TURPINOT AINAVU. Gunas Millersones izstādes atklāšana

2017. gada 9. jūnijā Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā notika mākslinieces Gunas Millersones personālizstādes “Turpinot ainavu” atklāšana.

Guna Millersone dzimusi 1949. gada 22. februārī Dundagā. Mācījusies J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1961–1968), beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu (1973). Glezno eļļas tehnikā, veidojusi arī instalācijas un objektus, ir izstāžu un projektu kuratore Talsu novada muzejā. Izstādēs piedalās kopš 1990. gada. Darbi eksponēti Francijā, Zviedrijā, Dānijā, Holandē, Igaunijā, Vācijā, Čehijā, Lietuvā, Beļģijā, Turcijā, Ukrainā, Gruzijā, Itālijā. Latvijas Mākslinieku savienības biedre (1992).

Mākslas zinātniece Gundega Cēbera par mākslinieci saka: “Kurzemes viducis, Talsi ir vieta, kur rodas gleznas un dzīvo māksliniece Guna Millersone. Te, citviet Latvijā un pasaulē viņa sarīkojusi virkni personālizstāžu, piedalījusies daudzās grupu izstādēs, pati radījusi un vadījusi mākslas projektus, rakstījusi par tiem, sastādījusi izstāžu katalogus un veikusi neskaitāmus, ar mākslas jomu saistītos ikdienas darbus Talsu novada muzejā. Ieskatoties jau senāko gadu gleznās, uzvirmo prieks, ka Gunai Millersonei būtiska ir pati glezniecība. Lai kur arī viņa atrastos - viņa skatās apkārt dabā un koncentrējas tās jaunradīšanai uz audekla, un krāsa ir svarīgākais tēlainības līdzeklis. Dārzu, dīķu, purvainu ainavu vai saulainas piekrastes motīvos tveras dažādas nozīmes un auras, kaut kas no filozofiskām bezgalības dziļumos un reālā eksistencē izprastām sajūtām, ko rada tonāli risināti vai krāsainībā mirdzoši, kvalitatīvi piepildīti laika, vietas un dabas redzējumi, kas balstīti uz vērīgumu, spēju emocionāli un ekspresīvi paust savu glezniecisko stāstu. Viņas gleznošanas veidu var dēvēt par abstrakto ekspresionismu ar romantisku ievirzi. Spēcīgie krāsu laukumi un līniju vijumi ar savu simbolisko noskaņu, saglabājot reālu tēlainības sistēmu, ir gan stāstoši, gan vienlaikus savā vispārinājumā iesaista skatītāju plašākā meditatīvā apcerē, un apliecina, ka Gunas Millersones pasaules redzējums ir daudznozīmīgs, izjusts pārdzīvojums un viņai ir sava noteikta vieta arī mūsdienu mākslas vidē.”