13. septembrī Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē piedzīvota multimediālās operas pasticcio „Māja Mītelim” pirmizrāde, kas ir festivāla 10. Baroka mūzikas dienas Rēzeknē (BMD) kulminācijas brīdis.
Visu festivāla tematiku šogad caurvij Johana Sebastiana Baha pēdējā skolnieka Johana Gotfrīda Mīteļa personība. Opera pasticcio “Māja Mītelim” ir stāsts par izcilā komponista dzīvi 18. gadsimta Rīgā un viņa vietu, viņa “mājām” cilvēku apziņā šodien.
Uzvedums „Māja Mītelim” veidota kā opera pasticcio jeb „opera pastēte”. Šāds operas paveids radies tieši baroka laikā Itālijā un parasti apvieno dažādu komponistu skaņdarbu fragmenus. Rēzekniešu veidotā opera ir multimediāls uzvedums, kas nav opera tās šī brīža romantiskajā, bet gan pirmatnējā izpratnē – no vārda opus, kas ir „uzvedums” un „iedvesmas avots citiem”. Uzvedumā Johana Gotfrīda Mīteļa skaņdarbi satiekas ar diviem mūsdienu komponistiem, kas tieši iedvesmojušies no Mīteļa mūzikas: Cīrihē dzīvojoša vācieša Burkharda Kinclera oriģinālmūziku un Mīteļa solodziesmu mūsdienīgiem apdarinājumiem, šveicieša Vincenta Flikigera semplu kompozīcijas datoram, kā arī savu vietu operā atrod latgaliešu tautasdziesma.
Kā atzina komponists Burkhards Kinclers, Mīteļa mūziku viņš pirms šī darba nav zinājis. Zināms esot bijis vien fakts, ka Mītelis ir Baha pēdējais skolnieks. Bet, iepazīstoties tuvāk un gatavojoties operas uzvedumam, nācies secināt kā Mīteļa mūzika ir varbūt nedaudz savāda, bet reizē ļoti emocionāla, īpaša un eleganta. Pats komponists B. Kinclers savu uzveduma daļu veidojis divos veidos – oriģināldarbos, kas ir kā tilts no baroka laika uz mūsdienām un apdarinot Mīteļa dziesmas. Operas pasticcio uzvedumā iesaistītais komponists Vincents Flikigers sarunās pirms pirmizrādes stāstīja, ka savā darbā ar Mīteļa mūziku izmantojis hip hop mūzikas ietekmes un darba stilu – mūzika tapusi kā kolāža, kur oriģinālajiem ieskaņojumiem pievienota bungu un basu līnija. Abi komponisti, kas strādāja ar Mīteļa mūziku, pirms darba pie „Māja Mītelim” viens otru nepazina, taču, saliekot rezultātu kopā, nācies secināt, ka viss nostrādājis intuīcijas līmenī – radītā mūzika papildina viena otru. Jautāts par gala rezultātu, B. Kinclers priecājas un ir patīkami pārsteigts, ka tik īsā laikā, strādājot kopā mūziķiem, korim un komponistiem, ir panākts lielisks rezultāts, jo Mīteļa mūzika ir sarežģīta.
Baroka mūzikas dienu idejas autore, čelliste Ilze Grudule par Mīteli saka, ka viņš nav viennozīmīgi vērtējams, savulaik izpelnījies lielu kritiku, bet „Mītelis var patikt vai nepatikt, bet viņš ir! Mītelis ir tieši tāds, kādu Rīgai vajadzētu savu baroka komponistu.”
Tāpat kā nav zināma un laikmetu gaitā ir izzudusi J. G. Mīteļa kapavieta, arī viņa daiļrade vēl nav atradusi un ieņēmusi stabilu vietu Latvijas mūzikas ainavā, taču līdz ar šīm Baroka mūzikas dienām un Rēzeknes un Šveices mūziķu darbu Mītelis ir tuvāk savām „mājām” Latvijā.
Operā pasticcio “Māja Mītelim” uzstājas starptautisku atzinību guvuši senās mūzikas interpreti, kuri jau vairākkārt uzstājušies BMD koncertos. Opera veidota tieši festivālam, un tā ir “Kesselberg Ensemble” projekts, kas tapis sadarbībā ar Latgales vēstniecību GORS, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolu un Rēzeknes Tautas teātri un kas ir veltīts festivāla Baroka mūzikas dienas Rēzeknē un “Kesselberg Ensemble” 10 gadu jubilejai.
Mūzika: Johann Gottfried Müthel, Burkhard Kinzler, Vincent Flückiger
Uzveduma veidotāji un dalībnieki: Ilze Grudule - mākslinieciskā vadītāja, Māra Zaļaiskalns - režija, Marts Mihailovs – aktieris, video, Serdžo Adzolīni – baroka fagots, Aija Veismane – soprāns, Hugo Naessens – kontrtenors, Joost van der Linden – tenors, Raitis Grigalis – baritons, Kesselberg Ensemble (Bāzele, Šveice), Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas koris, vadītāja Anda Lipska, Ināra Apele - kostīmi, Daina Salmiņa – scenogrāfija, Ervīns Šaicāns – gaismas.
FOTO galerija skatāma ŠEIT
