Aktuālās izstādes:
Romualds Geikins (1943) ir dzimis un audzis Daugavpilī poļu kalpotāju ģimenē. No 1963. līdz 1966. gadam mācījies Daugavpils Tēlotājas mākslas studijā pie Vasīlija Paršikova. No 1966. līdz 1973. gadam studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā scenogrāfijas specialitātē Gunāra Zemgala vadībā, tomēr konsekventi pievērsies glezniecībai, īpaši akvarelim. Kopš 1967. gada Romualds Geikins regulāri piedalījies izstādēs. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1979. gada. Sarīkojis vairāk nekā piecpadsmit personālizstādes, izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notikušas 2003. un 2020. gadā.
Izstādes nosaukums “Konverģence” precīzi raksturo Romualda Geikina daiļrades būtību, kurai viņš ir uzticīgs visu savu radošo mūžu. Mākslinieks brīvi interpretē dažādu kultūru, periodu, virzienu ierosmes un mijiedarbību, risinot to tuvināšanos un saplūšanu vienas kompozīcijas ietvaros. Intelektuāli rēbusi un filozofiski noskaņoti akvareļi - abi šie apzīmējumi piestāv Romualda Geikina mākslai. ”Manus darbus nevar saprast jebkurš, jo tajos ļoti daudz ir zīmes un simboli. Arī krāsām un līnijām ir simboliska nozīme,” saka mākslinieks. Viņa dzīves un mākslas pozīcija ir opozīcijā. Studiju gados opozīcijā sociālajam reālismam, vēlāk mežonīgajam kapitālismam, kas mākslu ir pārvērtis tirgū. Agrā bērnībā likteņa lauzts un rūdīts, vēlāk leģendārs bohēmietis, kas dzimšanas dienā izspēlējis pats savas bēres, VDK kuratoru nesavervējams, viņš visu mūžu bijis uzticīgs idejai par “tīru”, nekomerciālu mākslu. “Nemūžam nedomāju kļūt par mākslinieku.”
Pa šiem gadiem ar akvareli R. Geikinam ir izveidojušās īpašas attiecības. R. Geikins ir pārliecināts, ka viņa tehnika ir unikāla. Viņa gleznu virsma šķietami ņirb, viz, krāsas iemirdzas, izstrādāta ir katra mazākā detaļa. Stundām noliecies pār akvareļpapīru ar smalku otiņu, viņš to pārvērš sapņiem līdzīgās ainās. “Viens darbs top divus trīs mēnešus, strādājot katru dienu trīs četras stundas. Citreiz drusciņ vairāk. Ja jūs dziļi ieskatāties, tad man visur ir konflikts, visas gleznas ir konflikts. Konfliktu mēs piedzīvojam katru dienu, bet es neko neuzspriežu.”
Pāvels Ostapcevs (1958) ir dzimis Rēzeknē. No 1975. līdz 1979. gadam mācījies tradīcijām bagātajā K. Savicka Penzas Mākslas skolā, kur apguvis zīmēšanu un gleznošanu, kas balstīta krievu reālistiskās mākslas tradīcijām. Viņš savu rokrakstu izkopis regulārā darbā, sarīkojis ap desmit personālizstādēm, ir aktīvs grupas izstāžu dalībnieks.
No 1984. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. P. Ostapcevs regulāri piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs (Krievijā, Polijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Lielbritānijā, Gruzijā). Mākslinieka darbi iekļauti albuma-kataloga “International Contemporary Artists” 5. sējumā (2013. g.) un 10. sējumā (2015. g.), kas izdoti Ņujorkā, ASV, kā arī angļu mākslas žurnāla “Hidden Treasure Art Magazine” izdotajā gada grāmatā (2014. g.).
Lai arī plašākai sabiedrībai mākslinieks Pāvels Ostapcevs pazīstams kā gleznotājs, virtuozs ainavists, šoreiz mākslinieks izvēlējies skatītājiem parādīt grafikas darbu izlasi. Pāvels Ostapcevs strādājis dažādās grafikas tehnikās – linogriezumā, tehniski sarežģītajā mecotintā, ofortā. Darbojies lietišķajā grafikā, veidojot Rēzeknes vizuālo identitāti pilsētas 700 jubilejas gadā, pievērsies arī grāmatu grafikai.
Tāpat kā glezniecībā, arī ar grafikai raksturīgiem paņēmieniem mākslinieks radījis ainavas un klusās dabas, kā arī figurālas kompozīcijas. Izstādes “Grafika no skapja” darbi tapuši laikā no 1984. līdz 1997. gadam un tagad piedzīvo atkalredzēšanos ar skatītājiem. Grafikā mākslinieks daudz pētījis pasaules klasiķu, krievu mākslinieku darbus, latviešu Oļģerta Ābelītes, Aleksandra Junkera, Gunāra Kroļļa, Jura Petraškevica lapas. Par savu skolotāju grafikā uzskata savulaik Rēzeknē dzīvojušo estampa meistaru Juri Briedi.
