Gada jubilejā aicinām ciemos

Maija mēnesis Latgales vēstniecībai GORS ir svētku laiks, jo šomēnes aprit tieši viens gads no koncertzāles atklāšanas. Par godu jubilejai sagatavoti dažādi pārsteigumi un aktivitātes koncertzāles viesiem, kā arī īpaša pirmās sezonas noslēguma programma.

Pirmais koncerts koncertzālē notika pērnā gada 19. maijā, tādēļ tam par godu 18. maijā rēzekniešus un pilsētas viesus Latgales vēstniecība GORS gaidīs uz „atvērto dienu”, kuras laikā tiks vadītas bezmaksas ekskursijas un ikvienam interesentam būs iespēja satikties ar koncertzāles darbiniekiem un ieskatīties ikdienā neredzamajā koncertzāles daļā. Ekskursiju norises laiks būs 18. maijā pulksten 12.00, 14.00, 16.00. Ekskursiju grupās vietu skaits ierobežots, tādēļ pirms tam aicinām pieteikties, zvanot 22020206. Par godu svētku dienai pulksten 12.00 tiks svinīgi ieslēgta arī koncertzāles strūklaka, koncertzāles foajē būs iespēja atstāt video sveicienu Latgales vēstniecībai GORS dzimšanas dienā, savukārt Lielajā zālē varēs vērot Rēzeknes novada vokālās studijas „Skonai” darbošanos.

Par godu pirmā darbības gada jubilejai koncertzāles apmeklētājiem sagatavoti dažādi pārsteigumi – nākot uz pasākumiem, maijā veiksmīgākajiem zem sava krēsla zālē ir iespēja atrast dāvanu no Latgales vēstniecības GORS, tāpat maijā ikviens koncertzāles viesis ir aicināts piedalīties balsojumā par aizvadītā gada, viņuprāt, labākajiem pasākumiem. Īpašs jubilejas brīdis gaidāms 29. maija vakarā gan muzikālā uzveduma „Rakstītāja” apmeklētājiem, gan pilsētniekiem, kuri vakaru būs nolēmuši baudīt Latgales vēstniecības GORS tuvumā.

Iezīmējot īpašos šī pavasara un sezonas izskaņas pasākumus koncertzālē, šodien, 14. maijā, Latgales vēstniecībā GORS uzstāsies Stinga ģitārists, komponists un aranžētājs Dominiks Millers. 22. maijā uz Lielās zāles skatuves kāps Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar diriģentu Andri Pogu pie diriģenta pults un piedaloties pianistam Armandam Ābolam. 29. maijā tiks izrādīts Broņislavas Martuževas 90 gadu jubilejas piemiņai veltīts muzikāls uzvedums „Rakstītāja”, kurā izskanēs gan Martuževas dzeja un pašas komponētie un iedziedātie meldiņi, gan arī komponistu M. Brauna, V. Pūces, J. Lūsēna un I. Kalniņa mūzika. Muzikālais vadītājs – Sigvards Kļava, uzvedumā piedalās Latvijas Radio koris, solisti Daumants Kaliņš, Ieva Kerēvica, Jānis Strazdiņš un Gundega Krūmiņa. Bet 8. jūnijā Latgales vēstniecības GORS apmeklētājiem būs iespēja baudīt indie-jazz grupas „THERR MAITZ” un dziedātāja Antona Beļajeva, kurš plašāku atpazīstamību ieguvis, pateicoties dalībai TV šovā „Golos”, koncertu.

Šī gada laikā Latgales vēstniecībā GORS notikuši ap 100 dažāda veida pasākumi – akadēmiskās, populārās un tautas mūzikas koncerti, teātra izrādes, deju koncerti, piedzīvotas filmu, muzikālu un dejas uzvedumu pirmizrādes, izstāžu atklāšanas un cita veida norises. Regulāri koncertzāles viesi bijuši kamerorķestris „Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio koris, Liepājas simfoniskais orķestris, Raimonds Pauls, Māris Sirmais, Normunds Šnē un citi mākslinieki. Latgales vēstniecībā GORS uzstājušies džeza izpildītājs Ērnijs Votss, pianisti Vestards Šimkus un Reinis Zariņš, dziedātāji Renārs Kaupers, Ivans Dorns, Aleksandrs Maļiņins, Lauris Reiniks, Dons, Aija Andrejeva, Normunds Rutulis, etnodžeza dīva Maira Andrade, grupa „Melo M” un citi. Savu vietu koncertzāles norisēs ieņem arī latgaliskie pasākumi – gan latgaliešu grupu, izpildītāju koncerti, latgaliešu filmu izrādīšanas un arī Latgaliešu kultūras Gada balva „Boņuks”. Šī gada laikā piedzīvoti daudzi īpaši un svarīgi brīži, bet viens no svarīgākajiem koncertzāles būtības papildināšanā bijis digitālo ērģeļu „Johannus Ecclesia” ieskandināšana ar pasaulslaveno ērģelnieci Ivetu Apkalnu.

Pirmās akustiskās koncertzāles atklāšana devusi jaunu dvesmu gan Rēzeknes pilsētai, gan Latgales reģionam un tāpat vēl vairāk iekrāsojusi Latvijas kultūrtelpu, parādot, ka Latvijā ir iespējama kultūras vietu izveidošana pilnīgi no jauna. Koncertzāle radījusi jaunas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem, tieši un netieši stimulējusi citu Rēzeknes uzņēmumu darbību, padarījusi pieejamāku profesionālo kultūru reģionā, kā arī kļuvusi par vienu no pilsētas simboliem un ievērojamākajiem tūrisma objektiem, piesaistot pilsētai apmeklētājus gan no reģiona, gan citām Latvijas vietām un arī ārvalstīm.