No 2015. gada 14. līdz 20. septembrim jau vienpadsmito gadu senās mūzikas mīļotājus priecēja tradicionālās Baroka mūzikas dienas Rēzeknē, programmā piedāvājot kamermūzikas koncertus, meistarklases un operas uzvedumu čehu baroka mūzikas tematikā.
Šī gada Baroka mūzikas dienas bija veltītas čehu baroka mūzikai – skanēja čehu mūzika un valoda, bija klausāmi čehu mākslinieki. Festivāls „Baroka mūzikas dienas Rēzeknē” ir unikāls notikums gan Latvijas, gan pasaules mērogā – festivāla misija vienmēr bijusi sniegt klausītājiem iespēju dzirdēt skaņdarbus, kas rokrakstu formā gadsimtiem ilgi gulējuši bibliotēku plauktos, te skan mūzika, kas „klusējusi” vairāk nekā 200 vai 300 gadus. Arī 2015. gadā Baroka mūzikas dienas no aizmirstības cela gaismā skaņdarbus, kas gan šodienas klausītajam, gan pašiem mūziķiem bija pirmatklājums.
Festivāla „Baroka mūzikas dienas Rēzeknē” 2015. gada norisi atbalsta Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Rēzeknes pilsētas dome, Latgales vēstniecība GORS, Český hudební fond, Čehijas Ārlietu ministija, Čehijas vēstniecība Latvijā, Kultur Basel, Pro Helvetia.
Komiska opera SLEPKAVĪBA ATRIEBĪBAS DĒĻ (Assasino per Vendetta, 1808)
Orķestris: Jana Hitilova (Jana Chytilová), Jiržī Siha (Jiří Sycha) – baroka vijoles, Ivo Anīžs (Ivo Anýž) – baroka alts, Ilze Grudule – baroka čells, Alena Henigova (Alena Hönigová) – vēsturiskās klavieres.
Festivāla koris
Iestudējuma vēsture
Opera „Slepkavība atriebības dēļ” tika iestudēta starptautiskā festivāla “Jezeržī muzikālā vasara” (Hudebni léto v Jezeri) laikā grāfa Lubkovica pilī 2013. gadā, šīs pils kapelmeistara komponista Johana Josefa Reslera 200. jubilejas gadā.
Tāpat kā Baroka mūzikas dienu Rēzeknē, arī festivāla “Jezeržī muzikāla vasara” viens no galvenaijiem mērķiem ir celt gaismā aizgājušo gadsimtu partitūras, kas šodien ir nepelnīti aizmirstas. Tiešī šāda, pēc 200 gadu dusēšanas bibliotēkas plauktos jaunatklāta ir komiskā opera-parodija “Slepkavība atriebības dēļ”, kas šogad tiek nodota arī Baroka mūzikas dienu Rēzeknē publikas vērtējumam.
Jezeržī pils saimnieks grāfs Lubkovics mūzikas vēsturē spēlē ļoti svarīgu lomu: viņš ir ne tikai izcils tā laika mūzikas lietpratējs – viņš ir lielāko muzikālo notikumu epicentrā, jo ir viens no ievērojamākajiem mūzikas mecenātiem. Ne velti Bēthovens veltīja stīgu kvartetus opus 18 tieši šim vīram un savas Trešās simfonijas pirmatskaņojumu izlasītai sabiedrībai diriģēja tieši Jezeržī pils teātrī, ne velti Gluks vairākas vasaras pavadīja tieši Jezeržī pils viesu apartamentos. Grāfa Lubkovica orķestrī spēlēja vislabākie tā laika mūziķi no Bohēmas un Vīnes. Arī grāfa pēcteči šodien ir lieli mūzikas mīļotāji un ir kaislīgi festivāla “Jezeržī muzikāla vasara” apmeklētāji.
Operas sižets
Rikardo, jauns dižciltīgais no Medāno pilsētas ir izmisis, jo ir zaudējis “visu”: viņam atņemts muižnieka tituls. Protams, tiesas lēmums ne viņam, ne viņa tēvam nav pa prātam. Rikardo ir tikai viena izeja kā atriebties tiesnesim Fernando – nolaupīt tā sievu Izabellu un tādā veidā atdarīt par savām ciešanām un visas viņa dzimtas aizskarto godu.
Fernando, uzzinājis par viņa sievas nolaupīšanu, steidzas atgriezties no kāda ceļojuma un mudina savu kalpu Bruno doties viņam līdzi Izabellas meklējumos. Tiesnesis ir gatavs riskēt ar visu, lai tikai glābtu mīļoto sievieti no nelieša nagiem, taču Bruno ir piesardzīgāks un visvairāk uztraucas pats par savu ādu. Kalpam sava kunga uzvedība šķiet drīzāk pārgalvīga un bīstama.
Pa šo laiku atriebīgajam Rikardo kļūst arvien grūtāk īstenot savus plānus, jo viņš iemīlas Izabellā. Viņš ar draudiem nogalināt Fernando cer iegūt Izabellas pretmīlu. Nu sieviete stāv izvēles priekšā: glābt savu godu vai mīļotā vīra dzīvību?
Brīdī, kad izmisušais vīrs ar savu kalpu ierodas pilī, kur it kā paslēpta Izabella, viņiem talkā nāk mistiska statuja, kura norāda vietu, kur skaistule ir ieslēgta. Nu arī kalps Bruno beidzot sadūšojas un palīdz savam kungam garajos pils gaiteņos, kas pēkšņi pārtop par noslēpumainiem pazemes labirintiem, sameklēt viņa sievu. Taču viņus pārsteidz laupītāju pulks, kas abus nevēlamos viesus iesloga pils cietumā, kur, kā izrādās, atrodas arī Izabella. Taču, par laimi, visiem Fernando kaujinieki ir laicīgi ieradušies palīgā, viņi sagūsta un aizved Rikardo. Visi priecājas par laimīgu atkalsatikšanos un nebeidz pārspriest šajā piedzīvojumā pārvarētos šķēršļus un slavēt katrs savus nopelnus pozitīvā iznākuma sasniegšanā.
Par operu „Slepkavība atriebības dēļ”
Operas vienkāršais sižets, kas muzikāli ietērpts tika īsi pēc 1800. gada, kā arī jokpilnie dialogi liek domāt, ka opera ir rakstīta kā parodija par tā laika itāļu dramatisko operu. Noslēpumainā vide – pils ar mistiskiem pazemes gaiteņiem, pa kuriem, kas zina, varbūt staigā pat pats velns, ir kā radīta pirms romantisma laika dramaturģisko harmoniju pielietojumam. Komiskās epizodes mijas ar liriskiem un dramatiskiem momentiem. Četri varoņi – dramatiskais bass Rikardo, liriskais tenors Fernando, reizēm dramatiskais, reizēm liriskais soprāns Izabella, komiskā figūra bass Bruno ļauj atklāt vēstījuma dažādo noskaņu spektru. Pusotras stundas garumā notikumi un emocijas mainās ātri un negaidīti.
Operas oriģinālpartitūra ietver tipisku 19. gadsimta orķestra sastāvu ar stīgu un pūtēju reģistru. Šim iestudējumam ir izveidots pārlikums stīgu kvartetam un klavierēm. Šāda pārlikumu veidošanas prakse operas sacerēšanas laikā bija ļoti izplatīta un iecienīta, jo ļāva skaņdarbus adaptēt katra galma vai teātra iespējām.
Šī uzveduma transkripcijai par pamatu ņemts operas autogrāfs, kas atrodas Prāgas Konservatorijas bibliotēkā un manuskripta kopija no Florences bibliotēkas.
Operas komponists Johans Jozefs Reslers (Johann Joseph Rösler), 1771 – 1830
Johana Jozefa Reslera vārds tika atklāts, pētot Lubkovica orķestra (tolaik saukta arī par kapelu) vēsturi, ko dibināja grāfs Francis Maksimiliāns Lubkovics. Grāfam bija ļoti augsta izglītība un arī izsmalcināta gaume, tāpēc viņš savā galmā vēlējās vislabāko orķestri. Viņam tas arī izdevās, jo Lubkovica kapelā spēlēja tā laika lielākie virtuozi no Bohēmas un Vīnes. Viņš pasūtīja sacerējumus veselai virknei vadošo komponistu un tādā veidā Lubkovica vārds ir iemūžināts jo daudzās 19. gs partitūru titullapās.
Reslers bija viens no Lubkovica orķestra kapelmeistariem. Daudzi fakti par mūziķa dzīvi nav zināmi, taču domājams, ka grāfs Resleru saticis Prāgā, kur 1797–99 Reslers bija Prāgas operas direktors un renomēts pianists. Šajā laikā viņš sacerēja vairākas operas un mūziku pantomīmām. Daudzas no tām ar panākumiem tika uzvestas arī Vīnē.
Reslera operu un solodziesmu teksti sastopami trijās valodās – vāciski, itāliski un čehiski. Tikai dažas no tām atkal skan koncertzālēs, līdzīgi ir arī ar stīgu kvartetiem. Pats Reslers ir izveidojis savu darbu katalogu. Kataloga 117 lappusēs atrodamas ne tikai oriģinālkompozīcijas, bet arī Mocarta skaņdarbu pārlikumi vienai un divām klavierēm. Mocarta nāves sakarā ir arī rakstīta viena kantāte.
Šī komponista daiļrade šodien vēl tikai gaida atkal sastapšanos ar publiku. Viens no pirmajiem mūsdienu pirmatskaņojumiem ir operas “Slepkavība atriebības dēļ” iestudēšana Alenas Henigovas vadībā un Miroslava Rovenska režijā.
