Other

MELO-M JUBILEJAS KONCERTS

Čellu trio “Melo–M” šogad svin 20 gadu jubileju un par godu šim notikumam 2025. gada pavasarī aicina uz jubilejas koncertu Latgales vēstniecībā GORS, lai sniegtu īpašu koncertprogrammu Latgalei. Pa šiem divdesmit grupas pastāvēšanas gadiem grupai ir izveidojies milzīgs repertuārs ar dažādāko žanru un stilu skaņdarbiem.
 
Koncertā izskanēs latviešu tautas mūzika, komponista Raimanda Paula, grupas "Prāta vētra" skaņdarbi, kā arī operas melodijas un pop un rok mūzikas hiti. Kā īpašs pārsteigums un veltījums Latgalei izskanēs latgaliešu melodijas čellu skaņās.

Kopā ar čellu trio uz skatuves uzstāsies viens no Latvijas talantīgākajiem perkusionistiem Miķelis Vīte. Trio sastāvā muzicē trīs akadēmiski trenēti mūziķi – Miķelis Dobičins, Kārlis Auzāns un Jānis Pauls. "Melo-M" izvēlētais interpretāciju materiāls ir ļoti dažāds – popmūzika, rokmūzika, tautas mūzika, klasika un arī mūsdienu akadēmiskā mūzika. Čellu trio uzstājies kopā ar daudziem starptautiski atzītiem mūziķiem, kā arī koncertējis un guvis atzinību daudzās pasaules valstīs. "Melo-M" īpašais šarms – tā ir spēja apvienot akadēmiskās mūzikas pamatus, virtuozu izpildījumu, rokmūzikas atraktivitāti un pašiem savu stilu.
 
 
Ziņu sagatavoja "Melo-M" komanda

Četri brāļi gorā

Ar jauniem izaicinājumiem unikāls humora šovs “Četri Brāļi” dodas tūrē pa Latviju! Brāļi nepadodas un ar jaunu cīņas sparu viņi centīsies noskaidrot, kurš no visiem ir skaistākais, gudrākais un labākais. Humora šovs ar izaicinājumiem, sabiedrībā zināmiem viesiem un unikāliem improvizācijas elementiem – tas viss jau pavisam drīz. Un šoreiz ciemos pie Tevis!
 
Četri Brāļi Kozlovski – Kozmens (Mārtiņš), Oskars, Juris un Jānis apciemos 6 Latvijas pilsētas, kas notiks pirmo reizi - šovs tiks izvests ārpus Rīgas, lai piepildītu pavasari ar smiekliem un pozitīvām emocijām.
 
Šajā aprīlī skatītājus sagaida seši šovi visā Latvijā. 12.aprīlis bus zīmīgs datums Latgalē, jo tieši Latgales vēstniecībā GORS tiks piedzīvots viens no tūres posmiem. Ieeja pasākumā no plkst. 18.30, sākums plkst. 19.00.
 
Brāļi nemainās (tikai paliek vecāki..), bet šova formāts tiek uzlabots. Katrā tūres šovā brāļi atradīs jaunus veidus, kā izklaidēt skatītājus, vienam otru iznest cauri un pārspēt uzdevumos, lai galu galā noteiktu, kurš ir labākais? Un tieši kopā ar īpašo viesi - Kristapu Rasimu tiks pārbaudīts skatītāju humors. Kā veiksies pašam Kristapam ar improvizācijas mākslu?
 
Par muzikālo pavadījumu un melodisko labsajūtu rūpēsies īpaši šovam izveidotā apvienība “Pusbrāļi” (Jānis Niedra, Artūrs Strautmanis, Toms Valmiers).
 
 
Visu jaunāko un svarīgāko par šovu iespējams uzzināt instagram.com/cetribrali un “www.cetribrali.lv”, kur iespējams arī iegādāties biļetes, lai varētu uzlādēties ar pozitīvām emocijām.
 
 
Ziņu sagatavoja "Četri Brāļi" komanda

Kultūras notikumi aprīlī

Aprīlis Latgales vēstniecībā GORS solās būt pilns ar kultūras un garšu notikumiem. Mēnesi iesāksim ar starptautiski atzīto somu diriģentu Tarmo Peltokoski un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. Neiztrūks arī humora un improvizācijas pilna programma no brāļiem Kozlovskiem, gaidāma aizraujoša kameropera bērniem "Ej, nu ej!", kā arī iespēja izjust Baltijas mūzikas daudzveidību, ko sniegs pianists Roberts Flaics. Garšu pilnus vakarus varēs baudīt Restorānā ZĪDS – Lieldienu brančā un Ruma vakariņās. Mēnesi noslēgsim ar pazīstamā Lietuvas mūziķa Daddy Was A Milkman un Ginta Smukā akustisko koncertprogrammu “Quite something”.
 
Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja simtgadei veltīta mūzikas instrumentu kolekcijas izstāde “Pieskāriens” kārtota sešās instrumentu veidu grupās (taustiņinstrumenti, stīgu instrumenti, lociņinstrumenti, pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti un inovatīvie instrumenti), izstādē pieejama muzeja mūzikas instrumentu kolekcijas izlase 50 instrumentu apjomā, kas aptver laiku no 18. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.
 
Starptautiski atzītais somu diriģents Tarmo Peltokoski kopā ar LNSO izraudzījies atskaņot savas tautietes Kaijas Sāriaho darbu “Laterna Magica”, kas nosaukumu un iedvesmu radis izcilā filmu režisora Ingmara Bergmana autobiogrāfijā un 17. gadsimtā radītā attēlu projektora priekštecī ar šādu pašu nosaukumu. Programmā arī Rihards Štrauss ar savu atskaņotājsastāva ziņā ievērojamāko simfonisko darbu, "Alpu simfoniju", kurā atspoguļota dabas klātbūtne un piedzīvojumiem bagāts kāpiens kalnos. Tālākajiem viesiem Latgales vēstniecība GORS organizē autobusu Rīga-Rēzekne-Rīga.
 
Jaunā aktieru sastāvā uz skatuves atgriezīsies Ulda Marhileviča un Māras Zālītes traģikomiskā dziesmuspēle "Tobāgo". Savijušies latviešu tautas likteņstāsti, mīlestība, lielas cerības, skumjas, un galu galā –mūsu ilgi meklētā Laimes zeme – varbūt tā tomēr ir tepat līdzās? Latvijas vēstures lappuse, Kurzemes hercogistes ziedu laiki un sapņi, bez kuriem nevar dzīvot. Pie klavierēm komponists Uldis Marhilevičs.
 
“Četru Brāļu” šovs ir brāļu Kozlovsku – Jāņa, Jura, Oskara un Mārtiņa (Kozmena) – veidots humoriski piesātināts vakars divos cēlienos. Improvizācija, skeči, izaicinājumi starp brāļiem, dažādi pārsteigumi un vakara īpašais viesis, kas dažbrīd brāļiem pievienosies uz skatuves, lai kopīgi izspēlētu kādu amizantu etīdi. Šoreiz kopā ar brāļiem improvizēs iemīļotais mūziķis Kristaps Rasims. Katrs šovs ir unikāls, un arī Rēzeknē jūs sagaidīs kas jauns un vēl neredzēts.
 
Duets Valters Pūce (čells) un Dainis Tenis (klavieres) 2025. gada pavasarī atgriežas Latvijas lielākajās koncertzālēs ar jaunu koncertprogrammu “Pop Goes Classical”! Programma ietver katras desmitgades spilgtāko dziesmu, piedāvājot klausītājiem ceļojumu cauri 100 gadiem populārajā mūzikā – Maikls Džeksons, Adeles, kā arī leģendāro rokgrupu “Queen”, “The Beatles”, “Nirvana” un citu ievērojamu mūziķu dziesmas.
 
Restorāns ZĪDS aicina uz Lieldienu branču 21. aprīlī! Pavadiet nesteidzīgu svētku rītu ar ģimeni un draugiem, baudot ēdienu dažādību, ko papildinās bagātīgais kafijas aromāts un pavasara noskaņa. Branči Restorānā ZĪDS ir ne tikai tradīcija, bet arī pieredze, ko novērtē gan vietējie iedzīvotāji, gan pilsētas viesi. Jūs sagaidīs izcils un daudzveidīgs ēdienu klāsts, dzērieni un nesteidzīga atmosfēra. Rezervējiet galdiņu, zvanot pa tālruni 28080700.
 
EJ NU EJ ir stāsts par pilsētas puiku, kurš izdzīvo plašu emociju gammu, nonākot tramvajā vai ciemojoties pie vecmammas piejūras lauku mājās, domājot par tēta miegu vai laika zoba sagrauztu žogu. Pārdomas un sajūtas, kas uzrodas pēkšņi, gatavība aizraujošiem piedzīvojumiem un negaidītiem pavērsieniem vijas viscaur krāšņajai un atraktīvajai koncertizrādei. Iestudējuma mūzikas autore, komponiste Laura Jēkabsone izcili pārzina kordziedāšanas iespējas, un šajā kameroperā tās parāda maksimālā amplitūdā. Koris skan kā orķestris, veido dažādas ainavas. Īpaši dinamisku kameroperu padara iestudējuma horeogrāfija un scenogrāfijas elementi, kuru neatņemama daļa ir kora dziedātāji.
 
Aicinām uz pavasarīgu piektdienas vakaru restorānā ZĪDS, kur rums būs galvenais varonis! Vakara vadītājs restorāna draugs Rolands Rudāns no Vīnoga.lv. Viņš dalīsies ar aizraujošiem stāstiem par ruma pasauli, tās vēsturi un niansēm. Garšas papildinās košas un gardas trīs kārtu vakariņas no restorāna ZĪDS pavāriem. Plašāka informācija pa tālruni 28080700.
 
Programmā The Silent Voice (Klusā balss) pianists un komponists Roberts Flaics (Robert Fleitz) atskaņos mūsdienu Latvijas, Igaunijas un Lietuvas autoru Jāņa Petraškeviča, Lindas Leimanes, Helena Tulve, Marianna Liik, Raimonda Žiūkaitė, Riho Maimets, Rytis Mažulis darbus, rādot šo Baltijas valstu modernās un postmodernās mūzikas lielo daudzveidību. Koncerta programma būs Latgales vēstniecībā GORS 2024. gadā ierakstītā albuma pirmatskaņojums un prezentācijas koncerts.
 
Jaunu sadarbību ir aizsākuši lietuviešu mūziķis Daddy Was A Milkman un latviešu ģitārists Gints Smukais. Tikai pirms dažiem mēnešiem nodibinātā draudzība ir pārtapusi kopīgā koncertturnejā pa Lietuvu un Latviju. Pēc Daddy was a Milkman teiktā, ideja izpildīt savas dziesmas akustiskā formātā viņu nodarbināja jau sen, taču trūka izcila ģitārista, kurš vien ar vienu instrumentu spētu aizraut klausītājus vairākas stundas. 
 
Biļetes iespējams iegādāties Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” biļešu sistēmā internetā un kasē Pils ielā 4, Rēzeknē. Vairāk informācijas par aktualitātēm un iespējamajām notikumu izmaiņām www.latgalesgors.lv vai GORS sociālo tīklu lapās Facebook un Instagram.

straumes balvu apskates laiki

Latgales vēstniecība GORS no 1. līdz 6. aprīlim piedāvā lielisku iespēju apskatīt trīs prestižākos apbalvojumus, ko animācijas filma "Straume" saņēmusi starptautiskajā kino industrijā – Eiropas Kinoakadēmijas balvu, ASV kino un TV industrijas balvu "Zelta globuss" un ASV Kinoakadēmijas balvu "Oskars".
 
Apmeklētāji varēs aplūkot visus trīs apbalvojumus, kas atspoguļo filmas "Straume" triumfu pasaules kino industrijā. Filma ir ieguvusi vairāk nekā 70 starptautiskus apbalvojumus un kļuvusi par vienu no Latvijas kinematogrāfijas spilgtākajiem sasniegumiem. Šī izstāde ir unikāla iespēja tuvāk iepazīt Latvijas animācijas mākslas augstākos sasniegumus un to, kā "Straume" ir iekarojusi pasaules kino skatuvi.
 
Apmeklējuma laiki:
1. līdz 3. aprīlis – no plkst. 12.00 līdz 18.00
4. līdz 6. aprīlis – no plkst. 12.00 līdz 19.00
 
Skolas, kas vēlas apmeklēt ārpus noteiktā darba laika, aicinātas iepriekš pieteikties rakstot uz koncertzale [at] rezekne.lv vai zvanot +371 64633303.
 
Aktuālajai informācijai par koncertu ciklu norises laikiem un citai informācijai var sekot līdzi www.latgalesgors.lv, kā arī @latgalesgors platformās Facebook un Instagram.
 
Foto: Kristaps Kalns, LNMM

Filmas Straume apbalvojumi GORĀ

Martā un aprīlī Latvijas reģionālajās koncertzālēs Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē un Cēsīs būs iespēja aplūkot trīs prestižākos animācijas filmai “Straume” piešķirtos apbalvojumus – Eiropas Kinoakadēmijas balvu, ASV kino un TV industrijas balvu “Zelta globuss” un ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars”.

Tas kļuvis iespējams reģionālajām koncertzālēm sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un animācijas filmas “Straume” komandu, kā arī iedvesmojoties no balvas izstādīšanas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Koncertzālē “Lielais dzintars” izstāde būs skatāma no 19. līdz 23. martam, koncertzālē “Latvija” – no 27. līdz 29. martam, Latgales vēstniecībā GORS  – no 1. līdz 6. aprīlim un koncertzālē “Cēsis” – no 8. līdz 11. aprīlim.

Svinot filmas fenomenālos panākumus pasaulē, pop-up izstādēs reģionālajās koncertzālēs būs skatāmi “Straumes” saņemtie trīs augstākie profesionālie apbalvojumi: Eiropas Kinoakadēmijas balva (kategorijā “Eiropas gada labākā pilnmetrāžas animācijas filma”), ASV kino un TV industrijas balva “Zelta globuss” (kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”) un ASV Kinoakadēmijas balva “Oskars” (kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”).

“Oskara” balvas pasniegšana bija kulminācija “Straumes” triumfa gājienam pasaules kinoindustrijas balvu sezonā. Sākot ar pirmizrādi Kannu kinofestivālā, kur filma tika atlasīta konkursam “Un certain regard” (“Īpašais skatiens”), Ginta Zilbaloža darbs piedzīvoja neticami veiksmīgu ceļu starptautiskajā festivālu apritē un līdz šim ieguvis jau vairāk nekā 70 balvas gandrīz visos kontinentos. Bez jau minēto nozīmīgāko sasniegumu vidū jāizceļ divas “Annie Awards” balvas, ko piešķir Starptautiskā animācijas asociācija Holivudā, vairāk nekā 10 dažādu ASV kinokritiķu apvienību balvas, Francijas Nacionālā kino balva “Cēzars” (kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma) un citu respektablu ekspertu nominācijas, tostarp BAFTA (Britu Kinoakadēmija; The British Academy of Film and Television Arts), kur “Straume” bija izvirzīta divās kategorijās.

Atgādināsim, ka režisora Ginta Zilbaloža un producenta Matīsa Kažas filma izpelnījās ievērību arī Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” vērtējumā, kur tai tika piešķirtas 7 nominācijas un 6 balvas – “Labākā animācijas filma”, “Labākais scenārists”, “Labākais animācijas filmas režisors”, “Labākais komponists”, “Labākais skaņu režisors” un “Skatītāju balva”.

Vanemuine atgriezīsies 2027. gadā

Latgales vēstniecība GORS ar prieku paziņo, ka uzsāktā sadarbība ar Igaunijas Vanemuines teātri turpināsies un jau 2027. gada martā koncertzālē GORS notiks izcilu Igaunijas baleta un operas mākslinieku viesizrādes. Par to viesošanās Rēzeknē laikā jau vienojušies teātra vadītājs Aivars Mae (Aivar Mäe) un koncertzāles vadītāja Diāna Zirniņa.

Vanemuines teātra operas un baleta viesizrāžu programmu plānots izziņot 2026. gadā, kad sāksies arī biļešu tirdzniecība.

Pagājušajā nedēļas nogalē, 14. un 15. martā Vanemuines teātris viesojās Latgales vēstniecībā GORS, sajūsminot skatītājus ar baleta izrādi "Ballet Gala" un baroka operu "Jūlijs Cēzars". Šī bija pirmā kultūras institūciju sadarbība, par kuru Vanemuines teātra vadītājs Aivars Mae saka atzinīgus vārdus: “Esam gandarīti un patiesi pateicīgi viesoties Rēzeknē un sajust publikas mīlestību un GORS komandas atsaucību. Mūsu baleta trupai un Jūlija Cēzara trupai tā bija neticama iespēja uzstāties tik lieliskā zālē tik lieliskai publikai. Īpaši vēlos uzteikt koncertzāles komandu par tās profesionalitāti, cita starpā arī stāstot par izrādēm daudzās komunikācijas platformās, arī sociālajos tīkos gan pirms, gan arī pēc izrādēm. Uz tikšanos 2027. gadā! Mēs atgriezīsimies un vēl vērienīgāk!”

Vanemuines teātris ir viens no vadošajiem un senākajiem teātriem Igaunijā. Tas dibināts 1870. gada 24. jūnijā Tartu un kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem teātriem Igaunijas skatuves mākslas vēsturē.

Šobrīd Vanemuines teātris ir vienīgais teātris Igaunijā, kas piedāvā gan dramatiskās izrādes, gan operu, opereti, baletu un mūziklus, un tam ir trīs skatuves. Tas joprojām ir viens no nozīmīgākajiem un tradīcijām bagātākajiem teātriem Baltijā.

Apbolvuoti BOŅUKS 2024 sajiemieji

1.marta vokorā svineigā Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremonejā Latgolys viestnīceibā GORS gūdynuotys desmit aktivuokuos, spūdruokuos i nūzeimeiguokuos nūtikšonys, personeibys i aktivitatis 2024. godā latgaliskajā kulturā. Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā gūdynuota Veronika Dundure – latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja.
 
Kūpumā bolvai itūgod beja izvierzeiti 127 pretendenti, nu kurūs apbolvuojumam žureja nominēja 30. Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” par padareitū 2024. godā sajiemieji (alfabeta parādā):
 
  • Amandys Anusānis i Liānys Merņakys ceļojūšuo izstuode "Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivuos".
  • Bronislavys Martuževys fonds “Rakstītāja” i Bronislavys Martuževys symtgadis nūtikšonys – dzīšmu gruomota "Dzimst dziesmas tautā, dzimst..." i koncertizvadums “Topi stipra, sirds”.
  • Daugovpiļs teatra izruode latgaliski "Kaids nūteikti atīs".
  • Evija Maļkeviča-Grundele, muzeja "Ondrupinis lauku sāta" nūvodpietneica.
  • Juoņa Gleizda symtgadei veļteiti pasuokumi – Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys konkurss “Juoņa Gleizda bolva fotografejā” i fotogruomota “Gleizda metode”.
  • Jura Urtāna gruomota "Latgales pilskalni un to folklora".
  • Literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys programa.
  • Folklorys kūpys "Upīte" projekts - kolhoza laiku dzīšmu atjaunuošona.
  • Koncertizvadums "Folk pasija: Francis Trasuns".
  • Vinilplate Seimaņs Putāns "Caur bolsim as eju" i koncertizruode "Putāns. Toreiz un tagad.”
 
Pasasokūt latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv i Latvejis Sabīdryskuo medeja portalam lsm.lv, nu 17. februara da 27. februara sevkurs grybātuojs varēja bolsuot par sovu simpateju. Itūgod sabīdreiba ir nūsprīduse, ka 2024. gods simpatejis bolvys – “Žyks” – sajiemiejs ir raidejumu cyklys “Pazudušū pādu retrospekceja - pīrūbeža”. ” Tys ir 6 raidejumu kūpums, kur skateituojs var sekuot leidza diveju jaunīšu puorguojīņam pa Latgolys pīrūbežu maršrutā Leidumnīki – Zylupe – Ezernīki – Indra – Pīdruja, īpazeit tuos cylvākus i elpu aizraunūšūs dobys skotus. Idejis autori i realizātuoji ir Ričards Benislavskis i Edijs Strušels, kas īpazeistynoj skateituojus ar kulturviesturis faktim, intervej vītejūs dzeivuotuojus i snādz koncertus, izpyldūt i Romulda Jermaka klavīrmuzyku, i muzyku nu Edija Strušela speciali itam projektam radeituo cykla “Pi(Rūbeža)”. Ričards i Edijs ir taisejuši itū raidejumu pošu spākim vysā projekta garumā, suocūt nu viesturis faktu analizis i maršruta sastateišonys, turpynojūt ar tehniskū nūdrūsynuojumu audio i video failu registriešonai, fona muzykys īraksteišonu i beidzūt ar video montažu, publiciešonu i populariziešonu socialajūs teiklūs.
 
Kūpumā Latgolys viestnīceiba GORS itūgod beja sajāmuse 127 pretendentu dasacejumus bolvys sajimšonai, nu kurūs žurejis komiseja nominacejai tradicionali vierzeja 30 pretendentus. Ar nominantu sarokstu var īpasazeit ite: https://bonuks.lv/zynomi-bonuks-2024-nominanti/
 
Žurejis komisejā itūgod dorbojās īprīškejūs godu bolvu sajiemieji, medeju puorstuovi, latgaliskuos kulturys sabīdryskī aktivisti i attīceigūs sferu daaicynuotī eksperti. Kai pretendentu viertiešonys kritereji ari itūreiz izvierzeiti: pretendenta snāguma kvalitate, aktivitate vysa gods laikā, regionā, vaļstī voi plašuokā mārūgā radeituo rezonanse, latgaliskums i/voi Latgolys kulturys vierteibu nesšona, pretendenta ilgtspieja – ītekme iz latgaliskuos kulturys procesim iz prīšku.
 
Bolvys padūšonys ceremoneju vadeja Jaunuo Reigys teatra akters Andris Keišs i Rēzeknis Tautys teatra akters Juoņs Pampe. Skateituojus kluotīnē i LTV1 translacejā prīcynuoja Arņs Slobožanins (“Dabasu Durovys”) i Daugovpiļs latvīšu i latgalīšu kulturys centra “Daugavpils Sinfonietta” steigu kvartets, “Borowa MC”, Trio ELPO (Edgars Cīrulis, Jānis Rubiks, Kalvis Sležis-Zaļkalns) i etnomuzike Liene Skrebinska, Normunds Zušs i Agnese Rakovska, etnogrupa “Ogas” i etnografiskais ansamblis “Vabaļis”, ansis i Ūga (koncertizvaduma “Putāns. Toreiz un tagad” muziki), Reigys Projektu kors, solists Jānis Strazdiņš i postfolklorys grupa “Rikši” (koncertizvadums “Folk pasija. Francis Trasuns”).
 
Vaira par Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” sajiemiejim 2024. godā:
 
AMANDYS ANUSĀNIS I LIĀNYS MERŅAKYS CEĻOJŪŠUO IZSTUODE "BABA, KURŪ ŠKĀRSTEIKLA BĀRNI VAIRA NAPĪDZEIVUOS"
Izstuodis fotografejis, kuruos Amanda Anusāne ir biļdējuse nu 2019. gods, atspīgeļoj ari laiku, kurā daudzi Latvejis seniori vysvēļ dzeivoj. Apvīnojūt klasiskū i laikmeteigū, izstuodē “Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivuos” ir attāluota 75 godus vacuos Valentīnys Priževoitis dzeive Latgolys laukūs. Izstuodē izstuodeitys Amandys Anusānis i īprīšk dokumentātuos, i speciali izstuodei fotografātuos biļdis. Tūs apstruodē izmontuoti muoksleiguo intelekta reiki, kab attāluotu babu paaudzi iz prīšku. Izstuodis ekspoziceju veiduoja Liāna Merņaka, tamā ir fotografejis, vysaidi sadzeivis prīškmati i teksti latgaliski. Izstuodis mierkis nav romantizēt itū laiku voi dzeivisveidu, tok dareit tai, kab apmaklātuojs piec vareibys izteiktuok izjiut itū babu kasdīnu i apsazynoj, ka itei babu paaudze unukim dreiži viņ byus pavysam nazynomuo paaudze.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/HAKCzEsRjgg
 
 
BRONISLAVYS MARTUŽEVYS FONDS “RAKSTĪTĀJA” I BRONISLAVYS MARTUŽEVYS SYMTGADIS NŪTIKŠONYS – DZĪŠMU GRUOMOTA "DZIMST DZIESMAS TAUTĀ, DZIMST..." I KONCERTIZVADUMS “TOPI STIPRA, SIRDS”
2024. gods beja Bronislavys Martuževys symtgadis gods. Fonda RAKSTĪTĀJA darbeibys moto ir dzejneicys vuordi: "Uz priekšu svied, lai priekšā rastu", i, īsadvasmojūt nu tūs, fonds īprīškejūs godus mierktīceigai "svīde iz prīšku", gatavejūtīs dzejneicys symtgadei. Gūdynojūt dzejneicu symtgadē, tyka izdūta Martuževys dzīšmu gruomota "DZIMST DZIESMAS TAUTĀ, DZIMST...", kurā ir 83 dzīsmis, t.sk. 47 latgaliski tautysdzīšmu stilistikā sacarātys. Fonds rūsynuoja i aktualizēja Martuževys vierteibys: liktiņgaitu, dzejis, dzīšmu i ituos gruomotys aktualiziešonu. Taipat tyka organizāts koncertizvadums “TOPI STIPRA, SIRDS” i cytys nūtikšonys par gūdu dzejneicys symtgadei.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/izH2-EmSssM
 
 
DAUGOVPIĻS TEATRA IZRUODE LATGALISKI "KAIDS NŪTEIKTI ATĪS"
Itei izruode, kas ir Nobela premejis laureata literaturā, norvegu autora Juna Fosis tulkuojums no jaunnorvegu volūdys latgalīšu volūdā, ir daudzsluoņaina teatra izruode, eists šedevrs! Tei ir spieceiguokuo i kvalitativuokuo izruode latgalīšu volūdā. Tys ir meistardorbs pats par sevi, tok ari unikals režisora redziejuma i atainuojuma deļ, saleidzynojūt ar norvegu pošu interpretacejom. Izruode ir laikmeteiga teatra spēle latgaliski – filozofiskys trillers par pakuopeniski pīaugūšu sprīdzi kaida puora attīceibuos i tū, cik pūstūšu vātru dvēselis dzeilēs var izraiseit baile nu svešuo i nazynomuo.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/hbRmQXxI1lU
 
 
EVIJA MAĻKEVIČA-GRUNDELE, MUZEJA "ONDRUPINIS LAUKU SĀTA" NŪVODPIETNEICA
Evija Maļkeviča-Grundele ir muzeja “Ondrupinis lauku sāta” nūvodpietneica, kura 2024. gods janvarī ir aizsuokuse Tradiceju školeņu pyrma školys i suokumškolys vacuma bārniem – "Mozuo tradiceju škola mozajim". Evija piec ilguokys dzeivuošonys Reigys pusē iz dzymtū pusi Ondrupini atsagrīzuse vaira nakai pyrma sešu godu. Evija ir Kruoslovys nūvoda muzeja strukturvīneibys “Ondrupinis lauku sāta” nūvodpietneica, “Mozuos tradiceju školys mozajim” iniciatore i vadeituoja, malnuos keramikys taiseituoja, augu pazinieja i piertneica.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/IWq7yL9Ktt0
 
 
JUOŅA GLEIZDA SYMTGADEI VEĻTEITI PASUOKUMI – RĒZEKNIS NŪVODA POŠVAĻDEIBYS KONKURSS “JUOŅA GLEIZDA BOLVA FOTOGRAFEJĀ” I FOTOGRUOMOTA “GLEIZDA METODE”
Sagaidūt foto muokslinīka Juoņa Gleizda symtū godskuortu, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba organizēja vierīneigu jubilejis pasuokumu kūpumu. Sadarbeibā ar Latgolys fotografu bīdreibu tyka izsludynuots i organizāts pyrmais i vīneigais Latvejis mārūga foto konkurss malnboltajā fotografejā “Juoņa Gleizda bolva fotografejā 2024”. Konkursa rezultati tyka paziņuoti Juoņa Gleizda 100. jubilejai veļteitā pasuokumā, kas nūtyka Latgolys viestnīceibā GORS 2024. gods 10. majā. Taipat izdevnīceiba “Talka” (bīdreiba “Orbīta”) sadarbeibā ar Latgolys fotografu bīdreibu izdeve Juoņa Gleizda fotogruomotu “Gleizda metode”, kurā sūpluok 133 karteņom puorsaverami ari teksti par fotografa rodūšū dorbu, dzeivi i dorba metodem latvīšu literarajā, latgalīšu i angļu volūdā.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/g42r9lB_4qo  
 
 
JURA URTĀNA GRUOMOTA "LATGALES PILSKALNI UN TO FOLKLORA"
Gruomotā “Latgales pilskalni un to folklora” apkūpuota informaceja par vysim zynomajim Latgolys piļskolnim. Pi kotra nu 180 piļskolnu aprokstu ir apkūpuota vysa da šam par piļskolnim zynomuo i savuoktuo folklora latgalīšu i latvīšu volūduos – i publicāta, i arhivūs atrosta, i lauka ekspedicejuos dabuota – kūpā ap 400 tekstim. Latgaliskūs tekstus ryupeigai ir redigējs Valentins Lukaševičs. Itaida piļskolnu i tūs folklorys apkūpuošona, izjamūt Augšzemi, vēļ nav veikta cytūs Latvejis nūvodūs.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/KPjadFOAsCU  
 
LITERARUOS JAUNRADIS LATGALISKI VEICYNUOŠONYS PROGRAMA
Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, sasadorbojūt ar Nautrānu kulturys centru, Rēzeknis nūvoda Ūzulainis pogostu, latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv, Latvejis Rakstnīku savīneibys festivalu “Prozas lasījumi” i Daugovpiļs Vīneibys nomu, eistynuoja literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys programu, kurā beja īkļauti četri pasuokumi – Pīteram Jurciņam veļteitais literatu konkurss, dzejis slams latgaliski “Rogovkys dzejis voga”, muzykalais dzejis reits “Gulguošona” i konkurss “Latgolys prozys skaitejumi 2024”. Literaruos jaunradis latgaliski veicynuošonys programa ir mierktīceigs redziejums, kas apvīnoj spākus, izdola literaturys žanrus i pīduovoj platformu jaunim dorbim latgalīšu volūdā, tūs tapšonai, publiciešonai, jaunu literatu īpazeišonai i literaturys daīmameibys veicynuošonai latgaliski.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/KgTHfX0uNjY  
 
FOLKLORYS KŪPYS "UPĪTE" PROJEKTS – KOLHOZA LAIKU DZĪŠMU ATJAUNUOŠONA
Folklorys kūpa “Upīte” ir padarejuse vīnreizeigai lobu i naatkuortojamu dorbu – savuokuši vaira par 200 kolhoza laikūs dzīduotu dzīšmu. Kvalitativi īrakstejuši profesionalajā studejā 36 dzīsmis, sovpus 12 dzīsmem ir radejuši myusdīneigu apdari, kai ari uzfiļmiejuši kotrai nu dzīšmu 12 cīši lobus videoklipus, kas tyka duovuoti cylvākim kotra mieneša 21. datumā, suocūt nu 2023. gods novembra i beidzūt ar 2024. gods oktobri. Itys dorbs, kas ir padareits, ir svareigs i neatjemams, myusu dīnu latgaliskū audio i video vidi styprynūšs.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/YYIFknhkdKo  
 
 
KONCERTIZVADUMS "FOLK PASIJA: FRANCIS TRASUNS"
Koncertizvaduma “FOLK PASIJA: FRANCIS TRASUNS” pyrmatskaņuojums nūtyka 2024. gods 14. novembrī Latgolys viestnīceibā GORS, kurā pīsadaleja Reigys projektu kors, Latvejis Nacionalais simfoniskais orkestris, postfolklorys grupa “Rikši”, Jānis Strazdiņš, kai ari muokslinīcyskais vadeituojs i dirigents Kristofers Volšs Sinka. Komponiste Laura Jēkabsone, īsadvasmojūt nu Baha i cytu komponistu paseju, radeja pyrmū paseju latgalīšu volūdā, kas atspīgeļoj latgalīšu prīstera i vaļstsveira Fraņča Trasuna dzeivis guojumu. Fraņča Trasuna dzeivis guojums cīši sasasauc ar pasejis formu. Itys pyrmatskaņuojums atspīgeļoj Latgolys viesturyskuos zemis kulturys daudzveideibu, apvīnojūt latgalīšu volūdu, tradicionalūs goreigūs dzīduojumus i tematiskū lineju. Libreta autore ir latgalīšu dzejneica Anna Rancāne.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/80zK7_tGS3k
 
 
VINILPLATE SEIMAŅS PUTĀNS "CAUR BOLSIM AS EJU" I KONCERTIZRUODE "PUTĀNS.TOREIZ UN TAGAD.”
Albumā “Caur bolsim as eju” apkūpuoti 17 skaņdorbi, kurūs pamatā ir 20. godu symta latgalīšu dzejnīka Seimaņa Putāna dorbi. Muzykys autors ir Nikita Grapps, i albumā dzierdami taidi muokslinīki kai Ūga, ansis, Gustavo, Juoņs Skutelis, Bruolāns, Amanda Lapa-Slobožanina, Laura Svikša, Dana Vasiļjeva, Jana Dudare, Broks, Marija Zeitmane, Rūdolfs Zeitmanis i Arnolds Zeitmanis (DJ Straume). 2024. gods 9. novembrī Latgolys viestnīceibā GORS klauseituoji tyka aicynuoti iz koncertizruodi “Putāns. Toreiz un Tagad”, kurā pīsadaleja taidi hiphopa muokslinīki kai Ūga, ansis i Gustavo. Sovpus akters i komiks Juoņs Skutelis, kas koncertizruodei izalasejs pseidonimu Dekšuorīts, beja atbiļdeigs par pasuokuma režeju i dzejūļu deklamiešonys variacejom. Projekta “Putāns. Toreiz un Tagad” producents ir Margers Zeitmanis, kurs ar itū projektu atdūd gūdu sovam vacvactāvam Seimaņam Putānam.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/5sxH4oejL34   
 
 
Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā gūdynuota latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure.
 
Veronika Dundure ir Nautrānu vydsškolys latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja i nu 2001. gods – Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis asociacejis vadeituoja. Dzymuse i auguse Kuorsovā, kur ari pabeiguse vydsškolu. Piec vydsškolys absolviešonys davusēs iz Reigu, kur studējuse Latvejis Universitatis Filologejis fakultatē. Veronikai latgalīšu volūda ir tyva jau nu bierneibys, kam jei ir auguse latgaliski runojūšā saimē. Latgalīšu volūdai i literaturai Veronika Dundure vaira pīsavārsuse paguojušuo godu symta 80. godūs. Pasasokūt juos dorbam, jau vaira nakai 20 godu teik organizāts skotivis runys konkurss “Vuolydzāni” i latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiade, kurai nu 2013. gods ir vaļsts atkluotuos olimpiadis statuss. Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis asociaceja regulari organizej konferencis, seminarus, skaidroj institucejom par vajadzeibu vuiceit latgalīšu volūdu školuos. Pasasokūt Veronikys i asociacejis naatlaideigajam dorbam, itūšaļt školuos latgalīšu rokstu volūdu ir vareiba vuiceitīs 1.-9. klasē, kai ari specializātū kursu – vydsškolys klasēs, izmontuot vuiceibu materialus “Olūteņš”, kas ir pyrmais dorbs kompleksai latgalīšu rokstu volūdys i nūvodpietnīceibys apgivei. Veronika Dundure ir školuotuoju vosorys kursu “Vosoruošona” iniciatore, kas guodoj par školuotuoju izaugsmi, reikoj regularys latgalīšu volūdys školuotuoju apvuiceibys.
 
Video par myuža bolvys sajiemieju Veroniku Dunduri: https://youtu.be/e-CeaXcfw6M
 
Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” pyrmū reizi tyka padūta 2009. godā, bet nu 2013. gods bolvu reikoj Latgolys viestnīceibys GORS komanda. “Boņuku 2024” atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreiba “Latgales reģiona attīstības aģentūra”, z/s “Kotiņi” i Rekovas Dziernovas, kai ari Leivuona, Ludzys, Preiļu, Kruoslovys, Bolvu, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys i Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeiba. Par informativū atbolstu pasasokom Latvejis Televizejai, latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv, Latvejis Radejis Latgolys studejai i Latvejis Sabīdryskuo medeja portalam LSM.lv.
 
Foto: Santa Kļaviņa

KULTŪRAS NOTIKUMI MARTĀ

Martu iesāksim ar Latgales vēstniecības GORS ikgadēji rīkoto Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks”, kur tiks godināti desmit aktīvākie, spilgtākie un nozīmīgākie notikumi, personības un aktivitātes 2024. gadā. Tāpat gaidāmi divi ievērojami pasākumi – viesosies Igaunijas vadošais un senākais teātris, Vanemuines teātris, kas skatītājus priecēs ar baleta izrādi “Ballet Gala” un baroka operu “Jūlijs Cēzars”.

Balvas pasniegšanas ceremoniju vadīs Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs un Rēzeknes Tautas teātra aktieris Jānis Pampe. Skatītājus klātienē un LTV1 translācijā priecēs Arnis Slobožaņins (“Dabasu Durovys”) un Daugavpils latviešu un latgaliešu kultūras centra “Daugavpils Sinfonietta” stīgu kvartets, “Borowa MC”, Trio ELPO (Edgars Cīrulis, Jānis Rubiks, Kalvis Sležis-Zaļkalns) un etnomūziķe Liene Skrebinska, Normunds Zušs un Agnese Rakovska, etnogrupa “Ogas” un etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis”, ansis, ŪGA, "juos īluos līluos" un STOP TIME dance studio, Rīgas Projektu koris, solists Jānis Strazdiņš un postfolkloras grupa “Rikši” (koncertuzvedums “Folk pasija. Francis Trasuns”).

 

Ivo Fomina koncertturneja "Vēl viens pagrieziens" būs aizraujošs muzikāls piedzīvojums, kas priecēs gan jau daudzos esošos dziedātāja fanus, gan arī jaunus klausītājus! Šajos koncertos dzirdēsiet ne tikai Ivo Fomina jaunās un vēl nedzirdētās dziesmas no topošā albuma, tostarp aktuālo hitu "Sarkanās līnijas", bet arī īpašus skaņdarbus, kas dziedātāja koncertos nav skanējuši vairāk nekā 20 gadus. Skatītāji būs liecinieki unikālam ceļojumam, kurā šīs lieliskās un dziedātājam nozīmīgās dziesmas atdzīvosies jaunā skanējumā.

 

Farsu lielmeistara iestudējumi liek smieties līdz asarām miljoniem skatītāju visā pasaulē, un šī luga nav izņēmums! “Glābjas, kas var…” ir kritiķu un skatītāju izcili novērtēts darbs, par ko autors ir saņēmis apbalvojumus ne tikai Eiropā. Pēc šīs komēdijas motīviem ir veidoti scenāriji filmām, kas ekrānos izrādītas daudzviet pasaulē. Turklāt tieši šī komēdija joprojām tiek uzskatīta par visilgāk izrādīto iestudējumu slavenajā Londonas Vestenda teātrī. Uz skatuves vienuviet Džona Smita stāstu izdzīvos – kriminālseriālu zvaigzne Andris Daugaviņš, lieliski aktieri - Lelde Dreimane, Rihards Lepers, Linda Kalniņa, Jānis Jarāns, kā arī režisors Valdis Pavlovskis un komiķis Edgars Bāliņš.

 

No 14. martā Latgales vēstniecībā GORS būs apskatāma Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja (turpmāk –LNRMM) simtgadei veltīta mūzikas instrumentu kolekcijas izstāde “Pieskāriens”. Kārtota sešās instrumentu veidu grupās (taustiņinstrumenti, stīgu instrumenti, lociņinstrumenti, pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti uninovatīvie instrumenti).  “Izstādes uzmanības centrā ir vēstījums par Latvijas meistaru būvēto instrumentu un to radītāju stāstiem vairākās paaudzēs, par to iekļaušanos Eiropas mūzikas instrumentu būvēšanas tradīcijā, vienlaikus esot oriģināliem un inovatīviem. Otra izstādē eksponēto instrumentu atlases līnija atklāj mūzikas instrumentu un to lietotāju, Latvijas kultūrā nozīmīgu personību, attiecību stāstus. Šo līniju lielformāta melnbaltā foto un video dialogos ar savu instrumentu turpina izcili mūsdienu latviešu izpildītājmākslinieki,” uzsver LNRMM direktore Iveta Ruskule. Izstāde veidota, lai katrs varētu to ne tikai apskatīt, bet arī sadzirdēt un sajust – lieli un mazi, amatieri un profesionāļi.
 
 
Jauno horeogrāfu baleta vakars divās daļās. Baleta galā iepazīstina skatītājus ar divu talantīgu jauno horeogrāfu Džordžijas Tonijas Hairkas (Georgia Toni Hyrkäs) un Gusa Upčērča (Gus Upchurch) lidojošajām domu pasaulēm. Divu īsu iestudējumu veidolā pretstatīta klasiskās un modernās dejas valoda, gaišā un tumšā skatuves pasaule, horeogrāfes-sievietes un horeogrāfa-vīrieša darbi. Neskatoties uz visiem pretstatiem, abas daļas apvienojas vienam mērķim: piedāvāt skatītājam emocionālu pārdzīvojumu, neapgrūtinot skatītājus ar atbildību sekot līdzi stāstījumam un ļaujot ikvienam atrast darbos sev tīkamo jēgu.

 

Georga Frīdriha Hendeļa baroka opera. Spēcīgais valdnieks un militārais komandieris Jūlijs Cēzars dodas militārā ekspedīcijā uz Ēģipti, kur satiek 19 gadus veco Kleopatru un iemīlas viņā. Kleopatra, kura vēlas kļūt par Ēģiptes valdnieci, nolemj ar ķeizara palīdzību savaldzināt iekarotāju un ar Cēzara palīdzību tikt tronī. Plāns ir ideāls, taču tam ir viens liktenīgs trūkums: viņai nav ienācis prātā, ka varētu iemīlēties. Kara, intrigu un haosa vidū starp Kleopatru un Cēzaru uzplaukst mīlestība. Uz abām Vanemuines teātra izrādēm iespējams iegādāties abonementu.

 

Iestudējums, tāpat kā pazīstamā H. K. Andersena pasaka, ir par puķes bērnu Īkstīti, kura steidz izzināt pasauli un dodas meklēt savu “laimīgo zemi”. Abi autori Īkstītes ceļojumu nolēmuši padarīt krāsaināku un aizraujošāku, pasakas galveno varoņu attiecībām piešķirot vēl citas šķautnes un sižetiskos risinājumus, tāpēc izrādei radītas daudzas jaunas dziesmas. Komponists Jānis Lūsēns par izrādi saka: “Īkstītes stāsts ir brīnumu pilns, tajā nav nošķirta cilvēku un dabas pasaule, un pāri visam ir mātes mīlestība, kas katram bērnam ir patvērums, miers un drošība”.

 

Bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi”, “MM Orķestris” un Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblis “Vektors” dodas krāšņā koncerttūrē, lai izrādītu deju uzvedumu “Aiz ko garš pavasar’s?”. Uzvedumu veido horeogrāfe Dagmāra Bārbale un vairāk kā 120 RTU TDA “Vektors” dejotāji, kuri izdejo mainīgo, cerībām pilno pavasara laiku, kas piepildīts dabas norisēm, tradicionāliem lauku darbiem un ieražām. Uzvedums ir horeogrāfisks vispārinājums par cilvēka un dabas saskaņas nebeidzamajiem meklējumiem un nepieradināmo plūdumu.

 

Latvijas Jaunatnes teātris pirmo reizi Latvijas skatītājiem piedāvā iespēju noskatīties leģendāro zviedru muzikālo izrādi visai ģimenei "Emīla nedarbi"  latviešu valodā! Izrādes režisore - Laila Kirmuška, libreta autori Elīna un Mats Sandeliusi, komponisti Georgs Rīdels un Fredriks Ākerbloms, dziesmu tekstu autore Astrida Lindgrēne, producents - Juris Millers.

 

Klausītāju iemīļotā dziedātāja Ance Krauze kopā ar pavadošo grupu ir sagatavojuši sirsnīgu koncertprogrammu "Neturi, kad pļavās brienu"- tajā pirmatskaņojumus piedzīvos vairākas jaunas, īpaši Ancei rakstītas dziesmas, tāpat koncertos būs dzirdamas arī klausītāju iecienītas Raimonda Paula, Jāņa Lūsēna, Jāņa Strazda un citu komponistu dziesmas un arī jestras suitu ziņģes no Ances repertuāra. Koncerta apmeklētāji piedzīvos plašu emociju spektru - programmā skanēs gan apcerīgas un melanholiskas, gan arī enerģiskas un dzīvespriecīgas dziesmas, kurām visiem kopā no sirds dziedāt līdzi.

 

Koncerttūres nosaukums izvēlēts kā simbols divējādai tūres koncertu dabai – apvienojot vienā tūrē gan sirsnīgus, akustiskus koncertus koncertzālēs, gan lielu, skatītāju piepildītu, lielkoncertu “ar vadiem” – Arēnā Rīga. "Arī savstarpējā mijiedarbība ar koncertu klausītāju – kā mūsu izdziedātās rindas, tā publikas atkārtotās, bija vēl viens moments, ar ko asociējās šis tūres nosaukums,” teic Gatis Irbe. “Atbalss ir ļoti spēcīgs vārds, jo viss, ko mēs darām, kaut kādā veidā agri vai vēlu atbalsojas mūsu dzīvēs.“

 

Biļetes iespējams iegādāties Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” biļešu sistēmā internetā un kasē Pils ielā 4, Rēzeknē. Vairāk informācijas par aktualitātēm un iespējamajām notikumu izmaiņām www.latgalesgors.lv vai GORS sociālo tīklu lapās Facebook un Instagram.

GADA JAUNDARBS.LIELĀ MŪZIKAS BALVA

Lielā mūzikas balva par gada jaundarbu piešķirta komponistam Rihardam Dubram par klavierdarbu ciklu – "Krustaceļa vīzijas. Gaisma", kas pirmatskaņojumu piedzīvoja Latgales vēstniecībā GORS. Šajā īpašajā vakarā pie klavierēm sēdās pianists Reinis Zariņš, sniedzot izcilu priekšnesumu. Balvas piešķiršana atzīmē Riharda Dubras izcilo ieguldījumu mūzikas pasaulē, un "Krustaceļa vīzijas. Gaisma" tiek atzīts par nozīmīgu Latvijas mūzikas notikumu.

23. februārī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” notika “Lielās mūzikas balvas 2024” pasniegšanas ceremonija, kurā tika paziņoti laureāti astoņās kategorijās. Nominācijā “Gada jaundarbs” laureāta godā ir Riharda Dubras “Krustaceļa vīzijas. Gaisma”, kura pirmatskaņojums notika 17. martā Latgales vēstniecībā GORS, un pie klavierēm bija pianists Reinis Zariņš. Saņemot balvu, komponists Rihards Dubra teica: “Šis stāsts ir par mīlestību, arī tās sāpēm, kuras pusotras stundas garumā tika brīnišķīgi nospēlētas Reiņa Zariņa izpildījumā - tas ir stāsts par mīlestību. Tas ir stāsts par to, kas varbūt mums ikdienā visvairāk pietrūkst, jo, kad mēs kaut ko darām, vadoties no mīlestības, tad viss iznāk jauki, skaisti, brīnišķīgi. Mēs, komponisti, patiesībā tikai mazliet apķēpājam papīru ar notīm, un bez izpildītājiem tas papīrs tāds arī paliek. Tādēļ mans vislielākais paldies ir pianistam Reinim Zariņam, jo ideja nāca no viņa, un viņš to nospēlēja ar tik lielu mīlestību, ka tas aizgājis tālāk un rezultējies šajā skaistajā balvā.”

Riharda Dubras klavierdarbu cikls “Krustaceļa vīzijas. Gaisma” ir monumentāls un reizē dziļi personisks vēstījums par Kristus Krusta ceļu, vienlaikus gan iespaidīgs koncertskaņdarbs, gan neaizmirstams garīgs svētceļojums. Riharda Dubras 15 daļu cikls paplašina tradicionālo Krusta ceļa stāstu, iekļaujot nozīmīgu teoloģisku interpretāciju par Lielās Piektdienas notikumiem. Tai pašā laikā, vienīgie vārdi šai ciklā ir daļu ietilpīgie nosaukumi, un viss pārējais vēstījuma svars tiek pausts tieši ar muzikālu simbolismu, tai skaitā, ar ļoti skaidru pretmetu valodu. 

DZIED(in)ĀŠANA saņem balvu

Latgales vēstniecība GORS saņēmusi kormūzikas balvu kategorijā "Gada kormūzikas koncerts, uzvedums, notikums ārpus Rīgas" par Andas Lipskas jubilejai veltīto koncertuzvedumu – DZIED(in)ĀŠANA. Koncertuzveduma ideja radās GORS Mākslinieciskās nodaļas vadītājai Ilonai Rupainei un skatītāji to varēja piedzīvot pērnā gada aprīlī. Koncertuzvedums tika novērtēts par kvalitatīvu sniegumu un ieguldījumu kormūzikas attīstībā.

Saņemot balvu, GORS Mākslinieciskās nodaļas vadītāja Ilona Rupaine teica: “Mēs Latgalē, mēs Rēzeknē burtiski vijam ligzdu, un mēs burtiski esam ligzda kraujas malā. Mēs esam stipri, mēs esam droši, mēs esam dziedoši un mēs mākam gan dziedāt, gan arī dziedināt.”

Koncertuzvedums “DZIED(in)ĀŠANA” Latgales vēstniecībā GORS izskanēja 2024. gada 27. aprīlī. Koncertuzvedums ir veltījums diriģentes Andas Lipskas jubilejai - viņa jau gandrīz četrdesmit gadu diriģē, rīko un māca. Iedvesmas un pedagoģisko prasmju ziņā viņai nav līdzīgu. Viņa fenomenāli māk iedvesmot bērnus dziedāt, un šī dziedāšana, kas ir vienlaikus arī dziedināšana, bija jubilejas koncertuzveduma kodolā. Koncertā uz vienas skatuves tikās - Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolas bērnu, jauniešu kori un solisti, Rēzeknes valstspilsētas sieviešu koris "Medicus", Rēzeknes novada jauktais koris “Ezerzeme”, komponiste un perkusioniste Vija Moore, kā arī instrumentālā grupa Eināra Lipska vadībā. Koncertuzveduma radošā komanda bija Anda Lipska (diriģente), Marika Čerņavska (režisore, scenārija autore), Ināra Apele (telpa un tērpi) un Inga Žirgule (horeogrāfe).

Kormūzikas balvas pretendentus vērtēja žūrija, kuras sastāvā darbojās komponists un diriģents Jēkabs Jančevskis, diriģents Ainārs Rubiķis, muzikologs Orests Silabriedis, diriģente Rudīte Tālberga un diriģents Andris Veismanis.