Other

Satiksmes ierobežojumi 4.–6. maijā

19.04.2017 - 11:40

No 4. līdz 6. maijam Rēzeknē notiks vērienīgi pasākumi, kas būs veltīti Latvijas Republikas atjaunošanas gadadienai un Latgales kongresa simtgadei. Lai svētki noritētu veiksmīgi, autovadītājiem jāņem vērā satiksmes ierobežojumi.

Ceturtdien, 4. maijā Latvijas Republikas atjaunošanas dienai veltīta pasākuma Draudzības velobrauciens “Rēzeknes serpentīns” laikā no plkst. 9.00 līdz 10.30 satiksme tiks slēgta dalībnieku ierašanās un reģistrācijas vietā pie pieminekļa “Vienoti Latvijai”, no Atbrīvošanas alejas krustojuma ar Baznīcas ielu līdz Pulkveža Brieža ielas krustojumam. No plkst. 10.00 līdz 10.40 satiksme būs slēgta visa velobrauciena maršruta garumā šādos ielu posmos:

  • no pieminekļa “Vienoti Latvijai” pa Atbrīvošanas aleju līdz Stacijas ielai;
  • pa Stacijas ielu līdz Kr.Valdemāra ielai;
  • pa Kr.Valdemāra ielu līdz Zemnieku ielai;
  • pa Zemnieku ielu līdz 18.novembra ielai;
  • pa 18.novembra ielu līdz Raiņa ielai;
  • pa Raiņa ielu līdz Kultūras un atpūtas parkam.

Veiklas braukšanas sacensību laikā no plkst. 10.30 līdz 13.00 satiksme būs slēgta Raiņa ielā pie Kultūras un atpūtas parka (no 18. novembra līdz Kr.Valdemāra ielas krustojumam, ieskaitot).

No 4. maija plkst. 7.00 līdz 6. maija plkst. 12.00 pie Latgales vēstniecības GORS satiksme būs slēgta iebraukšanai visa veida transportlīdzekļiem, izņemot ar speciālām caurlaidēm, Pils ielas posmā no Atbrīvošanas alejas līdz iebraukšanai Latgales vēstniecības GORS stāvlaukumā.

Šajā laikā visa veida transportlīdzekļiem, izņemot ar speciālām caurlaidēm, būs aizliegts apstāties un stāvēt:

  • Baznīcas ielas posmā no Atbrīvošanas alejas līdz Dārzu ielai, tajā skaitā arī stāvlaukumā pie viesnīcas „Latgale” un stāvlaukumā gar parku;
  • Atbrīvošanas alejas labās ceļa puses posmā no Brāļu Skrindu ielas līdz Baznīcas ielai;
  • Atbrīvošanas alejas kreisās ceļa puses posmā no Brīvības/Latgales ielas līdz Pils ielai.

Piektdien, 5. maijā pirms Latgales kongresa simtgadei veltītā laukuma un pieminekļa atklāšanas ceremonijas no plkst. 7.00 līdz 10.00 apstāties un stāvēt aizliegts visa veida transportlīdzekļiem, izņemot ar speciālām caurlaidēm, sekojošos ielu posmos:

  • visā Latgales ielas garumā abās pusēs no Atbrīvošanas alejas līdz Ludzas/Kr.Barona ielas krustojumam;
  • Brīvības ielas abās pusēs posmā no Atbrīvošanas alejas līdz Brīvības ielai 11, tajā skaitā aizliegts apstāties un stāvēt stāvlaukumā Brīvības ielā 7 un 7A pie ēkām Nr.3, 3A, 3B;
  • Atbrīvošanas alejas abās pusēs posmā no Atbrīvošanas alejas 59 līdz namam Nr. 67.

No plkst. 10.00 līdz 12.00 Latgales kongresa simtgadei veltītā laukuma un pieminekļa atklāšanas ceremonijas un gājiena laikā satiksme būs slēgta iebraukšanai visa veida transportlīdzekļiem, izņemot ar speciālām caurlaidēm, šādos ielu posmos:

  • visā Latgales ielas garumā no Atbrīvošanas alejas līdz Ludzas/Kr.Barona ielai;
  • Brīvības ielas posmā no Brīvības ielas 11 līdz Atbrīvošanas alejai;
  • Atbrīvošanas alejas posmā no Atbrīvošanas alejas 59 līdz namam Nr. 67.

Satiksmes slēgšanas laikā iebraucot Rēzeknē no Daugavpils puses, apbraukšana paredzēta, nogriežoties no Atbrīvošanas alejas pa labi uz Varslavāna ielu, ievērojot ceļa zīmes Nr.732 “Apbraukšanas ceļa virziens” norādi, braucot līdz Kr.Barona ielai, kur, nogriežoties pa kreisi, ievērojot ceļa zīmes Nr.733 “Apbraukšanas ceļa virziens” norādi, jāturpina ceļš taisni līdz Ludzas ielai, braucot krustojumam pāri, ievērojot ceļa zīmes Nr.731 “Apbraukšanas ceļa virziens” norādi, jābrauc taisni līdz apļveida kustības krustojumam, no kura izbraukt, nogriežoties pa kreisi trešajā nobrauktuvē uz Zilupes ielu, braucot pa kuru taisni līdz apļveida kustības Ludzas un Stacijas ielas krustojumam, jānogriežas pa kreisi un, turpinot ceļu taisni pa Stacijas ielu, var tikt uz Atbrīvošanas aleju.

Iebraucot Rēzeknē pa Viļānu ielu, apbraukšana paredzēta, nogriežoties pa labi, ievērojot ceļa zīmes Nr.732 “Apbraukšanas ceļa virziens” norādi uz Ezera ielu, no kuras, nogriežoties pa kreisi, jāturpina ceļš pa Atbrīvošanas aleju līdz Varslavāna ielai un, nogriežoties no Atbrīvošanas alejas pa labi, uz Varslavāna ielu jāturpina ceļš iepriekš aprakstītajā maršrutā.

Lai izbrauktu no Rēzeknes centra Daugavpils virzienā, var izbraukt Rīgas virzienā un pa apvedceļu apbraukt pilsētu, vai pa Stacijas ielu braukt līdz Zilupes ielai, tad pa Ludzas ielu un Kr.Barona ielu līdz Varslavāna ielai, no kuras nogriežoties pa kreisi, uz Atbrīvošanas aleju turpināt ceļu Daugavpils virzienā.

No 5. maija plkst. 18.00 līdz 6. maija plkst. 11.00 satiksme būs slēgta pie Rēzeknes pilsētas Kultūras nama iebraukšanai visa veida transportlīdzekļiem, izņemot koncertgrupu mākslinieku transportlīdzekļus, šādos ielu posmos:

  • V.Seiles ielas posmā no Baznīcas ielas līdz Brāļu Skrindu ielai;
  • Brāļu Skrindu ielas posmā no Atbrīvošanas alejas līdz V.Seiles ielai.

Aicinām autovadītājus būt uzmanīgiem un saprotošiem. Svētku pasākumu programma, pasākumu norises vietas kartes, satiksmes kustības shēmas, informācija par stāvvietām atrodama Rēzeknes pilsētas mājaslapā TE.

Kases darba laiks Lieldienās

11.04.2017 - 11:32
Cienījamie apmeklētāji, rēzeknieši un pilsētas viesi! Informējam, ka Latgales vēstniecības GORS Informācijas centra–kases darba laiks Lieldienu laikā ir mainīts:
 
14. aprīlis SLĒGTS
15. aprīlis 12.00–16.00
16. aprīlis 16.00–20.00
17. aprīlis 14.00–18.00
 
Atgādinām, ka Lieldienu laikā būsiet mīļi gaidīti uz šādiem pasākumiem:
 
Lai saulains un svētīgs Lieldienu laiks!
 
 
 

Informācija pusmaratona dalībniekiem

05.04.2017 - 11:31
Noderīga informācija 7. un 8. aprīlī paredzētā skriešanas seriāla “BIGBANK Skrien Latvija 2017” 2. posma Rēzeknes pusmaratona apmeklētājiem, rēzekniešiem un pilsētas viesiem:
 
Pusmaratona informācijas centra un GORS Informācijas centra-kases darba laiks.
Pusmaratona informācijas centrs darbosies Latgales vēstniecības GORS Mazās zāles zonā (1. stāvā):
  • 7. aprīlī pusmaratona informācijas centrs būs atvērts no 11.00 līdz 22.00.
  • 8. aprīlī no 8.00 līdz 15.00.
Plašāka informācija par pusmarotonu un skrējienu secību atrodama te: http://bigbankskrienlatvija.lv/rezeknes-pusmaratons/
 
GORS Informācijas centra-kases darba laiks:
  • 7. aprīlī strādās kā ierasts – no 12.00 līdz 18.00
  • 8. aprīlī no 9.00 līdz 20.30.
Apmeklētāju ievērībai – 8. aprīlī no 8.00 līdz 15.00 ieeja Latgales vēstniecībā GORS tikai caur Mazās zāles ieeju.
 
Satiksmes ierobežojumi
7. aprīlī no 15.00 līdz 18.30 un 8. aprīlī no 9.00 līdz 15.00 Rēzeknē būs satiksmes ierobežojumi.
Lai atvieglotu piekļūšanu izvēlētājiem galamērķiem, aicinām pirms tam iepazīties ar satiksmes ierobežojumiem:
 
7. aprīlī tiks slēgta satiksme Pils ielā no Atbrīvošanas alejas līdz Viļānu ielai.
 
8. aprīlī tiks slēgta satiksme:
  • Brāļu Skrindu ielā posmā starp Dārzu ielu un V. Seiles ielu,
  • V. Seiles ielā posmā no Brāļu Skrindu ielas līdz N. Rancāna ielai,
  • N. Rancāna ielā posmā no starp V. Seiles ielu un Bērzpils ielu,
  • Rīgas ielā posmā starp N. Rancāna ielu un 18. novembra ielu,
  • Stacijas ielā posmā starp Dzelzceļnieku ielu un Atbrīvošanas aleju,
  • Pils ielā posmā no Dārzu ielas līdz Viļānu ielai,
  • Atbrīvošanas alejā no Pils ielas līdz Baznīcas ielai,
  • Viļānu iela posmā no Pils ielas līdz Viļānu ielai Nr. 46 no plkst. 10.30 līdz plkst. 13.00.
Kā arī 8. aprīlī no 9.00 līdz 15.00 daļēji slēgta:
  • Rīgas ielā posmā starp 18. novembra ielu un Dzelzceļnieku ielu (satiksme šajā posmā būs tikai virzienā no Dzelzceļnieku ielas uz 18. novembra ielu),
  • Dzelzceļnieku ielā posmā starp Rīgas ielu un Stacijas ielu (satiksme šajā posmā būs tikai virzienā no Stacijas ielas uz Rīgas ielu),
  • Atbrīvošanas alejā posmā starp Lubānas ielu un Baznīcas ielu (satiksme šajā posmā būs tikai virzienā no Pils ielas uz Lubānas ielu),
  • Brīvības ielā posmā no Viļānu ielas līdz Atbrīvošanas alejas krustojumam (no plkst. 10.30 līdz 13.00),
  • Satiksme pa Atbrīvošanas aleju uz veikalu “Rimi” tikai no Latgales ielas puses un atpakaļ.
 
Stāvvietas
Satiksmes ierobežojumu laikā 7. aprīlī no 15.00 līdz 18.30 un 8. aprīlī no 9.00 līdz 15.00 ar auto būs ierobežota iespēja nokļūt pie Latgales vēstniecības GORS un izmantot koncertzāles stāvlaukumu. Aicinām GORS apmeklētājus šajā laikā izmantot citas tuvējās auto novietošanas iespējas Rēzeknē:
  • 7. aprīlī: stāvlaukumu pie Kultūras nama Brāļu Skrindu ielā, īslaicīgai auto novietošanai stāvlaukumu pie veikala “Rimi” Galdnieku ielā vai stāvlaukumu pie universālveikala “Rēzekne”.
  • 8. aprīlī īslaicīgai auto novietošanai stāvlaukumu pie veikala “Rimi” Galdnieku ielā, stāvlaukumu pie universālveikala “Rēzekne” vai citur.
 
Pasākumi
Pusmaratona laikā aicinām apmeklēt kādu no Latgales vēstniecībā GORS notiekošajiem pasākumiem:
  • 7. aprīlī 18.00 kinoteātrī “Silverscreen” notiks aizraujošās dokumentālās filmas “Atbrīvošanas diena” Rēzeknes pirmizrāde un tikšanās ar filmēšanas komandas pārstāvjiem. Plašāk te: http://www.latgalesgors.lv/lv/atbrivosanas-diena-piedzivojumu-dokumentala-filma
  • 8. aprīlī 18.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē viesosies Dailes teātris ar vairākas “Spēlmaņu nakts” balvas un nominācijas saņēmušo izrādi “Equus”, kurā galvenajā lomā ir skatītāju mīlētais un kritiķu atzītais aktieris Dainis Grūbe. Plašāk te: http://www.latgalesgors.lv/lv/equus-dailes-teatra-viesizrade
  • pakavējoties Rēzeknē nedaudz ilgāk, 9. aprīlī 16.00 baudīt franču pavasara noskaņas Rēzeknes kamerorķestra un vijolnieces Olīvijas Šteindleres (Francija) koncertu. Plašāk te: http://www.latgalesgors.lv/lv/francu-pavasaris-rezeknes-kamerorkestris
  • Uzrādot pusmaratona dalībnieka reģistrācijas numuru, 8. un 9. aprīļa pasākumu apmeklēšanai atlaides – “Equus” ar 10% atlaidi, “Franču pavasaris” ar 30% atlaidi.
 
Saziņai par ēdināšanas, naktsmītņu un atpūtas iespējām Rēzeknē – Rēzeknes pilsētas TIC +371 64622222, +371 26332249, tacrezekne [at] gmail.com Plašāk te: http://www.rezekne.lv/index.php?id=89&L=0
 

Kultūras notikumi aprīlī

31.03.2017 - 15:59
Aprīlis Latgales vēstniecībā GORS sāks Latvijas simtgades gaidīšanu – izskanēs koncertcikla „Latvijas gredzens” pirmā koncertizrāde „Latgales gredzens”, atjaunojumu piedzīvos izrāde „Francis”, tāpat pirmo reizi Latvijā skanēs ziemeļu mūzikas projekta „Yggdrasil” koncerts, Rēzeknes kamerorķestris iespēlēs Latgales pavasari Francijas noskaņās, gaidāma „Pekinas dejas teātra” viesošanās un citi notikumi. 
 
Līdz 29. maijam Mākslas galerija, bezmaksas
Savā personālizstādē „Latgales rapsodija” tēlnieks turpina apmierināt interesi par materiālās un nemateriālās pasaules attiecībām, kā arī attīsta savu tēlniecības valodu un kopj radošo rokrakstu. Šoreiz par materiālu darbu tēliem pieteicās Latgales daba, cilvēki, vēsture, tās unikālā garīgā telpa. Kaut neesmu ar Latgali nav saistīts ne ģenētiski, ne konfesionāli, tēlnieks ļoti asi uztver garīgās enerģijas impulsus, kas nāk no šīs zemes. Tēlnieks par šo izstādi saņēma Latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks 2015” nominācijā „Gada sniegums vizuālajā mākslā”.
 
Sestdiena, 1. aprīlis 19.00, Lielā zāle 8,00–25,00 €
Koncerttūres programmā iekļautas oriģinālkompozīcijas no jaunā dziesmu albuma, kurā skan desmit dziesmas ar latviešu dzejnieku Jāņa Petera un Kārļa Vērdiņa vārdiem, kurām mūziku sarakstījis franču ģitārspēles virtuozs un viens no labākajiem „manuš” (manouch) stila ģitāristiem pasaulē Sebastjens Žinjo (Sebastien Giniaux).
 
Svētdiena, 2. aprīlis 17.00, Lielā zāle 10,00–15,00 €
Pasaules mūzikas projekts, kurā apvienojušies mūziķi no Fēru salām, Hanti-Mansu apgabala Krievijā, Latvijas un Igaunijas. Mūziķu iedvesmas avots ir vairāku aiz Ziemeļu polārā loka dzīvojošu tautu kultūra – Grenlandē, ZR Kanādā un Aleutu salās dzīvojošie eskimosi, tāpat sāmi, fērieši un jakuti. Lielākā koncertprogrammas daļa ir balstīta Ziemeļrietumsibīrijas hanti kultūrā, kuru spoži pārstāv Vera Kondratjeva.
 
Trešdiena, 5. aprīlis 19.00, Lielā zāle 8,00–20,00 €
Mūzikas un tēlotājmākslas savijums ir spilgts, krāšņs un neordinārs notikums. Argishty kopā ar ebru mākslinieci Olgu Kaurovu mums piedāvā unikālu, savā ziņā pirmo divu dinamisku stāvokļu – Visuma mūzikas un Ūdens stihijas – sintēzi. Harizmātiskā mūziķa sniegumā armēņu duduka skaņas plūst samtaini, bet ūdens iegūst krāsas. Tas, bez kā nav iespējama dzīvība, kļūst par dabisku audeklu, uz kura top neatkārtojamas, dinamiskas ainavas.
 
Sestdiena, 8. aprīlis 18.00, Lielā zāle 7,00–15,00 €
Pītera Šefera drāmas „Equus" (1973) pamatā ir kāda baisa reālās dzīves epizode, kuru viņam izstāstījis draugs. Taču lugā autors rada pats savu versiju, kas varētu būt izraisījis šos notikumus. Jaunajam Alanam Dieva vietā ir Zirgs. Equus. Mīlētāju maigums, kairinoša muskuļu deja, salda sviedru smarža un traukšanās pilnos auļos pusnaktī. Patoloģisks valdzinājums, seksuāla apsēstība, dievišķa pielūgsme un rituāls upuris. Bet dievi ir greizsirdīgi un atriebīgi. Equus Tēva, Equus Dēla un Equus Svētā gara vārdā. Režisore - Laura Groza-Ķibere.
 
Svētdiena, 9. aprīlis 16.00, Lielā zāle 5,00–10,00 €
Rēzeknes kamerorķestra vārds šobrīd vairs komentārus neprasa. Diriģenta Jāņa Stafecka vadītais kolektīvs, kurā apvienojušies Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas audzēkņi, absolventi un Latvijas labāko orķestru mūziķi, ar sniegumu un koncertos jaušamo enerģiju izpelnījies atzinīgus vārdus gan no klausītājiem, gan mūzikas profesionāļiem. Nu jau par tradīciju varētu saukt arī kamerorķestra svētdienas vakaru koncertus – šoreiz aprīļa sākumā izdzīvosim franču pavasari mūzikā, izskanot Žorža Bizē, Kamila Sensānsa, Morisa Ravēla un citu franču komponistu skaņdarbiem. Soliste – franču vijolniece Olivia Steindler.
 
Pirmdiena, 10. aprīlis 18.00, Mazā zāle 5,00–7,00 €
Izrāde būs ceļojums Imanta Ziedoņa fantastiskajā pasaku pasaulē, kur šķietami parasti priekšmeti iegūst spilgtus raksturus un iekuļas dažādās negaidītās dēkas. Izrāde tiks veidota objektu un leļļu teātra estētikā. Pogas, zobu birstes, uzpirksteņi un vēl daudzi citi priekšmeti aktieru rokās kļūs par izrādes varoņiem, aicinot mazo un lielo skatītāju iedarbināt arī savu izdomu un palūkoties uz lietām vērīgāk. Režisors: Ģirts Šolis. Izrādi piedāvā: Bērnu un jauniešu teātris „Šmulītis”.
 
Svētdiena, 16. aprīlis 18.00, Mazā zāle 12,00–15,00 €
Džons Elliots (John Elliott) ir amerikāņu diziedātājs, mūziķis un producents. Savu karjeru Džons iesāka 2001. gadā Holivudā, strauji iegūstot slavu un jau pēc dažiem gadiem tūres ietvaros apceļojot visu ASV. Viņa mūzika dzirdama tādos plaši pazīstamos amerikāņu seriālos, kā „Grey's Anatomy” un „Californication”.
 
Pirmdiena, 17. aprīlis 16.00, Lielā zāle Ieeja pasākumā par ziedojumiem
25 gadu laikā Kora skolas audzēkņi ir piedalījušies un guvuši uzvaras Latgales, Latvijas un starptautiskajos konkursos, daudzi skolas absolventi ir turpinājuši izglītību mūzikas vidusskolās, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. 3 absolventes savā skolā jau atgriezušās kā skolotājas. Jubilejas koncertā skanēs vokālā, klavieru un ērģeļmūzika, ko izpildīs skolas audzēkņi un absolventi.
 
Sestdiena, 22. aprīlis 14.00 un 18.00, Lielā zāle 5,00–13,00 €
Svinot Latvijas simtgadi, svētki sāksies Latgalē, kur 2017. gadā tiks godināti 100 gadi kopš vēsturiskā Latgales kongresa. 22. aprīlī Rēzekne būs pirmā vieta, kurā izskanēs Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja Sigvarda Kļavas izlolotā iecere – koncertcikls „Latvijas gredzens”. Tradicionālā mūzika un garīgie dziedājumi, tautas dziesma un Svētie Raksti, etnomūziķi un priesteri, dzīvās balsis un arhīvu ieraksti…
 
Svētdiena, 23. aprīlis 18.00, Lielā zāle 10,00–15,00 €
Jau par tradīciju Latgales vēstniecībā GORS ir kļuvusi kāda no Starptautiskā Baltijas baleta festivāla izrādēm. Šogad Rēzeknē piedzīvosim Pekinas Dejas teātra (Beijing Dance Theater) no Ķīnas deju priekšnesumu, kurā būs skatāmi 3 deju viencēlieni: „Lakstīgala un roze” (Nightingale and the Rose), „Inde” (Poison) un „Atvadas, ēnas” (Farewell, Shadows).
 
Ceturtdiena, 27. aprīlis 11.00–19.00, 1. stāva Semināru zāle bezmaksas
Simboliski iezīmējot Latgales kongresa simtgades atceri tieši vēsturiskajā kongresa dienā, GORS aicina uz Latgales kultūrvēsturei veltītu dokumentālo filmu maratonu. Filmu programmā būs skatāmas filmas par Antonu Kūkoju, Antonu Rupaini, Jāni Klīdzēju, brāļiem Varslavāniem, pieminekli „Vienoti Latvijai” un citas filmas.
 
Ceturtdiena, 27. aprīlis 15.00, Lielā zāle 3,00 €
Literāri muzikālajā uzvedumā „Francis” tiks atklātas garīdznieka, literāta, valstsvīra un sabiedriskā darbinieka Franča Trasuna dzīves un darba lapaspuses. Uzvedumā piedalās aktieri Oskars Lustiks, Aldis Leidums, Ināra Apele un Imants Spīčs, deju kopas „Dziga” dejotāji, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas jauktais koris Andas Lipskas vadībā un citi. Uzveduma autori – režisore Māra Zaļaiskalns, dzejniece Anna Rancāne, muzikālā konsultante Ilona Rupaine, telpa un tērpi Ināra Apele u. c.
 
Īsfilmas „Pyrmī osni. Lauleibys” pirmizrāde
Ceturtdiena, 27. aprīlis 19.00, Mazā zāle bezmaksas
„Pyrmī osni” ir īsfilmu cikls, kas skaidro vēsturiskos notikumus ceļā uz Latvijas valsti. Pērn pirmizrādi piedzīvojušās īsfilmas „Gambits 1917” turpinājums „Lauleibys” vēsta par notikumiem Latgales kongresā 1917. gada aprīlī Rēzeknē. Inscinējumi par vēsturisko notikumu gaitu mīsies ar ekspertu skaidrojumiem. Filmā tiks inscinētas ainas par to, kas notika pirms viesnīcā „Diāna” ieradās kongresa delegāti, notikumi pēc Franča Kempa un viņa atbalstītāju aiziešanas no kongresa un citas. Abu Franču lomās iejutušos aktieri Kristaps Rasims (Francis Kemps) un Mārtiņš Egliens (Francis Trasuns). Īsfilmu „Lauleibys” veido radošā grupa: režisori Inese Mičule un Dainis Platacis, scenārija autori Valentīns Lukaševičs un Oskars Orlovs, operators Sergejs Čakāns, mūzikas autors Arnis Slobožaņins. Idejas autori un īstenotāji – Arnis Slobožaņins un Andris Slišāns.
 
Sestdiena, 29. aprīlīs 18.00, Lielā zāle 12,00–20,00 €
„Tas būs skaists un krāšņs koncerts, kurā labs garastāvoklis un pozitīvas emocijas garantētas!” sola Baiba, piebilstot: „Šajā koncertā ar dziesmu spēles elementiem uz skatuves satiksies lieliska komanda – Uldis, Normunds, es un tērpu māksliniece Elita Patmalniece, kā arī daudzi pazīstami dziedātāji un Latvijas lielāko teātru aktieri. Galvenā vēlme: lai ikviens šo vakaru varētu pavadīt ģimenes lokā vai kopā ar draugiem, klausoties un izdziedot sirdij tuvas un mīļas dziesmas.
 
Svētdiena, 30. aprīlis 18.00, Lielā zāle 15,00–25,00 €
Grupas „Galaktika” jaunā albuma prezentācijas koncerts. Koncertā piedalās „Galaktika”, brāļi Puncuļi, Dainis Skutelis, Rēzeknes Zaļo pakalnu koris, Oranžā kora meitenes, grupa „Ginc un Es”, grupa „Baltie lāči”, grupa „Dzeguzīte", Ingrīda Balode, Ieva Grēvele.
 

Pirmo reizi Latvijā projekts YGGDRASIL

28.03.2017 - 13:48

2. aprīlī 17.00 Latgales vēstniecībā GORS ar pirmo un pagaidām vienīgo koncertu Latvijā uzstāsies etnodžeza projekts “Yggdrasil”, atskaņojot koncertprogramma “Lipet Ei / Seven Brothers”, kurā apvienojušies hanti kultūru pārstāvošā dziedātāja Vera Kondratjeva, Fēru salu ievērojamākais komponists Kristians Blaks un citi profesionāli mūziķi no Latvijas un Igaunijas.

Etnodžeza mūzikas projekta “Yggdrasil” idejas autors ir Kristians Blaks (Kristian Blak) – projekta dibinātājs, pianists un komponists, kurš dzimis Dānijā, bet kopš septiņdesmito gadu vidus dzīvo Dānijai piederošajās Fēru salās, kļūstot par visu laiku ievērojamāko Fēru salu mūziķi. Blaks, kurš ir arī izdevniecības “Tutl Records” vadītājs un populārā festivāla “Summartónar” mākslinieciskais vadītājs, iedvesmu saviem darbiem rod tieši ziemeļu tautu kultūrā un mūzikā. Projektu “Yggdrasil”, kura nosaukums ziemeļu mitoloģijā nozīmē “Pasaules koks”, Blaks izveidoja jau 1981. gadā un tā sastāvos allaž ir piedalījušies daudzu ziemeļu valstu mūziķi. Projekts spēlē dažāda stila mūziku – no brīvā džeza līdz klasikai, bet mūzikas emociju gammā izdzīvo gan humoru un skaistumu, gan katastrofas un sabrukumu. Līdz ar gadu gaitā mainīgi plūstošo projekta sastāvu, tam līdzi mainās arī skanējums, bet vienmēr saglabājot profesionalitāti un ziemeļu skaņu, kā arī tieši “Yggdrasil” raksturīgo unikalitāti citu muzikālo apvienību vidū.

2016. gadā iznāca projekta jaunākais albums “Lipet Ei” (Seven Brothers), kura mūziķu iedvesmas avots ir vairāku aiz Ziemeļu polārā loka dzīvojošu tautu kultūra – Grenlandē, ZR Kanādā un Aleutu salās dzīvojošie eskimosi, tāpat sāmi, fērieši un jakuti. Lielākā koncertprogrammas daļa ir balstīta Ziemeļrietumsibīrijas hanti kultūrā, kuru spoži pārstāv dziedātāja Vera Kondratjeva. Hanti kultūras aktīvā pārstāve un dziedātāja Vera Kondratjeva un Kristians Blaks satikās 2015. gadā un kopš tā laika ierakstījuši ne vien kopīgu albumu, bet snieguši vairāk nekā 10 koncertus Fēru salās, Krievijā, Igaunijā un nu arī pirmo reizi Latvijā.

Latgales vēstniecībā GORS gaidāmajā koncertā projekta “Yggdrasil” sastāvā uzstāsies: Vera Kondratjeva (balss, Krievija), Kristian Blak (taustiņinstrumenti, balss, Fēru salas), Artis Orubs (sitaminstrumenti, Latvija), Villu Veski (saksofons, Igaunija) un Ain Agan (ģitāra, Igaunija).

Biļetes uz 2. aprīļa koncertu nopērkamas Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze“ biļešu kasēs, kā arī http://latgalesgors.lv. Biļešu cena 10,00–15,00 €. Latgales vēstniecības GORS Kultūras vēstnieku programmas dalībniekiem 10 % atlaide. 

Atklāts koncertcikls LATVIJAS GREDZENS

15.03.2017 - 17:51
14. martā Spīķeru koncertzālē tika atklāts vērienīgais Latvijas valsts simtgades projekts "Latvijas gredzens", kas ietver četrus koncertuzvedums, kuri norisināsies visos Latvijas reģionos. Klātesošie varēja vērot unikālo Latgales muzikantu un priesteru, kā arī Latvijas Radio kora mijiedarbību "Latgales gredzena" koncertizrādes "Rakstiem un skaņai" mēģinājumā.
 
Pirmizrāde koncertizrādei "Rakstiem un skaņai" 22. aprīlī Latgales vēstniecībā "Gors". "Kurzemes gredzens" izskanēs lielkoncertā "Pūt, vējiņi", "Vidzemes gredzens" realizēsies muzikālā izstādē "Kalns uz augšu ies", savukārt "Zemgales gredzens" savu identitāti izpaudīs kino koncertā "Vēstures palos".
 
“Koncertu cikls "Latvijas gredzens" ir unikāla dāvana Latvijas valsts simtgadē. Sigvards Kļava apvienojis izcilas, radošas personības, aicinot drosmīgi izmantot dažādus mākslas veidus - akadēmisko mūziku, folkloru, vizuālo mākslu un video, kas papildinās skaņdarbus. Plašo programmu ieskandināsim izdziedot Latgales stāstu un noslēgsim ar Zemgales auglīgās zemes skanējumu. Projekts ir arī labs piemērs mecenātu iesaistei, tas tapis ar Borisa un Ināras Teterevu līdzfinansējumu. Turklāt, pateicoties abiem mecenātiem, Latvijas iedzīvotājus valsts simtgades noslēgumā gaida vēl lielāka dāvana – 2021. gadā durvis vērs laikmetīgās mākslas muzejs,” akcentēja kultūras ministre Dace Melbārde.
 
Projekta organizētāja VSIA "Latvijas Koncerti" valdes loceklis Guntars Ķirsis atzīst: "Tas, ko es gribu uzsvērt ir tieši Sigvarda Kļavas kā šīs idejas autora milzīgais pienesums. Tas ir pats svarīgākais, jo viss pārējais, nauda, tehnika, administrācija, protams, ir svarīga, bet, ja nav idejas, pārējam visam nav nekādas vērtības. Es ļoti pateicos visiem novados esošajiem cilvēkiem ar ko sadarbojamies, jo bez jūsu atbalsta tas nebūtu iespējams."
 
Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja, diriģenta Sigvarda Kļavas lolotā ideja ir četros konceptuāli atšķirīgos gredzenos – koncertuzvedumos izcelt un parādīt katra Latvijas novada īpatnības, bagātības un enerģiju caur nācijai dārgāko – vietējo cilvēku skatupunktu. Latgales unikālais kultūras mantojums ar tās fenomenu – tradicionālo muzicēšanu, Kurzemes jūras spēka caurstrāvošanās cilvēku ikdienībā, Vidzemes nacionālā stīga un simboliskā patriotisma telpa un Zemgale kā apvāršņa plašums, kurā satiekas dvēseļu upītes.
 
Koncertuzvedumu cikls sāksies ar Latgalei veltīto koncertizrādi "Rakstiem un skaņai", kura pirmizrāde 22. aprīlī notiks Rēzeknē. Tajā savijas tautas dziesma un Svētie Raksti, piedalās etnomūziķi un priesteri, dzīvās balsis un arhīvu ieraksti. Koncertizrādes pamatā ir latgaliešu literāta, grāmatnieka un ievērojamākā Latgales rokraksta grāmatniecības pārstāvja Andriva Jūrdža ar roku rakstītā Kalendāra fragmenti. Sigvards Kļava par savu lolojumu uzsver: "Es nebeidzu apbrīnot mūsu nāciju, es nebeidzu apbrīnot mūsu tautu! Tās akas ir tik dziļas, tik dzīvi apliecinošs ir tas ūdens, no kura mēs spējam padzerties. (..) Tad, kad šos četrus novadus mēs saliktu kopā, varbūt tā aina izskatītos pat  daudz skaistāka nekā mēs šeit Rīgā, visi sēžot, to sajūtam."
 
Ideja divu gadu laikā realizēsies 16 koncertuzvedumos. Katrs no tiem cikliski tiks izrādīts četrās Latvijas koncertzālēs - Latgales vēstniecībā "Gors", koncertzālē "Cēsis", Jelgavas Kultūras namā un Liepājas koncertzālē ''Lielais dzintars". Piedaloties Latvijas Radio korim, katra novada gredzenu veidos cita mākslinieciskā un radošā komanda: Inese Mičule, Reinis Suhanovs, Roberts Rubīns, Māris Sirmais, Inese Zandere, Katrīna Neiburga, Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics, Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Latvijas Radio bigbends, Liepājas Simfoniskais orķestris un citi.
 
No 1. aprīļa ar projekta norisi un aktualitātēm varēs iepazīties latvijasgredzens.lv.
 
Projektu "Latvijas gredzens" īsteno VSIA "Latvijas Koncerti", sadarbojoties ar Latvijas Kultūras ministriju un Borisa un Ināras Teterevu fondu, Valsts kultūrkapitāla fondu, Latgales vēstniecību "Gors", Rēzeknes pilsētu, koncertzāli "Cēsis", Jelgavas pilsētu, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādi "Kultūra", Liepājas koncertzāli "Lielais dzintars".
 

Visa Eiropa vienā koncertā

10.03.2017 - 18:42
18. martā 17.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē vienā koncertā krāšņos priekšnesumos Tautas deju ansamblis “Zelta sietiņš” izdejos un bērnu popgrupa “Momo” izdziedās visu 28 Eiropas Savienības dalībvalstu dziesmas un dejas.
 
Latvija Eiropas Savienībā (ES) ir kopš 2004. gada 1. maija, bet bieži vien par citām ES dalībvalstīm zināms diezgan maz, tādēļ, lai iepazītu visu ES dalībvalstu dziesmas un dejas vienā vakarā, uz satikšanos aicina vairāk nekā 150 Rīgas Tautas deju ansamblis “Zelta sietiņš” (vadītāja Baiba Šteina) dejotāju un bērnu popgrupas “Momo” (vadītāja Dagnija Kravale) dziedātāju. Koncertā “Latvijas bērni izdejo un izdzied Eiropu” apmeklētāji redzēs gan cēlās un svinīgās latviešu un igauņu dejas, gan draiskās čehu un franču rotaļdejas, ugunīgā spāņu hota mīsies ar sprigano itāļu tarantellu, bet nedzirdētās dziesmās varēs iepazīt Maltas salu un Luksemburgu.
 
Par gaidāmo koncertu un tā ideju ansambļa “Zelta sietiņš” vadītāja Baiba Šteina saka: “Dejotāji un dziedātāji savus priekšnesumus apgūst ar lielu entuziasmu un degsmi, daudzās no valstīm viņi piedalījušies starptautiskos festivālos. “Zelta Sietiņš” savas pastāvēšanas jau gandrīz 60 gados kopš Latvijas neatkarības atgūšanas viesojies vairāk nekā 50 pasaules valstīs. Tiek kopta tradīcija no katras valsts atvest tās deju. Līdzīgi darbojas arī dziedātāji. Tā ir uzkrāts krietns deju un dziesmu pūrs, ko rādīt tautās. Tomēr ir arī Eiropas valstis, kur vēl nav būts. Tā šajā koncertā pirmuzvedums būs īru dejai.”
 
Koncerta vadīšana uzticēta atraktīvajiem bijušajiem dejotājiem – aktrisei Annai Šteinai un TV raidījuma “Gudrs un vēl gudrāks” vadītājam Kasparam Ozoliņam. Arī koncerta apmeklētāji pirms nākšanas uz koncertu aicināti izzināt Eiropas Savienību, tās rašanos, simbolus, moto vairāk, lai zinātu atbildes uz koncerta vadītāju jautājumiem un nelaistu garām iespēju tikt pie dažādām balvām.
 
Lielākais Latvijas bērnu deju ansamblis "Zelta sietiņš" dibināts 1958. gadā. Teju 60 pastāvēšanas gadu laikā, saglabājot dzīvespriecīgu garu, ansamblī nomainījušās daudzas dejotāju paaudzes. Šobrīd ansamblī dejo ap 300 zēnu un meiteņu vecumā no 3 līdz 18 gadiem. "Zelta sietiņš" ir guvis atzinību gan Latvijā, gan ārvalstīs. Bez piedalīšanās tradicionālajos Dziesmu un deju svētkos, ik gadus ansamblis sniedz ap 100 koncertu Latvijā, kā arī veido dažādus iestudējumus.
 
Bērnu vokālais ansamblis/popgrupa “Momo” dibināts 1991. gada oktobrī. Tajā darbojas bērni no 2,5 līdz 14 gadu vecumam, attīstot ne vien vokālās dziedāšanas, ritmikas, skatuves kustības un aktiermākslas prasmes un talantus, bet arī veidojot dažādas koncertprogrammas. Grupa sadarbojusies ar komponistiem Silviju Silavu, Valdi Zilveri, Atvaru Sirmo, Jāni Lūsēnu, Zigmaru Liepiņu,  Anitu Rezevsku, dziedātājiem Laimi Rācenāju, Ievu Akurāteri, Chilly, Cash, kā arī mūziķiem Aivaru Hermani, brāļiem Raimondu un Oskaru Petrauskiem, Ainaru Virgu, Ēriku Balodi un citiem.
 
Koncertuzvedums “Latvijas bērni izdejo un izdzied Eiropu” tapis ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu.
 
Biļetes sarūpējamas Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” biļešu sistēmās, cena 3,00–5,00 €. 
 
 

Kultūras notikumi martā

02.03.2017 - 14:51
Marts Latgales vēstniecībā GORS sāksies ar gaidīto Jaunā Rīgas teātra viesizrādi, bet noslēgsies ar kamerorķestra „Sinfonietta Rīga”, diriģenta Tomasa Zanderlinga un pianista Nika van Blosa izspēlētajiem Mocarta un Bēthovena skaņdarbiem. Tāpat martā gaidāma operetes „Jautrā atraitne” izrāde, Lindas Leen jaunā albuma koncerts, grupas „Melo-M” un dziedātāja Grigorija Ļepsa koncerti. 
 
Sestdiena, 4. marts 17.00, Lielā zāle 12,00–25,00 €
Padomju literatūras klasika – no Odesas nākušo Iļjas Ilfa (Fainzilberga) un Jevgeņija Petrova (Katajeva) romāns „Divpadsmit krēsli” ir asprātīgs un ironisks, satīrisks un parodisks laikmeta spogulis, kultūrvēsturiska liecība par padomju valsti sociālisma sākumposmā un Jaunās ekonomiskās politikas laikā. Lomās: A. Keišs, K. Znotiņš vai G. Āboliņš, Ģ. Krūmiņš, B. Broka, G. Zariņa, S. Kļaviņa, E. Kļaviņa, J. Čivžele, V. Daudziņš, J. Isajevs, I. Krasts, V. Piņķis, R. Razuma, E. Samītis, A. Strods. Režisors, scenogrāfs – Alvis Hermanis.
 
Trešdiena, 8. marts 18.00, Lielā zāle 10,00–25,00 €
Jauns puisis iemīlēja skaistu meiteni, un viņi būtu dzīvojuši laimīgi kopā, taču jauneklis bija no bagātas ģimenes, bet viņa izredzētā – vienkārša zemnieku meitene. Jaunekļa vecāki bija pret viņu laulībām. Bet visiem par pārsteigumu meitene ņēma un apprecēja tās zemes bagātāko cilvēku. Pagāja gadi, un… Bagātā atraitne meklē sev jaunu vīru. Šī izrāde ir par mīlestību, kas svarīgāka par visu, par otro iespēju. Par to, ka tikai mīlestība var glābt valsti no bankrota un pasauli no jauna neprāta.
 
Sestdiena, 11. marts 20.00, Lielā zāle 20,00 €–30,00 €
Dziedātāja un mūzikas autore Lindas Leen atgriežas ar pirmo singlu „Beyond Velvet Skin” no 2017. gada 11. janvārī gaidāmā  trešā autordziesmu solo albuma „Digital Church”. Par dziesmu Linda stāsta: „Tā ir vienlaicīgi eiforiska ļaušanās jutekliskiem impulsiem un jautājums - kas slēpjas aiz fasādes, laipojot starp padošanos instinktu varai un vēlmi tapt patiesi ieraudzītam dziļāk, iekšpus čaulai.”
 
Otrdiena, 14. marts 18.00, Lielā zāle 10,00–18,00 €
Kopā ar bērniem fiksiki mēģinās saprast cirka brīnumus, vilkt trušus ārā no hūtes, mācisies žonglēt un paradīt brīnumtrikus! Izrāde būs pilna ar spēlēm, fiksidziesmiņām un fiksidējām! Katrs bērns tiks ievilkts Fiksi-Cirka brīnumainājā pasaulē un saņems milzum daudz prieka!
 
Sestdiena, 18. marts 17.00, Lielā zāle 3,00–5,00 €
GORS Lielā zāle kļūs par iespēju viena koncerta laikā apceļot 27 Eiropas valstis, uz kurām dejiskā un muzikālā ceļojumā vedīs TDA „Zelta sietiņš” dejotāji (mākslinieciskā vadītāja Baiba Šteina) un vokālais ansamblis „Momo” (mākslinieciskā vadītāja Dagnija Kravale). Ceļojumā ar bērniem uz Austriju, Beļģiju, Franciju, Portugāli, Lietuvu, Vāciju, Spāniju un citām valstīm dosies aktrise Anna Šteina un TV raidījumu vadītājs Kaspars Ozoliņš. Koncerta režisore – Dita Torstere.
 
Otrdiena, 21. marts 19.00, Lielā zāle 40,00–120,00 €
21. martā Latgales vēstniecībā GORS savu 55 gadu jubileju ar lielu solo koncertu svinēs viens no populārākajiem Krievijas estrādes dziedātājiem Grigorijs Ļepss. Katru viņa uzstāšanos ar nepacietību gaida tūkstošiem pielūdzēju, taču jubilejas koncerts noteikti kļūs par īpaši spilgtu mūzikas notikumu! Grigorijs Ļepss prezentēs jaunu programmu „Ko tu tik nopietns?”
 
Sestdiena, 25. marts 18.00, Lielā zāle 10,00–18,00 €
“Melo-M” jaunās programmas saturu veido grupas dalībnieka Kārļa Auzāna jaundarbi, kuru atskaņojumu papildinās bagātīgu atmosfērisku noskaņu iedzīvināšana, ļaujot klausītājiem kopā ar trio čellistiem nokļūt īstā “ūdens pasaulē”. Līdztekus sagaidāmi arī citi pirmatskaņojumi – vairākas intriģējošas un iepriekš nedzirdētas “Melo-M” versijas par pasaulē populārām rokmūzikas skaņdarbu tēmām.
 
Piektdiena, 31. marts 19.00, Lielā zāle 7,00–15,00 €
Volfganga Amadeja Mocarta Uvertīra operai „Figaro kāzas”, Ludviga van Bēthovena Pirmais klavierkoncerts” un Piektais jeb „Imperatora” klavierkoncerts valsts kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” un Nika van Blosa izpildījumā. Diriģents – Tomass Zanderlings. Pirms koncerta, 18.00, aicinām uz sarunu ar mūziķiem.
 

BOŅUKS 2016 bolvys sadaleitys

26.02.2017 - 19:05
Šodien, 26. februārī, Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, svinīgā ceremonijā tika paziņoti Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2016“ saņēmēji – īpašākie notikumi, aktivitātes un ļaudis latgaliešu kultūrā 2016. gadā.
 
Literatūras kategorijā balvu par labāko sniegumu literatūrā saņēma Sandra Ūdre un Juoņs Ryučāns ar literātam, politiķim un kultūras darbiniekam Francim Kempam veltīto romānu „Aizlauztais spaits“ – romāns latgaliski mūsdienu latgaliešu kultūrā ir ļoti rets tādēļ jo īpašs notikums. Par 2016. gada labāko izdevumu/grāmatu atzīts izdevums „Škilbanu sīvas“, kas veltīts Ziemeļlatgales tradicionālajai dziedāšanai un Viļakas novada Šķilbēnu puses dziedātāju godināšanai, iekļaujot gan dziedātāju dzīvesstāstus, gan tradīcijas aprakstu, gan arī dziesmu materiālu notīs un audio ierakstā.
 
2016. gads bijis ražīgs latgaliešu mūzikā, kurā vissīvākā konkurence jau vairākus gadus ir tradicionālās mūzikas nominācijā, kurā kā pērnā gada labāko sniegumu žūrija atzina tradicionālās dziedāšanas grupas „Saucējas“ veikumu par koncertdarbību un izdevumu „Trīci, munu ustabeni!“, kas veltīts Kārsavas un Ludzas apkārtnes tradicionālajai dziedāšanai. Kā gada debitanti balvu saņēma grupas „Dabasu Durovys“ līdera Arņa Slobožaņina vadītā meiteņu grupa „Piparmētra“, kas 2016. gadā bijusi ļoti aktīva – gan koncertējot, gan ierakstot dziesmas un veidojot videoklipu dziesmai „Elpoj“. Par 2016. gada labāko sniegumu akadēmiskajā mūzikā žūrija atzina Rīgas kamerkora „Muklājs“ veikumu albumā „Ar laimeņu runojūt“ – tajā apkopotas dažādos laikos tapušas latgaliešu tautasdziesmu apdares un oriģināldziesmas.  Kā aktīvākie šlāgermūzikas laukā balvu saņēma grupa „Dvinskas muzikanti“ par dziesmas „Hei, bruoļ latgalīt“ panākumiem, bet balvas par labāko videoklipu dziesmai „Sirds. Sirds. Sidrs“, kurā netrūkst humorpilnas ironijas par šlāgermūziku, un labāko sniegumu alternatīvajā mūzikā saņēma projekts „Jezups i Muosys“, kas ir Latvijā labi zināmās latgaliešu grupas „Bez PVN“ dalībnieku projekts. Kā labākais sniegums pop/rock mūzikā, pašai žūrijai gan nedaudz mulstot par nominācijas nosaukumu attiecīgajam mūziķim, novērtēts Sovvaļnīka veikums albumā  „Napaseitynuots“. Šogad vairs netika pasniegtas balvas nominācijā „Radio hits”, jo diemžēl balvas rīkotājiem nākas atzīt, ka jauna mūzika latgaliski Latvijas radio stacijās gandrīz neskan vai skan ļoti reti.
 
Visplašākā balvas sadaļa jau tradicionāli ir par sabiedrisko aktivitāti un sasniegumiem jeb kategorijā „Sabiedrība un kultūra”. Novērtējot gan vairākos gados padarīto, gan tieši 2016. gadā paveikto par gada amatnieku/saimnieku tika atzīti Preiļu tirdzniecības centra „Ūga“ saimnieki Ingūna un Aigars Zīmeļi, kuri latgalisko nepazaudē un popularizē arī mūsdienīgajā lielveikalu nozarē. Par labāko sniegumu vizuālajā mākslā novērtēts mākslinieces Dainas Salmiņas veikums 2016. gadā, strādājot gan ar latgaliešu grāmatu, gan latgalisku pasākumu plakātu un logotipu māksliniecisko radīšanu, bet kā labākais sniegums skatuves mākslā atzīts Rēzeknes Tautas teātra izrāde – no lietuviešu valodas latgaliski tulkotā Daivas Čepauskaites luga „Pupas“. Balvu nominācijā „Gada sniegums audiovizuālajā mākslā“ saņēma Latvijas Televīzijas īsfilmu konkursa „Latvijas kods“ dalībnieki, režisora Daiņa Kļavas un scenārija autora Gunta Bojāra dokumentālā filma par latviešu valodas dažādību – „Runātāji“. Balvu par latgaliešu valodas popularizēšanu šogad saņēma latgaliešu kultūras ziņu portāls Latgalīšu kulturys gazeta LaKuGa.lv, kas ir vienīgais portāls pasaulē, kurš ikdienā ziņas publicē pilnībā latgaliski. Trešo gadu tika pasniegta balva nominācijā par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē, novērtējot nominantus, kas latgaliešu kultūru popularizē ne tikai latgaliski, un to saņēma režisora Jāņa Ozoliņa-Ozola dokumentālā filma „Likteņzeme“ (filmu studija RIJA), kas vēsta par Amerikas latgalieša Pētera Ragauša satikšanos ar radiem Latgalē un Sibirijā, vēstot slavenā Latgales dižgara Andriva Jūrdža dzimtas likteni. Par pērnā gada „Gada cilvēku“ latgaliešu kultūrā tika atzīta latgaliešu kultūrvides viena no šī brīža spožākajām personībām, filoloģijas profesore un daudz latgalisku projektu iniciatore un vadītāja Ilga Šuplinska, bet kā nozīmīgākais notikums latgaliskajā kultūrā 2016. gadā tika sveikts Latvijas Radio Latgales multimediju studijas atklāšana, pateicoties kuras aktīvajai darbībai par notikumiem Latgalē visā Latvijā uzzina biežāk un vairāk. Ceremonijas noslēgumā kā viens no aizkustinošākajiem brīžiem bija balvas „Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā“ pasniegšana diriģentu un skolotāju pārim Antoņinai un Vitoldam Milaševičiem, kuru radošais mūžs ir nozīmīgs ieguldījums Latgales un Latvijas kultūrā – bez abu izcilo personību devuma un viņu audzēkņu sasniegumiem nav iedomājama Latgales pēdējā gadsimta koru kultūras aina. Diriģenti allaž veicinājuši un popularizējuši latgaliešu tautasdziesmas skanējumu, iekļaušanu koru mūzikas repertuārā un rosinājuši komponistus veidot latgaliešu dziesmu apdares.
 
Balvu padevēju, no kuru rokām tika saņemti Boņuki, vidū šogad bija valodniece Lidija Leikuma, mūziķi Renārs Kaupers un Goran Gora, fotogrāfe Iveta Vaivode, mūziķis, žurnālists un reklāmas jomas speciālists Aigars Runčis, Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, šova „Īstās latvju saimnieces“ dalībniece, zirgu sētas „Klajumi“ saimiece Ilze Stabulneice, režisors Viesturs Kairšs, fonda „Viegli“ pārstāve Žaneta Jaunzeme-Grende, rakstniece Inga Ābele, režisors Jānis Streičs, komponists Andrejs Selickis, ērģelniece Iveta Apkalna un citi.
 
Šī gada Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2016“ pasniegšanas ceremoniju kuplināja latgaliešu mūziķu priekšnesumi – ceremonijā uzstājās „Dabasu Durovys“, Sovvaļnīks, Guntra Kuzmina, „Piparmētra“, „Tautumeitas“, „Rikši“, folkloras kopa „Upīte“, Laura Bicāne, „Jezups i Muosys“, „Jubilāri“, bet ceremonijas noslēgumā izskanēja vīru kora „Graidi“, pārējo mūziķu un skatītāju kopdziesma, Valda un Māra Muktupāvelu sarakstītā „Pīmiņ, bruoļ!“.
 
Ceremoniju bija iespējams piedzīvot ne vien klātienē, Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē, bet arī tiešraidē, ko nodrošināja lietotne „LMT Straume“, kurā ikvienam interesentam būs pieejams arī ceremonijas video ieraksts.
 
Latgales vēstniecība GORS, Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2016” organizētāji, aicina ikvienu interesentu jau tagad sākt sekot līdzi latgaliešu kultūras notikumiem 2017. gadā, lai pieteiktu balvai un godinātu nu jau desmitajā Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” ceremonijā 2018. gada 25. februārī. Šis gads Latgalei ir jo īpašs, jo līdz ar Latgales kongresa simtgades pasākumiem aprīlī un maijā tiek sākta Latvijas simtgades svinēšana.
 
Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. „Boņuks 2016” norisi atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, Rēzeknes pilsētas dome, Rēzeknes novada, Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Kārsavas, Ludzas, Riebiņu, Rugāju un Viļakas novadu pašvaldības. Informatīvie atbalstītāji: žurnāls „Ir”, Latgalīšu kulturys gazeta LaKuGa.lv, Latgales radio, laikraksti „Vaduguns” un „Latgales Laiks”.

Mūža ieguldījuma godu saņems diriģenti Milaševiči

17.02.2017 - 15:34

Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūrā šogad tiks pasniegta diriģentiem un skolotājiem Vitoldam un Antoņinai Milaševičiem.

Svētdien, 26. februārī, Latgales vēstniecībā GORS notiks Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2016” svinīgā ceremonija, kurā tiks godināts 2016. gada veikums latgaliešu kultūrā 18 nominācijas. Nominācijas “Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā” godu šogad saņems diriģenti un skolotāji Antoņina un Vitolds Milaševici, kuru radošais mūžs ir nozīmīgs ieguldījums Latgales un Latvijas kultūrā. Bez abu izcilo personību devuma un viņu audzēkņu sasniegumiem nav iedomājama Latgales pēdējā gadsimta koru kultūras aina. Diriģenti allaž veicinājuši un popularizējuši latgaliešu tautasdziesmas skanējumu, iekļaušanu koru mūzikas repertuārā un rosinājuši komponistus veidot latgaliešu dziesmu apdares.

Antoņina un Vitolds Milaševiči ir latgalieši. Antoņinas (Keišas, biežāk sauktas Antas) dzimtā puse ir Baltinava. Vitolda dzimtā puse ir Aglona. Vitolds un Anta satikās Rēzeknes mūzikas vidusskolā un kopš tā laika gan ģimenes rūpes, gan radošie darbi tika dalīti uz pusēm. Divas radošas personības, diriģenti apgalvo, ka nekad nav izjutuši greizsirdību pret otra darbu vai panākumiem. Tieši otrādi, visu mūžu viņi viens otram ir bijuši lielākais atbalsts – gan radošajā, gan arī ģimenes dzīvē, kurā tikko nosvinējuši zelta kāzu jubileju.

Antoņina Milaševiča (dz. 1938. g.) 1956. gadā iestājusies Rēzeknes mūzikas vidusskolā Kora diriģēšanu absolvējusi pie Antoņinas Mežinskas. Pēc mūzikas vidusskolas sākusi studēt Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļā Imanta Kokara klasē. Tā kā Anta Rīgā mācījās neklātienē, tad pēc mūzikas vidusskolas beigšanas uzsākusi darba gaitas Rēzeknē. Kopš 1960. gada strādājusi par diriģēšanas pedagoģi Rēzeknes mūzikas vidusskolā, izskolojusi jaunu latgaliešu diriģentu paaudzi, vadījusi diriģentu mācību kori. Mācību laikā un vēlākos gados dziedājusi vairākos koros un ansambļos: sieviešu vokālajā kvartetā “Latgale” kopā ar vadītāju A. Mežinsku, E. Slišāni un A. Šņukuti, Ulda Baloža vadītajā TK “Ezerzeme”, Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcas korī. Vairākus gadu desmitus bijusi Rēzeknes koru diriģente: 1966.–1981. kopā ar galveno diriģenti A. Mežinsku sieviešu TK “Ieviņa” otrā diriģente; 1972.–1982. kopā ar dzīvesbiedru Vitoldu Milaševiču jauktā kora “Saskaņa” diriģente; vadījusi Briežciema sieviešu vokālo ansambli. Kā koru diriģente un dziedātāja piedalījusies visos XIII–XX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 1960.–1990., Latgales novada dziesmu svētkos un koru festivālos, bijusi zonālo dziesmu svētku virsdiriģente Rēzeknē, Balvos, Ludzā.

Vitolds Milaševičs (dz. 1942. g.) 1960. gadā iestājies Rēzeknes Mūzikas vidusskolas Kordiriģentu nodaļā, kur pedagoga Ulda Baloža vadībā apguvis diriģēšanu. Veselības un finansiālā stāvokļa dēļ nav sanācis studēt Latvijas Valsts konservatorijā, bet atnācis no armijas, sācis strādāt, sākotnēji 5. vidusskolā, pēc tam pakāpeniski arī Bērnu mūzikas skolā par solfedžo skolotāju, papildus 10 gadus darbojies kā bērnu kora skolotājs, līdz radusies ideja par zēnu kora dibināšanu. 1976. gadā izveidojis zēnu kora klasi, kuru vadījis līdz 1993. gadam. Vitolda bijušie audzēkņi Ēriks Čudars, Gunārs Igaunis, Anda Lipska, Tatjana Davidovska, Rita Pavloviča u. c. kļuvuši par prasmīgiem un talantīgiem mūzikas pedagogiem un diriģentiem. Sadarbībā ar diriģenti Rotu Salmiņu 1988. gadā izveidojis jauniešu kori “Ezerzeme”. Turpmāk šā kora vadīšanu nodevis saviem bijušajiem skolniekiem Ē. Čudaram un A. Lipskai. Kopā ar dzīvesbiedri Antoņinu Milaševiču 1981. gadā sācis Rēzeknes Piena konservu kombināta jauktā kora „Saskaņa” vadīšanu. No 1985. gada bijis Rēzeknes rajona skolotāju kora “Rāzna”, no 1992. gada jaunizveidotā Rēzeknes Skolotāju institūta sieviešu kora diriģents. No 1992.–1995. gadam vadījis Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles jauniešu kori. No 1971.–1993. gadam seši V. Milaševiča vadītie kori piedalījušies visos Vispārējos latviešu un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētkos. Bijis Rēzeknes rajona un Rēzeknes pilsētas koru virsdiriģents. Savas pedagoģiskās darbības laikā veicis nozīmīgus sasniegumus bērnu koru kultūras līmeņa celšanā.

Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija notiks šī gada 26. februārī 16.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Uz ceremoniju mīļi gaidīti nominanti, vērtēšanas komisija, mediju pārstāvji un ikviens latgaliešu kultūras interesents. Svinīgo ceremoniju ar muzikāliem priekšnesumiem kuplinās grupas “Dabasu Durovys”, “Piparmētra”, “Sovvaļnīks”, projekts “Jezups i Muosys”, folkloras kopa “Upīte”, tradicionālās mūzikas grupa “Tautumeitas”, solistu apvienība “Jubilāri”, dziesminieks Kārlis Kazāks, vīru koris “Graidi”, postfolkloras grupa “Rikši”, Guntra Kuzmina, dziesminiece Laura Bicāne.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2016” norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rēzeknes pilsētas dome, Rēzeknes novada, Aglonas, Baltinavas, Balvu, Dagdas, Kārsavas, Riebiņu, Rugāju un Viļakas novadu pašvaldības. Informatīvie atbalstītāji: žurnāls “Ir”, Latgalīšu kulturys gazeta lakuga.lv, Latgales radio, laikraksti “Vaduguns” un “Latgales Laiks”.

“Boņuks 2016“ ceremoniju tiešraidē varēs vērot arī mobilā satura lietotnes “LMT Straume“ tiešraidē http://straume.lmt.lv/lv/kultura/kultura/bonuks/6459.

Publicitātes foto: Antoņina un Vitolds Milaševiči, foto Māris Justs/žurnāls “A12”.