Latgolys viestnīceibā GORS 2016. goda 8. aprelī tika atkluota Rēzeknis muokslinīka Pāvela Ostapceva ainovu izstuode „Plenera nūskanis”. Tymā autors caur sovim dorbim izstuosta četrus stuostus par dorbu topšonu Kruoslovys i Rībeņu plenerūs, ceļuojumā kūpā ar kolegim Tatrūs, kai ari vad skateituoju leidza vīntuleigajuos pastaiguos dobā, kur gleznuoti klusi dobys styureiši i ījiuteigys Latgolys ainovys dažaidūs godalaikūs.
Gleznošana plenerā beja pazeistama ari agruok, bet kai metode tei pasaruodeja 19. godu symta vydā Francejā ar Barbizonys školys rasšonūs. Plenera principus gleznīceibā tuoļuok atteisteja franču impresionisti, partū ka, tikai struodojūt dobā, iz vysa precizuok var izjust gaismys i atmosferys kusteibu, īdzeivynuot gleznā vysu laiku maineigū ainovu, vibrejūšuos gaismānys. Šudiņ plenera gleznīceibai, golvonūkuort Austrumeiropā, sūpluok apvuiceibys metodei ir ari cyta funkceja – tei kolpoj kai profesionalūs muokslinīku nailga kūpā saīšonys, pīredzis apmainis i socializiešonuos forma. Latvejā pleneri bīži teik organizāti kai vītys ideņtitati aktualizejūši kulturys nūtykumi, kas sevī ītver muokslinīku tikšonūs ar sabīdreibu, diskusejis, improvizātys izstuodis i cytys aktivitatis. Tys, skaidra līta, ir ari veids, kai turēt dzeivys tradicionaluos gleznīceibys vierteibys, eipaši ainovu gleznīceibys tradicejis. Pleneri nūteik vysūs Latvejis nūvodūs, tūmār ar eipaši boguotom tradicejom izaceļ Latgola. Rībeņu muižā jau 20. godu symta suokumā dorbuojīs muokslinīku noms, kas bejuse populara muokslinīku kūpā saīšonys i dorba vīta 2014. godā ar pošvaļdeibys atbolstu ite atjaunota storptautisku pleneru kusteiba. Tradicejom boguots, ar gondreiž četrdesmit godu garu viesturi ir Kruoslovys pleners, kas nas tuo dybynuotuojis Rutys Barčys vuordu.
Pāvels Ostapcevs dzims Rēzeknē 1958. godā, nu 1975. leidz 1979. godam vuicejīs tradicejom boguotajā K. Savicka Penzys Muokslys školā, kur vuicuos zeimiešonu i gleznuošonu, kas baļsteita krīvu realistiskuos muokslys tradicejā. Muokslinīks struoduojs dažaiduos grafikys tehnikuos (linogrīzums, mecotinta, oforts i c.), veiduojs plakatus, struoduojs interjera dizaina jūmā. Tūmār plašuokai sabīdreibai muokslinīks pazeistams kai virtuozs ainavists. Jis sovu rūkrokstu izkūps regularā dorbā, sareikojs ap 10 personalizstuožu, ir aktivs grupys tematiskūs izstuožu dalinīks.
Muokslinīks bīži gleznoj dobā. Izsekojūt juo dorbu nūsaukumim i nūskaņom, mums rūnās emocionals prīškstots par Latgolai rakstureigū ainovu, vibrejūšū gaismānu i kruosu maineibu. Impulsus jaunim gleznīciskim mekliejumim i eksperimentim jis daboj, struodojūt kūpā ar kolegim plenerūs Latvejā, kai ari braucūt tuoluokūs ceļuojumūs. Kai soka muokslinīks, eista plenera nūskaņa vaļdejuse Tatru kolnūs Slovenejā, kur gleznuots kūpā ar Jāzepu Pīguozni, Edmundu Lūci, Juri Bindemani, cytim.
Foto: Andrejs Vasjukevičs/ Latgolys viestnīceiba GORS
