Other

Apbalvoti BOŅUKS 2025 saņēmēji

16.03.2026 - 09:48
14. marta vokorā svineigā Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremonejā Latgolys viestnīceibā GORS gūdynuotys desmit aktivuokuos, spūdruokuos i nūzeimeiguokuos nūtikšonys, personeibys i aktivitatis, kas eipaši boguotynuojušys latgaliskū kulturu. Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā gūdynuota Ruta Cibule – kulturys darbineica, Zīmeļlatgolys tradicionaluos kulturys sorguotuoja, projektu vadeituoja i kulturviesturis pietneica.
 
Kūpā bolvai itūgod beja izvierzeiti 155 pretendenti, nu kurūs apbolvuojumam žureja nominēja 30 nūtikšonys, personeibys i aktivitatis. Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” par padareitū 2025. godā sajiemieji (alfabeta parādā):
 
Anna Putāne – latgalīšu folklorys puorraksteituoja
Diāna Zirniņa – ilggadejuo Latgolys viestnīceibys GORS vaļdis lūcekle
Edeite Laime – latgalīšu kulturys i literaturys kūpieja
Folklorys kūpys “Grodi” albums “Sudrabu smeldama”
Grupys “Bruoli i Muosys” albums “Na pādejais”
Daugovpiļs teatra aktrise Kristīne Veinšteina
Latgolys Dzīšmu svātki Daugovpilī
“LSM Bērnistaba” latgaliski
Nautrānu kulturtelpa
“Nezināmā Rēzekne” i tuos organizātī pasuokumi
 
Ar nominantu sarokstu var īpasazeit ite: https://bonuks.lv/bonuks-2025/
 
Pasasokūt latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv i Latvejis Sabīdryskuo medeja portalam lsm.lv, nu 2. marta da 11. marta sevkurs grybātuojs varēja bolsuot par sovu simpateju. Itūgod sabīdreiba ir nūsprīduse, ka 2025. gods simpatejis bolvys “Žyks” sajiemiejs ir grupys “Bruoli i Muosys” albums “Na pādejais”.
 
Žurejis komisejā dorbuojuos īprīškejūs godu bolvu sajiemieji, medeju puorstuovi, latgaliskuos kulturys sabīdryskī aktivisti i attīceigūs sferu daaicynuotī eksperti. Viertejūt pretendentus, žureja jēme vārā vairuokus kriterejus: pretendenta snāguma kvalitati, aktivitati vysa gods garumā, radeitū rezonansi regionalā, vaļsts voi plašuokā mārūgā, latgaliskumu i/voi īguļdejumu Latgolys kulturys vierteibu populariziešonā, kai ari pretendenta ilgtspieju – ītekmi iz latgaliskuos kulturys procesim iz prīšku.
 
Bolvys padūšonys ceremoneju vadeja radejis personeiba i influencers Lauris Zalāns i Medņovys tautys noma etnografiskais ansamblis “Medņeva”. Skateituojus prīcynuoja Bolvu Muzykys školys bārnu kors (dirigente Linda Vītuola), Sovvaļnīks, folklorys kūpa “Grodi”, folkroka grupa “Laimas Muzykanti”, Dana Vasiļjeva i Mārcis Lipskis, grupa “JUUK”.
 
 
Vaira par Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” sajiemiejim 2025. godā:
 
ANNA PUTĀNE – LATGALĪŠU FOLKLORYS PUORRAKSTEITUOJA
Annys kasdīnys dorbs saisteits ar normativūs aktu redigiešonu, nūdrūsynojūt tūs atbiļsteibu literaruos volūdys normom. Suoku aizaraušona, atšifrejūt latgalīšu folklorys failus Latvīšu folklorys kruotivis izziņuotuos "Simtgades burtnieku" akcejis laikā, kas tyka veļteita Latvejis symtgadei, puorauga ceņteigā kasdīnys dorbā. Ar lelu dedzeibu i atbiļdeibu daļu breivuo laika vairuoku godu garumā Anna ir pavadejuse, puorrokstūt teikumu piec teikuma, tai īvārojamai papyldynojūt Latvīšu folklorys kruotivis digitaluo arhiva garamantas.lv manuskriptu kruojumu. Īguļdeitais dorbs ir devs atzeistamu rezultatu – itūšaļt Anna Putāne ir ražeiguokuo latgalīšu folklorys failu puorraksteituoja arhivā. 2025. godā "Simtgades talkas" laikā Anna puorrakstejuse vaira nakai 6000 failu, veļtejūt tam 1400 stuņžu laika. Kūpā platformā garamantas.lv īguļdeits vaira nakai 4500 stuņžu dorba, 25 000 puorraksteitu failu, gondreiž 16 miļj. rokstzeimu.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/VyzOJ52JB78
 
 
DIĀNA ZIRNIŅA – ILGGADEJUO LATGOLYS VIESTNĪCEIBYS GORS VAĻDIS LŪCEKLE
Diāna Zirniņa ir nūzeimeiga personeiba latgalīšu kulturys atteisteibā, kurys profesionaluo i mierktīceiguo darbeiba Latgolys viestnīceibā GORS byutyskai veicynuojuse Latgolys kulturys atpazeistameibu, daudzveideibu i ilgtspieju. Diānys Zirninis dorbs izaceļ ar spieju apvīnuot profesionalu kulturys procesu vadeibu ar dziļu izpratni par Latgolys kulturys nūzeimi i tuos vītu Latvejis kulturys telpā. Sovā dorbā GORĀ Diāna Zirniņa konsekventi īsastuojuse par Latgolys kulturtelpys styprynuošonu, nūdrūsynojūt kvalitativu i saturiski boguotu programu. Juos vadeibā i leidzdaleibā radeiti pasuokumi i projekti, kas na tik sagloboj latgalīšu kulturys montuojumu, tok i veicynoj tuo rodūšu atteisteibu i aktualiziešonu myusu dīnu sabīdreibā.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/m_x7lATGtP0
 
 
EDEITE LAIME – LATGALĪŠU KULTURYS I LITERATURYS KŪPIEJA
Pasasokūt Edeitis idejom i dorbam, Latgolys kulturtelpu regulari papyldynoj jauni literari dorbi, pietejumi, pasuokumi, kai i nūteik sabīdreibys izgleituošona par latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibu, nūzeimi i izlūkšņu daudzveideibu. Edeite atsasauc aicynuojumim sasadorbuot, paleidzēt i atbaļsteit, kū puorsvorā dora entuziasma vadeita, ryupejūtīs par latgalīšu kulturys atteisteibu. Nūzeimeiga nūtikšona ir Edeitis daleiba storptautyskajā folklorys festivalā “Baltica 2025”, kura tema “Volūda” tika izalaseita taišni piec juos pīduovuojuma. Festivala laikā atsakluoja latgalīšu volūdys daudzveideiba i boguoteiba. Edeite ir kai naatjamams dzynuļs latgalīšu kulturā, kas naskaita na laika, na spāka, kab byutu atteisteiba.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/JmUHgNm_Yds
 
 
FOLKLORYS KŪPYS “GRODI” ALBUMS “SUDRABU SMELDAMA”
Albumā "Sudrabu smeldama" tautys muzyka sasavyn ar teicieju personeiguos pīredzis stuostim, atkluojūt reizē kai sīvītis kasdīnys gaitys i gryuteibys, ari liktiņa puoresteibys, tai puorlaiceigu misejis apziņu i spāka olūtus, audzynojūt bārnus i saglobojūt goreigū teireibu. Albumā skaņ Latgolys dzīsmis i tautys muzyka, kū "Grodi" ar etnografisku precizitati puormontuojuši sovā repertuarā. “Grodi” ir tautys muzykys izpiļdeituoju kūpa, kū 1987. godā dybynuoja Aīda Rancāne i Andris Kapusts.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/qZH0HuC_3Q4
 
 
GRUPYS “BRUOLI I MUOSYS” ALBUMS “NA PĀDEJAIS”
Albums “Na pādejais” ir grupys “Bruoli i Muosys” debejis albums, Latgolys jaunūs muziku radeits etnodžezs latgaliski. Albuma nūsaukums ir muojīņs – itys nav pādejais, tok tys ir pyrmais. “Bruoli i Muosys” sevī nas na tik spieju atskaņuot voi aranžēt, tok radeit jaunu volūdu – myusdīneigu, pošcīna pylnu, skaneigu Latgolu. Jūs repertuarā skaņ i originaldorbi, i tradiceja, kas nav muzeja eksponats, bet dzeivs, plyustūšs spāks, kū papyldynoj sovu sakņu apsazynuošona i dziļa pīsaiste Latgolai.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/Uf5oHgZ2WuU
 
 
DAUGOVPIĻS TEATRA AKTRISE KRISTĪNE VEINŠTEINA
Kristīne Veinšteina ir Daugovpiļs teatra aktrise, kurū varātu nūsaukt par vīnu nu teatra latgaliskuos identitatis styurakmiņu. Sovys rodūšuos darbeibys laikā jei naskaitomys reizis ir eistynuojuse teatra pasuokumus, tulkuojuse lugys, taisejuse scenarejus i saceriejuse dzīsmis latgalīšu volūdā. Sovutīs 2025. godā ar Kristīnis paleidzeibu Daugovpiļs teatrī tyka radeiti diveji nūzeimeigi īstudiejumi. Goda suokuos myužu suoce izbraukumu izruode “Plykspuorneiša puorsacenis”, kura ir pīmāruota izruodeišonai klasēs i paradzāta suokumškolys bārnim. Taipat Kristīne radeja senejūs greku tragedejis dramatiziejumu latgaliski, i itys apjūmeigais dorbs kolpuoja par pamatu izruodei “Hekube”, kurys pyrmizruode nūtyka 2025. gods 15. novembrī.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/rq9dcHao5_o
 
 
LATGOLYS DZĪŠMU SVĀTKI DAUGOVPILĪ
Latgolys Dzīšmu svātki, kas nu 2025. gods 28. maja da 1. juņa nūtyka Daugovpilī, ir vīna nu nūzeimeiguokūs nūtikšonu latgaliskuos kulturys saglobuošonā, atteisteibā i aktualiziešonā myusu dīnu sabīdreibā. Tī aplīcynoj Latgolys kulturys dzeivuotspieju, napuortraukteibu i spieju vīnuot vysaidys paaudzis, kūpīnys i rodūšūs spākus ap kūpeigom vierteibom – dzīsmi, volūdu i pīdareibu Latgolai. Dzīšmu svātki Latgolā viesturiski ir bejuse na tik muzykala, tok ari sociala i goreiga nūtikšona, kurā dzīsme kolpoj kai latgaliskuos identitatis nesieja.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/bY6Woy52LX8
 
 
“LSM BĒRNISTABA” LATGALISKI
Latvejis Sabīdryskais medejs (LSM) radejs originalsaturu pyrmsškolys i mozuokūs klašu vacuma bārnim latgaliski. “LSM Bērnistaba” ir drūsa vide bārnam, kur kaitys formā vuica nūpītnys lītys – pazeit burtus, ciparus, skaiteit, izdareit izalaseišonys, byut viereigam, pazeit kruosys, formys i cytys zynuošonys i prasmis. Tamā var klauseitīs puosacenis voi vērtīs kinys i raidejumus. Nu 2025. gods gola “LSM Bērnistaba” pīduovoj bārnim spielētīs i īsavuiceit kū nabejs jaunu ari latgaliski. Itūšaļt ir 13 kaitys bārnim vysaidu tematisku vuordu latgaliski īsavuiceišonai, taipat klausomys i 15 puosokys latgaliski i latgalīšu volūdys stuņde kūpā ar grupu "Rupuči".
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/THvZXws2GYU
 
NAUTRĀNU KULTURTELPA
2025. gods septembra vydā Latvejis Nacionalais kulturys centrys izziņuoja, ka Latvejis Nacionalais namaterialuo kulturys montuojuma saroksts tyka papyldynuots ar sešim jaunim elementim, kurūs vydā ir i Nautrānu kulturtelpa. Latgolā itei ir tik ūtruo kulturtelpa, kas ir īkļauta namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā kai vierteiba. Itūšaļt kulturtelpā prācavoj Nautrānu kulturys centrys i Iļžukolna tautys noms, vairuokys bīdreibys, tamā aktivai īsasaista i tū atbolsta pošvaļdeiba, individualī interesenti, īstuodis, organizacejis, kolektivi, katuoļu draudze, uzjiemieji i amatnīki, kūpā veidojūt latgalisku, tradicejom i nūtikšonom boguotu vidi, kura zynoma vysā Latvejā. Tuos vierteibys baļsteitys boguotajā kulturviesturis i literarajā montuojumā, i ituos pusis īvārojamūs personeibu davumā, tradicejuos, kas saisteitys kai ar katuoļu bazneicu, tai ar tradicionalū kulturu i kasgadejim pasuokumim.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/YOUPxpFSgbM
 
 
“NEZINĀMĀ RĒZEKNE” I TUOS ORGANIZĀTĪ PASUOKUMI
“Nezināmā Rēzekne” ir aktiva dūmubīdru grupa, kuruos vydā ir piļsātplānuošonys, arhitekturys, kulturviesturis i etnografejis pietnīceibys entuziasti, kas dorbojās jau ostoņus godus. Kūpīnā īsasaistejuši cylvāki, kuri pietej interesantus faktus par piļsātu, reikoj lekcejis, ekspedicejis, tolkys, putynu vāruošonys pasuokumus i īdrūsynoj sabīdreibu izsaceit sovu redzīni. Jī eistynoj vysaidys iniciativys Rēzeknē, kas uzloboj vītejū vidi i izgleitoj sabīdreibu. 2025. godā nūtyka vairuokys ar Latgolu i latgaliskū saisteitys lekcejis/pasuokumi, kū organizēja “Nezināmā Rēzekne”.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/NIOqt3JUzcE
 
Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā tyka gūdynuota kulturys darbineica, Zīmeļlatgolys tradicionaluos kulturys sorguotuoja, projektu vadeituoja, kulturviesturis pietneica Ruta Cibule.
 
Ruta Cibule ir ilggadeja Zīmeļlatgolys tradicionaluos kulturys veiduotuoja i sorguotuoja, namaterialuo kulturys montuojuma kūpieja i styprynuotuoja, kura vaira nakai četrdesmit godu garumā ar dedzeibu struoduojuse kulturys i biblioteku jūmā. Juos profesionalais ceļš apjam 20 godu Bolvu rajona kulturys nūdalis vadeituojis omotā, 26 godi aizvadeiti biblioteku dorbā, tymā skaitā gondreiž 20 godu kai Bolvu Centraluos bibliotekys direktorei. Naatkareigai nu ījimtuo omota juos vierteibys beja i ir Zīmeļlatgolys namaterialais kulturys montuojums, nūvodpietnīceiba, biblioteku dorbs, latgalīšu volūda i Dzīšmu svātki. Eipaši nūzeimeigs ir Rutys Cibulis davums Zīmeļlatgolys namaterialuo kulturys montuojuma saglobuošonā. Divejus godus Ruta Cibule dorbuojusēs i Namaterialuo kulturys montuojuma padūmē, teikūt par tuos viesturyski pyrmū prīšksādātuoju. Eipašu viereibu Ruta veļtejuse namaterialuo kulturys montuojuma prašmu nesieju īpazeišonai i jūs izcileibys cyldynuošonai, kūpā ar Andu Beitāni Vaļsts kulturkapitala fonda myuža stipendejom dasokūt vaira nakai desmit Zīmeļlatgolys tradicionalūs prašmu kūpiejus. Taipat Ruta Cibule ir Bolvu nūvoda muzeja ekspozicejis “Ziemeļlatgales nemateriālais kultūras mantojums” koncepcejis autore i vīna nu golvonūs tuos eistynuotuoju.
 
Video par myuža īguļdejuma bolvys sajiemieju Rutu Cibuli: https://youtu.be/QzPcJb4J5UU
 
 
Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” pyrmū reizi tyka padūta 2009. godā, bet nu 2013. gods bolvu reikoj Latgolys viestnīceibys GORS komanda. “Boņuks 2025” atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, Vaļsts kulturkapitala fonda miekprograma “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreiba “Latgales reģiona attīstības aģentūra”, “Rēzeknis Bryuvers”, “Diogens audio”, “Full Stage”, ”pasaver.live”, “Latgales ziedi”, kai i Bolvu nūvoda, Kruoslovys nūvoda, Leivuona nūvoda, Ludzys nūvoda, Preiļu nūvoda i Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys. Par informativū atbolstu sokom paļdis Latvejis Televizejai, Latvejis Radejai 1, latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv, latgalīšu kulturys kusteibai “Volūda”, LSM Latgolys redakcejai i Latvejis Sabīdryskuo medeja portalam LSM.lv. 

Kultūras notikumi martā

03.03.2026 - 10:20
Martā Latgales vēstniecībā GORS gaidāmi daudzveidīgi kultūras notikumi – tiks atklātas divas jaunas izstādes: Latgales fotogrāfu biedrības izstāde “Skatu mozaīka: daudzveidības harmonija” un starptautiska izstāde “Aiz horizonta: divu skatījumu ainava”. Skolēni un bērni aicināti apmeklēt Latvijas Leļļu teātra viesizrādi “Lote no Izgudrotāju ciema”, kas pieejama arī programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros. Mēneša nozīmīgākais notikums būs latgaliskās kultūras gada balvas pasniegšanas ceremonija “Boņuks 2025”.
 
SKATU MOZAĪKA: DAUDZVEIDĪBAS HARMONIJA. Latgales fotogrāfu biedrības fotogrāfiju izstāde
No 3. Marta līdz 12. aprīlim, 1. stāva semināru telpa
Izstāde “Skatu mozaīka: daudzveidības harmonija” aicina skatītāju ienākt telpā, kur divpadsmit fotogrāfi ar saviem unikālajiem rokrakstiem un pasaules redzējumiem veido vienotu, daudzslāņainu un dzīvīgu veselumu. Katrs kadrs ir atsevišķa realitātes šķautne – skats, stāsts un emocija, un kopā tie savienojas bagātīgā vizuālā mozaīkā.
 
AIZ HORIZONTA: DIVU SKATĪJUMU AINAVA. Kristina Elettra Rubine, Ernesto Morales
No 17. Marta līdz 10. maijam, Mākslas galerija
Izstāde veidota kā vizuāls dialogs starp diviem māksliniekiem no atšķirīgām kultūrvidēm – Latvijas un Itālijas/Argentīnas. Atšķirīgās pieredzes un mākslinieciskās valodas saplūst vienotā telpā, kur daba, atmiņa un identitāte atklājas daudzslāņainā sarunā. Nosaukums “Aiz horizonta” iezīmē robežu starp redzamo un sajūtamo – vietu, kur ainava kļūst par iekšēju pieredzi un kur divi skatījumi papildina viens otru.
 
Vīnes Štrausa filharmonijas orķestris pēc pusotra gada pārtraukuma  dosies turnejā pa Latviju. Ansamblis piedāvās pavasara svētku programmu, kurā iekļauti Mocarta, Brāmsa, Haidna, Albinoni, spožā Kālmāna un, protams, Štrausu dinastijas darbi. Galvenais diriģents Andráss Lāslo Deāks, atzīts maestro un izcils diriģents, ar neticamu enerģiju izpildīs divas pilnas daļas.
 
Mīlestības manifestācija, vēsturiska poēzija un paaudžu dialoga himna – tā jauniestudējumu “Viņi dejoja vienu vasaru”, veidotu ar komponista Imanta Kalniņa mūziku, raksturo radošā komanda. Dziesmu stāsts aicina skatītājus doties emocionālā ceļojumā cauri laikmetiem un paaudzēm – no 70. gadu bohēmiskās brīvības  līdz šodienas redzējumam un izjūtām.
 
Stāsta pamatā ir četru bijušo skatuves zvaigžņu atkalsatikšanās veco ļaužu pansionātā. Taču viņi nedomā skumt vai skaitīt savas pēdējās dzīves dienas - tieši otrādi! Ar aizrautīgām sarunām un idejām viņi parāda, ka vecums nebūt nav iemesls, lai laistu garām dzīvi. “Cilvēks taču alkst pēc mīlestības mūža garumā. Mēs visi gribam, lai mūs mīl. Cik savādi ir kļūt vecam! Kādam liktos, ka  runājam tikai par Dievu, nāvi un aizkapa dzīvi, tāpēc šajā izrādē atklāsim, kas patiesi interesē visus cilvēkus, neatkarīgi no vecuma”, tā par gaidāmo izrādi stāsta paši mākslinieki. Autors un režisors – Rolands Atkočūns. Lomās – Indra Burkovska, Mārtiņš Vilsons, Gunta Virkava, Juris Kalniņš.
 
Ikgadējā latgaliskās kultūras balva “Boņuks” ir viens no zināmākajiem un gaidītākajiem notikumiem Latgales kultūras dzīvē. Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” pasniegšanas ceremonija ir ne tikai atskatīšanās uz pērnajā gadā padarīto, bet arī latgaliešu kultūrā aktīvo ļaužu, interesentu un atbalstītāju satikšanās un iedvesmošanās pasākums. Balvu “Boņuks 2025” vadīs radio personība un influenceris Lauris Zalāns un Ziemeļltgales folkloras kopu dziedātājas. Skatītājus priecēs Balvu Mūzikas skolas bērnu koris (diriģente Linda Vītola), Sovvaļnīks, folkloras kopa “Grodi”, folkroka grupa “Laimas Muzykanti”, Dana Vasiļjeva un Mārcis Lipskis, grupa “JUUK”.
 
Pēc ilgāka pārtraukuma pie saviem talanta cienītājiem oficiālā Latvijas koncerttūrē dosies daudzu iemīļotais dziedātājs un TV šovu vadītājs Lauris Reiniks. Koncerttūrei izvēlēts ļoti konkrēts un nepārprotams nosaukums – “100% Lauris Reiniks”. Koncertā dzirdēsiet gan visus populārākos Reinika hitus, gan arī nedaudz piemirstas dziesmas, kurām tiks iedota jauna muzikālā elpa. Neiztiks arī bez pārsteigumiem un īpašiem viesiem.
 
Izgudrotāju ciems ir vieta, kur ikdiena paiet starp dūcošiem aparātiem un sarežģītiem eksperimentiem, kas ne vienmēr izdodas ar pirmo reizi. Šeit dzīvo arī mazā Lote, kurai šķiet, ka katra diena var kļūt par visīstāko piedzīvojumu! Viņa kopā ar draugiem un ģimeni piedzīvo vasaru, kurā tiek mācīts džudo, izgudrota un uzvarēta elektrība, pārbaudīta drosme un noskaidrots, cik sarežģīti dažkārt ir pateikt to, kas ir vissvarīgākais.
 
Franca Lehāra operete - muzikālā komēdija 5 ainās.  Mūžam aktuāls, fascinējošs stāsts par ilgām, apsēstību, iekāri un kaislīgu mīlestību.  Džudita tiek uzskatīta par labāko Lehāra darbu, un arī pašam komponistam tā bijusi vismīļākā, tāpēc atzīmējot komponista 155 dzimšanas dienu, to pirmoreiz muzikālā teātra vēsturē iestudējam Latvijā!
 
Latviešu skatuviskās dejas izrāde dzīvās mūzikas pavadījumā par mēslu talku Latgalē, kas ir veltīta Latgales cilvēkam. Izrāde balstās Latgales folkloras materiālos un cilvēku pieredzes stāstos, tāpēc izrādes valoda – latgaliešu. Gaišas, priecīgas un enerģiskas 80 minūtes, kurās skatītāju priecēs Latvijas Universitātes (LU) deju ansamblis “Pērle” un 13 dažādi mūziķi - muzikālā apvienība “Upes muzikanti”, grupa “Rūžupis veiri” un muzikālā apvienība Trio “Bille”  (Anna Karele, Katrīna Karele un Liene Skrebinska).

humora šovs “Četri Brāļi”

03.03.2026 - 08:26
Šajā pavasarī skatītājus visā Latvijā gaida īpašs notikums – unikālais humora šovs “Četri Brāļi” dodas vērienīgā “Saules sistēmas tūrē”, jau atkal izbraucot ārpus Rīgas un apciemojot ASTOŅAS Latvijas pilsētas.
 
Šova centrā – četri īsti brāļi: Kozmens (Mārtiņš), Oskars, Juris un Jānis Kozlovski. Jā, viņi tiešām ir brāļi – ar kopīgu bērnību, kopīgām atmiņām un, kā izrādās, arī kopīgu humora izjūtu. Bet savstarpējā brāļu vēlme izāzēt vienam otru un būt labākam ir likusi radīt izaicinājuma un humora šovu. Šī savstarpējā saikne ir viņu lielākais trumpis – uz skatuves tā pārtop improvizācijā, spontānos izaicinājumos un brīžos, kurus nav iespējams atkārtot.
 
“Saules sistēmas tūrē” katrs brālis būs kā sava planēta (arī burtiski - kurš lielāks, kurš apaļāks) ar savu raksturu, gravitāciju un ambīcijām. Taču tikai viens varēs pretendēt uz spožākās zvaigznes titulu. Kurš ir skaistākais? Gudrākais? Asprātīgākais?
 
Šovs balstās improvizācijā – bez iepriekš iestudētiem scenārijiem, ar skatītāju iesaisti un neparedzamiem pavērsieniem. Katrs vakars būs unikāls, jo brāļu savstarpējā sacensība un skatītāju reakcijas rada situācijas, kas notiek tikai vienreiz.
 
Šovs ārpus Rīgas kopā ar īpašajiem viesiem. Katrā šovā brāļiem pievienosies īpašais viesis- Latvijā zināma persona. Latgales vēstniecībā GORS īpašais viesis - Lauris Zalāns. Kā viņam veiksies spontānos uzdevumos un asprātības duelī?
 
Par muzikālo noskaņu rūpēsies īpaši šovam izveidotā apvienība Pusbrāļi (Jānis Niedra, Artūrs Strautmanis, Toms Valmiers, Maksims Starodubovs), savukārt deju grīdas enerģiju uzturēs DJ Kress.
 
Visa jaunākā informācija par tūri un biļetēm pieejama vietnē www.cetribrali.lv un Instagram profilā @cetribrali.
 
“Saules sistēmas tūre” – atnāc, kārtīgi izsmejies un dodies mājās pozitīvi uzlādēts!
 
Ziņu sagatavoja pasākuma organizatori.

Sācies publikas simpātijas balsojums

02.03.2026 - 11:23
14. martā Latgales vēstniecībā GORS notiks latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2025" pasniegšanas ceremonija – viens no nozīmīgākajiem ikgadējiem notikumiem latgaliešu kultūrā. Ceremonija notiks jau 18. reizi, un tiks noskaidroti 10 balvas – māla "Boņuka" statuešu – saņēmēji par padarīto latgaliskajā kultūrā 2025. gadā. 
 
Arī šogad balsot par sev simpātiskāko no visiem 30 "Boņuks 2025" nominantiem aicina latgaliešu kultūras ziņu portals lakuga.lv un Latvijas Sabiedriskā medija portāls LSM.lv. No 2. līdz 11. martam ikviens var atbalstīt savu simpātiju un izvēlēties spilgtāko 2025. gada notikumu, personību vai aktivitāti latgaliešu kultūrā.
 
Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" pasniegšanas ceremonijā publikas simpātijas balsojuma balvas  "Žyka" saņēmējs tiks noskaidrots astoto reizi. Balvas saņēmējs tiks paziņots ceremonijā 14. martā.
 
 
Balsojuma uzvarētājs saņems keramiķes Vēsmas Ušpeles darināto māla statueti. Tajā atveidots Boņuka suns Žyks, kurš tika iepazīts caur režisora Jāņa Streiča filmu "Cilvēka bērns", kas balstīta tāda paša nosaukuma rakstnieka Jāņa Klīdzēja romānā. Tieši Vēsmas un Aivara Ušpeļu darbnīcā "Malny Wylky" Rēzeknes novadā top arī balvas "Boņuks" statuetes. Pērn par skatītāju simpātiju kļuva raidījumu cikls "Pazudušū pādu retrospekceja – pīrūbeža", saņemot gan balvas statueti, gan latgalisko labumu kasti.
 
Balsojums notiek no 2. marta pulksten 7.00 līdz 11. marta pulksten 23.59. Balsot iespējams katru dienu vienu reizi, autorizējoties ar savu e-pastu vai sociālo mediju profilu. 
 
Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks” rīko Latgales vēstniecības GORS komanda. Plašāk par balvu: http://bonuks.lv
 
Foto autors: Santa Kļaviņa/Latgales vēstniecība GORS

Tiks gūdynuota Ruta Cibule

23.02.2026 - 09:47
Itūgod Latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks 2025" ceremonejā par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā tiks gūdynuota kulturys darbineica, Zīmeļlatgolys tradicionaluos kulturys sorguotuoja, projektu vadeituoja, kulturviesturis pietneica Ruta Cibule.
 
Ruta Cibule ir ilggadeja Zīmeļlatgolys tradicionaluos kulturys veiduotuoja i sorguotuoja, namaterialuo kulturys montuojuma kūpieja i styprynuotuoja, kura vaira nakai četrdesmit godu garumā ar dedzeibu struoduojuse kulturys i biblioteku jūmā. Juos profesionalais ceļš apgiun 20 godus Bolvu rajona kulturys nūdalis vadeituojis omotā, 26 godi aizvadeiti biblioteku dorbā, tymā skaitā gondreiž 20 godu kai Bolvu Centraluos bibliotekys direktorei. Naatkareigi nu ījimtuo omota juos vierteibys beja i ir Zīmeļlatgolys namaterialais kulturys montuojums, nūvodpietnīceiba, biblioteku dorbs, latgalīšu volūda i Dzīšmu svātki.
 
“Munā dzeivē ir bejuši diveji leli kulturšoki. Pyrmais – sasatikšona ar nūvadnīka Mikeļa Bukša dorbim. Tys izmaineja munu pasauli i nūstyprynuoja mugorkauli. Par tuoluokajim dorbim Mikeļa Bukša pīminis saglobuošonā varātu stuosteit cīši daudzi. Dorbs Zvīdrejis vaļsts arhivā, braukšona piec gruomotu iz Stokholmu, nūvodpietnīceibys konferencis, eipaši izvārstuos nūvadnīka 100. i 110. dzimšonys dīnys svineibys. Ūtrais lelais kulturšoks saistuos ar īpasazeišonu ar maja dzīduojumu tradiceju. Suocūt ar 2002. godu krucifiksi i maja dzīduojumi Zīmeļlatgolā ir bejuši munā uzmaneibys lūkā. Ari niu turpynojās projekts “Maja dzīduojumi pi cīmu krystu Zīmeļlatgolā: tradicejis dinamikys izpiete”,” stuosta Ruta Cibule.
 
Eipaši nūzeimeigs ir Rutys Cibulis davums Zīmeļlatgolys namaterialuo kulturys montuojuma saglobuošonā. Sasadorbojūt ar etnomuzikologi Andu Beitāni, jei sagatavejuse i īsnāguse treis dasacejumus Nacionalajam namaterialuo kulturys montuojuma vierteibu sarokstam: “Dzīduošona ar pusbolsu Zīmeļlatgolā”, “Maja dzīduojumi pi cīmu krystu Zīmeļlatgolā” i “Saļmu dzīduošona Zīmeļlatgolā”. Divejus godus Ruta Cibule dorbuojusēs ari Namaterialuo kulturys montuojuma padūmē, teikūt par tuos viesturiski pyrmū prīšksādātuoju. Eipašu viereibu Ruta veļtejuse Namaterialuos kulturys montuojuma prašmu nesieju īpazeišonai i jūs izcileibys cyldynuošonai, kūpā ar Andu Beitāni Vaļsts kulturkapitala fonda myuža stipendejom dasokūt vaira par desmit Zīmeļlatgolys tradicionalūs prašmu kūpieju.
 
Taipat Ruta Cibule ir Bolvu nūvoda muzeja ekspozicejis “Zīmeļlatgolys namaterialais kulturys montuojums” koncepcejis autore i vīna nu golvonūs tuos eistynuotuoju. Sūpluok pietnīceibai i namaterialuo kulturys montuojuma dokumentiešonai Ruta ir aktiva projektu raksteituoja i kulturys eksperte – jei sešus godus bejuse Vaļsts kulturkapitala fonda eksperte, tymā skaitā četrus godus fonda padūmē, kai ari viertiejuse projektus cytuos programuos. Vēļ vīna byutyska juos profesionaluos dzeivis daļa ir Dzīšmu svātki – septeņūs Dzīšmu svātkūs pīdzeivuotais ir pīredze, kas, kai jei poša pīzeist, vys vēļ atsagrīž sapynūs.
 
Ruta Cibule ir dzymuse 1960. gods 25. februarī Daugasnis cīma padūmis “Boldūnēs” (niu Ruguoju pogosts), bet leluokū daļu bierneibys pavadeja Baļtinovys pusē. Piec Bolvu vydsškolys beigšonys 1978. godā suoce struoduot Bolvu rajona Centralajā bibliotekā, bet nu 1985. gods palyka par Centraluos bibliotekys vadeituoju. Nu 1989. da 1992. gods Ruta beja Bolvu rajona Kulturys nūdalis vadeituoja, bet nu 1992. da 2009. gods puorstuovēja LR Kulturys ministreju Bolvu rajonā vysaidūs omotūs, tymā skaitā kulturys inspektoris i golvonuos vaļsts inspektoris omotā. 2009. godā jei atsagrīze Bolvu Centraluos bibliotekys direktora omotā.
 
Par nūpalnim kulturys i muokslys atteisteibā Ruta Cibule sajāmuse II Vyssavīneibys tautys muokslys festivala laureata medaļu (1987), Lelū folklorys goda bolvu (2002, 2007), V škirys Atzineibys krystu (2007) i cytus apbolvuojumus. Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2012” jei sajēme divejuos nominacejuos kai “Goda cylvāks” i “Goda kulturys darbinīks”, bet 2022. godā sajāmuse VKKF Myuža stipendeju.
 
Bolvys padūšonys ceremoneja nūtiks 14. martā 18.00 stuņdēs Latgolys viestnīceibā GORS kluotīnē, tīšraidē lsm.lv, RePlay.lv i LR1, kai ari tū varēs vērtīs LTV1 21.10 stuņdēs.
 
Nu 2013. gods bolvys padūšonys ceremoneju reikoj Latgolys viestnīceibys GORS komanda. “Boņuku 2025” atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreiba “Latgales reģiona attīstības aģentūra”, “Rēzeknis Bryuvers”, “Diogens audio”, “Latgales ziedi”, kai ari Bolvu nūvoda, Kruoslovys nūvoda, Leivuona nūvoda, Ludzys nūvoda, Preiļu nūvoda i Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys. Par informativū atbolstu sokom paļdis Latvejis Televizejai, Latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv, Latgalīšu kulturys kusteibai “Volūda”,  Latvejis Radejis Latgolys studejai i Latvejis Sabīdryskuo medeja portalam LSM.lv.
 
Bildes autors: Santa Kļaviņa

GORS 2025. gadu noslēdz ar peļņu

17.02.2026 - 10:00
GORS darbības rādītāji 2025. gadā ir pierādījums tam, ka publiski pārvaldītai kultūras institūcijai Latgalē ir potenciāls un ilgtspēja. Uzņemot 130 skatuves mākslas notikumus un pulcējot 130 tūkstošus apmeklētāju, Latgales vēstniecība GORS 2025. gadā sasniegusi vienus no pēdējos piecos gados augstākajiem darbības rādītājiem. Koncertzāli veidojošā kapitālsabiedrība “Austrumlatvijas koncertzāle” pērno gadu noslēgusi arī ar 88,6 tūkst. eiro peļņu, kas būtiski atšķiras no domes pasūtītā auditā prognozētajiem 70–80 tūkst. eiro zaudējumiem.
 
2025. gada nogalē Latgales vēstniecības GORS bija visas Latvijas uzmanības centrā. Pēc Rēzeknes valstspilsētas domes pasūtītā SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” darbības audita rezultātiem nolūkā optimizēt savas izmaksas, pašvaldība sāka skatīt jautājumus par izmaiņām koncertzāles darbībā un tās pārvaldības formas maiņu. Tagad šī jautājuma risināšanā iesaistījies gan Valsts prezidents, gan arī Kultūras ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija un valdība.
 
Publiski izskanēja informācija, ka GORS finanšu stāvoklis ir trausls. Neskatoties uz izteiktajām bažām, par koncertzāles darbu atbildīgais uzņēmums – SIA “Austrumlatvijas koncertzāle”, pagājušo gadu noslēgusi ar 88,6 tūkstoši eiro peļņu. “Jāņem vērā, ka tādām kultūras institūcijām kā GORS ir izteikti sezonāls raksturs un gada vidū peļņas rādītāji ir grūti prognozējami. To uzņēmums norādīja arī domes pasūtītā audita veicējiem, kuri sākotnēji koncertzālei prognozēja 70-80 tūkstošus eiro zaudējumus”, atzīst koncertzāles valdes locekle Ilona Rupaine. Koncertzāle novērojusi, ka pērnā gada notikumu ap Latgales vēstniecību GORS ietekmē cilvēki izvēlējušies vēl aktīvāk apmeklēt pasākumus, kā arī izmantot citus koncertzāles pakalpojumus – apmeklēt kino, restorānu, tādējādi paužot atbalstu tās darbībai.
 
Audita atzinumā bija izteiktas bažas par koncertzāles repertuāra neatbilstību sabiedrības interesēm, un to, ka zāļu piepildījums ir slikts un nespēj nodrošināt būtisku pašu ieņēmumu pieaugumu. Tomēr GORS veiktā pasākumu apmeklētāju uzskaite pierāda pretējo. GORS zāļu piepildījums attiecībā uz prognozi ir bijis 120% robežās. Latgales vēstniecība GORS ir izteikti daudzfunkcionāla koncertzāle. Tā organizē un uzņem visdažādāko žanru notikumus – no neliela kamermūzikas koncerta, teātra izrādes līdz lielam simfoniskās, populārās mūzikas koncertam, starpžanru notikumam. Atkarībā no pasākuma žanra tiek prognozēts iespējamais apmeklētāju daudzums. Plānojot pasākumus, sabiedrības ieinteresētība ne vienmēr ir noteicošais faktors. Daudz svarīgāk ir rast balansu starp pieprasītiem, peļņu nesošiem pasākumiem un notikumiem, kuros svarīga ir ne vien kvalitāte, bet arī laikmetīgums un jaunrade.
 
Latgales vēstniecības GORS valdes locekle un Mākslinieciskā vadītāja Ilona Rupaine atzīst: “Esam gandarīti, ka mūsu pašu vērtējums par GORS 2025. gada mūzikas virsotnēm sakrīt ar mūzikas profesionāļu vērtējumu. Esam priecīgi par “Lielās Mūzikas balva 2025” nominācijām kategorijā “Gada koncerts” (koncertuzvedums “Apkalna. Fausts. Znotiņš”) un kategorijā “Par izcilu interpretāciju” (diriģents Tarmo Peltokoski, Riharda Štrausa “Alpu simfonija”). Arī Latvijas Radio Klasika ekspertu vērtējuma TOP 10 sarakstā ir gan koncertuzvedums "Apkalna. Fausts. Znotiņš", gan arī Elīnas Garančas solokoncerts "Veltījums". Mēs priecājamies, ka arī 2026. gada programmas pulcē pilnas zāles un ceram, ka jau tuvākajā laikā būs rasts vislabākais risinājums Latgales vēstniecības GORS nākotnes darbībai.”

operete ar operas dvēseli

16.02.2026 - 15:39
27. martā Latgales vēstniecībā GORS ar operetes “Džudita” (apakšvirsraksts – “Kaisles valgos”) pirmiestudējumu Latvijā viesosies Operetes teātris. Galvenajās lomās: Anta Jankovska un Dainis Skutelis vai Anastasija Dolgoņenko un Juris Jope. Piedalīsies arī citi solisti, koris, dejotāji un orķestris. Diriģents un muzikālais vadītājs – Atvars Lakstīgala, bet izrādes Slampē un Rīgā diriģēs jaunais, daudzsološais diriģents Artūrs Plaudis.  
 
Austriešu-ungāru operetes meistara, šī gada jubilāra Franca Lehāra (Franz/Ferenc Lehár) operetes “Džudita” Latvijas vēsturiskā pirmizrāde notika 3. oktobrī. Operetes teātra iestudējumu veidojis austriešu režisors Gernots Kranners (Gernot Kranner/ Austrija), sadarbībā ar kostīmu mākslinieci Aleksandru Brandneri (Alexandra Brandner/Vācija), scenogrāfu Hervigu Libovicki (Hervig Libowitcky/ Austrija). Diriģents Atvars Lakstīgala, diriģenta asistents Artūrs Plaudis, multimediju māksliniece Ineta Sipunova, horeogrāfe Ieva Kemlere, režisora asistente – Sonora Vaice.
 
“Nest pasaulē manas dzimtenes, Austrijas, kultūru vienmēr ir bijis mans mūža sapnis. Ar operetes “Džudita” iestudēšanu Latvijā esmu sevi bagātinājis. Esmu pieredzējis to, cik izcili dziedātāji šeit dzīvo un cik brīnišķīgi mūziķi prot iekarot cilvēku sirdis ar mūzikas spēku. Ceru, ka šis iestudējums sniegs klausītājiem jaunas atklāsmes un dzīvesprieku,” stāsta režisors Gernots Kranners.
 
“Jau ilgāku laiku auklēju ideju iestudēt Latvijā Franca Lehāra “Džuditu”. Tagad tā uzplaukusi sadarbībā ar režisoru Gernotu Kranneru, kurš ir pieredzējis žanra eksperts un izprot tā specifiku, jo ir starptautiski atzīts mākslinieks ar daudzpusīgu profesionālo pieredzi – arī dziedātājs, aktieris, dejotājs, mīms. Ar lieliem panākumiem viņš “Džuditu” iestudējis Lehāra festivālā Bādišlā (Austrijā), tāpēc priecājos, ka viņš atsaucās manam aicinājumam sadarboties. “Džudita” – tā ir pasakaini skaista mūzika un patiess, ekspresīvs stāsts, kas uzdod daudz jautājumu par brīvību, mīlestību un būtiskām dzīves izvēlēm, kas var mainīt dzīves trajektoriju par simtastoņdesmit grādiem,” par jauniestudējumu stāsta Operetes teātra radošā direktore Agija Ozoliņa-Kozlovska.
 
Austriešu-ungāru operetes meistars, komponists Francs Lehārs (1870–1948) par “Džuditu” sacījis, ka šī operete pārējo viņa radīto, lielākoties komisko darbu vidū izceļas ar dziļāku un dramatiskāku ievirzi. Komponists daiļrades vēlīnajā posmā apzināti vēlējies izveidot skatuves darbu, kurā komiskais, liriskais un dramatiskais elements savijas tik cieši, ka robeža starp operetes un operas žanriem kļūst neskaidra. Tādēļ “Džuditu” dažkārt dēvē par “opereti ar operas dvēseli”.  Jā, tajā redzama gan kaislīga, dramatiska mīlas sižeta līnija, gan spēcīgs, gandrīz verdikta cienīgs atrisinājums. Tajā netrūkst operetes vizītkartes – spilgtu melodisku numuru un komikas, taču nerimtīgi klātesoša ir kora un orķestra partitūra, kura ir simfonizēta un nes saturisku slodzi, ar vadmotīvu un vadtembru palīdzību apvienojot izrādi nedalāmā, caurvītā veselumā.
 
Operetes "Džudita" iestudējums Operetes teātrī ieguvis “Gada skatuves notikums” titulu “Klasikas” TOP 10 jeb 2025. gada košākie muzikālie akcenti Latvijas Radio 3 vērtējumā. To jau novērtējuši skatītāji Rīgā, Cēsīs, Liepājā un Ventspilī un atzinuši, ka iestudējums izdevies krāšņs, ar spēcīgu radošo mākslinieku komandu, skanīgu Pola Bernarda-Bernota veidotu orķestra instrumentācijas pārlikumu un trāpīgu, kvalitatīvu Evitas Mamajas libreta tulkojumu latviešu valodā. Izrāde saņēmusi pozitīvas, atbalstošas teātra un mūzikas kritiķu atsauksmes: gan par psiholoģiski dziļu galveno un otrā plāna lomu tēlotāju aktierspēli, gan diriģentu niansēto darbu un filigrāno, jūtīgo mūziķu spēli, kā arī par izrādes vizuālo risinājumu.
 
Titullomā – Anta Jankovska (Itālija) vai Anastasija Dolgoņenko. Oktavio lomā – Dainis Skutelis vai Juris Jope. Citās lomās: Jolanta Strikaite, Emīls Kivlenieks, Nauris Indzeris, Inmārs Sikle, Patrīcija Kozlovska, Henrijs Kozlovskis, kā arī koris, dejotāji un simfoniskais orķestris.
 
Izrādes notiks divos sastāvos, – ar Antu Jankovsku un Daini Skuteli galvenajās lomās: 14. martā plkst.18.00 Alūksnes kultūras centrā, 27. martā plkst.19.00 Latgales vēstniecībā GORS, kā arī benefices izrāde 14. aprīlī plkst.19.00 VEF Kultūras pilī, un ar Anastasiju Dolgoņenko un Juri Jopi galvenajās lomās: 20. martā plkst.19.00 Liepājas teātrī, 29. martā plkst.17.00 Slampes kultūras pilī un 10. aprīlī plkst.19.00 koncertzālē “Cēsis”.
 
Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzē” https://www.bilesuparadize.lv/lv/performance/32900. Studentiem, skolēniem, pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm un personām ar invaliditāti atlaides.
 
Iestudējums tapis ar Altum un VKKF līdzfinansējumu.
 
Ziņu sagatavoja: 
Lelde Jaudzema
 
Bildes autors:  www.janisphoto.com 
 

Zynomi “Boņuks 2025” nominanti

06.02.2026 - 10:58
Nūsasliedzs žurejis dorbs pi Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2025” pretendentu dasacejumu izviertiešonys, izvierzejūt treisdesmit lobuokūs i spūdruokūs nominantus. Desmit nūzeimeiguokuos 2025. gods nūtikšonys, aktivitatis i cylvāki latgaliskajā kulturā tiks gūdynuoti kasgadejā bolvys padūšonys ceremonejā 14. martā 18.00 stuņdēs, padūdūt ari bolvu par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā. Itūgod bolvys padūšonys ceremoneja nūtiks kai ar skateituoju byušonu kluotyn Latgolys viestnīceibā GORS, tai tū varēs vērtīs tīšraidē LSM.lv, REplay.lv, klauseitīs LR1, kai ari nūsavērt LTV1 21.10 stuņdē.
 
Itūgod bolvys par aktivitatem, dorbu i sasnāgumim latgaliskajā kulturā tiks padūtys jau ostoņpadsmytū reizi. Latgalīšu kulturys goda bolvys mierkis ir izceļt nūzeimeiguokuos nūtikšonys, spūdruokuos iniciativys i cylvākus pārnajā godā latgaliskajā kulturā, kai ari veicynuot i rūsynuot jaunradis i kulturys daudzveideibys atteisteibu iz prīšku.
 
Kai pretendentu viertiešonys kritereji ir izvierzeiti kai pretendenta snāguma kvalitate, aktivitate vysa gods laikā, regionā, vaļstī voi plotuokā mārūgā radeituo rezonanse, tai latgaliskums i/voi Latgolys kulturys vierteibu nesšona, pretendenta ilgtspieja – ītekme iz latgaliskuos kulturys procesim iz prīšku. Itūgod tyka īsnāgti 155 pretendentu dasacejumi, kurūs izviertēja žurejis komiseja. Tuos sastuovā dorbojās īprīškejūs godu bolvu sajiemieji, medeju puorstuovi, bolvys reikuotuoju puorstuovi, latgaliskuos kulturys sabīdryskī aktivisti i attīceigūs sferu daaicynuotī eksperti, kurūs kasdīna nav saisteita ar latgaliskū kulturu.
 
Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2025” nominanti ir (alfabeta parādā):
 
1. Anna Putāne – latgalīšu folklorys puorraksteituoja
2. Daugovpiļs teatra īstudiejumi latgaliski “Hekube” i “Plykspuorneiša puorsacenis”
3. Diāna Zirniņa – ilggadejuo Latgolys viestnīceibys GORS vaļdis lūcekle
4. Dokumentaluo kina “Ērģeles naktī. Iveta Apkalna”
5. Edeite Laime – latgalīšu kulturys i literaturys kūpieja
6. Festivals “Muzykys Skrytuļs” Leiksnā
7. Folklorys kūpys “Grodi” albums “Sudrabu smeldama”
8. Grupys “Bruoli i Muosys” albums “Na pādejais”
9. Grupys “Laimas Muzykanti” zalta dzīšmu izlase i 30 godu jubileja
10. Grupys “Varang Nord” albums “Mygla”
11. Prāvests Guntars Skutels
12. Juna Fosis lugys “Kaids nūteikti atīs” izdavums Jūlijis Tumanovskys tulkuojumā
13. Daugovpiļs teatra aktrise Kristīne Veinšteina
14. Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” 20 godu jubileja
15. Latgalīšu volūdys video stuņde “Lels, lels okeans”
16. Latgolys Dzīšmu svātki Daugovpilī
17. Latvejis Radejā īskaņuotys 15 latgalīšu klausompuosokys
18. Latvejis Televizejis raidejums “Neatklātā Latgale”
19. Ligijis Purinašys dzejprozys kruojums “Magnificat”
20. “LSM Bērnistaba” latgaliski
21. Muzykys albums “Daugavas Rāgas”
22. Nautrānu kulturtelpa
23. “Nezināmā Rēzekne” i tuos organizātī pasuokumi
24. Pyrmuo Latgolys tautystārpu skate
25. Rodūšūs rezidenču programa latgalīšu literaturā, volūdnīceibā i Latgolys pietnīceibā
26. Raidīroksts “Es izvēlos dzīvi laukos”
27. Rēzeknis suokumškolys zānu koram zalta diploms Dzīšmu svātku koru konkursā
28. Romana “Myura kolns” radejis īstudiejums
29. Sarmītis Trūpys debejis gruomota “Melnais stārķis”
30. Vladislava Malahovska monografeja “Mēs un viņi: latgalieši, baltieši un cittautieši starpkaru Latvijā. Latgaliešu lietas”
 
Bolvys “Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā“ sajiemiejs tiks publiski paziņuots februara vydā.
 
Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2025” vadeis radejis personeiba i influencers Lauris Zalāns i Medņovys tautys noma etnografiskais ansamblis “Medņeva”. Skateituojus prīcynuos Bolvu Muzykys školys bārnu kors (dirigente Linda Vītuola), Sovvaļnīks, folklorys kūpa “Grodi”, folkroka grupa “Laimas Muzykanti”, Dana Vasiļjeva, Mārcis Lipskis i Deniss Smirnovs, grupa “JUUK”.
 
Ituo gods ceremonejis temys īdviesme guojuse nu muokslineicys i teatra režisoris Marikys Čerņavskys saceituo: “Vaļsti voi tautu mes varim izatāluot kai tautystārpu, kur nūmalis i attuoluokī regioni ir tārpa molu rūtuojumi. Mes Latgolā asam itei tautystārpa mola, i tai ir juobyut dubultai, tai juobyut izrūtuotai, kam mola vysuvīgļuok pleist, i reizē taišni izrūtuotuo mola ir tei, piec kurys atpazeisim tautu."
 
“Boņuks 2025” atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreiba “Latgales reģiona attīstības aģentūra”. Par informativū atbolstu pasasokom Latvejis Televizejai, Latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv, Latvejis Radejis Latgolys studejai i Latvejis Sabīdryskuo medeja portalam LSM.lv.

sniega rožu balle

21.01.2026 - 13:42
31. janvārī Latgales vēstniecībā GORS jau otro gadu pēc kārtas notiks “Sniega rožu balle”, aicinot dejas cienītājus uz elegantu vakaru ar dzīvo mūziku Rēzeknes bigbenda izpildījumā. Pasākums piemērots ikvienam, kam patīk dejot — gan pieredzējušiem dejotājiem, gan tiem, kuri deju soļus apgūst savam priekam vai vienkārši vēlas izbaudīt balles noskaņu.
 
“2025. gadā Latgales vēstniecība GORS iedibināja skaistu tradīciju – janvāra beigās GORS Lielajā zālē rīkot Sniega rožu balli, kur Rēzeknes bigbenda mūzikas pavadījumā interesenti no visas Latvijas varētu izdejot balles deju zelta fondu. Pasākums uz deju grīdas pulcināja gan profesionālus dejotājus, gan deju kursu apmeklētājus, gan arī cilvēkus, kuriem vienkārši patīk dejot skaistas mūzikas pavadījumā, vērot, kā to dara citi. Mēs ļoti ceram, ka arī šogad tradīcija turpināsies. Gaidīsim ikvienu interesentu izbaudīt GORS Lielajā zālē valdošo Sniega rožu balles atmosfēru!”, par gaidāmo pasākumu teic Latgales vēstniecības GORS Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja Ilona Rupaine.
 
Balles programmā iekļauta plaša deju izlase — lēnais valsis, tango, Vīnes valsis, fokstrots, kviksteps, samba, ča-ča-ča, rumba, džaivs un bačata. Deju mūziku atskaņos Rēzeknes bigbends, nodrošinot vakaram īpašu ritmu un atmosfēru.
 
Ieteicamais apģērbs — tumšs uzvalks kungiem un gara vakarkleita dāmām. Vakara gaitā darbosies restorāna “ZĪDS” bārs un bufete, parūpējoties par ērtu un patīkamu atpūtu visas balles garumā.
 
“Sniega rožu balle” turpina veidot jaunu ziemas tradīciju Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē, ļaujot ik gadu satikt dejotājus no dažādām vietām, dalīties deju priekā un izbaudīt vakaru elegancē, mūzikā un kustībā.
 
Plašāk par notikumu un biļetes TE

Latvijas 10 deju čempionāts

15.01.2026 - 10:35
24. janvārī sadarbībā ar Latvijas sporta deju federāciju, biedrību Viva (organizatori - Kristaps un Ilona Kalniņi) un Rēzeknes novada domi, Latgales vēstniecībā GORS norisināsies deju svētki sporta deju sacensības - Latvijas 10 deju čempionāts, kur par Latvijas valsts 2026. gada čempionu titulu cīnīsies Latvijas labākie pāri, sākot no bērnu vecuma grupas līdz pat senioru grupai.

Dienas daļā šo sacensību ietvaros varēs redzēt arī pašu mazāko dejotāju sniegumu, kā arī Latvijas Kausa izcīņas posma vairāku kvalifikācijas un vecuma grupas.
Šo sacensību kulminācija  ir vakara daļa, kas sāksies plkst. 19.00, kur rēzekniešiem un viesiem būs iespēja redzēt uz deju grīdas 4 grupu finālistus, kā arī izbaudīt "dzīvo" mūziku Laura Amantova vadīto Rēzeknes Bigbendu un solistes - Dairas Ikstenas un Madaras Arbidānes priekšnesumu. Skatītājiem tiek gatavots pārsteigums - šovs, vakara daļā uzstāsies Ričards Krīviņš un Alexandra Shamova - 2025. gada  Pasaules čempioni U 21 Standartdejās, Pasaules čempioni Jauniešu grupā Standartdejās, Eiropās čempioni Standartdejās, vairāku WDSF sacensību uzvarētāji. 

Sacensību organizatore Ilona Kalniņa grib pateikties visiem atbalstītājiem un sponsoriem par atbalstu! 

Biļetes var iegādāties GORS kasē (15 Euro biļetes der ieejai visas dienas garumā).

foto - Ričards Krīviņš un Alexandra Shamova