Latgalīšu kulturys goda bolvu "Boņuks 2023" ceremonejā par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā itūgod gūdynuos Kruoslovys kulturys styprū bolstu, ilggadeju kulturys darbinīku, aktivu Kruoslovys Romys katuoļu draudzis i Kruoslovys pūļu bīdreibys dzeivis organizatoru Jezupu (Jāzepu) Dobkeviču. Bolvys padūšonys ceremoneja nūtiks 2.martā Latgolys viestnīceibā GORS, tū varēs vērtīs Latvejis Televizejā 21.10 stuņdēs.
Jezupa Dobkeviča dorba myužs ir veļteits dzymtuo Latgolys nūvoda i vysvaira Kruoslovys pusis ļaudim. Piec pyrmuos dorba pīredzis Ondrupinis Tautys nomā, jis 40 godu (1978 – 2018) nūstruoduojs Kruoslovys pusē – organizejūt, vodūt pasuokumus, ryupejūtīs par Kruoslovys nūvoda muokslinīcyskūs kolektivu kasdīnys vajadzeibom i svātku nūtikšonom, veicūt apjūmeigu, emocionali sarežgeitu i cytim bīži viņ naradzamu dorbu. Kruoslovys nūvods ir vīta, kur Dvina puortūp Daugovā i sveicīņs „Lobs reits” atskaņ daudzuos volūduos – latvyski, latgaliski, pūliski, krīvyski, boltkrīvyski. Byudams pūļs, bīži gastejūt pi muotis bruoļa katuoļu draudzē, īsavuicejs ari latgalīšu volūdu, Jezups ir muocējs atrast kūpeigu volūdu ar vysim, jo skaitejs, ka taišni kultura i muokslys veidoj naradzamus tyltus iz mīru i cīnu sovā vydā. Vysprecizuokī vuordi, kas raksturoj Jezupa byuteibu, ir sirsneigums, laipneiba i mīlesteiba pret apleicejim cylvākim.
Jezups Dobkevičs ir veics aktivu sabīdryskū darbeibu, ilgus godus byudams Kruoslovys Romys katuoļu draudzis i ari Kruoslovys pūļu bīdreibys vaļdis prīšksādātuojs. Par nūzeimeigū veikumu kulturys jūmā Jezups Dobkevičs ir sajiems naskaitamus Latvejis Republikys Kulturys ministrejis atzineibys rokstus, bet 2005. godā – Pūlejis Republikys Zalta medaļu “Par montuojuma saglobuošonu”.
Itūšaļt Jezupa golvonuos ryupis ir par juo saimi – sīvu, dāla Juoņa i meitys Kristīnis saimem i mozbārnim, kas vosorys pavoda sova vactāva sātā Kruoslovys pusē. Da ituo Latgalīšu kulturys goda bolvā „Boņuks“ par īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā gūdynuoti gruomotu izdeviejs Juoņs Elksnis, dzejnīks i literaturzynuotnīks Osvalds Kravaļs, sabīdryskais darbinīks, Latgalīšu rakstnīceibys muzeja vadeituojs Pīteris Luocs, dzejnīks, folklorists i sabīdryskais darbinīks Ontons Slišāns, radejis raidejuma „Latgolys vuords“ veiduotuojs Bronislavs Spridzāns, etnografiskuo ansambļa „Rikova“ ilggadejuo vadeituoja Janīna Mičule, Atašīnis etnografiskuo ansambļa „Vīraksne“ vadeituoja Valentīna Mičule, kordirigente Terēze Broka, žurnaliste, žurnala „Katōļu Dzeive“ redaktore Maruta Latkovska, katuoļu prāvests, kulturviesturnīks i sabīdryskais darbinīks Alberts Budže, kordirigenti i pedagogi Antonina i Vitolds Milaševiči, školuotuojs, publicists i literats Alberts Spuogis, volūdneica Lideja Leikuma, muokslinīks Osvalds Zvejsaļnīks, tieļnīks Indulis Folkmanis, keramiks Voldemārs Voguls, kordirigents Juoņs Gruduls i fotomuokslinīks Igors Pličs.
Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” pyrmū reizi tyka padūta 2009. godā, bet nu 2013. goda bolvu reikoj Latgolys viestnīceibys GORS komanda, sasadorbojūt ar bīdreibu “Partitūra”. “Boņuka 2023” nūtikšonu atbolsta Vaļsts kultūrkapitala fonda mierkprograma “Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreiba “Latgales reģiona attīstības aģentūra”, kai ari Leivuona, Ludzys, Preiļu, Kruoslovys nūvoda pošvaļdeibys i Rēzeknis piļsātys dūme. Par informativū atbolstu pasasokam Latvejis Televizejai, medejam “Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv”, Latvejis Radejis Latgolys studejai i Latvejis Sabīdryskūs medeju portalam LSM.lv.
“Boņuka 2023” ceremonejis vadeituoji byus bruoli Kozlovski - Oskars, Jurs, Juoņs i Muorteņš aba Kozmens – vaira zynomi kai humora šova “Četri brāļi” daleibnīki. Skateituojus kluotīnē i LTV1 translacejā prīcynuos veiru kors “Graidi”, “Laimas muzykanti”, apvīneiba “Sabia Music”, kapela “Bumburneicys”, “Latgalīšu reps”, “MARYSANA band”, MIKC “Latgolys muzykys i muokslys vydsškola” džeza apvīneiba “Sipisnīks ar madu”, JDK “Dziga” i VPDK “Dzimta”. Latgalīšu kulturys goda bolvys padūšonys ceremonejā tiks nūskaidruoti ari publikys simpatejis bolsuojuma bolvys – Žyka – sajiemiejs. Sovu simpateju kotru dīnu vari atbaļsteit Latvejis Sabīdryskūs medeju portalā LSM.lv, kurā bolsuošona nūtiks sadarbeibā ar latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv. Bolsuojums suocīs 16. februarī i byus da 29. februara.
Beletus iz “Boņuku 2023” var īsaguoduot i GORS, i “Biļešu Paradīze” beletu tierdznīceibys sistemuos škārsteiklā, i kasēs kluotīnē.
