimovs būs solisti Rahmaņinova korsimfonijā. Koncertā piedalīsies arī koris “Latvija” – Rahmaņinova opusu tas dziedās pilnā sastāvā, savukārt Šostakoviča simfonijas atskaņojumā piedalīsies kora vīru grupa.

Sergeja Rahmaņinova korsimfonijas vēstījumā ieausti nebeidzami asociāciju apļi. Zvana simboliskā nozīme ieskandina neizbēgamos, negaidītos un neietekmējamos notikumus – jaunību, briedumu, vecumu, nāvi un cerību uz jaunu dzīvību. Sudraba zvani – ziemas sapņiem, zelta zvani – kāzām, bronzas zvani – trauksmei, dzelzs zvani – atvadām.

Dmitrija Šostakoviča simfonijas Бабий Яр pirmā daļa stāsta par Babijaras traģēdiju – Otrā pasaules kara laikā Kijevas Babijaras gravā nošautajiem daudzajiem tūkstošiem cilvēku, kuru skaitā bija galvenokārt ebreji. Četras pārējās daļas aplūko humora nesalaužamo un nesakaujamo iedabu, pārgurušu padomju sieviešu iepirkšanos padomju veikalā, bailes, kas izzūd, un jaunas bailes, kas nāk līdz ar laikmeta gaitu, un visubeidzot karjeru – gan sīkā karjerisma nozīmē, gan cildenā. Simfonijas pamatā dzejnieka Jevgeņija Jevtušenko tālaika domai neērtās vārsmas un tiešs norādījums uz tumšajām nesenās vēstures dienām. 

Krievu mūzikas pērļu trešajā koncertā līdzās VAK “Latvija” dzirdēsim arī virkni spožu solistu.

Marijas teātra solista Jevgeņija Akimova skatuves partneru uzskaitījumā ir tādi izpildītāji kā Plasido Domingo un Ferručo Furlaneto, diriģenti Valērijs Gergijevs, Lorins Māzels, Mstislavs Rostropovičs, Esa Peka Salonens, Džanandrea Noseda, Semjons Bičkovs, bet Rīgā tie būs Irina Krikunova un Egils Siliņš.

Trīskārtēja “Zelta maskas” goda diploma ieguvēja Irina Krikunova uzstājusies Maskavas Lielajā teātrī, Barselonas Gran Teatre del Liceu, Londonas Karaliskajā Alberta zālē, Bellīni Teatro Massimo, Neapoles Teatro di San Carlo, Ņujorkas Kārnegija zālē. Latvijas operskatītāji redzējuši Irinu Krikunovu Katerinas Izmailovas lomā Šostakoviča operas otrajā pirmizrādē 2006. gada 28. janvārī un Čočosanas lomā 2010. gadā. Irina kā Katerina Izmailova piedalījās arī LNO viesizrādēs Katānijā (Sicīlija). Minskā viņa dziedājusi solo Artura Maskata kamerdarbā “Venēcijas rindas”.

Koncerta KRIEVU MŪZIKAS PĒRLES III datumi:

12. martā plkst. 19.00 Lielajā ģildē, Rīgā;
13. martā plkst. 19.00 Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē.

Biļetes nopērkamas Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu paradīzes” kasēs vai internetā www.latgalesgors.lv.

Koncertu norisi atbalsta LR Kultūras ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds.