Other

Satikšanās festivāls #vasaligorā

16.06.2026 - 12:36
Latgales vēstniecība GORS aicina vasaru piedzīvot satikšanās festivālā #VASALIGORĀ, kas arī šogad piedāvās daudzveidīgu kultūras programmu. Apmeklētājiem būs iespēja baudīt koncertus, teātra izrādes, kino vakarus uz Jumta terases un ekskursijas pa koncertzāli sestdienās visas vasaras garumā. Starp festivāla notikumiem būs kamermūzikas koncerti “Vienīgi Brāmss” un “Pastaiga pa Vīni”, Jaunā Rīgas teātra izrāde “Melnais piens”, Jumta kino vakari, tostarp divi kino un garšu vakari kopā ar restorānu ZĪDS, kā arī “LNSO Vasarnīca”, kas šogad atgriezīsies Rēzeknē.
 
IDEĀLĀS AINAVAS MEKLĒJUMOS. Ilzes Griezānes izstāde
No 17. jūlija līdz 26. augustam, Mākslas galerija
Izstāde “Ideālās ainavas meklējumos” apvieno dažādos gados un gadalaikos tapušas gleznotājas Ilzes Griezānes ainavas, kurās atklājas mākslinieces ilgstošais dialogs ar Latvijas dabu. Ideālās ainavas meklējumi ir kļuvuši par neatņemamu viņas radošā ceļa sastāvdaļu. Māksliniece iedvesmu rod dabas vērojumos. Nejaušs saules stars, mākoņu ritms, miglas plīvurs vai vakara gaismas klusā burvība kļūst par impulsu gleznai.
 
LAIKA ZĪMES. Egila Rozenberga izstāde
No 27. augusta līdz 25. oktobrim, Mākslas galerija
Egila Rozenberga personālizstāde “Laika zīmes” veltīta atklāsmei, ka katram laikmetam piemīt savas zīmes un simboli, un mākslinieks meklē mūsu laikam raksturīgo. Darbos pausta pārliecība, ka laika ritējumam piemīt pēctecība un ka mūsu nākotne sakņojas nesenās pagātnes atspulgos. Viņš uzdod jautājumu, kādas pēdas atstās mūsu ātri gaistošais, steidzīgais laiks, kad ik dienu tiek radītas jaunas tehnoloģiskās ierīces un kad vēstures mēslainē nonāk vēl nesen apbrīnojamie objekti. Kas ir svarīgāks – cilvēks vai tehnikas progress? Zūdošais un paliekošais – tā ir tēma, kas saista un intriģē. 
 
IZZINI GORU. Ekskursija pa koncertzāli
Katru sestdienu plkst. 12.00, Informācijas centrs 1,50 – 2,00 €
Latgales vēstniecība GORS ciemiņus laipni gaida arī tad, kad šeit nenotiek kultūras pasākumi. Ekskursijas laikā ir iespēja aplūkot galvenās GORA telpas, tai skaitā, Mazo un Lielo zāli, orķestra mēģinājumu un horeogrāfijas zāli, kā arī ielūkoties aizskatuvē, mākslinieku telpās, uzkāpt uz jumta terases un ļauties ūdens priekiem strūklakā līdzās Latgales vēstniecībai GORS. Vasaras sezonā katru sestdienu apmeklētājus pulksten 12.00 Informācijas centrā gaidīs gids, kura vadītajai ekskursijai varēs pievienoties ikviens gribētājs.
 
Grupa “Gipsy Kings” ar Pablo Reyes, vienu no leģendārās grupas dibinātājiem, uzstāsies ar saviem ikoniskajiem hitiem dzīvajā Rēzeknē! Kā viens no grupas pasaules panākumu pamatlicējiem, Pablo Reyes palīdzēja veidot skanējumu, kas iekaroja klausītājus visā pasaulē — spilgts flamenko, rumbas un latīņamerikāņu gara sajaukums. Šodien “Gipsy Kings” turpina priecēt klausītājus ar iespaidīgiem šoviem. Grupa liks visiem dejot pie saviem lieliskajiem hitiem, piemēram, “Bamboleo”, “Volare”, “La Dona” un daudziem citiem.
 
Viens no dārgakmeņiem vokālajā kamermūzikā, neapšaubāmi ir Johannes Brāmss. Viņa mūzikas dziļums, viņa absolūti vienreizīgās harmonijas krāšņums, filozofiskās domas lidojums un pārpasaulīgais miers - rada pilnīgi eiforisku sajūtu klausītājiem, kuri tiek ievilkti Brāmsa mūzikas dzelmēs. Šo iespēju klausītājiem piedāvās baritons Rihards Millers un pianiste Ērika Millere, kuri no J. Brāmsa ir izvēlējušies opusus, kas apbur gan ar melodijas un harmonijas skaistumu, gan ar dažādību tēlos un ainavās. Programmas dalībnieki: Rihards Millers – baritons, Ērika Millere – klavieres, Orests Silabriedis - koncerta vadītājs.
 
Šovasar koncertzāles GORS jumta terase atkal pārtaps par īpašu brīvdabas kino vietu, kur satiekas filmas un ēdiens. Tikai 4 vakarus visas vasaras garumā aicinām uz kino seansiem ar īpašu atmosfēru - saulriets, skats uz pilsētu un rūpīgi atlasītas filmas par ēdienu, garšām un dzīves baudīšanu. “Ēd. Lūdzies. Mīli” ir biogrāfiska drāma, kas balstīta uz Elizabetes Gilbertes memuāriem. Itālijas saulainās ielas un ēdienu kultūra, Indijas klusums un iekšējie meklējumi, kā arī Bali romantika veido iedvesmojošu ceļu uz līdzsvaru starp baudām, garīgumu un mīlestību. Tā ir filma par drosmi mainīt savu dzīvi un iemācīties to patiesi izbaudīt. Sliktu laikapstākļu gadījumā pasākums tiks pārcelts uz iekštelpām.
 
Filmas centrā ir talantīgs šefpavārs, kurš pēc konflikta ar restorāna īpašnieku zaudē darbu prestižā restorānā. Meklējot jaunu sākumu, viņš kopā ar dēlu un draugu dodas ceļā ar ēdienu furgonu, gatavojot vienkāršu, bet patiesu ielas ēdienu. Filma ir piepildīta ar garšām, humoru un siltumu. Sliktu laikapstākļu gadījumā pasākums tiks pārcelts uz iekštelpām.
 
Filmas centrā ir noslēpumaina svešiniece, kura pilsētiņā ieradusies līdz ar vēju. Viņa atver šokolādes veikaliņu, piedāvājot ļaudīm savus neparastos saldumus, kas atdod viņiem zudušās cerības un pamodina emocijas. Sliktu laikapstākļu gadījumā pasākums tiks pārcelts uz iekštelpām.
 
Līdzās dižā romantisma dziesminieka Franča Šūberta gaiša lirisma un Mocartiskas elegances cauraustajai Pirmajai vijolsonātei un ekspresīvas spozmes iemiesojošajam Rondo Brillant liktas Friča Kreislera šarmantās Vīnes dejas un Johannesa Brāmsa žilbinošais skerco no leģendām apvītās “F. A. E. Sonātes”. Savukārt pārlaicīgais smeldzīgas melanholijas ieskautais Adagietto no Gustava Mālera Piektās simfonijas saistoši sabalsojas ar divu tā dēvētās Jaunās Vīnes skolas pārstāvju meistardarbiem – Antona Vēberna izsmalcinātajiem un līdz vissmalkākajām detaļām noslīpētajiem Četriem skaņdarbiem vijolei un klavierēm op. 7 un Arnolda Šēnberga dzirkstoši rapsodisko Fantāziju. Agnese Egliņa – klavieres, Daniils Bulajevs – vijole.
 
Viņam ir tikai 50, bet šķiet, ka viņš ir ar mums visu mūžu! Kopš pirmās parādīšanās uz skatuves Maksims ir kļuvis par sava laika kamertoni: asu, precīzu, bet vienmēr cerību dodošu uz labāku nākotni. Jubilejas programmā skatītājus gaida labākie no iemīļotajiem numuriem un, protams, jauni joki, kurus jūs noteikti atstāstīsiet tiem, kuri nebūs atnākuši uz Maksima Galkina koncertu. Humors bez filtriem, ironija bez robežām un šī vienreizējā viegluma sajūta, kas vieno paaudzes.
 
Vasaras JUMTA KINO sezonu noslēgsim 22. augustā ar sirsnīgu un iedvesmojošu biogrāfisku komēdijdrāmu “Džulī un Džūlija“. Tas ir silts, iedvesmojošs stāsts par divām sievietēm, kuras dažādos laikos un dažādās pasaules malās vieno kopīga tēma - mīlestība pret ēdienu un vēlme atrast piepildījumu dzīvē. Ēst gatavošana var būt ne tikai ikdienas nepieciešamība, bet arī radošs ceļš uz pašrealizāciju. Vakaru papildinās branča tipa ēdināšana, ko nodrošinās restorāns Zīds. Sliktu laikapstākļu gadījumā pasākums tiks pārcelts uz iekštelpām.
 
Pagājuši 15 gadi, kopš JRT radās izrāde “Melnais piens”. Šī izrāde parāda, ka teātrim nav obligāti vienmēr jābūt balstītam uz destrukciju un konfliktiem. Tas var būt arī par harmoniju un skaistumu, kaut arī skumju. Vizuāli poētisks iestudējums, kur horeogrāfija un dokumentāli latviešu stāsti metaforu valodā vēsta par to pazaudēto paradīzi, no kuras mēs visi nākam un kuru atceramies tikai miglaini. Lomās – Vilis Daudziņš, Elita Kļaviņa, Sandra Kļaviņa, Jana Čivžele, Kristīne Krūze, Aminata Grieta Diarra.
 
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūzikas festivāls ģimenei un draugiem "LNSO Vasarnīca" atgriežas Latgales vēstniecībā GORS! "Pirmais koncerts pasaulē" ir akmens laikmeta koncertuzvedums par senseniem un ne tik seniem laikiem, īpašiem un parastiem akmeņiem, kopā būšanu, muzicēšanu un vienu no lielākajiem atklājumiem pasaules vēsturē.
 
Patīkamu pārsteigumu piedzīvojām LNSO 100. sezonas noslēguma koncertā, kad iepazinām jauno igauņu vijolnieku Hansu Kristianu Āviku, kurš piedzīvojis žilbinošus panākumus, iekarojot vietu starp labākajiem jaunās paaudzes vijolniekiem Eiropā. Jau augusta nogalē – LNSO simtgades svinībās – viņš atgriežas Latvijā, lai kopā ar orķestri diriģenta Andra Pogas vadībā klausītājiem piedāvātu amerikāņu mūzikas pērles – Semjuela Bārbera Vijolkoncerta – atskaņojumu. Koncerta otrajā daļā – Mālera simfonija-enigma – reti atskaņotā Septītā Andra Pogas un LNSO muzikālajā sinerģijā. Pēdējo reizi Mālera Septītā simfonija Latvijā skanējusi tālajā 1999. gadā maestro Sinaiska vadībā.
 
Koncerts, kur smalkais baroks tiekas ar kaislīgo tango, un kas zina, varbūt šo šķietami nesavienojamo pasauļu orbītas krustosies īpašā Edgara Cīruļa jaundarbā. Kopā ar LNSO mūziķiem uz skatuves kāps izcilā klavesīniste Ieva Saliete un latviešu tango meistars – Artūrs Noviks. Programmā: Georga Frīdriha Tēlemana, Astora Pjacollas, Edgara Cīruļa mūzika.
 
Bez viņa latviešu mūzika nebūtu tāda, kāda tā ir šodien. Tā vien šķiet – pat latviskā identitāte būtu cita. Ar skaistākajām Raimonda Paula melodijām īpašās džeza aranžijās janvārī atzīmējām maestro dzimšanas dienu, un nu festivālā "Vasarnīca" vēl reizi tiksimies ar Latvijas Radio bigbendu, kori "Latvija" un lieliskiem solistiem, šoreiz uz Latgales vēstniecības GORS skatuves, lai atskaņotu īpaši maestro daiļradei veltīto koncertprogrammu. Programmā: Raimonda Paula mūzika Kaluma AU, Pjēra Bertrāna, Riharda Dubras un Jēkaba Jančevska aranžējumos.
 
Biļetes iespējams iegādāties Latgales vēstniecības GORS biļešu sistēmā internetā www.latgalesgors.lv un kasē Pils ielā 4, Rēzeknē, kā arī “Biļešu Paradīze” biļešu tirdzniecības sistēmās kasēs un internetā.
 
Aktuālajai informācijai par koncertu ciklu norises laikiem un citai informācijai var sekot līdzi www.latgalesgors.lv, kā arī @latgalesgors platformās Facebook un Instagram.

Kultūras notikumi maijā

27.04.2026 - 11:23
Maiju Latgales vēstniecība GORS iesāks ar deju ansambļa “Daiļrade” jubilejas koncertu, savukārt mazos skatītājus priecēs Latvijas Leļļu teātra viesizrāde “Sunāns”, kas veidota pēc Lauras Melnes un Viviannas Marias Stanislavskas komiksa “Sunāns breiveibā” motīviem. Tāpat sadarbībā ar Rēzeknes Tūrisma attīstības centru 23. maijā izveidota daudzveidīga dienas programma “CYLVĀKS. MUZYKA. PIĻSĀTA.”, sākot ar ekskursiju pa Rēzekni un noslēdzot ar “Sinfonietta Rīga” 20. sezonas noslēguma koncertu. Mūzikas cienītājus priecēs arī grupu “100Debija” un “Otra Puse” dubultkoncerts, bet teātra skatītājiem būs iespēja apmeklēt Dirty Deal Teatro viesizrādi “Raganas”. Īpaši aicinām uz Māra Čačkas izstādes “Ziedēšana” atklāšanu 12. maijā plkst. 15.00.
 
ZIEDĒŠANA. Māra Čačkas personālizstāde
No 12. maija līdz 12. jūlijam, Mākslas galerija
Māra Čačkas personālizstāde konceptualizē ziedēšanu kā eksistenciālu stāvokli, nevis attēlojamu motīvu. Tas ir dzīves posms, kad uzkrātā pieredze iegūst redzamu formu – ne kā kulminācija, bet kā laika briedināta klātbūtnes kvalitāte. Darbu pamatā ir daudzslāņaina glezniecības pieeja, kurā virsma veidojas secīgās darbībās – krāsa tiek uzklāta, daļēji noņemta, pārklāta un atkārtoti atsegta. Iepriekšējo kārtu pēdas veido darbu kā pieredzes noslāņojumu, nevis vienlaikus konstruētu attēlu. Izstādes atklāšana notiks 12. maijā plkst. 15.00.
 
Atzīmējot 35 gadu jubileju, deju ansamblis (DA) “Daiļrade” aicina skatītājus uz īpašu notikumu – vērienīgu deju uzvedumu “JĀŅU NAKTI DARINĀJU”, kas veidots kā dzīvs Jāņu nakts rituāls. Tas nav paredzēts tikai skatīšanai – šī ir kopā būšanas pieredze, kurā arī skatītāji kļūst par daļu no nebijuša notikuma. Vairāk nekā 80 “Daiļrades” dejotāji ļausies Jāņu nakts burvībai, iesaistot uzvedumā arī publiku – dziesmā, kustībā un kopīgā svinēšanā. Īpaši šim iestudējumam radīta oriģinālhoreogrāfija, jauni tērpi un vērienīga scenogrāfija, kā arī sarakstīta maģiska orģinālmūzika, kurai daudzbalsīgu skanējumu piešķir jauktais koris Sõla. Skatītāji tiek aicināti ierasties uz uzvedumu tautastērpos vai savos tērpos izmantot tautiskus akcentus.
 
Sunāns ir pilsētas suns. Viņš ir pieradis vairākas reizes dienā apstaigāt ierastās takas un izlasīt citu pilsētas suņu atstātās vēstules, sasveicināties ar kaimiņiem, padzenāt baložus un saost pazīstamas smakas. Taču kādu dienu viņa dzīve apmet kūleni, jo saimnieki nolemj Sunānu vest uz laukiem – tur būšot brīvība, jauni draugi un garšīgi kauliņi. Tomēr, nonākot solītajā leiputrijā, viņš atklāj, ka tur viss garšo un smaržo citādi, visi runā citādi un arī draudzējas citādi. Izrāde bērniem no četru gadu vecuma latviešu un latgaliešu valodā veidota pēc Lauras Melnes un Viviannas Marias Stanislavskas komiksa “Sunāns breiveibā” motīviem un ļaus uzzināt, kā Rīgas Sunānam veicās Latgales laukos.
 
Divi 90-to gadu sākumā dibinātie un joprojām aktuālie muzikālie zīmoli - 100DEBIJA un OTRA PUSE arī 2026. gadā turpinās apliecināt savu būtisko vietu un lomu Latvijas popmūzikā, aicinot savus gan ilgtermiņā uzticīgos, gan arī pavisam jaunus klausītājus un skatītājus uz DUBULTKONCERTIEM, kuru laikā publikai viena vakara gaitā, baudot starpbrīdi, būs iespēja pabūt uzreiz divos laika izteiksmes un muzikālās programmas ziņā pilnvērtīgos koncertos.
 
Branči Restorānā ZĪDS ir ne tikai tradīcija, bet arī pieredze, ko novērtē gan vietējie iedzīvotāji, gan pilsētas viesi. Jūs sagaidīs izcils un daudzveidīgs ēdienu klāsts, dzērieni un nesteidzīga atmosfēra. svinēsim Māmiņdienu nesteidzīgi – ar gardām garšām, siltām sarunām un skaistu pavasara noskaņu restorānā ZĪDS. Laiks, ko veltīt mammai un kopā būšanai.
 
Alma ir reāli zemā punktā. Nesen viņu pametis draugs, un abām viņas māsīcām jau apnicis par to runāt. Turklāt liekas, ka Almas jaunajā dzīvoklī spokojas, bet pārvākties nav iespējams, jo tad nāktos pakāst depozītu. Viena māsīca iesaka Almai pamēģināt psihoterapiju – droši vien prātīga doma, bet izklausās pārāk ilgi, dārgi un nomācoši. Otra piedāvā izsaukt dziednieci no TV šova. Alma tādām lietām īsti netic, tomēr piekrīt tik un tā. Izrāde balstīta Dainas Tabūnas romānā "Raganas" (2023), kas nominēts Eiropas Savienības Literatūras balvai un Latvijas Literatūras gada balvai.
 
Latgales vēstniecība GORS sadarbībā ar Rēzeknes Tūrisma attīstības centru aicina uz īpaši veidotu dienas programmu, kurā apvienota pilsētas iepazīšana, pirmskoncerta sarunas un Sinfonietta Rīga koncerts. Šī programma piedāvā iespēju vienas dienas laikā izbaudīt gan Rēzeknes šarmu, gan kultūras notikumus. Plkst. 13.00 no Latgales vēstniecības GORS gida pavadībā sāksies ekskursija pa pilsētu “Rēzeknes vēstures hronikas: Arhitektūra un cilvēki”. Tās laikā iepazīsi vēsturisko arhitektūru un Rēzeknes Zaļās sinagogas stāstu. Ekskursijas noslēgumā ebreju saldumu degustācija Zaļajā sinagogā.
 
20. sezonas noslēguma koncerts iezīmē robežšķirtni Sinfonietta Rīga radošajā biogrāfijā, Normundam Šnē pēdējoreiz sava orķestra priekšā stājoties mākslinieciskā vadītāja ampluā. Šī īpašā programma, kurā starp duci šobrīd radoši aktīvo latviešu jaunās paaudzes komponistu Šnē vadībā pirmatskaņojumu piedzīvos Krista Auznieka jaundarbs. Jubilejas sezonas kulminācijā koncertam vērienu piešķirs Franča Šūberta par “Lielo” dēvētā Devītā simfonija, kas pilna romantiskas versmes, aizkustinoša lirisma un pacilājoša prieka. Likumsakarīgi, ka Šnē šajā koncertprogrammā izvēlējies ieaust arī Pētera Vaska mūžīgu mīlestību apdziedošo Fantāziju vijolei un stīginstrumentiem Vox amoris.
 
Izteiksmīgu garšu vakars restorānā ZĪDS, kur galvenajā lomā – Hendrick’s Gin kokteiļi!
Vakaru vadīs īpašais viesis Gvido Elksnis. Gvido ir Hendrick’s Gin vēstnieks Latvijā, kurš aizvedīs jūs aizraujošā stāstā par džina pasauli, tā garšu niansēm un Hendrick’s unikālo raksturu. Vakara gaitā atklāsim Hendrick’s gin kokteiļu daudzveidību – no to sastāva līdz pagatavošanas noslēpumiem. 
Garšas piedzīvojumu papildinās gardas trīs kārtu vakariņas no restorāna ZĪDS, kas būs pieskaņotas kokteiļiem. 
 
Jaunākā komēdijizrāde “Kāzas Latgalē” – 24 stundu trakākais piedzīvojums jaunā pāra mūžā. Aicinām uz jaunu muzikāli humoristisku izrādi “Kāzas Latgalē”, kas skatītājiem piedāvās krietnu devu smieklu, pārsteigumu un īstu Latgales kolorītu. Stāsts risinās vienās kāzās, kurās 24 stundās notiek tik daudz, ka pietiktu visam dzīves garumam.
 
Biļetes iespējams iegādāties Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” biļešu sistēmā internetā un kasē Pils ielā 4, Rēzeknē. Vairāk informācijas par aktualitātēm un iespējamajām notikumu izmaiņām www.latgalesgors.lv vai GORS sociālo tīklu lapās Facebook un Instagram.

CYLVĀKS. MUZYKA. PIĻSĀTA.

21.04.2026 - 13:34
23. maijā Latgales vēstniecība GORS sadarbībā ar Rēzeknes Tūrisma attīstības centru aicina uz īpaši veidotu dienas programmu, kurā apvienota pilsētas iepazīšana, pirmskoncerta sarunas un Sinfonietta Rīga koncerts. Šī programma piedāvā iespēju vienas dienas laikā izbaudīt gan Rēzeknes šarmu, gan kultūras notikumus.
 
Plkst. 13.00 no Latgales vēstniecības GORS gida pavadībā sāksies ekskursija pa pilsētu “Rēzeknes vēstures hronikas: Arhitektūra un cilvēki”. Tās laikā iepazīsi vēsturisko arhitektūru un Rēzeknes Zaļās sinagogas stāstu. Ekskursijas noslēgumā ebreju saldumu degustācija Zaļajā sinagogā. Ekskursijas cena – 3,50 € no personas, aptuvenais ilgums – 1 h 30 min.
 
Pēc pastaigas pa pilsētu plkst. 17.00 aicinām uz pirmskoncerta sarunām ar komponistu Kristu Auznieku. Sarunas notiks GORS 2. stāva semināru telpā. Ieeja bez maksas.
 
Vakara kulminācijā “Sinfonietta Rīga 20. sezonas noslēguma koncerts” Latgales vēstniecībā GORS. Šis koncerts iezīmē nozīmīgu robežšķirtni orķestra radošajā biogrāfijā – diriģents Normunds Šnē pēdējoreiz stāsies sava orķestra priekšā mākslinieciskā vadītāja ampluā. Programmā: Krists Auznieks “Bezgalīgi mirdzošs ceļš”, Pēteris Vasks Fantāzija vijolei un stīginstrumentiem Vox amoris, kā arī Franz Schubert Devītā (“Lielā”) simfonija Domažorā, D944.
 
Lai diena būtu vēl baudāmāka, pirms koncerta aicinām rezervēt galdiņu restorānā ZĪDS un nesteidzīgi izbaudīt gardu maltīti patīkamā atmosfērā. Galdiņu rezervācija – 28080700.
 
Tāpat dienas gaitā aicinām apskatīt Māra Čačkas personālizstādi “Ziedēšana”, kas skatāma GORS Mākslas galerijā no 12. maija līdz 12. jūlijam.
 
Pēc koncerta iesakām iegriezties “Rēzeknis Bryuvers”. “Muzeju naktī” atsevišķās alus darītavas telpās varēs iepazīt ekspozīciju “Laika Paka. Visa vakara gaitā “Rēzeknis Bryuvers” ārtelpā skanēs laba mūzika, būs dažādas aktivitātes, “Ausmeņa kebabs” furgons rūpēsies par gardiem ēdieniem, bet “Rēzeknis Bryuvers” par svaigu, tikko no rūpnīcas nākušu alu un kvasu.
 
Svarīgi: ekskursijas un koncerta biļetes jāiegādājas atsevišķi latgalesgors.lv vai GORS Informācijas centrā-kasē.
 
Ekskursijas biļetes TE
Koncerta biļetes TE

vērienīgs uzvedums “JĀŅU NAKTI DARINĀJU”

09.04.2026 - 15:49
Atzīmējot 35 gadu jubileju, deju ansamblis (DA) “Daiļrade” aicina skatītājus uz īpašu notikumu – vērienīgu deju uzvedumu “JĀŅU NAKTI DARINĀJU”, kas veidots kā dzīvs Jāņu nakts rituāls. Tas nav paredzēts tikai skatīšanai – šī ir kopā būšanas pieredze, kurā arī skatītāji kļūst par daļu no nebijuša notikuma.
 
Vairāk nekā 80 “Daiļrades” dejotāji ļausies Jāņu nakts burvībai, iesaistot uzvedumā arī publiku – dziesmā, kustībā un kopīgā svinēšanā. Īpaši šim iestudējumam radīta oriģinālhoreogrāfija, jauni tērpi un vērienīga scenogrāfija, kā arī sarakstīta maģiska orģinālmūzika, kurai daudzbalsīgu skanējumu piešķir jauktais koris Sõla.
 
Iestudējums tapis starpdisciplināras radošās komandas vadībā: horeogrāfe Lilija Lipora, komponists Kārlis Auzāns, režisors Juris Jonelis, dramaturģe Linda Rudene, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, scenogrāfe Elīna Milta Niedrāja, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, tradīciju konsultants Edgars Lipors, kā arī DA “Daiļrade” mākslinieciskā vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne, baletmeistars Antons Freimans, repetitore Paula Āboliņa un koncertmeistars Jānis Lācis.
 
“Jubilejas ir brīži, kuros “Daiļrade” vienmēr izvēlas radīt ko jaunu. Arī mūsu 35 gadu jubileju atzīmējam ar vērienīgu deju uzvedumu “Jāņu nakti darināju”. Mums ir svarīgi iet savu ceļu jeb meklēt, eksperimentēt un ļaut tradīcijai elpot mūsdienīgā formā. Šoreiz apzināti iznākam ārpus ierastajām skatuvēm, lai Jāņu nakti svinētu tur, kur tā piederas visvairāk – dabā, ainaviski skaistās vietās. Šis uzvedums nav domāts tikai skatīšanai, jo tas ir kopā būšanas rituāls. Aicinām skatītājus kļūt par svinību daļu – dziedāt, dejot un būt klātesošiem. Svinēsim Jāņu nakti kopā. Līgo!” stāsta DA “Daiļrade” mākslinieciskā vadītāja I. Pētersone-Lazdāne. 
 
Skatītāji tiek aicināti ierasties uz uzvedumu tautastērpos vai mūsdienīgos tērpos ar tautiskiem akcentiem. Šajā notikumā tautastērps nav dekoratīvs elements vai vizuāls fons, jo tas ir piederības apliecinājums un līdzdalības zīme. Apģērbs kļūst par daļu no kopīgā rituāla, kurā robeža starp skatītāju un izpildītāju apzināti izzūd. Ikviens, kurš ierodas, kļūst par Jāņu saimes daļu, nesot sev līdzi savu stāstu, dzimtas atmiņu un klātbūtni šajā naktī.
 
Jāņu nakts ir maģiskais brīdis, kad cilvēks atkāpjas no ikdienas kārtības un ieiet citā ritmā. Uguns, kustība, dziesma un kopā būšana nosaka šīs nakts ritmu. Šajā naktī mostas piederības sajūta un apziņa, ka piedalāmies tradīcijā, kas dzīvojusi pirms mums un turpināsies arī pēc mums. Deju uzvedums “Jāņu nakti darināju” aicina skatītāju šo sajūtu piedzīvot nevis no malas, bet klātesot, ļaujoties horeogrāfijai un mūzikai atvērt pieredzi, kas tiek izjusta.
 
Uzveduma ritējums paralēli norisinās divos līmeņos – reālajā un mītiskajā. Ikdienā mītiskā pasaule paliek neredzama, taču Jāņu gaismā tā kļūst sajūtama un šķietami ar pirkstu galiem sataustāma. Šo pasauļu mijiedarbība atklājas caur Jāņu saimes satikšanos ar veļiem, dievībām, laumām, velniņiem un mošķiem, veidojot dzīvu, elpojošu rituālu, kurā robeža starp redzamo un neredzamo izzūd.
 
Jaunā deju uzveduma “Jāņu nakti darināju” koncerti notiks šā gada 2. maijā Latgales vēstniecībā GORS (Rēzeknē), 13. jūnijā Neikenkalna dabas koncertzālē (Dikļos),  pašos vasaras Saulgriežos - 20. jūnijā Uzvaras parkā (Rīgā) un 2. jūlijā DeVos koncertzālē (Mičiganā, Grand Rapids, ASV).
 
Par DA “Daiļrade”: 
DA “Daiļrade” ir viens no vadošajiem skatuviskās tautas dejas kolektīviem Latvijā, kas mērķtiecīgi attīsta laikmetīgu skatījumu uz latviešu dejas tradīciju, vienlaikus saglabājot tās saknes un kvalitātes latiņu. Ansamblis guvis augstus profesionālus novērtējumus nozīmīgos valsts mēroga notikumos un konkursos. Latvijas simtgades svētkos 2018. gadā “Daiļrade” kļuva par Lielās balvas ieguvēju abās vecuma grupās – jauniešu un vidējās paaudzes. 2023. gadā ansamblis ieguva 1. vietu XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku fināla konkursā, atkārtoti abās vecuma grupās, bet 2024. gadā ar vairākām horeogrāfijām guva augstus panākumus Jaunrades deju konkursā.
 
Nozīmīgi panākumi gūti arī profesionālo apbalvojumu laukā. 2021. gadā Lilijas Liporas un Ilmāra Dreļa radītā dejas izrāde “Dzersim kāzas trīs dieniņas. Dziedāsim. Dancosim.” saņēma Dejas balvu, savukārt 2023. gadā Dejas balvu ieguva “Daiļrades” izdejotās folkbaleta izrādes “Cik Saules mūsos” horeogrāfi Liene Grava un Reinis Rešetins.
 
2019. gada maijā Valsts prezidents Raimonds Vējonis pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni DA “Daiļrade” mākslinieciskajai vadītājai I. Pētersonei-Lazdānei par nozīmīgu ieguldījumu latviešu tautas deju kultūras attīstībā. Ansambļa baletmeistars Antons Freimans ir Latvijas Nacionālā opera un baleta solists un horeogrāfs; 2025. gadā viņš saņēmis Dejas balvu, kā arī Spēlmaņu nakts balvu par izcilu sniegumu skatuves mākslā.
 
 
Plašāk par pasākumu TE
 
 

Apbalvoti BOŅUKS 2025 saņēmēji

16.03.2026 - 09:48
14. marta vokorā svineigā Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremonejā Latgolys viestnīceibā GORS gūdynuotys desmit aktivuokuos, spūdruokuos i nūzeimeiguokuos nūtikšonys, personeibys i aktivitatis, kas eipaši boguotynuojušys latgaliskū kulturu. Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā gūdynuota Ruta Cibule – kulturys darbineica, Zīmeļlatgolys tradicionaluos kulturys sorguotuoja, projektu vadeituoja i kulturviesturis pietneica.
 
Kūpā bolvai itūgod beja izvierzeiti 155 pretendenti, nu kurūs apbolvuojumam žureja nominēja 30 nūtikšonys, personeibys i aktivitatis. Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” par padareitū 2025. godā sajiemieji (alfabeta parādā):
 
Anna Putāne – latgalīšu folklorys puorraksteituoja
Diāna Zirniņa – ilggadejuo Latgolys viestnīceibys GORS vaļdis lūcekle
Edeite Laime – latgalīšu kulturys i literaturys kūpieja
Folklorys kūpys “Grodi” albums “Sudrabu smeldama”
Grupys “Bruoli i Muosys” albums “Na pādejais”
Daugovpiļs teatra aktrise Kristīne Veinšteina
Latgolys Dzīšmu svātki Daugovpilī
“LSM Bērnistaba” latgaliski
Nautrānu kulturtelpa
“Nezināmā Rēzekne” i tuos organizātī pasuokumi
 
Ar nominantu sarokstu var īpasazeit ite: https://bonuks.lv/bonuks-2025/
 
Pasasokūt latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv i Latvejis Sabīdryskuo medeja portalam lsm.lv, nu 2. marta da 11. marta sevkurs grybātuojs varēja bolsuot par sovu simpateju. Itūgod sabīdreiba ir nūsprīduse, ka 2025. gods simpatejis bolvys “Žyks” sajiemiejs ir grupys “Bruoli i Muosys” albums “Na pādejais”.
 
Žurejis komisejā dorbuojuos īprīškejūs godu bolvu sajiemieji, medeju puorstuovi, latgaliskuos kulturys sabīdryskī aktivisti i attīceigūs sferu daaicynuotī eksperti. Viertejūt pretendentus, žureja jēme vārā vairuokus kriterejus: pretendenta snāguma kvalitati, aktivitati vysa gods garumā, radeitū rezonansi regionalā, vaļsts voi plašuokā mārūgā, latgaliskumu i/voi īguļdejumu Latgolys kulturys vierteibu populariziešonā, kai ari pretendenta ilgtspieju – ītekmi iz latgaliskuos kulturys procesim iz prīšku.
 
Bolvys padūšonys ceremoneju vadeja radejis personeiba i influencers Lauris Zalāns i Medņovys tautys noma etnografiskais ansamblis “Medņeva”. Skateituojus prīcynuoja Bolvu Muzykys školys bārnu kors (dirigente Linda Vītuola), Sovvaļnīks, folklorys kūpa “Grodi”, folkroka grupa “Laimas Muzykanti”, Dana Vasiļjeva i Mārcis Lipskis, grupa “JUUK”.
 
 
Vaira par Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” sajiemiejim 2025. godā:
 
ANNA PUTĀNE – LATGALĪŠU FOLKLORYS PUORRAKSTEITUOJA
Annys kasdīnys dorbs saisteits ar normativūs aktu redigiešonu, nūdrūsynojūt tūs atbiļsteibu literaruos volūdys normom. Suoku aizaraušona, atšifrejūt latgalīšu folklorys failus Latvīšu folklorys kruotivis izziņuotuos "Simtgades burtnieku" akcejis laikā, kas tyka veļteita Latvejis symtgadei, puorauga ceņteigā kasdīnys dorbā. Ar lelu dedzeibu i atbiļdeibu daļu breivuo laika vairuoku godu garumā Anna ir pavadejuse, puorrokstūt teikumu piec teikuma, tai īvārojamai papyldynojūt Latvīšu folklorys kruotivis digitaluo arhiva garamantas.lv manuskriptu kruojumu. Īguļdeitais dorbs ir devs atzeistamu rezultatu – itūšaļt Anna Putāne ir ražeiguokuo latgalīšu folklorys failu puorraksteituoja arhivā. 2025. godā "Simtgades talkas" laikā Anna puorrakstejuse vaira nakai 6000 failu, veļtejūt tam 1400 stuņžu laika. Kūpā platformā garamantas.lv īguļdeits vaira nakai 4500 stuņžu dorba, 25 000 puorraksteitu failu, gondreiž 16 miļj. rokstzeimu.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/VyzOJ52JB78
 
 
DIĀNA ZIRNIŅA – ILGGADEJUO LATGOLYS VIESTNĪCEIBYS GORS VAĻDIS LŪCEKLE
Diāna Zirniņa ir nūzeimeiga personeiba latgalīšu kulturys atteisteibā, kurys profesionaluo i mierktīceiguo darbeiba Latgolys viestnīceibā GORS byutyskai veicynuojuse Latgolys kulturys atpazeistameibu, daudzveideibu i ilgtspieju. Diānys Zirninis dorbs izaceļ ar spieju apvīnuot profesionalu kulturys procesu vadeibu ar dziļu izpratni par Latgolys kulturys nūzeimi i tuos vītu Latvejis kulturys telpā. Sovā dorbā GORĀ Diāna Zirniņa konsekventi īsastuojuse par Latgolys kulturtelpys styprynuošonu, nūdrūsynojūt kvalitativu i saturiski boguotu programu. Juos vadeibā i leidzdaleibā radeiti pasuokumi i projekti, kas na tik sagloboj latgalīšu kulturys montuojumu, tok i veicynoj tuo rodūšu atteisteibu i aktualiziešonu myusu dīnu sabīdreibā.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/m_x7lATGtP0
 
 
EDEITE LAIME – LATGALĪŠU KULTURYS I LITERATURYS KŪPIEJA
Pasasokūt Edeitis idejom i dorbam, Latgolys kulturtelpu regulari papyldynoj jauni literari dorbi, pietejumi, pasuokumi, kai i nūteik sabīdreibys izgleituošona par latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibu, nūzeimi i izlūkšņu daudzveideibu. Edeite atsasauc aicynuojumim sasadorbuot, paleidzēt i atbaļsteit, kū puorsvorā dora entuziasma vadeita, ryupejūtīs par latgalīšu kulturys atteisteibu. Nūzeimeiga nūtikšona ir Edeitis daleiba storptautyskajā folklorys festivalā “Baltica 2025”, kura tema “Volūda” tika izalaseita taišni piec juos pīduovuojuma. Festivala laikā atsakluoja latgalīšu volūdys daudzveideiba i boguoteiba. Edeite ir kai naatjamams dzynuļs latgalīšu kulturā, kas naskaita na laika, na spāka, kab byutu atteisteiba.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/JmUHgNm_Yds
 
 
FOLKLORYS KŪPYS “GRODI” ALBUMS “SUDRABU SMELDAMA”
Albumā "Sudrabu smeldama" tautys muzyka sasavyn ar teicieju personeiguos pīredzis stuostim, atkluojūt reizē kai sīvītis kasdīnys gaitys i gryuteibys, ari liktiņa puoresteibys, tai puorlaiceigu misejis apziņu i spāka olūtus, audzynojūt bārnus i saglobojūt goreigū teireibu. Albumā skaņ Latgolys dzīsmis i tautys muzyka, kū "Grodi" ar etnografisku precizitati puormontuojuši sovā repertuarā. “Grodi” ir tautys muzykys izpiļdeituoju kūpa, kū 1987. godā dybynuoja Aīda Rancāne i Andris Kapusts.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/qZH0HuC_3Q4
 
 
GRUPYS “BRUOLI I MUOSYS” ALBUMS “NA PĀDEJAIS”
Albums “Na pādejais” ir grupys “Bruoli i Muosys” debejis albums, Latgolys jaunūs muziku radeits etnodžezs latgaliski. Albuma nūsaukums ir muojīņs – itys nav pādejais, tok tys ir pyrmais. “Bruoli i Muosys” sevī nas na tik spieju atskaņuot voi aranžēt, tok radeit jaunu volūdu – myusdīneigu, pošcīna pylnu, skaneigu Latgolu. Jūs repertuarā skaņ i originaldorbi, i tradiceja, kas nav muzeja eksponats, bet dzeivs, plyustūšs spāks, kū papyldynoj sovu sakņu apsazynuošona i dziļa pīsaiste Latgolai.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/Uf5oHgZ2WuU
 
 
DAUGOVPIĻS TEATRA AKTRISE KRISTĪNE VEINŠTEINA
Kristīne Veinšteina ir Daugovpiļs teatra aktrise, kurū varātu nūsaukt par vīnu nu teatra latgaliskuos identitatis styurakmiņu. Sovys rodūšuos darbeibys laikā jei naskaitomys reizis ir eistynuojuse teatra pasuokumus, tulkuojuse lugys, taisejuse scenarejus i saceriejuse dzīsmis latgalīšu volūdā. Sovutīs 2025. godā ar Kristīnis paleidzeibu Daugovpiļs teatrī tyka radeiti diveji nūzeimeigi īstudiejumi. Goda suokuos myužu suoce izbraukumu izruode “Plykspuorneiša puorsacenis”, kura ir pīmāruota izruodeišonai klasēs i paradzāta suokumškolys bārnim. Taipat Kristīne radeja senejūs greku tragedejis dramatiziejumu latgaliski, i itys apjūmeigais dorbs kolpuoja par pamatu izruodei “Hekube”, kurys pyrmizruode nūtyka 2025. gods 15. novembrī.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/rq9dcHao5_o
 
 
LATGOLYS DZĪŠMU SVĀTKI DAUGOVPILĪ
Latgolys Dzīšmu svātki, kas nu 2025. gods 28. maja da 1. juņa nūtyka Daugovpilī, ir vīna nu nūzeimeiguokūs nūtikšonu latgaliskuos kulturys saglobuošonā, atteisteibā i aktualiziešonā myusu dīnu sabīdreibā. Tī aplīcynoj Latgolys kulturys dzeivuotspieju, napuortraukteibu i spieju vīnuot vysaidys paaudzis, kūpīnys i rodūšūs spākus ap kūpeigom vierteibom – dzīsmi, volūdu i pīdareibu Latgolai. Dzīšmu svātki Latgolā viesturiski ir bejuse na tik muzykala, tok ari sociala i goreiga nūtikšona, kurā dzīsme kolpoj kai latgaliskuos identitatis nesieja.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/bY6Woy52LX8
 
 
“LSM BĒRNISTABA” LATGALISKI
Latvejis Sabīdryskais medejs (LSM) radejs originalsaturu pyrmsškolys i mozuokūs klašu vacuma bārnim latgaliski. “LSM Bērnistaba” ir drūsa vide bārnam, kur kaitys formā vuica nūpītnys lītys – pazeit burtus, ciparus, skaiteit, izdareit izalaseišonys, byut viereigam, pazeit kruosys, formys i cytys zynuošonys i prasmis. Tamā var klauseitīs puosacenis voi vērtīs kinys i raidejumus. Nu 2025. gods gola “LSM Bērnistaba” pīduovoj bārnim spielētīs i īsavuiceit kū nabejs jaunu ari latgaliski. Itūšaļt ir 13 kaitys bārnim vysaidu tematisku vuordu latgaliski īsavuiceišonai, taipat klausomys i 15 puosokys latgaliski i latgalīšu volūdys stuņde kūpā ar grupu "Rupuči".
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/THvZXws2GYU
 
NAUTRĀNU KULTURTELPA
2025. gods septembra vydā Latvejis Nacionalais kulturys centrys izziņuoja, ka Latvejis Nacionalais namaterialuo kulturys montuojuma saroksts tyka papyldynuots ar sešim jaunim elementim, kurūs vydā ir i Nautrānu kulturtelpa. Latgolā itei ir tik ūtruo kulturtelpa, kas ir īkļauta namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā kai vierteiba. Itūšaļt kulturtelpā prācavoj Nautrānu kulturys centrys i Iļžukolna tautys noms, vairuokys bīdreibys, tamā aktivai īsasaista i tū atbolsta pošvaļdeiba, individualī interesenti, īstuodis, organizacejis, kolektivi, katuoļu draudze, uzjiemieji i amatnīki, kūpā veidojūt latgalisku, tradicejom i nūtikšonom boguotu vidi, kura zynoma vysā Latvejā. Tuos vierteibys baļsteitys boguotajā kulturviesturis i literarajā montuojumā, i ituos pusis īvārojamūs personeibu davumā, tradicejuos, kas saisteitys kai ar katuoļu bazneicu, tai ar tradicionalū kulturu i kasgadejim pasuokumim.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/YOUPxpFSgbM
 
 
“NEZINĀMĀ RĒZEKNE” I TUOS ORGANIZĀTĪ PASUOKUMI
“Nezināmā Rēzekne” ir aktiva dūmubīdru grupa, kuruos vydā ir piļsātplānuošonys, arhitekturys, kulturviesturis i etnografejis pietnīceibys entuziasti, kas dorbojās jau ostoņus godus. Kūpīnā īsasaistejuši cylvāki, kuri pietej interesantus faktus par piļsātu, reikoj lekcejis, ekspedicejis, tolkys, putynu vāruošonys pasuokumus i īdrūsynoj sabīdreibu izsaceit sovu redzīni. Jī eistynoj vysaidys iniciativys Rēzeknē, kas uzloboj vītejū vidi i izgleitoj sabīdreibu. 2025. godā nūtyka vairuokys ar Latgolu i latgaliskū saisteitys lekcejis/pasuokumi, kū organizēja “Nezināmā Rēzekne”.
 
Video par bolvys sajiemieju: https://youtu.be/NIOqt3JUzcE
 
Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā tyka gūdynuota kulturys darbineica, Zīmeļlatgolys tradicionaluos kulturys sorguotuoja, projektu vadeituoja, kulturviesturis pietneica Ruta Cibule.
 
Ruta Cibule ir ilggadeja Zīmeļlatgolys tradicionaluos kulturys veiduotuoja i sorguotuoja, namaterialuo kulturys montuojuma kūpieja i styprynuotuoja, kura vaira nakai četrdesmit godu garumā ar dedzeibu struoduojuse kulturys i biblioteku jūmā. Juos profesionalais ceļš apjam 20 godu Bolvu rajona kulturys nūdalis vadeituojis omotā, 26 godi aizvadeiti biblioteku dorbā, tymā skaitā gondreiž 20 godu kai Bolvu Centraluos bibliotekys direktorei. Naatkareigai nu ījimtuo omota juos vierteibys beja i ir Zīmeļlatgolys namaterialais kulturys montuojums, nūvodpietnīceiba, biblioteku dorbs, latgalīšu volūda i Dzīšmu svātki. Eipaši nūzeimeigs ir Rutys Cibulis davums Zīmeļlatgolys namaterialuo kulturys montuojuma saglobuošonā. Divejus godus Ruta Cibule dorbuojusēs i Namaterialuo kulturys montuojuma padūmē, teikūt par tuos viesturyski pyrmū prīšksādātuoju. Eipašu viereibu Ruta veļtejuse namaterialuo kulturys montuojuma prašmu nesieju īpazeišonai i jūs izcileibys cyldynuošonai, kūpā ar Andu Beitāni Vaļsts kulturkapitala fonda myuža stipendejom dasokūt vaira nakai desmit Zīmeļlatgolys tradicionalūs prašmu kūpiejus. Taipat Ruta Cibule ir Bolvu nūvoda muzeja ekspozicejis “Ziemeļlatgales nemateriālais kultūras mantojums” koncepcejis autore i vīna nu golvonūs tuos eistynuotuoju.
 
Video par myuža īguļdejuma bolvys sajiemieju Rutu Cibuli: https://youtu.be/QzPcJb4J5UU
 
 
Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” pyrmū reizi tyka padūta 2009. godā, bet nu 2013. gods bolvu reikoj Latgolys viestnīceibys GORS komanda. “Boņuks 2025” atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, Vaļsts kulturkapitala fonda miekprograma “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreiba “Latgales reģiona attīstības aģentūra”, “Rēzeknis Bryuvers”, “Diogens audio”, “Full Stage”, ”pasaver.live”, “Latgales ziedi”, kai i Bolvu nūvoda, Kruoslovys nūvoda, Leivuona nūvoda, Ludzys nūvoda, Preiļu nūvoda i Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys. Par informativū atbolstu sokom paļdis Latvejis Televizejai, Latvejis Radejai 1, latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv, latgalīšu kulturys kusteibai “Volūda”, LSM Latgolys redakcejai i Latvejis Sabīdryskuo medeja portalam LSM.lv. 

Kultūras notikumi martā

03.03.2026 - 10:20
Martā Latgales vēstniecībā GORS gaidāmi daudzveidīgi kultūras notikumi – tiks atklātas divas jaunas izstādes: Latgales fotogrāfu biedrības izstāde “Skatu mozaīka: daudzveidības harmonija” un starptautiska izstāde “Aiz horizonta: divu skatījumu ainava”. Skolēni un bērni aicināti apmeklēt Latvijas Leļļu teātra viesizrādi “Lote no Izgudrotāju ciema”, kas pieejama arī programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros. Mēneša nozīmīgākais notikums būs latgaliskās kultūras gada balvas pasniegšanas ceremonija “Boņuks 2025”.
 
SKATU MOZAĪKA: DAUDZVEIDĪBAS HARMONIJA. Latgales fotogrāfu biedrības fotogrāfiju izstāde
No 3. Marta līdz 12. aprīlim, 1. stāva semināru telpa
Izstāde “Skatu mozaīka: daudzveidības harmonija” aicina skatītāju ienākt telpā, kur divpadsmit fotogrāfi ar saviem unikālajiem rokrakstiem un pasaules redzējumiem veido vienotu, daudzslāņainu un dzīvīgu veselumu. Katrs kadrs ir atsevišķa realitātes šķautne – skats, stāsts un emocija, un kopā tie savienojas bagātīgā vizuālā mozaīkā.
 
AIZ HORIZONTA: DIVU SKATĪJUMU AINAVA. Kristina Elettra Rubine, Ernesto Morales
No 17. Marta līdz 10. maijam, Mākslas galerija
Izstāde veidota kā vizuāls dialogs starp diviem māksliniekiem no atšķirīgām kultūrvidēm – Latvijas un Itālijas/Argentīnas. Atšķirīgās pieredzes un mākslinieciskās valodas saplūst vienotā telpā, kur daba, atmiņa un identitāte atklājas daudzslāņainā sarunā. Nosaukums “Aiz horizonta” iezīmē robežu starp redzamo un sajūtamo – vietu, kur ainava kļūst par iekšēju pieredzi un kur divi skatījumi papildina viens otru.
 
Vīnes Štrausa filharmonijas orķestris pēc pusotra gada pārtraukuma  dosies turnejā pa Latviju. Ansamblis piedāvās pavasara svētku programmu, kurā iekļauti Mocarta, Brāmsa, Haidna, Albinoni, spožā Kālmāna un, protams, Štrausu dinastijas darbi. Galvenais diriģents Andráss Lāslo Deāks, atzīts maestro un izcils diriģents, ar neticamu enerģiju izpildīs divas pilnas daļas.
 
Mīlestības manifestācija, vēsturiska poēzija un paaudžu dialoga himna – tā jauniestudējumu “Viņi dejoja vienu vasaru”, veidotu ar komponista Imanta Kalniņa mūziku, raksturo radošā komanda. Dziesmu stāsts aicina skatītājus doties emocionālā ceļojumā cauri laikmetiem un paaudzēm – no 70. gadu bohēmiskās brīvības  līdz šodienas redzējumam un izjūtām.
 
Stāsta pamatā ir četru bijušo skatuves zvaigžņu atkalsatikšanās veco ļaužu pansionātā. Taču viņi nedomā skumt vai skaitīt savas pēdējās dzīves dienas - tieši otrādi! Ar aizrautīgām sarunām un idejām viņi parāda, ka vecums nebūt nav iemesls, lai laistu garām dzīvi. “Cilvēks taču alkst pēc mīlestības mūža garumā. Mēs visi gribam, lai mūs mīl. Cik savādi ir kļūt vecam! Kādam liktos, ka  runājam tikai par Dievu, nāvi un aizkapa dzīvi, tāpēc šajā izrādē atklāsim, kas patiesi interesē visus cilvēkus, neatkarīgi no vecuma”, tā par gaidāmo izrādi stāsta paši mākslinieki. Autors un režisors – Rolands Atkočūns. Lomās – Indra Burkovska, Mārtiņš Vilsons, Gunta Virkava, Juris Kalniņš.
 
Ikgadējā latgaliskās kultūras balva “Boņuks” ir viens no zināmākajiem un gaidītākajiem notikumiem Latgales kultūras dzīvē. Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” pasniegšanas ceremonija ir ne tikai atskatīšanās uz pērnajā gadā padarīto, bet arī latgaliešu kultūrā aktīvo ļaužu, interesentu un atbalstītāju satikšanās un iedvesmošanās pasākums. Balvu “Boņuks 2025” vadīs radio personība un influenceris Lauris Zalāns un Ziemeļltgales folkloras kopu dziedātājas. Skatītājus priecēs Balvu Mūzikas skolas bērnu koris (diriģente Linda Vītola), Sovvaļnīks, folkloras kopa “Grodi”, folkroka grupa “Laimas Muzykanti”, Dana Vasiļjeva un Mārcis Lipskis, grupa “JUUK”.
 
Pēc ilgāka pārtraukuma pie saviem talanta cienītājiem oficiālā Latvijas koncerttūrē dosies daudzu iemīļotais dziedātājs un TV šovu vadītājs Lauris Reiniks. Koncerttūrei izvēlēts ļoti konkrēts un nepārprotams nosaukums – “100% Lauris Reiniks”. Koncertā dzirdēsiet gan visus populārākos Reinika hitus, gan arī nedaudz piemirstas dziesmas, kurām tiks iedota jauna muzikālā elpa. Neiztiks arī bez pārsteigumiem un īpašiem viesiem.
 
Izgudrotāju ciems ir vieta, kur ikdiena paiet starp dūcošiem aparātiem un sarežģītiem eksperimentiem, kas ne vienmēr izdodas ar pirmo reizi. Šeit dzīvo arī mazā Lote, kurai šķiet, ka katra diena var kļūt par visīstāko piedzīvojumu! Viņa kopā ar draugiem un ģimeni piedzīvo vasaru, kurā tiek mācīts džudo, izgudrota un uzvarēta elektrība, pārbaudīta drosme un noskaidrots, cik sarežģīti dažkārt ir pateikt to, kas ir vissvarīgākais.
 
Franca Lehāra operete - muzikālā komēdija 5 ainās.  Mūžam aktuāls, fascinējošs stāsts par ilgām, apsēstību, iekāri un kaislīgu mīlestību.  Džudita tiek uzskatīta par labāko Lehāra darbu, un arī pašam komponistam tā bijusi vismīļākā, tāpēc atzīmējot komponista 155 dzimšanas dienu, to pirmoreiz muzikālā teātra vēsturē iestudējam Latvijā!
 
Latviešu skatuviskās dejas izrāde dzīvās mūzikas pavadījumā par mēslu talku Latgalē, kas ir veltīta Latgales cilvēkam. Izrāde balstās Latgales folkloras materiālos un cilvēku pieredzes stāstos, tāpēc izrādes valoda – latgaliešu. Gaišas, priecīgas un enerģiskas 80 minūtes, kurās skatītāju priecēs Latvijas Universitātes (LU) deju ansamblis “Pērle” un 13 dažādi mūziķi - muzikālā apvienība “Upes muzikanti”, grupa “Rūžupis veiri” un muzikālā apvienība Trio “Bille”  (Anna Karele, Katrīna Karele un Liene Skrebinska).

humora šovs “Četri Brāļi”

03.03.2026 - 08:26
Šajā pavasarī skatītājus visā Latvijā gaida īpašs notikums – unikālais humora šovs “Četri Brāļi” dodas vērienīgā “Saules sistēmas tūrē”, jau atkal izbraucot ārpus Rīgas un apciemojot ASTOŅAS Latvijas pilsētas.
 
Šova centrā – četri īsti brāļi: Kozmens (Mārtiņš), Oskars, Juris un Jānis Kozlovski. Jā, viņi tiešām ir brāļi – ar kopīgu bērnību, kopīgām atmiņām un, kā izrādās, arī kopīgu humora izjūtu. Bet savstarpējā brāļu vēlme izāzēt vienam otru un būt labākam ir likusi radīt izaicinājuma un humora šovu. Šī savstarpējā saikne ir viņu lielākais trumpis – uz skatuves tā pārtop improvizācijā, spontānos izaicinājumos un brīžos, kurus nav iespējams atkārtot.
 
“Saules sistēmas tūrē” katrs brālis būs kā sava planēta (arī burtiski - kurš lielāks, kurš apaļāks) ar savu raksturu, gravitāciju un ambīcijām. Taču tikai viens varēs pretendēt uz spožākās zvaigznes titulu. Kurš ir skaistākais? Gudrākais? Asprātīgākais?
 
Šovs balstās improvizācijā – bez iepriekš iestudētiem scenārijiem, ar skatītāju iesaisti un neparedzamiem pavērsieniem. Katrs vakars būs unikāls, jo brāļu savstarpējā sacensība un skatītāju reakcijas rada situācijas, kas notiek tikai vienreiz.
 
Šovs ārpus Rīgas kopā ar īpašajiem viesiem. Katrā šovā brāļiem pievienosies īpašais viesis- Latvijā zināma persona. Latgales vēstniecībā GORS īpašais viesis - Lauris Zalāns. Kā viņam veiksies spontānos uzdevumos un asprātības duelī?
 
Par muzikālo noskaņu rūpēsies īpaši šovam izveidotā apvienība Pusbrāļi (Jānis Niedra, Artūrs Strautmanis, Toms Valmiers, Maksims Starodubovs), savukārt deju grīdas enerģiju uzturēs DJ Kress.
 
Visa jaunākā informācija par tūri un biļetēm pieejama vietnē www.cetribrali.lv un Instagram profilā @cetribrali.
 
“Saules sistēmas tūre” – atnāc, kārtīgi izsmejies un dodies mājās pozitīvi uzlādēts!
 
Ziņu sagatavoja pasākuma organizatori.

Sācies publikas simpātijas balsojums

02.03.2026 - 11:23
14. martā Latgales vēstniecībā GORS notiks latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2025" pasniegšanas ceremonija – viens no nozīmīgākajiem ikgadējiem notikumiem latgaliešu kultūrā. Ceremonija notiks jau 18. reizi, un tiks noskaidroti 10 balvas – māla "Boņuka" statuešu – saņēmēji par padarīto latgaliskajā kultūrā 2025. gadā. 
 
Arī šogad balsot par sev simpātiskāko no visiem 30 "Boņuks 2025" nominantiem aicina latgaliešu kultūras ziņu portals lakuga.lv un Latvijas Sabiedriskā medija portāls LSM.lv. No 2. līdz 11. martam ikviens var atbalstīt savu simpātiju un izvēlēties spilgtāko 2025. gada notikumu, personību vai aktivitāti latgaliešu kultūrā.
 
Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" pasniegšanas ceremonijā publikas simpātijas balsojuma balvas  "Žyka" saņēmējs tiks noskaidrots astoto reizi. Balvas saņēmējs tiks paziņots ceremonijā 14. martā.
 
 
Balsojuma uzvarētājs saņems keramiķes Vēsmas Ušpeles darināto māla statueti. Tajā atveidots Boņuka suns Žyks, kurš tika iepazīts caur režisora Jāņa Streiča filmu "Cilvēka bērns", kas balstīta tāda paša nosaukuma rakstnieka Jāņa Klīdzēja romānā. Tieši Vēsmas un Aivara Ušpeļu darbnīcā "Malny Wylky" Rēzeknes novadā top arī balvas "Boņuks" statuetes. Pērn par skatītāju simpātiju kļuva raidījumu cikls "Pazudušū pādu retrospekceja – pīrūbeža", saņemot gan balvas statueti, gan latgalisko labumu kasti.
 
Balsojums notiek no 2. marta pulksten 7.00 līdz 11. marta pulksten 23.59. Balsot iespējams katru dienu vienu reizi, autorizējoties ar savu e-pastu vai sociālo mediju profilu. 
 
Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks” rīko Latgales vēstniecības GORS komanda. Plašāk par balvu: http://bonuks.lv
 
Foto autors: Santa Kļaviņa/Latgales vēstniecība GORS

Tiks gūdynuota Ruta Cibule

23.02.2026 - 09:47
Itūgod Latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks 2025" ceremonejā par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā tiks gūdynuota kulturys darbineica, Zīmeļlatgolys tradicionaluos kulturys sorguotuoja, projektu vadeituoja, kulturviesturis pietneica Ruta Cibule.
 
Ruta Cibule ir ilggadeja Zīmeļlatgolys tradicionaluos kulturys veiduotuoja i sorguotuoja, namaterialuo kulturys montuojuma kūpieja i styprynuotuoja, kura vaira nakai četrdesmit godu garumā ar dedzeibu struoduojuse kulturys i biblioteku jūmā. Juos profesionalais ceļš apgiun 20 godus Bolvu rajona kulturys nūdalis vadeituojis omotā, 26 godi aizvadeiti biblioteku dorbā, tymā skaitā gondreiž 20 godu kai Bolvu Centraluos bibliotekys direktorei. Naatkareigi nu ījimtuo omota juos vierteibys beja i ir Zīmeļlatgolys namaterialais kulturys montuojums, nūvodpietnīceiba, biblioteku dorbs, latgalīšu volūda i Dzīšmu svātki.
 
“Munā dzeivē ir bejuši diveji leli kulturšoki. Pyrmais – sasatikšona ar nūvadnīka Mikeļa Bukša dorbim. Tys izmaineja munu pasauli i nūstyprynuoja mugorkauli. Par tuoluokajim dorbim Mikeļa Bukša pīminis saglobuošonā varātu stuosteit cīši daudzi. Dorbs Zvīdrejis vaļsts arhivā, braukšona piec gruomotu iz Stokholmu, nūvodpietnīceibys konferencis, eipaši izvārstuos nūvadnīka 100. i 110. dzimšonys dīnys svineibys. Ūtrais lelais kulturšoks saistuos ar īpasazeišonu ar maja dzīduojumu tradiceju. Suocūt ar 2002. godu krucifiksi i maja dzīduojumi Zīmeļlatgolā ir bejuši munā uzmaneibys lūkā. Ari niu turpynojās projekts “Maja dzīduojumi pi cīmu krystu Zīmeļlatgolā: tradicejis dinamikys izpiete”,” stuosta Ruta Cibule.
 
Eipaši nūzeimeigs ir Rutys Cibulis davums Zīmeļlatgolys namaterialuo kulturys montuojuma saglobuošonā. Sasadorbojūt ar etnomuzikologi Andu Beitāni, jei sagatavejuse i īsnāguse treis dasacejumus Nacionalajam namaterialuo kulturys montuojuma vierteibu sarokstam: “Dzīduošona ar pusbolsu Zīmeļlatgolā”, “Maja dzīduojumi pi cīmu krystu Zīmeļlatgolā” i “Saļmu dzīduošona Zīmeļlatgolā”. Divejus godus Ruta Cibule dorbuojusēs ari Namaterialuo kulturys montuojuma padūmē, teikūt par tuos viesturiski pyrmū prīšksādātuoju. Eipašu viereibu Ruta veļtejuse Namaterialuos kulturys montuojuma prašmu nesieju īpazeišonai i jūs izcileibys cyldynuošonai, kūpā ar Andu Beitāni Vaļsts kulturkapitala fonda myuža stipendejom dasokūt vaira par desmit Zīmeļlatgolys tradicionalūs prašmu kūpieju.
 
Taipat Ruta Cibule ir Bolvu nūvoda muzeja ekspozicejis “Zīmeļlatgolys namaterialais kulturys montuojums” koncepcejis autore i vīna nu golvonūs tuos eistynuotuoju. Sūpluok pietnīceibai i namaterialuo kulturys montuojuma dokumentiešonai Ruta ir aktiva projektu raksteituoja i kulturys eksperte – jei sešus godus bejuse Vaļsts kulturkapitala fonda eksperte, tymā skaitā četrus godus fonda padūmē, kai ari viertiejuse projektus cytuos programuos. Vēļ vīna byutyska juos profesionaluos dzeivis daļa ir Dzīšmu svātki – septeņūs Dzīšmu svātkūs pīdzeivuotais ir pīredze, kas, kai jei poša pīzeist, vys vēļ atsagrīž sapynūs.
 
Ruta Cibule ir dzymuse 1960. gods 25. februarī Daugasnis cīma padūmis “Boldūnēs” (niu Ruguoju pogosts), bet leluokū daļu bierneibys pavadeja Baļtinovys pusē. Piec Bolvu vydsškolys beigšonys 1978. godā suoce struoduot Bolvu rajona Centralajā bibliotekā, bet nu 1985. gods palyka par Centraluos bibliotekys vadeituoju. Nu 1989. da 1992. gods Ruta beja Bolvu rajona Kulturys nūdalis vadeituoja, bet nu 1992. da 2009. gods puorstuovēja LR Kulturys ministreju Bolvu rajonā vysaidūs omotūs, tymā skaitā kulturys inspektoris i golvonuos vaļsts inspektoris omotā. 2009. godā jei atsagrīze Bolvu Centraluos bibliotekys direktora omotā.
 
Par nūpalnim kulturys i muokslys atteisteibā Ruta Cibule sajāmuse II Vyssavīneibys tautys muokslys festivala laureata medaļu (1987), Lelū folklorys goda bolvu (2002, 2007), V škirys Atzineibys krystu (2007) i cytus apbolvuojumus. Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2012” jei sajēme divejuos nominacejuos kai “Goda cylvāks” i “Goda kulturys darbinīks”, bet 2022. godā sajāmuse VKKF Myuža stipendeju.
 
Bolvys padūšonys ceremoneja nūtiks 14. martā 18.00 stuņdēs Latgolys viestnīceibā GORS kluotīnē, tīšraidē lsm.lv, RePlay.lv i LR1, kai ari tū varēs vērtīs LTV1 21.10 stuņdēs.
 
Nu 2013. gods bolvys padūšonys ceremoneju reikoj Latgolys viestnīceibys GORS komanda. “Boņuku 2025” atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds, Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreiba “Latgales reģiona attīstības aģentūra”, “Rēzeknis Bryuvers”, “Diogens audio”, “Latgales ziedi”, kai ari Bolvu nūvoda, Kruoslovys nūvoda, Leivuona nūvoda, Ludzys nūvoda, Preiļu nūvoda i Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys. Par informativū atbolstu sokom paļdis Latvejis Televizejai, Latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv, Latgalīšu kulturys kusteibai “Volūda”,  Latvejis Radejis Latgolys studejai i Latvejis Sabīdryskuo medeja portalam LSM.lv.
 
Bildes autors: Santa Kļaviņa

GORS 2025. gadu noslēdz ar peļņu

17.02.2026 - 10:00
GORS darbības rādītāji 2025. gadā ir pierādījums tam, ka publiski pārvaldītai kultūras institūcijai Latgalē ir potenciāls un ilgtspēja. Uzņemot 130 skatuves mākslas notikumus un pulcējot 130 tūkstošus apmeklētāju, Latgales vēstniecība GORS 2025. gadā sasniegusi vienus no pēdējos piecos gados augstākajiem darbības rādītājiem. Koncertzāli veidojošā kapitālsabiedrība “Austrumlatvijas koncertzāle” pērno gadu noslēgusi arī ar 88,6 tūkst. eiro peļņu, kas būtiski atšķiras no domes pasūtītā auditā prognozētajiem 70–80 tūkst. eiro zaudējumiem.
 
2025. gada nogalē Latgales vēstniecības GORS bija visas Latvijas uzmanības centrā. Pēc Rēzeknes valstspilsētas domes pasūtītā SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” darbības audita rezultātiem nolūkā optimizēt savas izmaksas, pašvaldība sāka skatīt jautājumus par izmaiņām koncertzāles darbībā un tās pārvaldības formas maiņu. Tagad šī jautājuma risināšanā iesaistījies gan Valsts prezidents, gan arī Kultūras ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija un valdība.
 
Publiski izskanēja informācija, ka GORS finanšu stāvoklis ir trausls. Neskatoties uz izteiktajām bažām, par koncertzāles darbu atbildīgais uzņēmums – SIA “Austrumlatvijas koncertzāle”, pagājušo gadu noslēgusi ar 88,6 tūkstoši eiro peļņu. “Jāņem vērā, ka tādām kultūras institūcijām kā GORS ir izteikti sezonāls raksturs un gada vidū peļņas rādītāji ir grūti prognozējami. To uzņēmums norādīja arī domes pasūtītā audita veicējiem, kuri sākotnēji koncertzālei prognozēja 70-80 tūkstošus eiro zaudējumus”, atzīst koncertzāles valdes locekle Ilona Rupaine. Koncertzāle novērojusi, ka pērnā gada notikumu ap Latgales vēstniecību GORS ietekmē cilvēki izvēlējušies vēl aktīvāk apmeklēt pasākumus, kā arī izmantot citus koncertzāles pakalpojumus – apmeklēt kino, restorānu, tādējādi paužot atbalstu tās darbībai.
 
Audita atzinumā bija izteiktas bažas par koncertzāles repertuāra neatbilstību sabiedrības interesēm, un to, ka zāļu piepildījums ir slikts un nespēj nodrošināt būtisku pašu ieņēmumu pieaugumu. Tomēr GORS veiktā pasākumu apmeklētāju uzskaite pierāda pretējo. GORS zāļu piepildījums attiecībā uz prognozi ir bijis 120% robežās. Latgales vēstniecība GORS ir izteikti daudzfunkcionāla koncertzāle. Tā organizē un uzņem visdažādāko žanru notikumus – no neliela kamermūzikas koncerta, teātra izrādes līdz lielam simfoniskās, populārās mūzikas koncertam, starpžanru notikumam. Atkarībā no pasākuma žanra tiek prognozēts iespējamais apmeklētāju daudzums. Plānojot pasākumus, sabiedrības ieinteresētība ne vienmēr ir noteicošais faktors. Daudz svarīgāk ir rast balansu starp pieprasītiem, peļņu nesošiem pasākumiem un notikumiem, kuros svarīga ir ne vien kvalitāte, bet arī laikmetīgums un jaunrade.
 
Latgales vēstniecības GORS valdes locekle un Mākslinieciskā vadītāja Ilona Rupaine atzīst: “Esam gandarīti, ka mūsu pašu vērtējums par GORS 2025. gada mūzikas virsotnēm sakrīt ar mūzikas profesionāļu vērtējumu. Esam priecīgi par “Lielās Mūzikas balva 2025” nominācijām kategorijā “Gada koncerts” (koncertuzvedums “Apkalna. Fausts. Znotiņš”) un kategorijā “Par izcilu interpretāciju” (diriģents Tarmo Peltokoski, Riharda Štrausa “Alpu simfonija”). Arī Latvijas Radio Klasika ekspertu vērtējuma TOP 10 sarakstā ir gan koncertuzvedums "Apkalna. Fausts. Znotiņš", gan arī Elīnas Garančas solokoncerts "Veltījums". Mēs priecājamies, ka arī 2026. gada programmas pulcē pilnas zāles un ceram, ka jau tuvākajā laikā būs rasts vislabākais risinājums Latgales vēstniecības GORS nākotnes darbībai.”