Izstādes

No 8. jūlija līdz 7. septembrim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā tiks eksponēta mākslinieces Elīzas Māras izstāde “Izšūtās mikrorajona realitātes”. Izstādē māksliniece caur izšuvumu pievēršas mikrorajonu estētikai un ikdienas pieredzēm. Darbos ir izmantotas gan tradicionālās izšūšanas tehnikas, gan eksperimentāli materiāli - būvniecības un sadzīves priekšmeti, un autentiskas 602. sērijas fasādes flīzes no mākslinieces dzīvesvietas. Elīza Māra ir pirmā latviete, kas absolvējusi Karalisko Rokdarbu skolu Londonā ar bakalaura grādu izšūšanā ar roku.

Rīgas mikrorajons Mežciems māksliniecei Elīzai Mārai ir mājas gandrīz visu mūžu - tur viņa uzaugusi, un pēc studijām Londonā izvēlējusies atgriezties, veidot savu ģimenes dzīvi un audzināt dēlu. Dzīvot mikrorajonā, īpaši pēc ilgstošas uzturēšanās ārpus Latvijas, ieguva citu nozīmi - tā kļuva par nostalģijas un patstāvības simbolu, par atgriešanos mājās.

Izstādē “Izšūtās mikrorajona realitātes” māksliniece Elīza Māra caur izšuvumu pievēršas mikrorajonu estētikai un ikdienas pieredzēm, kas parasti netiek uzskatītas par vērtīgām. Izmantojot gan tradicionālās izšūšanas tehnikas, gan eksperimentālus materiālus - būvniecības un sadzīves priekšmetus, un autentiskas 602. sērijas fasādes flīzes no pašas dzīvesvietas - savos darbos Elīza piešķir emociju šķietami bezpersoniskajiem un nemīlētiem mikrorajoniem. Šī pieeja nav tikai estētisks žests - tas ir veids, kā runāt par piederību, atmiņu un identitāti vietā, kas bieži tiek skatīta caur noraidošu prizmu.

Izstādes darbi izceļ dažādas mikrorajona detaļas, kas citkārt tiek ignorētas vai pat uzskatītas par neglītām. Piecu darbu sērijā “LV-1079”, kas tapa kā diplomdarbs absolvējot Karalisko Rokdarbu skolu (Royal School of Needlework) Londonā, Elīza pēta, kā brutālismu iespējams tulkot laikmetīgā izšuvumā. Šajos darbos dūrieni bieži vien nav uzreiz pamanāmi - tie funkcionē kā konstrukcija, kā fiksācija, kā veids, kā saglabāt un savienot. 

Centrālais darbs izstādē ir “Tautumeita no mikrorajona”. Tajā apvienojas latviskās identitātes simbolika ar mikrorajona vidi, apzināti apgāžot stereotipus, ka šajās apkaimēs dzīvo tikai anonīmas masas vai nacionāli nenoteikta sabiedrība. Vainags  radīts iedvesmojoties no Bārtas/Nīcas etnogrāfiskajiem vainagiem, kas savulaik tika bieži izmantots padomju propagandā kā dekoratīvs “latviskuma” simbols. 

Izstāde ir aicinājums pārskatīt mikrorajonu lomu mūsdienu pilsētvidē. Tā neveido dramatiskus secinājumus, bet drīzāk rosina domāt - vai pieņemot šo vidi kā normālu un cienīgu dzīvesvietu, mēs varētu sekmēt arī tās attīstību, uzlabošanu un iedzīvotāju piederības sajūtu?

Izstādes “Izšūtās mikrorajona realitātes” ietvaros apmeklētāji aicināti piedalīties izšūšanas procesā - izstādē iekārtota profesionālas izšuvējas darbavieta ar izšūšanas rāmi uz statīviem ar nepieciešamajiem materiāliem un rīkiem. Uz auduma ir nodrukāta daļa mikrorajona, kas kļūst par pamatu kopizšuvumam. Ikviens interesents ir aicināts piesēst, paņemt adatu un pavedienu un iemēģināt roku izšūšanā, piedaloties kopīgā mākslas darbā. Šī ir iespēja ne tikai izjust lēno, koncentrēto izšūšanas ritmu, atsaukt atmiņā roku dūrienus, bet arī simboliski pievienoties izstādes vēstījumam - par mikrorajonu kā dzīvu, kopīgu, kopjamu vidi.

Elīza Māra (1998) ir pirmā latviete, kas absolvējusi Karalisko Rokdarbu skolu Londonā ar bakalaura grādu izšūšanā ar roku. 2024. gadā viņa ieguva arī maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā pētot mikrorajonu sadzīves prakses kā neērto nemateriālo mantojumu.  Elīza ir iekļauta Mikelandželo fonda Homo Faber ceļvedī, kas apvieno izcilus amatniekus no visas pasaules, un šī gada rudenī dosies uz mākslas rezidenci Japānā Expo 2025 ietvaros.

Latgales vēstniecības GORS Mākslas galeriju iespējams apmeklēt no otrdienas līdz svētdienai, no plkst. 12.00 līdz plkst. 21.00. Vairāk informācijas www.latgalesgors.lv vai GORS sociālo tīklu lapās Facebook un Instagram.

GALERIJA

Saziņai un jautājumiem: