Svinīgā ceremonijā, ko sestdienas, 5. marta, vakarā no Latgales vēstniecības GORS apmeklējuši gan klātienes skatītāji, gan translējusi Latvijas Televīzija, godināti desmit Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” ieguvēji – spilgtākie un nozīmīgākie notikumi un personības 2021. gadā, kā arī balva par mūža ieguldījumu pasniegta kordiriģentam Jānim Grudulam.

Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks” par paveikto pērn ieguvis projekts #100dečiLatvijai digitālā, taktilā, audio-vizuālā un zīmju valodā, Balvu novada zīme latgaliski, folkloras kopa “Vīteri” un video stāsts “Teika par Rēzeknes rozi”, grāmata un mūzikas albums bērniem “Vuškeņa iz pļovys”, grupa “Latgalīšu reps” ar albumu “Cyta dzela” un videoklipiem, Ilzes Spergas stāstu krājuma “Dzeiveiba” radio lasījumi, Marijis Dzeislys dzejoļu krājums “Vysta smierts”, literāte un redaktore Ilze Sperga, navigācijas aplikācija “Waze” latgaliski un pirmā izslaušanās istaba latgaliski “Pīci panti”.

Par publikas simpātijas balsojuma balvas, kuras norisi organizēja latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv un Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv un kurā par savu simpātiju varēja balsot ikviens gribētājs, – “Žyka” – saņēmēju kļuva ierakstu studija “Bigmaar’s Records”.

Ceremonijas organizatori – Latgales vēstniecības GORS komanda – uzsver, ka, patiesi priecājas gan par latgaliskajā kultūrā bagāto 2021. gadu, gan par iespēju šī gada balvas pasniegšanas ceremoniju aizvadīt klātienē, tiekoties ar skatītājiem GORĀ.

Balvas pasniegšanas ceremoniju vadīja komiķis Jānis Skutelis. Skatītājus klātienē un tiešraidē TV priecēja grupas “Bez PVN”, “Muosys”, “Jakob Noiman Band”, “Varang Nord”, “Saucējas”, mūziķes Ūga, Patrisha un Dināra Rudāne, kā arī koncertā “Celīs bruoļ!” tapušais ansamblis, kurā apvienojušies atpazīstami latgaliešu mūziķi.

“Boņuks 2021“ māla statuetes par padarīto 2021. gadā saņēma (alfabēta secībā):

Anneles Slišānes projekts #100dečiLatvijai digitālā, taktilā, audio-vizuālā un zīmju valodā un stāstu krājums “Tuoraga stuosti”

Projekts “#100dečiLatvijai digitā, taktilā, audio-vizuālā un zīmju valodā” iekļauj audio stāstus, kā arī ļauj Anneles Slišānes simts unikālos dečus iepazīt kā neredzīgiem caur pirmo latgalisko grāmatu, kas izdota braila rakstā, tā nedzirdīgiem videogrāmatā zīmju valodā. Savukārt stāstu krājums “Tuoraga stuosti” apkopo 13 īsstāsti par biezpienu un sievietēm mūsdienu sabiedrībā. Kopā tie veido vienotu vēstījumu par sievietes ceļu pašai pie sevis un savas būtības.

Video par balvas saņēmēju: https://www.youtube.com/watch?v=toyDF759Mo&list=PLFYJD0UVZBG68NRwaPn6TlQQ7xaoDgGUy&index=12

Balvu novada zīme latgaliski

Balvu novadā 2021. gadā piedzīvots vēsturisks notikums latgaliešu rakstu valodas būšana publiskajā vidē – pirmo reizi Latvijas vēsturē izvietota valsts līmenī saskaņota novada ceļazīme, kurā blakus uzrakstam latviešu literārajā valodā “Balvu novads” var lasīt novada nosaukumu arī latgaliešu rakstu valodā “Bolvu nūvods”. Līdz šim vietu norāžu zīmes bijušas pašvaldības līmeņa iniciatīva, bet Balvu novada zīme ir pirmā, kas ieguvusi arī valsts līmeņa.

Video par balvas saņēmēju: https://www.youtube.com/watch?v=mZujU3M3zLM&list=PLFYJD0UVZBG68NRwaPn6TlQQ7xaoDgGUy&index=11

Folkloras kopa “Vīteri” un video stāsts “Teika par Rēzeknes rozi”

Rēzeknes bērnu un jauniešu folkloras kopa “Vīteri”, meklējot iespējas un dažādas darbošanās iespējas pandēmijas laikā, radījuši latgaliešu melodiju un dziesmu caurvītu video stāstu leģendai par Rēzeknes Rozi.

Video stāsts skatāms šeit: https://www.youtube.com/watch?v=5yqnOdQcbXg

Video par balvas saņēmēju: https://www.youtube.com/watch?v=-CmV61sd0ZY&list=PLFYJD0UVZBG68NRwaPn6TlQQ7xaoDgGUy&index=4

Grāmata un mūzikas albums bērniem “Vuškeņa iz pļovys”

Jaunajā dzejoļu grāmatā bērniem “Vuškeņa iz pļovys” ir Ilzes Spergas dzejoļi, ko papildina krāsainas un mīļas Līgas Romančukas ilustrācijas. Septiņas jaunas dziesmas ar Ilzes dzeju bērniem ir radījis Kristaps Rasims un iedziedājusi grupa “Rupuči”.

Video par balvas saņēmēju: https://www.youtube.com/watch?v=5tF08nb38Ts&list=PLFYJD0UVZBG68NRwaPn6TlQQ7xaoDgGUy&index=3

Grupa “Latgalīšu reps” ar albumu “Cyta dzela” un videoklipiem

Latgaliešu hiphopa grupa “Latgalīšu Reps” 2021. gada 19. martā izdeva otro studijas albumu ar nosaukumu “Cyta dzela”, tajā apkopojot 13 jaunas dziesmas. Nosaukums “Cyta dzela” apzīmē grupas redzējumu – “Ejam soli augšup gan kvalitātē, gan izpildījumā. Mēs nekad nezinām, kas dzīvē mūs sagaida, taču kamēr no gaisa nekrīt akmeņi, viss ir kārtībā, ejam tikai uz priekšu, neskatoties uz to, vai mums ir veicies.”

Video par balvas saņēmēju: https://www.youtube.com/watch?v=-YoH5RlXffE&list=PLFYJD0UVZBG68NRwaPn6TlQQ7xaoDgGUy&index=6

Ilzes Spergas stāstu krājuma “Dzeiveiba” radio lasījumi

No 7. līdz 11.decembrim, katru vakaru plkst. 22.05 Latvijas Radio 1 ēterā izskanēja pirmie radio lasījumi latgaliski – Ilzes Spergas krājuma “Dzeiveiba” stāsti. Radio lasījumu mākslinieciskais vaidotājs ir Kristaps Rasims, bet stāstu klausāmās versijas galvenā balss – Latvijas Nacionālā teātra aktrise Inga Misāne-Grasberga.

Video par balvas saņēmēju: https://www.youtube.com/watch?v=PaSFErwtT0Q&list=PLFYJD0UVZBG68NRwaPn6TlQQ7xaoDgGUy&index=9

Literāte un redaktore Ilze Sperga

2021. gadā spilgta un ražīga personība latgaliskajā kultūrā bija literāte, publiciste un projektu vadītāja Ilze Sperga. Viņa bija redaktore Valentīna Lukaševiča dzejas krājumam “Pādi nava svāti” un Oskara Seiksta “Vokora vuordi draugim”, kā arī Valentīna Lukaševiča eseju krājumam “Casnāgu maizeitis”, kas tika izdots 2022. gada pašā sākumā. Tāpat iznākusi dzejas grāmata un dziesmu albums bērniem “Vuškeņa iz pļovys”. Viens no gada nozīmīgākajiem notikumiem bijis arī Ilzes stāstu krājuma “Dzeiveiba” pārtapšana radio lasījuma formātā, kā arī vēl līdz tam nepublicēta Ilzes stāsta fragments izskanēja kā piektā pasaules diktāta latgaliešu rakstu valodā teksts.

Video par balvas saņēmēju:https://www.youtube.com/watch?v=ZQ8ywMK6-UY&list=PLFYJD0UVZBG68NRwaPn6TlQQ7xaoDgGUy&index=5

Marijis Dzeislys dzejoļu krājums “Vysta smierts”

Ar dzejoļu krājumu – dzeislinīku ”Vysta smierts” latviešu literatūrā ienāk jauna, pašapzinīga un skaļa balss- Marija Dzeisla.

Tas ir pseidonīms, aiz kura nav jāmeklē personība, bet gan plūstoša identitāte, kas mainās atkarībā no vēstījuma, turklāt spēj pārvietoties pat laikā! Autors, kurš savu personību grib paturēt noslēpumā, dzeislinīkā koncentrējas uz atrašanos šeit un tagad.

Video par balvas saņēmēju: https://www.youtube.com/watch?v=ZWLWIVXyGcA&list=PLFYJD0UVZBG68NRwaPn6TlQQ7xaoDgGUy&index=10

Navigācijas aplikācija “Waze” latgaliski

2021. gada pavasarī, pārvarot pandēmijas izliktos šķēršļus un starptautiskos komunikācijas līkločus, Waze latgaliskā versija kļuva brīvi pieejama katram, kurš dodas tālākā ceļā ar viedtālruni. Nepilna gada laikā Waze latgaliskā versija ir ieguvusi neskaitāmas pozitīvas atsauksmes!

Video par balvas saņēmēju: https://www.youtube.com/watch?v=_0DI8-2_qbY&list=PLFYJD0UVZBG68NRwaPn6TlQQ7xaoDgGUy&index=2

Pirmā izslaušanās istaba latgaliski “Pīci panti”

Balvu novada Upītē, slēgtās skolas ēkā tika atklāta pirmā un līdz šim vienīgā izlaušanās istaba – spēle latgaliski, kam dots nosaukums “Pīci panti”. Tā ir veltīta novadpētnieka, dzejniekam, folkloristam Antonam Slišānam (1948 – 2010). Lai pieveiktu izlaušanos, ir jāpaveic pieci uzdevumi. Katram uzdevumam ir piemeklēts kāds Antona Slišāna dzejolis, kas vedina spēlētāju domas pareizajā virzienā.

Video par balvas saņēmēju: https://www.youtube.com/watch?v=hZ_OFhJ24dQ&list=PLFYJD0UVZBG68NRwaPn6TlQQ7xaoDgGUy&index=7

Mūža ieguldījuma balva kordiriģentam Jānim Grudulam

Jānis Gruduls ir viens no Latgales vīru koru kustības redzamākajiem pārstāvjiem, kordiriģents, pedagogs. Dzimis 1946. gadā Madonas rajona Stirnienes pagastā, 1971. gadā absolvējis Rēzeknes Mūzikas vidusskolas kordiriģentu nodaļu un uzsācis pedagoga gaitas Rēzeknes 1. vidusskolā, tās turpinot Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas koledžā. 1991. gadā Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā ieguvis augstākās izglītības diplomu mūzikas specialitātē. Paralēli pedagoga darbam ir bijis diriģents daudziem koriem Latgalē, ar koru kolektīviem apceļojis daļu Eiropas, bijis virsdiriģents Latgales novada skolu jaunatnes Dziesmu svētkos, Latgales novada Dziesmu svētkos, arī Latgales novada un Latvijas zēnu koru VI salidojumā. Kordiriģenta pirmais vadītais kolektīvs bija jauktais koris “Murmastiene”, kuru Jānis īsā laikā sagatavoja līdz Dziesmu svētku skatuvei. 2005. gadā Jānis Gruduls izveidoja un desmit gadus vadīja Valsts Robežsardzes kori.

Video par mūža ieguldījuma balvas saņēmēju Jāni Grudulu: https://www.youtube.com/watch?v=26YiZUyvWss&list=PLFYJD0UVZBG68NRwaPn6TlQQ7xaoDgGUy&index=8

Šogad tika iesniegti 109 pretendentu pieteikumi, kurus izvērtēja žūrijas komisija, tās sastāvā iekļaujot gan iepriekšējo gadu balvu saņēmējus, mediju pārstāvjus, balvas rīkotāju pārstāvjus, latgaliskās kultūras sabiedriskos aktīvistus un attiecīgo sfēru pieaicinātos ekspertus, kuru ikdiena nav saistīta ar latgalisko kultūru. Kā pretendentu vērtēšanas kritēriji arī šoreiz tika izvirzīti gan pretendenta snieguma kvalitāte, aktivitāte visa gada laikā, reģionā, valstī vai plašākā mērogā raisītā rezonanse, latgaliskums un/vai Latgales kultūras vērtību nešana, pretendenta ilgtspēja – ietekme uz latgaliskās kultūras procesiem nākotnē.

Ar visu 30 balvas nominantu sarakstu var iepazīties te: https://www.latgalesgors.lv/lv/bonuks-2021-nominanti

Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības GORS komanda, sadarbojoties ar biedrību “Partitūra”. “Boņuks 2021” norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar A/S “Latvijas valsts meži” un Latgales reģiona attīstības aģentūras atbalstu, kā arī Rēzeknes pilsētas dome, Daugavpils pilsētas dome, Līvānu novada, Krāslavas novada un Rēzeknes novada pašvaldības, Latvijas Televīzija, latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv, Latvijas Radio Latgales studija, SIA “Atrakcijas Sēlijā”, SIA “Latgales ziedi”, kafejnīca ZĪDS, biedrība “LgSC”.

Plašāk par balvu: http://bonuks.lv un http://latgalesgors.lv.

Marts Latgales vēstniecībā GORS tiks sākts ar nozīmīgāko gada notikumu latgaliskajā kultūrā – Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” pasniegšanas ceremoniju, kas šogad tiks aizvadīta gan klātienē, gan translācijā LTV. Savukārt 8. martā GORS Mākslas galerijā tiks eksponēta Kristīnes Kutepovas gleznu izstāde ‘Cita realitāte”.

Alekseja Naumova gleznu izstāde “Pasaules ainava. Ņujorka, Parīze, Venēcija, Rīga, Honkonga, Kanē, Rundāle…”.”
No 21. janvāra līdz 6. martam, Mākslas galerija

Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā tiks eksponēta mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Alekseja Naumova gleznu izstāde “Pasaules ainava. Ņujorka, Parīze, Venēcija, Rīga, Honkonga, Kanē, Rundāle…”. Mākslinieka Alekseja Naumova košā un vērienīgā glezniecība Rēzeknē tiek eksponēta pirmo reizi. Viņš konsekventi darbojas ainavas žanrā, intensīvi glezno plenērā, turklāt ne tikai siltajās Dienvideiropas zemēs, kur ciprešu tumšais zaļums kontrastē ar spilgto debesjumu, bet arī Latvijas krāsainajās vasarās un skaudrajās ziemās. Viņa darbu pamatā ir pārliecinošs un izsvērts triepiens, vitāls kolorīts un konkrētās vietas būtību tveroša kompozīcija.

Kristīnes Kutepovas gleznu izstāde “Cita realitāte”
No 8. marta līdz 25. aprīlim, Mākslas galerija

Mākslinieces Kristīnes Kutepovas izstādes “Cita realitāte” pamatā ir jauna gleznu sērija, kura šobrīd uzplaukusi izstādes formātā. Laikā un telpā gleznās tiek lēnām fiksēti notikumi, rodas vairākas realitātes vienlaikus, tām  pārklājoties rodas  atkal cita realitāte. Vai tā ir abstraktā realitāte vai reāla abstrakcija? Tā ir sērija, kur apziņas rotaļas saplūst ar atpazīstamo,  redzamo realitāti.

Quest of the Invisible un Naissam Jalal (Francija). Džeza mūzikas koncerts
Ceturtdiena, 3. marts 18.00, Mazā zāle 10,00 – 12,00 €

Parīzē dzimusī sīriešu izcelsmes franču flautiste, dziedātāja un komponiste Naīsama Džalāla ir strauji uzlecoša zvaigzne uz Eiropas džeza skatuves. Kopā ar brazīliešu pianistu Leonardo Montānu un pazīstamo franču kontrabasistu Klodu Tčamitčjanu radītais trio “Quest of the Invisible” dodas “neredzamā meklējumos” starp transu, klusumu un mūziku.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” pasniegšanas ceremonija
Sestdiena, 5. marts 18.00, Lielā zāle 10,00 €

Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” tiek rīkota, lai godinātu gada aktīvākos, lielākos un ietekmīgākos latgaliešu kultūras darītājus, projektus, darbus un sasniegumus. Balvas pasniegšanas ceremoniju vadīs komiķis Jānis Skutelis. Skatītājus klātienē un tiešraidē TV priecēs grupas “Bez PVN”, “Muosys”, “Jakob Noiman Band”, “Varang Nord”, “Saucējas”, mūziķes Ūga, Patrisha un Dināra Rudāne, kā arī koncertā “Celīs bruoļ!” tapušais ansamblis, kurā apvienojušies atpazīstami latgaliešu mūziķi.

Koncertuzvedums “Kaupēn, mans mīļais”
Piektdiena, 11. marts 19.00, Lielā zāle 20,00 – 30,00 €

Pirms gada “Kaupēn, mans mīļais” atdzima koncertversijā, lai vēlreiz rosinātu saklausīt Māras Zālītes dzejā un Jāņa Lūsēna mūzikā iekodētos vēstījumus, palūkoties uz tiem šodienas acīm un mēģināt rast atbildi - ko neticamais leģendārākā latviešu noziedznieka stāsts mums vēsta par cilvēku un viņa izdarītajām izvēlēm cauri laikiem?

Dailes teātra viesizrāde “Mūsējās”
Svētdiena, 13. marts 16.00, Lielā zāle 12,00 – 17,00 €

Draugs taču ir tas, kuram var piezvanīt nakts vidū, pateikt: "Es izdarīju noziegumu!", un viņš piedāvāsies palīdzēt aprakt līķi. Makss, Pols un Simons ir draugi jau daudzus gadus. Šis ir parasts vakars, viņi ir nodomājuši iedzert un uzspēlēt kārtis. Katram no viņiem attiecībās ar sievietēm ir kādas problēmas, bet nekas īpašs. Taču, kad ierodas Simons, kļūst skaidrs, ka šoreiz tiešām kaut kas ir noticis. Bet viņi ir draugi. Ir jāatrod kāda izeja. Lomās: Lauris Subatnieks, Gints Grāvelis, Aldis Siliņš.

Koncertprojekts “Pārnovadnieki”
Piektdiena, 18. marts 18.00, Lielā zāle 12,00 – 15,00 €

Kvartets ir gatavs doties Latvijas ceļos jaunā sastāvā! Zemgali pārstāvēs Māris Sloka no grupas “Klaidonis”, Kurzemi – Artis Šimpermanis no “Rumbas Kvarteta”, Latgali – Andris Baltacis no grupas “Baltie Lāči”, un “PārNovadniekiem” pievienojas jauna balss – Silvestrs Lorencs no grupas “Zelta Kniede”, kas pārstāvēs Vidzemi. Akustiskajā koncertprojektā “PārNovadnieki” skanēs jau pazīstamas un klausītāju iemīļotas dziesmas no solistu repertuāra, kā arī vēl nedzirdētas melodijas četrās balsīs.

“Itāļu kinomūzika un baltieši”. Sinfonietta Rīga, Normunds Šnē un Romēns Lelē
Sestdiena, 19. marts 18.00, Lielā zāle 10,00 – 15,00 €

Koncerta programmā izskanēs Hijumā salā dzīvojošā igauņu komponista Erki Svens Tīra (1959) 8.simfonija, kurai autors devis nosaukumu “Apgaismojums. Svilpieni un čuksti no Uluru”, latviešu komponista Aivara Kalēja skaņdarba “Victima innocente” pirmatskaņojums ar franču mūziķa Romēna Lelē trompetes solo. Koncerta otrajā daļā skanēs jutekliska smeldzīga Nino Rotas un Ennio Morikoni mūzika no itāļu kinofilmāma, kā arī un arī dinamiski vitāls Kurta Veila mūzikas fragments no izrādes “Sidrabezers. Ziemas pasaka” un Džordža Geršvina “Amerikānis Parīzē”.

Rēzeknes Tautas teātra izrāde “Sibīrijas haiku”
Piektdiena, 25. marts 18.00, Lielā zāle 8,00 €

Sibīrijas haiku ir stāsts par agra 1941. gada jūnija rīta notikumiem, kuri padarīja par nebijušām veselas paaudzes, atņemot ģimenēm piederību, izdzēšot kā pēdējos liecību krikumus. Stāsts par izsūtījumu vietu no bērna skatu punkta, kur sāpīgi badās bads, kur odi milzīgi kā dinozauri, kur laiks te saraujas, te izstiepjas – kur viena diena var būt gara kā gads, bet viens gads paskriet kā viena diena. Par vietu, kura novārdzina un spēcina. Par vietu, kurā neaug āboli. Tur dzimst izsūtīto koris "Āboli", un dziedot dīgst spārni.

Maģisko burbuļu triku izrāde “Misterybubbles”
Sestdiena, 26. marts 16.00, Lielā zāle 15,00 – 25,00 €

Burbuļu iluzionists, lāzeršovs, neona istaba, dūmu specefekti, burbuļu triki, animatori ar muzikālo priekšnesumu, vadītājs ar rotaļām un diskotēku noslēgumā skatuves priekšā! Pasākumā skatītāji varēs nofotografēties neona foto stendā, kura tiks aprīkota ar UV gaismām, lai bildes būtu īpaši košas un jautras. Gaismas un dūmu specefekti padarīs izrādi aizraujošu gan lieliem, gan maziem.

Ieeja gan izstādē, gan notikumos un kino ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Bērniem līdz 18 gadu vecumam sertifikāts nav nepieciešams.

Apmeklētājus aicinām sekot līdzi informācijai GORS mājaslapā latgalesgors.lv, kā arī koncertzāles kontos @latgalesgors sociālajos tīklos “Facebook”, “Instagram” un “Twitter”.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2021” pasniegšanas ceremonijā, kas norisināsies 5. martā Latgales vēstniecībā GORS, par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināts kordiriģents Jānis Gruduls.

Jānis Gruduls ir viens no Latgales vīru koru kustības redzamākajiem pārstāvjiem, kordiriģents, pedagogs. Dzimis 1946. gadā Madonas rajona Stirnienes pagastā, 1971. gadā absolvējis Rēzeknes Mūzikas vidusskolas kordiriģentu nodaļu un uzsācis pedagoga gaitas Rēzeknes 1. vidusskolā, tās turpinot Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas koledžā. 1991. gadā Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā ieguvis augstākās izglītības diplomu mūzikas specialitātē. Paralēli pedagoga darbam ir bijis diriģents daudziem koriem Latgalē, ar koru kolektīviem apceļojis daļu Eiropas, bijis virsdiriģents Latgales novada skolu jaunatnes Dziesmu svētkos, Latgales novada Dziesmu svētkos, arī Latgales novada un Latvijas zēnu koru VI salidojumā. Kordiriģenta pirmais vadītais kolektīvs bija jauktais koris “Murmastiene”, kuru Jānis īsā laikā sagatavoja līdz Dziesmu svētku skatuvei. 2005. gadā Jānis Gruduls izveidoja un desmit gadus vadīja Valsts Robežsardzes kori.

Viens no spilgtākajiem mirkļiem diriģenta karjerā ir Jāņa Grudula veidotā un 20 gadus vadītā vīru kora “Olūts” uzvara XXII Vispārējo latviešu dziesmu svētku koru karos, kas daudziem bija pārsteigums, atklājums, pat sensācija, taču dziedātājiem un diriģentam – milzīga un labi paveikta darba svētīgs, pelnīts auglis. Šajos svētkos koris saņēma balvu arī  par labāko Jāzepa Vītola kordziesmas atskaņojumu.

Kopš 2000. gada Jānis Gruduls ir atgriezies un darbojas dzimtajā Stirnienes pusē, vada Stirnienes garīgās mūzikas kori “Reversium”, katru gadu ir Aglonas Dievmātes debesīs uzņemšanas svētku diriģents, Latgales draudžu kopkora diriģents pāvesta Franciska vizītes laikā Aglonā. Vēl aizvien diriģents labprāt sniedz padomu un iedrošinājumu jaunajai mūziķu paaudzei. Septiņdesmit piekto dzīves gadu aizvadījis iksvētdienas dievkalpojumos, mēģinājumos, psalmu dziedājumos, “Krustaceļš” un “Rūgtās sāpes” audio ierakstos Stirnienes baznīcā, aktīvi sekojis līdzi visiem kultūras dzīves procesiem un joprojām turpina rūpēties par dzīves augstāko vērtību saglabāšanu un vairošanu. Līdz ar pacelto diriģenta Grudula roku, augšā ceļas latgalieši, apzinoties savu piederību Māras zemei un Dievam!

Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības GORS komanda, sadarbojoties ar biedrību “Partitūra”. “Boņuks 2021” norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar A/S “Latvijas valsts meži” un Latgales reģiona attīstības aģentūras atbalstu, kā arī Rēzeknes pilsētas dome, Daugavpils pilsētas dome, Līvānu novada, Krāslavas novada un Rēzeknes novada pašvaldības.

Līdz šim Latgaliešu kultūras gada balvā „Boņuks“ par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināti grāmatizdevējs Jānis Elksnis, dzejnieks un literatūrzinātnieks Osvalds Kravalis, sabiedriskais darbinieks, Latgaliešu rakstniecības muzeja vadītājs Pēteris Locis, dzejnieks, folklorists un sabiedriskais darbinieks Antons Slišāns, radio raidījuma „Latgolys vuords“ veidotājs Broņislavs Spridzāns, etnogrāfiskā ansambļa „Rikova“ ilggadējā vadītāja Janīna Mičule, Atašienes etnogrāfiskā ansambļa „Vīraksne“ vadītāja Valentīna Mičule, kordiriģente Terēze Broka, žurnāliste, žurnāla „Katōļu Dzeive“ redaktore Maruta Latkovska, katoļu prāvests, kultūrvēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Budže, kordiriģenti un pedagogi Antoņina un Vitolds Milaševiči, skolotājs, publicists un literāts Alberts Spoģis, valodniece Lidija Leikuma, mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks, tēlnieks Indulis Folkmanis un keramiķis Voldemārs Voguls.

Februārī pavasara vēsmas iezīmē GORS Mākslas galerijā kopš 21. janvāra eksponētā mākslinieka Alekseja Naumova izstāde “Pasaules ainava”, dvēselisko armēņu melodiju koncerts “Dvēseles ceļojums” un citi notikumi. 

Alekseja Naumova gleznu izstāde “Pasaules ainava. Ņujorka, Parīze, Venēcija, Rīga, Honkonga, Kanē, Rundāle…”.”
No 21. janvāra līdz 6. martam, Mākslas galerija

Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā tiks eksponēta mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Alekseja Naumova gleznu izstāde “Pasaules ainava. Ņujorka, Parīze, Venēcija, Rīga, Honkonga, Kanē, Rundāle…”. Mākslinieka Alekseja Naumova košā un vērienīgā glezniecība Rēzeknē tiek eksponēta pirmo reizi. Viņš konsekventi darbojas ainavas žanrā, intensīvi glezno plenērā, turklāt ne tikai siltajās Dienvideiropas zemēs, kur ciprešu tumšais zaļums kontrastē ar spilgto debesjumu, bet arī Latvijas krāsainajās vasarās un skaudrajās ziemās. Viņa darbu pamatā ir pārliecinošs un izsvērts triepiens, vitāls kolorīts un konkrētās vietas būtību tveroša kompozīcija.

Arsena Petrosjana (Armēņu duduks) kvarteta koncerts “Dvēseles ceļojums”
Piektdiena, 4. februāris 18.00, Lielā zāle 12,00–15,00 €

Arsena Petrosjana Kvartets izpilda armēņu tautas mūziku un reliģisko mūziku. Tā aptver dažādus gadsimtus un žanrus. Koncertā skanēs iepriekš plaši nedzirdēti instrumenti: duduks, santurs, kanuns un perkusijas. Koncerttūres “Dvēseles ceļojums. Arsena Petrosjana (Armēņu duduks) kvartets” programmu veido Arsena Petrosjana Kvarteta jaunākajā albumā “Hokin Janapar” skaņdarbi. Albuma nosaukums, tulkojot to no armēņu valodas, nozīmē “manas dvēseles ceļojums”, turklāt kompozīcijas šajā albumā ir ne tikai parasti skaņdarbi, bet arī armēņu nacionālās kultūras mantojuma atspoguļojums, kas netiek aizmirsts.

Mūzikls “Zvaigznes bērns”
Sestdiena, 5. februāris 19.00, Lielā zāle 10,00–20,00 €

Mūzikla dramaturģijas pamatā izmantota slavenā Oskara Vailda pasaka. „Zvaigznes bērns” ir krāšņs un emocionāls stāsts par cilvēka pieaugšanu un grūtību pārvarēšanu. Tā galvenais varonis meklē atbildi uz jautājumu "kas es esmu?", uzvarot sevī ļaunumu un lepnību, mācoties pazemību un līdzjūtību, kā arī novērtējot atbalstu, ko sniedz draugi un ģimene. Jauno mūziklu veido spēcīga radošā komanda - komponists Jānis Lūsēns, dzejnieks Kārlis Vērdiņš,  scenogrāfe un kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne, režisors Mārtiņš Kagainis, horeogrāfe Egija Abaroviča, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš un vokālā pedagoģe Annija Putniņa.

Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Puika, kurš redzēja tumsā”
Piektdiena, 11. februāris 18.00, Mazā zāle IZPĀRDOTS

Jēkabs ir piedzimis neredzīgiem vecākiem, tāpēc viņam nav diži lielas izvēles - jābūt atbildīgam un saprotošam, jāattaisno uz viņu liktās vecāku cerības. Nē, tas nebūt nav grūti, jo viņš taču zina, ka ir īpašs - neredzīgo pasaulē Jēkabs ir vienīgais, kurš redz.  Viņš vienīgais redz tumsā! Grūti paliek brīdī, kad jāsāk iet skolā un nākas aptvert, ka patiesībā viņš vienkārši ir piedzimis neredzīgiem vecākiem un visa dzīve ir viens bezgalīgs pienākums.

Koncertstāsts “Sākums mūs atrod pats”. Kārlis Kazāks un draugi
Sestdiena, 19. februāris 18.00, Mazā zāle 10,00–12,00 €

Koncertstāsts ir dziesminieka Kārļa Kazāka nesen izdotās grāmatas “Sākums mūs atrod pats” iedvesmots notikums, kurā sarunās un dziesmās pats autors un  viņa domubiedri atskatīsies  uz deviņās Velomūzikas vasarās piedzīvoto. Muzikālo velobraucienu jeb Velomūzikas stāsts aizsākās gluži nejaušās vakara sarunās. Vēlāk jau deviņās vasarās un desmit ceļojumos piedzīvotais prasījās tikt pastāstīts. Vārdos izteikts, teju 5000 kilometru garais ceļš ir pastiepies garāks, nekā sākumā plānots. Tāda ir ceļa daba, un es tai ļaujos. “Sākums mūs atrod pats” ir mans stāsts par cilvēkiem, ceļu un Latvijas vietām. Tas ir arī mīlestības stāsts", teic Kārlis Kazāks.

Elmāra Seņkova muzikālā teātra izrāde “Otello”
Piektdiena, 25. februāris 18.00, Mazā zāle 12,00 €

Muzikālā izrāde “Otello” izveidota, lai iepazīstinātu jauniešus ar Viljama Šekspīra slavenās lugas notikumiem caur objektiem, kas ir ap mums – ikdienā, sadzīvē vai noteiktās dzīves situācijās. Šiem objektiem aktieri piešķir citu nozīmi. Skatītājs aicināts likt lietā iztēli un citādi paskatīties uz ikdienišķiem priekšmetiem, kas uz skatuves iemieso izrādes tēlus. Stāstā par Otello un viņa mīļoto Dezdemonu ir dziļa mīlestība, skaudības vadītas intrigas un nāvējoša greizsirdība. Iestudējums ieguvis jaunu skatuvisko versiju, sadarbojoties teātra apvienības ESARTE un LNSO mūziķu radošajiem spēkiem.

Rīgas Krievu teātra izrāde “Dakteris Aikāsāp”
Sestdiena, 26. februāris 16.00, Mazā zāle 12,00 €

Ir pienākušas satraucošas ziņas no Āfrikas. Begemotu mazuļiem sāp vēderiņi, haizivju bērniem zobi un strausiem piemetušies dažādi vīrusi, un vēl un vēl daudz nebūšanu. Tālajā zemē nav neviena, kas varētu tos izārstēt, tāpēc kādam ir jādodas garā, garā ceļā palīdzēt nabaga slimnieciņiem.

Ieeja izstādē, notikumos, kino un kafejnīcā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un:

• Pieaugušajiem ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu;
• Bērniem līdz 12 gadu vecumam sertifikāts nav nepieciešams;
• Bērniem no 12 gadu vecuma ieeja ar vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu vai laboratorijas izziņu par pēdējo 72h laikā veiktu skrīninga testu izglītības procesa ietvaros.

Apmeklējot koncertzāli, jālieto medicīniskā sejas maska vai respirators bez vārsta ar drošības pakāpi FFP2 - FFP3 vai KN95. Bērni vecumā no 7 līdz 12 gadiem varēs turpināt lietot auduma maskas. 

Apmeklētājus aicinām sekot līdzi informācijai GORS mājaslapā latgalesgors.lv, kā arī koncertzāles kontos @latgalesgors sociālajos tīklos “Facebook”, “Instagram” un “Twitter”.