Latgolys viestnīceibā GORS 2. marta vokorā nūtyka svineiguo Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja, kurā tyka gūdynuoti desmit bolvys sajiemieji – spūdruokuos i nūzeimeiguokuos nūtikšonys i personeibys latgalīšu kulturā 2023. godā, kai ari padūta bolva par myuža īguļdejumu ilggadejam Kruoslovys kulturys darbinīkam Jezupam Dobkevičam. Par simpatejis bolvys – “Žyks” – sajiemieju tyka - Baļtinovys teatris "Palādas".
“Boņuks 2023” ceremonejis vadeituoji beja bruoli Kozlovski - Oskars, Jurs, Juoņs i Muorteņš aba Kozmens – vaira zynomi kai humora šova “Četri brāļi” daleibnīki. Skateituojus kluotīnē sveice veiru kors “Graidi”, “Laimas muzykanti”, ansamblis “Sabia”, kapela “Bumburneicys”, “Latgalīšu reps”, “MARYSANA band”, MIKC “Latgolys muzykys i muokslys vydsškola” džeza apvīneiba “Sipisnīks ar madu”, JDK “Austra”, JDK “Dziga” i VPDK “Dzimta”. Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremonejas režisors Juris Jonelis, bet scenografejis autors Ivars Noviks.
“Boņuks 2023“ apbolvuojumu par padareitū 2023. godā sajēme (alfabeta parādā):
DZĪŠMUSPĒLE "TRASUNS. FABULAS" - Latgolys viestnīceiba GORS sovu jubileju suoce svieteit 29. aprelī, kod nūtyka īvāruojamuo goreidznīka i Latgolys sabīdryskuo darbinīka Fraņča Trasuna pīraksteitajom fabulom veļteita dzīšmuspēle. Ar izruodis muzykys materialu struoduojuši pīci komponisti – Platons Buravickis, Orests Silabriedis, Ieva Parša, Sniedze Prauliņa i Ernests Mediņš, kuri reizē ir ari sovu jaundorbu izpiļdeituoji. Jaundorbu atskaņuojumā pīsadaleja ari Rēzeknis kamerorkestra muziki, Trasuna dzejis tekstus izspielēja akteri, muzykali teatralū darbeibu vadeja dirigents Juoņs Stafeckis i režisore Inese Mičule.
Video par nominantu: https://youtu.be/ZNFnNyA1gyk
FOLKLORYS KŪPA "CEIDARI" AR ALBUMU "DZĪDUOTUMI, ĻUSTĀTUMI" - folklorys kūpa “Ceidari”, kura dorbojās Reigā i ir vīneiguo tik regularuo aktivitate i rodūšais latgalīšu kolektivs Reigā, svieteja 10 godu dzimšonys dīnu. Par gūdu svātkim folklorys kūpa izdeve Bierzpiļs pusis dzīduotuojim i dzīsmem veļteitu tautys muzykys albumu “Dzīduotumi, ļustātumi”. Albuma mierkis i aizdavums – gūdynuot i popularizēt Latgolys namaterialū kulturys montuojumu, kas ar albumu, īrokstim, video materialim i izstuodi veiksmeigi izdareits, izceļūt taišni Bolvu nūvoda Bierzpiļs pusis tradiceju i ļauds.
Video par nominantu: https://youtu.be/doOPc38YGkc
GOLDA SPĒLE LATGALISKI "ČIPIERKSTNEITS" - gods suokumā latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” sadarbeibā ar folklorys kūpu “Upīte” izdavuse Jolantys Keišys taiseitū golda spēli “Čipierkstneits”. Golda spēle “Čipierkstneits” ir eipaša ar tū, ka tei ir itaida veida pyrmuo izzynojūši izgleitojūša spēle latgaliski. Spēlis nūsaukuma “Čipierkstneits” ideja pajimta nu literata, folklorista, nūvodpietnīka i latgalīšu sabīdryskuo darbinīka Ontona Slišāna dailradis – tys ir četrūs pierstūs pajemams daudzums, latvīšu literarajā volūdā – šķipsniņa. Spēle ir kai ceļuojums pa Latgolu ar vysaidim aizdavumim, izaicynuojumim i puorsteigumim.
Video par nominantu: https://youtu.be/8XSOhAlrU_Q
GRUPYS "BEZ PVN" ALBUMS "PARALELI HORIZONTI" I PREZENTACEJIS KONCERTI - 2023. godā nūsaslēdze grupys "Bez PVN" vairuok kai goda garumā aktivitatem pylnuo albuma "PARALELI HORIZONTI" atruodeišona. Jau 2022. godā grupa radeja i īsuoce vēļ nabejušu izaicynuojumu – reizi mienesī publicēt jaunu dzīsmi i video. 2023. godā "Bez PVN" turpynuoja i nūslēdze itū izaicynuojumu, kūpumā tyka publicātys vysys 10 albuma dzīsmis. Vysleluokais gondarejums ir taišni par obejim lelajim koncertim, kur "Bez PVN" organizēja albuma dzeivū prezentaceju – Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā GORS, i Reigā, koncertzālē Palladium.
Video par nominantu: https://youtu.be/ScgZliDU5zI
INTA PUJĀTA VIDIS OBJEKTI "ODUMA MEITYS"- arhitekts Ints Pujāts ir sataisejs vidis objektus “Oduma meitys” (Ādama meitas), kas ir vaira nakai pīcus metrus augsti. Objektu nūsaukums “Oduma meitys” ir īdvasmuots no senejis Odumovys azara teikys, kas stuosta par muosom, kurys, turādamys izgaismuotu elementu, ir paleidziejušys bruoļam naapsamaļdeit pasaulī. Itys objekts ir daudz vaira nakai tik muoksla. Tys ir Pujāta veļtejums Latgolai i tim, kas davušīs pasaulī laimis mekliejumūs.
Video par nominantu: https://youtu.be/4xZ93l16Ovs
KOMIKSS BĀRNIM LATGALISKI "SUNĀNS BREIVEIBĀ" - latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” izdavuse Laurys Meļnis i muokslineicys Viviannys Mariis Stanislavskys kūpeigū dorbu – pyrmū komiksu gruomotu bārnim latgaliski “Sunāns breiveibā”. Gruomota ir stuosts par suni i juo dzeivi, puorsaceļūt nu piļsātys iz laukim. Komikss ir pyrmais itaida veida izdavums bārnim latgaliski i 2023. gods laikā dabuoja kai profesionaļu, tai i mozūs skaiteituoju atzineibu.
Video par nominantu: https://youtu.be/a2VzjP-tslo
LATGOLYS KARŪGA APSTYPRYNUOŠONA - 2023. gods 19. aprelī Vaļsts prezidents Egils Levits apstyprynuoja latvīšu viesturiskuos zemis – Latgolys – karūgu. Latgolys karūga apstyprynuošona ir viesturiska šaļts, jo itys piec sorkonboltsorkonuo ir ūtrais oficiali apstyprynuotais karūgs. Leidz ar karūga oficialu apstyprynuošonu tys ir palics par vīnu nu vaļsts simbolu. Latgolys karūga oficiala apstyprynuošona izbeigs pastuovūšū diskuseju i navīnpruoteibu pošu latgalīšu vydā, kaids karūgs byutu lītojams kai Latgolys nūvoda simbols.
Video par nominantu: https://youtu.be/gFczJAU9O6M
PROJEKTS "BOLSU TOLKA" - “Bolsu tolka” ir projekts latgalīšu i latvīšu volūdys nuokūtnei. Juo mierkis ir saglobuot myusu dīnu latgalīšu runu i padareit volūdu pīejamu tehnologeju atteisteibai. Tū var dabuot, salosūt bolsu paraugus. Lai sataiseit daudzveideigu, valeju i sevkuram daīmamu latgalīšu runys datu kūpu, mes aicynojam kūpeigim spākim īrunuot vysmoz 100 stuņžu.
Video par nominantu: https://youtu.be/kvKS-Ex7sRU
RADEJIS ĪSTUDIEJUMS "BRUOLI" - Nu 2023. gods 21. da 25. marta Latvejis Radejis 1 eterā izskanēja pyrmuo kriminalromana latgaliski “Bruoli” radejis īstudiejums. Jaunajā īstudiejumā, kura muokslinīcyskais vadeituojs ir Kristaps Rasims, pīsadaleja 25 Latvejis profesionalūs i amaterteatru akteri, kai ari sabīdreibā pazeistamys personeibys. Īstudiejumā skanēs akteru Jāņa Kruoņa, Katrīnys Grigys, Ingys Misānis-Grasbergys, Kristapa Rasima bolsi, kurim pīsavīnuojuši Baļtinovys dramatiskuo kolektiva “Palādas” i Rēzeknis Tautys teatra akteri – Anita Ločmele, Jāzeps Jermacāns, Imants Slišāns, Aldis Leidums, Ilmārs Dreļs, Jānis Pampe i cyti. Taipat īstudiejumā īsaskanēs ari sabīdreibā pazeistamu personeibu – aktera i komika Jāņa Skuteļa, radejis personeibys i influencera Laura Zalāna, muzika Renāra Kaupera, pasuokumu i raidejumu vadeituoja Mārtiņa Kozlovska aba Kozmena, prīstera Guntara Skutela i cytu bolsi.
Video par nominantu: https://youtu.be/fwg9EmsetVE
VEIRU KORS "GRAIDI" - XXVII Vyspuorejūs latvīšu Dzīšmu svātku koru konkursa finalā “Koru karūs” aba konkursā, kurā sasacenšas lobuokī kori Latvejā, augstuokūs apbolvojumus veiru koru grupā dabuojuši taišni Latgolys kori – lelū bolvu sajēme Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibys agenturys “Rēzeknis Kulturys i turisma centrs” veiru kors “Graidi” Juoņa Mežinska vadeibā.
Video par nominantu: https://youtu.be/PHnS6fSx0_I
Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā gūdynuots Kruoslovys kulturys styprais bolsts, ilggadejs kulturys darbinīks, aktivs Kruoslovys Romys katuoļu draudzis i Kruoslovys pūļu bīdreibys dzeivis organizators Jezups Dobkevičs.
Jezupa Dobkeviča dorba myužs ir veļteits dzymtuo Latgolys nūvoda i eipaši Kruoslovys pusis ļaudim. Piec pyrmuos dorba pīredzis Ondrupinis Tautys nomā jis 40 godu (1978 – 2018) nūstruodoj Kruoslovys pusē – organizejūt, vodūt pasuokumus, ryupejūtīs par Kruoslovys nūvoda muokslinīcyskūs kolektivu kasdīnys vajadzeibom i svātku nūtikšonom, dorūt apjūmeigu, emocionali sarežgeitu i cytim bīži viņ naradzamu dorbu. Kruoslovys nūvods ir vīta, kur Dvina puortūp Daugovā i sveicīņs „Lobs reits” atskaņ daudzuos volūduos – latvyski, latgaliski, pūliski, krīvyski, boltkrīvyski. Byudams pūļs, bīži gastejūt pi muotis bruoļa katuoļu draudzē, īsavuicejs ari latgalīšu volūdu, Jezups ir muocējs atrast kūpeigu volūdu ar vysim, jo skaitejs, ka taišni kultura i muokslys veidoj naradzamus tyltus iz mīru i cīnu sovā vydā. Vysprecizuokī vuordi, kas raksturoj Jezupa byuteibu, ir sirsneigums, laipneiba i mīlesteiba pret cylvākim apleik.
Video par myuža īguļdejuma bolvys sajiemieju Jezupu Dobkeviču: https://youtu.be/BIo6LnlZvnw
Pasasokūt latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv i Latvejis sabīdryskūs medeju portalam lsm.lv, nu 16. da 29. februara sevkurs grybātuojs varēja bolsuot par sovu simpateju. Itūgod sabīdreiba ir izsprīduse, ka 2023. goda simpatejis bolvys – “Žyks” – sajiemiejs ir Baļtinovys teatris "PALĀDAS", kas itūgod svietej 25 godu jubileju. Tys ir labi zynoms vysā Latvejā i ir naatjemama Baļtinovys pogosta, Bolvu nūvoda, kai ari Latgolys vizitkarte. Kolektivā dorbojās 18-20 akteri (saimis ar bārnim). Tymā ir īsasaistejuši Baļtinovys i Brīžucīma pogosta ļauds. „Palādas” ar sovu dorbuošonūs atjaunuoja teatra tradicejis Baļtinovys pusē, popularizejūt latgaliskū vidi, latgalīšu volūdu, kas pīškir kotrai izruodei eipašu šarmu, ruodūt vīnkuoršu lauku cylvāku sirsneibu, labsirdeibu ar latgalīšu humora pīskaņu.
Itūgod tyka īsnāgti 106 pretendentu dasacejumi, kurūs izviertēja žurejis komiseja, tuos sastuovā īkļaunūt īprīškejūs godu bolvu sajiemiejus, medeju puorstuovus, bolvys reikuotuoju puorstuovus, latgaliskuos kulturys sabīdryskūs aktivistus i attīceigūs sferu daaicynuotūs ekspertus, kuru kasdīna nav saisteita ar latgaliskū kulturu. Pretendentus viertēja piec snāguma kvalitatis, aktivitatis vysa goda laikā, regionā, vaļstī voi plašuokā mārūgā raiseituos rezonansis, latgaliskuma i/voi Latgolys kulturys vierteibu nesšonys, pretendenta ilgtspiejis – ītekmis iz latgaliskuos kulturys procesim iz prīšku.
Ar vysu 30 bolvys nominantu sarokstu var īpasazeit ite: https://bonuks.lv/zynomi-bonuks-2023-nominanti/
“Boņuks 2023” nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprograma “Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreiba “Latgales reģiona attīstības aģentūra”, kai ari Leivuona, Ludzys, Preiļu, Kruoslovys nūvoda pošvaļdeibys i Rēzeknis piļsātys dūme. Par informativū atbolstu pasasokom Latvejis Televizejai, medejam “Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv”, Latvejis Radejis Latgolys studejai i Latvejis Sabīdryskūs medeju portalam LSM.lv.
Vaira par bolvu: http://bonuks.lv i http://latgalesgors.lv
